Sestdienas rītā pieceļos ar smaidu, jo pēc pāris stundām stāšos uz starta līnijas tepat māju pusē.
Tā nu 11. Septembra rītā kopā ar noorganizēto šoferi un atbalstītāju pulciņu ierodos Augstkalnes pils parkā. Dodos piereģistrēties, saņemu savu skrējēja kartiņu un dodos iesildīties. Iesildos un vēroju pārējos skrējējus – ir gan rūdīti skrējēji, gan vietējo skolu skolēni, kas atvesti ar autobusiem, gan ģimenes ar bērniem. Lasīt tālāk.
Biju jau sen nolēmis, ka vajadzētu piedalīties kādās skriešanas sacensībās, kamēr atrodos Francijā, kā man pašam to patīk dēvēt, ilgstošā komandējumā. Pat Lyon Urban Trail izlasīju reģiona avīzē gaidot rindā uz pusdienām. Ilgi domāju piedalīties vai nē, līdz beidzot izdomāja, ka jāaizbrauc. Lasīt tālāk.
Esi apdomājis vai nevajadzētu sākt skriet? Sniegs sāk kust, pludmales sezona arī nav aiz kalniem, vai vienkārši gribi tālāk dzīvot nedaudz veselīgāk. Skriešana šajā ziņā ir viens no risinājumiem. Ir daudz iemeslu kāpēc vajadzētu skriet un tik pat daudz iemeslu kāpēc tu sāc skriet. Bet viens no tā visa ir ļoti mērķtiecīgs – piedalīšanās sacensībās. Ne jau Olimpiskajās spēlēs vai Latvijas čempionātā, parastās, tādās kurās piedalās tavi kolēģi, draugi vai paziņas. Mēs šeit varam tev palīdzēt. Lasīt tālāk.
Kilometri, kilometri, kilometri …. – gargabalnieka maize ziemā …. ne tikai apnīk ar laiku, bet pats trakākais, ka ātrums paliek kā gliemezim. Meklēju “izklaidi” mazliet sprintojot, vai dažu gabaliņu uzraujot pa Piejūras parka perimetru. Bet vēlamā efekta nav … nav gandarījuma no skriešanas. Situācija labi pazīstama un arī risinājumu gana labi zinu – neskatoties uz visiem aukstumiem – gribu sacensības! Pagājušo gadu izlīdzējāmies ar Grīziņkalna skrējieniem un tie gana labi palīdzēja, bet šoreiz meklēju tuvāk, jo atceroties Klaipēdas lieliskās sacensības oktobrī, (GINTARINĖ JŪRMYLĖ 2009) par kurām tā arī neizdevās uzrakstīt rakstu, ir palikušas atmiņas, ka šajā pilsētā es gribu atgriezties – šeit “broliai” prot rīkot sacensības! Lasīt tālāk.