Vēl 18.maijā varējām viņu sastapt krastmalā, kad posāmies kopbildei, un trases malā atbalstot mūs, kad jau mērojām kilometrus Nordea Rīgas maratonā. Pēc ierakstiem ar sportu saistītajos sociālajos tīklos var manīt, ka vēl 22.maijā viņa orientējās Garkalnes kāpās, bet jau nākamajā dienā laida pasaulē meitiņu Hannu. Varētu domāt – dulla, traka, neprātīga!, bet pazīstot viņu dzīvē, tā gan negribas teikt, jo visu dara ar apdomu, pamatīgi, iepriekš izzinot un izpētot, tādēļ vienmēr būs interesanta sarunu biedrene par tēmām, kas viņai ir tuvas. Visu grūtniecības laiku dalījās ar savām skriešanas gaitām šajā periodā bloga ierakstos, gaidām arī turpinājumus, atsākot skriet. Iepazīstieties ar maija mēneša skrējēju – Jekaterinu. Lasīt tālāk.
Tā Dzo iesāka savu stāstāmo: „Ir daudz un dažādi veidi kā cilvēki mēdz pārbaudīt savu spēju robežas. Skrējējiem viens no šādiem izaicinājumiem ir 24h distance. Jā, jā, zinu, ka ir arī 48h un visādas kalnu ultras, bet par to šobrīd pat iedomāties nav vēlmes.”
Īsāk sakot: „Ja šodien vai rīt redzi pilsētā skrienam ar baloniem, tad zini – tur VSK Noskrien mēģinat pārspēt Latvijas rekordu 24h skriešanā. Droši pievienojies.” Lasīt tālāk.
Katram skrējējam ir sapnis. Nav svarīgi, vai tas ir rītausmas skrējiens gar jūru, vai pamosties krietni pirms darba, lai izskrietos pa tuvējo parku, vai mierīga tipināšana ar karti rokās kādā brīvdienu rogainingā. Svarīgs ir skrējiens un sapnis. Daļai skrējēju sapņi ir iespaidīgi, dažiem no viņiem tie mēdz piepildīties. Kad mērķis tiek sasniegts, sapnis kļūst par realitāti. Šis raksts būs par sapņu piepildītājiem. Dažus stāsta varoņus zināsiet itin labi, daži varbūt paskrējuši garām.
Brīdinu uzreiz – raksts ir garš, bet diennakts skrējienam īsāks taču nepiestāvētu, vai ne? Centos to stukturēt tematiski, kas nozīmē, ka vietām pazūda hronoloģija. Ceru, ka tādā veidā katrs var lasīt tikai to, kas liekas interesants, ja nav vaļas lasīt visu. Lasīt tālāk.