Suunto Spartan Ultra apskats

Suunto Spartan Ultra multisporta pulkstenis ir jaunās Suunto Spartan sērijas “nopietnākais” pārstāvis, kas tiek pieteikts, izceļot tā darbības laiku aktivitātes režīmā līdz pat 26 stundām, niršanas iespēju līdz 100 metru dziļumam, safīra stiklu (nesaskrāpējamu), GPS navigāciju, līdz 80 sporta veidu ielādi, kā arī augstuma mērīšanu ar barometrisko altimetru un citām ekstrām. Pēc ražotāju pieteikuma šķiet – īstens kalnu ultru un triatlonu mīļotāju sapnis. Un piedevām vēl sasodīti glīts pēc vaiga. Taču paklausoties atsauksmēs, dzirdu, ka esot šādi, tādi trūkumi novērojami. Pie sevis domāju – nez, vai trūkumi ir tik būtiski, ka zināmie plusi tos nevarētu atsvērt? Ar Suunto Latvia gādību man bija iespēja par to izveidot savu viedokli. Par to lasiet turpinājumā.

Suunto Spartan Ultra (turpmāk – SSU) kolekcijā ir 4 standarta spartieši – balts, pelēks, melns un pavisam melns (melns pulkstenis ar melnu ietvaru), kā arī divi īpašie izlaidumi – melni pulksteņi ar vara un zelta krāsas ietvariem (zelta versija bildē nav iekļauta). Pavisam melnais un pelēkais modelis var lepoties ar titāna ietvaru, pārējiem modeļiem tie esot tērauda. Populārākajos veikalos Spartieša standarta cena ir ~700 EUR pamata versijām un ~800 EUR titāna modeļiem.

Kā jau paredzams, manu uzmanību vairāk saista baltā pulksteņa versija, bet testēšanai tieku pie standarta melnā pulksteņa ar sudraba krāsas rāmīti. Ilgi par to neskumstu, jo arī melnais Spartietis man šķiet glīts un, to valkājot, arvien vairāk iepatīkas, kā tas izskatās uz rokas.

Bet nu par visu pēc kārtas.

Pulkstenis un tā komplektācija

Atverot Suunto Spartan Ultra kastīti, tajā atrodu solīto melno pulksteni, tādu pašu melnu pulsa jostu un pulksteņa uzlādes vadu (arī melnu). Ir zināms, ka baltajam pulkstenim uzlādes vads ir pulksteņa, tātad – baltā krāsā.

Pirmajā brīdī Spartietis šķiet liels, apaļš un smags. Un kā nu ne – tas sver 78 gramus, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk kā manam līdzšinējam Garminam. Tomēr ar pulksteņa parametriem ātri sarodu, vien jāiemanās to aplikt ciešāk ap roku, lai nekratās skriešanas laikā. Un jāatzīst, ka pēc kāda laika, skatoties uz savu veco pulksteni (Garmin FR220) un citiem tam līdzīgiem modeļiem, tie šķiet kā mazas, nenopietnas rotaļlietas.

Korpuss veidots no poliamīda (pēc sajūtām tāda kvalitatīva plastmasa), tam labajā sānā ir trīs metāliskas sudraba krāsas pogas, pulksteņa siksniņa veidota no matēta silikona ar sudrabotu metālisku aizdari. Pogu un aizdares krāsa ir pielāgota ietvaram, attiecīgi pieņemu, ka pavisam melnajam modelim visas šīs detaļas arī ir melnas, vara modelim – vara krāsā, utt. Pulksteņa silikona siksniņa ir mīksta un pēc sajūtām komfortabla, šī pusotra mēneša laikā tā neradīja nekādas diskomfortu, tikai ir viens neliels trūkums – jau pēc pāris nedēļām siksniņai vietā, kas atrodas plaukstas locītavas iekšpusē un berzējas pret galdu vai citām virsmām, matētais pārklājums ir padilis un kļuvis spīdīgs. Glāstāmais ekrāna materiāls ir safīra kristāls, kas esot nesaskrāpējams. Brutāli šo īpašību nemēģināju testēt un ekrāns testēšanas laikā ir cietis tik vien, kā nospeķojies no pieskārieniem, bet uzpūšot dvašu un parīvējot ar kādu mīkstu audumu, tas izskatās gluži kā jauns. To pašu gan nevar teikt par metālisko ietvaru – tas pusotra mēneša laikā ticis pie daudziem skrāpējumiem, kas nav ļoti uzkrītoši, bet ir pamanāmi.

