Jau sen te forumos un klātbūtnē tiek runāts par rogainingu un orientēšanos, esmu pat personīgi uzrunāta ar “Tev noteikti patiks, pamēģini!”. Nu nevilināja, ilgi turējos pretī. Piekritu, ka droši vien man patiktu, bet nebija izteiktas vēlmes pat pamēģināt. Bet gluži nevilšus tomēr nonācu līdz tam. Sestdien biju savā pirmajā rogainingā un pirms tam pāris reizes paskrēju ar kompasu un karti arī Magnētā.
Iespaidi un secinājumi? Kā jau te šajā un citā publiskajā vidē esmu izteikusies: man nav skaidrs tikai viens – kāpēc es to nedaru jau sen?!? Rogainings ir viena aizraujoša ballīte! Sešas stundas ar tikko iepazītiem cilvēkiem komandā pagāja nemanot un šķita pat par maz. Tā bija varena ekskursija pa skaistu apvidu, kurā citkārt nekad nebūtu ienācis prātā doties.
Bija gan arī pāris “vilšanās” – finišā ierados sausām kājām un bez tulznām, kas jau sen forumos tika apzināti kā galvenie blakusapstākļi, ar kuriem rēķināties rogainingā. Tik nedaudz kreisās rokas īkšķis bija stīvs no kartes un kompasa žmiegšanas.
Kad un kur ir nākamais rogainings?
Pateicības:
Komandasbiedriem – Jurim, Mārtiņam, Madarai par kompāniju trasē,
Matīsam par kompasu,
GunaiO par ievadkursu,
Raselam par mācībstundu un padomiem,
Ingai_K par transportu
un visiem pārējiem par iedvesmu, padomiem un kompāniju.