USB uzlādes vads ir ar neredzētu kontakta uzgali, pie pulksteņa tas turas ar magnētu palīdzību, veidojot diezgan spēcīgu kontaktu, kas ar vieglām nejaušām darbībām nav atvienojams. Savienojums ir pietiekami parocīgs, lai lādēšanu varētu veikt arī aktivitātes laikā, pulksteni turot uz rokas. Uzlādes vada magnēts ir tik stiprs, ka pirmajās dienās, kad nebija savienojuma ar telefonu un vadu nēsāju līdzi somiņā, velkot to ārā no somas, bieži vien tiku arī pie kāda metāliska bonusa – visbiežāk tās bija atslēgas. Tā kā vads ir noderīgs ne tikai uzlādei un datu pārraidei, bet arī metālisku priekšmetu meklēšanai pārpildītā rokassomiņā (vēlams savā).

Ieslēgšana, savienošanās un sinhronizācija

Suunto īpašnieki savas pulkstenī ierakstītās aktivitātes var augšuplādēt Suunto web lapā Movescount. Ar šādu pašu nosaukumu izveidota arī mobilā aplikācija (Android un iOS ierīcēm).

Savienojumam ar datoru jāizmanto USB uzlādes vads un nepieciešams lejuplādēt starpniekaplikāciju Suuntolink.

Ar mobilajām ierīcēm Spartietis savienojas, izmantojot bluetooth. Ar šo mans tests gandrīz arī beidzās, jo SSU nekādi nevēlējās pāroties ar manu telefonu. Lai arī ir mans telefona modelis diezgan eksotisks, tomēr SSU atbalstīto ierīču sarakstā to atrodu, kas manu vilšanos par problēmām ar savienojumu padara vēl lielāku. Šīs problēmas risināšanai sazinājos gan ar Suunto Latvia pārstāvi, gan meklēju informāciju tīmeklī, līdz visbeidzot pieteicu problēmu Suunto atbalsta dienestā. Jāsaka, ka serviss bija uzdevumu augstumos, atbildi saņēmu nepilnas diennakts laikā, bet tā diemžēl nebija iepriecinoša – mana telefona operētājsistēmas versija, lai arī bāzēta uz Android, ir tik specifiska, ka savienojumu ar šo pulksteni neveido. “Paldies par sapratni,” raksta Suunto atbalsta dienests. Kādu, sasodīts, sapratni? !@#$% (atvainojos par emocionālo atkāpi) Mans secinājums – gribi Spartieti, pērc jaunu telefonu. Kāds man saka, ka varot jau iztikt bez savienojuma ar telefonu, bet piekrītiet taču, ka par tādu cenu un tādas klases pulksteni gribas lietot ar visām tajā iebūvētajām ērtībām. Tāpēc pavisam plinti krūmos vēl nemetu (kaut gan jāatzīst, ka biju tuvu tam) un, aptaujājoties draugu lokā, tieku pie iPhone 4s, kas ar SSU savienojas pēc pirmā mēģinājuma. Nu testēšana var turpināties citā līmenī.

Viena no iespējām ko iegūstu, Spartieti sapārojot ar telefonu, to var izmantot kā ziņu ekrānu – ja vien uzstādījumos tā norādīts, pulksteņa ekrānā tiks attēloti telefonā ienākošie paziņojumi – zvani, SMS, sociālo tīklu paziņojumi, u.c. – īsāk sakot viss tas, kas nāk telefonā. Tā kā es savā testa telefonā neko daudz nepieslēdzu, tad man nāk tikai zvanu, īsziņu un Facebook paziņojumi. Brīžiem ērti – varu izlasīt īsziņu, braucot ar velo (ar nosacījumu, ka telefons ir līdz), bet brīžiem traucē – ja kāds no Facebook čatiem ir pārāk aktīvs, tas aizņem pulksteņa ekrānu, attiecīgi nav redzama aktuālā un nepieciešamā informācija. Prasītos pēc kāda krustiņa uz ekrāna, ar ko aizvērt parādījušos paziņojumu (tas ir redzams dažas sekundes), bet tāda nav. Toties ir opcija “Netraucēt” (Do not disturb), kuru izvēloties, ekrāns “aizmieg” un piespiežot jebkuru no pogām tiek parādīts pulkstenis – elektronisks ar zaļiem simboliem, neatkarīgi no tā, kāds ir lietotāja izvēlētais Watch face.

Otra, manuprāt, daudz nozīmīgākā iespēja no telefona – pulksteņa sadarbības ir treniņu augšupielāde Movescount kontā, lai pulkstenis katru reizi pēc treniņa nebūtu jāslēdz pie vada. Lai augšupielādētu treniņus vai sasinhronizētu uzstādījumus, jāatver Movescount aplikācija telefonā un sinhronizācijai būtu jānotiek automātiski. Tajā brīdī pulksteņa apakšā parādās savienojuma simbols un telefona aplikācijas augšējā stūrī esošajā pulksteņa ikonā sāk riņķot zaļa līnija. Mana pieredze ar šo bija ļoti dažāda. Augšupielāde, lai arī lēna, reizēm bija veiksmīga, bet gadījās reizes, kad aplikāciju vēru vaļā vairākkārtīgi, gaidīju ilgi, bet treniņš aplikācijā neielādējās. Dažreiz šādos brīžos palīdzēja Bluetooth savienojuma atslēgšana telefonā un atkārtota ieslēgšana. Reizēm nepalīdzēja arī tas un nācās vienot pulksteni pie vada vai atlikt ielādi uz kādu citu reizi. Tā kā jāsaka, ka šī darbība ir diezgan nestabila. Kā arī lēna, bet to jau es minēju. Tajās sekmīgajās sinhronizācijas reizēs, viens treniņš mēdza augšuplādēties līdz pat 5 minūtēm. Vai ilgāk. Jāatzīst gan, ka pēdējā nedēļā pirms šķiršanās ar pulksteni, sinhronizācija kļuva arvien raitāka.

Pamatlietas

Spartieša standarta stāvoklis ir tā saucamā Pulksteņa seja (Watch face) – tas ir sākuma ekrāns, kurā var redzēt aktuālo diennakts laiku, datumu un citus parametrus, ko lietotājs var izvēlēties pie pulksteņa iestatījumiem.

Spiežot pogu uz leju, ir pieejamas 4 sadaļas:

• Activity – sadaļa, kurā tiek uzskaitīti dienas laikā veiktie soļi un patērētās kalorijas. Lai piekļūtu kaloriju skatam, jānospiež vidējā poga vai jāveic uzsitiens pa ekrānu (man tie uzsitieni ne vienmēr nostrādā, tāpēc izvēlos nospiest pogu, tas ir pārliecinošāk). Dienas soļu un kaloriju mērķi var norādīt uzstādījumos (skat. zemāk sadaļā “Uzstādījumi”), norādītais mērķis būs konstants līdz nākošajām manuālajām izmaiņām, tas nemainās atkarībā no paveiktā, kā tas ir bijis novērots citās līdzīgās ierīcēs. Paslidinot ekrānu pa labi, var iegūt nedēļas soļu un kaloriju statistiku. Interesanti (bet likumsakarīgi), ka skrienot soļu skaits aktivitātēs tiek pieskaitīts, bet, braucot ar velo, nē. Tas skaidrojams ar to, ka soļu skaitīšana notiek, pamatojoties uz roku vēzieniem, kas riteņbraukšanā nav pārāk bieža parādība. Līdz ar to šo sadaļu uzskatu par tādu izklaidi, nevis nopietnu aktivitātes mērīšanu, jo, ja, piemēram, būšu visu dienu nobraukusi ar riteni, pulkstenis šajā sadaļā joprojām mani uzskatīs par sliņķi, bet, ja paskriešu vidēju treniņu, tad būšu standarta dienas soļus pārsniegusi ar uzviju.

• Training – sadaļā ir apkopota mēneša statistika grafiskā veidā. Slidinot ekrānu pa labi, var iegūt katra sporta veida detalizētāku statistiku – pieveiktās stundas, kilometri un patērētās kalorijas. Slidinot ekrānu pa kreisi, var nokļūt treniņu plāna skatā, kurā attēlota iepriekš Movescount web aplikācijā sagatavotā treniņplāna attiecīgās dienas aktivitāte.
• Recovery – nosaukums jau pasaka priekšā – šajā sadaļā var apskatīt nepieciešamo atjaunošanās laiku pēc pulksteņa ieskatiem, kas tiek aprēķināts no personīgo uzstādījumu parametriem un nesenākajām aktivitātēm;

• Outdoor – sadaļa būs noderīga tiem, kas dzīvo vai trenējas kalnainos apvidos – šajā skatā tiek attēlots pēdējo divu stundu augstuma metru izmaiņas. Iespējams, ka kādā kalnu pārgājienā tas varētu būt interesanti. Uz īsu brīdi.

Spiežot pogu uz augšu, var piekļūt 5 sadaļām:

• Excercise – galvenā sadaļā, kurā var izvēlēties sporta veidu un no tā attiecīgi uzsākt treniņu. Šīs sadaļas ekrāna apakšdaļā ir redzams baterijas simbols ar baterijas stāvokli %.
• Navigation  sadaļā glabājas lietotāja iepriekš izveidotie un ielādētie maršruti, intereses punkti (apsaukti kā POIs – Points of Interest), kompass un attiecīgie navigēšanas uzstādījumi. Jāatzīstas, ka šī sadaļa man testēšanas laikā nebija īpaši saistoša, tāpēc par to informācija būs diezgan skopa;
• Logbook – jeb treniņu žurnāls ir vieta, kur glabājas visi pulkstenī ierakstītie treniņi;
• Stopwatch – Hronometrs. Nezinu, vai te vairs ir ko piebilst. Kaut gan varbūt ir – vienkāršs hronometrs ar palaišanas un apstādināšanas funkciju. Kā trūkums varētu būt tas, ka starplaikus tas gan nepiefiksē. Tikai Start, Stop, Restart vai Reset. Attiecīgi neredzu būtisku iemeslu izdalīt atsevišķu sadaļu tieši hronometram ar tik primitīvām funkcijām. To pašu var izdarīt ar jebkura sporta treniņa profilu sadaļā Exercise. Un pat vēl vairāk. Exercise sadaļā ar apļa laikiem var iegūt starplaikus, ko ērti apskatīt tabulas skatā treniņa laikā. Šo labprāt izņemtu no pulksteņa, lai lieki netraucē. Bet nevar.
• Settings – uzstādījumi.

Settings jeb uzstādījumi

Sīki visos uzstādījumos un neiedziļināšos, to variet izlasīt pulksteņa specifikācijā, pieminēšu vien būtiskākās un interesantākās lietas.

Pulkstenim var izvēlēties un norādīt 2 laika joslas – vienu aktuālo, otru kādu citu. Aktuālais pulksteņa laiks tiks attēlots kā pamata pulkstenis, bet otrs – mazākiem cipariem kaut kur ekrānā (atkarībā no izvēlētā pulksteņa veida). Iedomājos, ka ikdienā to var izmanot, abus pulksteņus uzstādot uz mājvietas laiku, un aizbraucot citā laika zonā, “mazajā” pulkstenī vienmēr būtu mājas laiks.

Signāliem ir 2 veidi – skaņas un vibrācijas – katrs ar trim iespējām:

• izslēgts visam;
• ieslēgts visam;
• izslēgts pogām (kas nozīmē, ka spiežot pogas būs klusums, bet pārējie signāli tiks atskaņoti/ pielietoti).

Es izmantoju tikai vibrācijas signālu, kas ir izslēgts pogām. Testa nolūkiem gan ieslēdzu skaņu uz vienu dienu, bet man tas šķita traucējoši, īpaši saņemot daudzos paziņojumus no telefona.

Ekrāna apgaismojuma uzstādījumos var norādīt, vai fona apgaismojums iedegas automātiski pēc pogu piespiešanas vai pēc dubulta uzsitiena pa ekrānu. Automātiskās gaismas degšanas ilgumu pulkstenī nevar manuāli rediģēt, bet ar dubulto uzsitienu radīto gaismu var izslēgt ar tādu pat dubultu uzsitienu. Tas nozīmē, ka gaisma degs tik ilgi, kamēr neizvēlēšos to izslēgt.  Šī varētu būt noderīga funkcija kādā īpašā gadījumā, bet jārēķinās, ka tas varētu krietni saīsināt baterijas darbības laiku. Izmēģinot šo uzsitiena funkciju, nostrādā prezentācijas efekts, un man neizdodas ar dubulto uzsitienu fona apgaismojumu izslēgt.

Interesanta funkcija (un arīdzan noderīga) šķiet ekrāna apgaismojuma spilgtuma rediģēšana. Noderīgi, kad nepieciešams paildzināt baterijas darbību.

Vēl uzstādījumos ir iespēja ieslēgt lidojuma režīmu, kalibrēt kompasu, norādīt soļu un kaloriju dienas mērķi, ieslēgt/ izslēgt paziņojumu rādīšanu, pielāgot pulksteņa izskatu un citas lietas.

Exercise jeb sportošana

Šī tad ir tā svarīgākā lietojamā sadaļa.

Izvēloties šo sadaļu, kā pirmā darbība jāveic sporta veida izvēle. Sporta veidi ir pieejami daudz un dažādi un lietotājs tos var izvēlēties pēc savām vajadzībām. Ja kāds no vajadzīgajiem sporta veidiem sarakstā nav pieejams, tad jādodas uz savu Movescount kontu, kurā var izvēlēties sev nepieciešamo sporta veidu no piedāvājuma vai arī izveidot sev jaunu.

Piemēram, Movescount man piedāvāja tikai 1 orientēšanās profilu, bet es izveidoju vēl vienu. Viens parastajiem orientēšanās pasākumiem, otrs Rogainingiem. Jāatzīst gan, ka testa laikā sanāca pabūt tikai 1 rogainingā.

Šajā pašā sadaļā liekos sporta veidus var noņemt, lai lieki nemaisās pa pirkstiem pulkstenī. Bet lietojot sapratu, ka daudzie sporta veidi traucējoši ir vien sākumā, jo ar laiku pulkstenis sporta veidus sakārto atkarībā no to lietošanas biežuma, biežāk lietotos novietojot augstāk – tātad ātrāk pieejamus.

Lai arī ražotājs izceļ izvēli no 80 sporta veidiem, spēlējoties ar sporta aktivitāšu pielāgošanu, saskaros ar atklājumu, ka pulkstenī var ietilpināt tikai 20 (Nr.1 attēlā), bet ir iespēja izvēlēties, kurus no sporta veidiem un to variācijām attēlot pulkstenī (Nr.2. attēlā) un kurus nē.

Kad izvēlēts vajadzīgais sporta veids, nonākam “priekšskata” ekrānā, kura augšdaļā ir redzamas sensoru ikonas, manā gadījumā – GPS un sirds ritma indikatori, kas ir pelēkā krāsā, ja savienojuma nav, un iekrāsojas zaļi, kad izveidojies savienojums attiecīgi ar satelītiem vai pulsa jostu.

Priekšskata ekrāna apakšdaļā ir ātro uzstādījumu funkcija, to nospiežot (uz ekrāna vai ar apakšējo pogu pulksteņa korpusā), ir pieejama dažādu uzstādījumu ātra pielāgošana konkrētajai aktivitātei, kas ļauj neveikt globālu uzstādījumu maiņu visā pulkstenī. Šajā sadaļā lietotājs var izvēlēties:

1. Aktivitātes mērķi – ilgumu;
2. Navigāciju – izvēlēties maršrutu vai intereses punktu no iepriekš ielādētajiem failiem;
3. Autopauzi – norādīt vai pulkstenim automātiski apstādināt aktivitātes ierakstīšanu, ja tiek konstatēta apstāšanās;
4. GPS precizitātes līmeni – pieejami trīs līmeņi: Best, Good, OK. Jo augstāka precizitāte, jo ātrāk tiek tērēta baterija.
5. Glonass – GPS alternatīva, kas it kā padarot attālumu rādījumus precīzākus. Teorētiski. Patērē vairāk baterijas enerģiju.
6. Tēma – gaiša vai tumša; Lietotājs var izvēlēties kādu ekrānu vēlas redzēt aktivitātes laikā – ar gaišu fonu un tumšiem rādītājiem vai otrādi.
7. Intervāli – lietotājs var norādīt, ka vēlas treniņa laikā iekļaut intervālus, norādot atkārtojumu skaitu, intervāla garumu (ilgumu) un atjaunošanās fāzes garumu (ilgumu). Šī tad arī ir vienīgā iespēja intervālu treniņu definēšanai šajā pulkstenī.
8. Enerģijas taupīšana – ir divas iespējas kā papildus pagarināt baterijas darbības ilgumu – samazinot krāsu attēlošanu un izvēloties, vai ekrāns aktivitātes laikā ir ieslēgts vai arī izslēdzas 10 sekundes pēc pēdējā fiziskā kontakta.

Kad visi sensori pievienoti, ātrās funkcijas izvēlētas un ir laiks sākt aktivitāti, jāspiež vidējā poga pulksteņa korpusā, vai arī jāslidina ar pirkstu pār ekrānu no labās puses uz kreiso. Es izvēlos pogu, tas man šķiet pārliecinošāk.

Aktivitātes laikā pa automātiski (vai iepriekš personalizēti) noteiktajiem ekrāniem var pārvietoties ar vidējo pogu, vai pirksta slidināšanu pāri ekrānam. Nospiežot augšējo pogu, aktivitāte tiks nopauzēta, savukārt nospiežot apakšējo, tiks pievienots starplaiks (tā saucamais lap). Nopauzētās aktivitātes ekrānā tiek rādīts aktivitātē līdz šim pavadītais laiks un no šī skata ir 3 papildu iespējas (ar attiecīgajām pogām secībā no augšas):

1. Atsākt aktivitāti;
2. Parādīt pulksteni un baterijas atlikumu;
3. Beigt aktivitāti.

Aktivitātes režīmā visas trīs pulksteņa pogas uz ilgāku (~3 sekunžu) nospiedienu reaģē sekojoši:

1. Var pārslēgties uz citu sporta režīmu (multisporta, piemēram, piedzīvojumu sacensībās vai duatlonos (triatlonam ir savs atsevišķs sporta profils, tam šo nav nepieciešamības izmantot));
2. Var piekļūt ātrajiem uzstādījumiem (tiem pašiem, kas pieejami no aktivitātes priekšskata (skat. augstāk));
3. Var nobloķēt ekrānu un pogas, lai nesaspiestu/ nesaglāstītu ko lieku.

Aktivitātes laikā, uzsitot ar pirkstu pa ekrānu, tā apakšdaļa iznirst neliels logs, kurā attēlots diennakts laiks (pulkstenis) un baterijas atlikums. Šo ne vienmēr izdodas “izsaukt” ar pirmo vai otro uzsitienu, tāpēc es ikdienas aktivitātēm kādā no sporta profila ekrāniem kā vienu no parametriem iestatītu pulksteni.

Kad aktivitāte ir pabeigta, lietotājs var izvēlēties savu treniņu novērtēt ar sejiņu palīdzību. Sejiņu attēlošana ir izslēdzama Movescount uzstādījumos. Pēc aktivitātes saglabāšanas uzreiz apskatei pieejams informācijas apkopojums par paveikto.

To visu, protams, vēlāk var aplūkot un analizēt visādos griezumos savā Movescount kontā. Mērīts tiek vis kaut kas, jāspēj tik viss izmantot un analizēt.

Sporta aktivitāšu ekrānu pielāgošana

Suunto automātiski piešķirtajiem sporta veidiem nav iespējas pielāgot un mainīt ekrānus. Bet lietotājs var pievienot savu sporta veidu un to personalizēt pēc vajadzības un patikšanas.

Ekrānus var izvēlēties no 8 pieejamajiem formātiem, tajos attēlojot no 3 līdz pat 7 parametriem. Ja nepatīk slēgāšanās starp ekrāniem aktivitātes laikā, bet ir vēlēšanās iegūt daudz informācijas, tad 7 parametru ekrāns varētu būt laba izvēle. Nedaudz neelastīga šķiet pieeja, ka lietotājs pats nevar noteikt, cik laukus vēlas redzēt ekrānā, piemēram, ja gribētu ekrānu ar tikai vienu vai diviem parametriem, tad šādas iespējas nav – jāizvēlas no gatavajiem. Toties izvēlēto ekrānu attēlojamos parametrus gan var likt, kādus sirds vien vēlas, kaut vai lai visos septiņos laukos rāda patērētās kalorijas.

Ir iespējas izdzēst kādu no sākotnēji piedāvātajiem ekrāniem, bet neatrodu iespēju pievienot jaunu. Kā arī jāņem vērā, ka viens ekrāns vienmēr būs aizņemts navigācijai un tas nav izdzēšams no saraksta.

2 no izvēles ekrāniem paredzēti intervālu treniņiem  un 2 automātisko apļu vai intervālu apskatei tabulas formātā. Tabulas formāts šķiet diezgan ērts, bet to gan vairāk izmantoju jau pēc treniņa, lai apskatītu un salīdzinātu kilometru (vai apļu) laikus. Katrā ziņā ar šādu ekrānu piedāvājumu ļoti garlaikotiem sportistiem garlaicīgu aktivitāšu laikā iespējas datu apskatei un analīzei ir diezgan plašas.

Treniņplāna sagatavošana un ielāde

Suunto ar Spartan Ultra ir ieviesis vienu ļoti noderīgu lietu, par ko es biju jau iedomājusies, pirms ar šo saskāros, tas ir – trenera piesaistīšana. Movescount  ir izveidota funkcionalitāte, kas ļauj savam profilam piesaistīt treneri. Lietotājs var iedot piekļuvi savam kontam kādam cilvēkam “no malas”, kuram jābūt reģistrētam Movescount kā trenerim (šāda iespēja ir ikvienam reģistrētam lietotājam). Šis treneris var redzēt visas trenējamā aktivitātes, pievienot plānotos treniņus kalendārā, pievienot komentārus savām vajadzībām un sarakstīties ar trenējamo.

Testēšanas nolūkiem palūdzu palīdzību kādam pazīstamam skrējējam, kurš nodarbojas arī ar trenēšanu.

Treniņplānu sev sagatavot var arī pats lietotājs. Izmēģinot, secinu, ka šī lieta ir izstrādāta diezgan primitīvā līmenī. Pievienojot treniņu plānam, katrai aktivitātei var norādīt sporta veidu, ilgumu, garumu un intensitāti. Plānošana notiek pa nedēļām. Plānu pēc tā sagatavošanas var pievienot kalendāram, tad tam pie nākošās sinhronizācijas vajadzētu augšuplādēties pulkstenī. Plānu pievienojot kalendāram, nevar norādīt plāna sākuma datumu, tas pievienojas aktuālajā nedēļā. Tāpēc, sagatavojot plānu, jārēķinās ar to, ka pievienot kalendāram un attiecīgi aizsūtīt uz pulksteni to var tikai tajā nedēļā, kad reāli sākas treniņi. Jāsaka arī, ka pati plāna nosūtīšana nenotiek uzreiz un saprotami. Vairākkārtīgi mēģinot, treniņplāns pulkstenī neparādās, un nav arī nekādu paziņojumu par neveiksmīgu datu sinhronizāciju. Šajā un citos datu sihnronizācijas gadījumos prasītos kāda poga, “Nosūtīt treniņplānu” vai “Sinhronizēt kalendāru”, bet tādas nav. Savienojot pulksteni ar datoru, ir vienkārši jāpaļaujas, ka viss notiks. Diemžēl tas ne vienmēr tā notiek.

Bet, ja tas nenotiek uzreiz, tas nenozīmē, ka tas nenotiek vispār. Kad treniņplāns jau ir aizmirsts, un es izmēģinu citas funkcijas, saņemu tomēr arī treniņplānu pulkstenī.

Dienā, kad plānota kāda aktivitāte, atverot Excercise sadaļu pulkstenī, tur kā pirmie parādās šajā dienā plānotie treniņi, tad var izvēlēties, sākt aktivitāti no plānotā treniņa, vai arī ritināt uz leju un sākt citu aktivitāti, izvēloties nepieciešamo sporta veidu. Ērti. Šī funkcija tiešām patika. Es gan to labprāt redzētu vēl advancētāku – piemēram, ja man paredzēts strukturēts treniņš, kur sākumā jāskrien mierīgā tempā vai noteiktā pulsā un pēc 5km temps jākāpina līdz kādai citai pulsa zonai vai tempam, tad gribētu, lai pulkstenis brīdina par plānoto zonu maiņu un to, vai esmu vajadzīgajā zonā vai neesmu, taču diemžēl šajā pulkstenī šāda veida funkcijas nav iestrādātas. Lietotāji gan pacietīgi (un ne tik pacietīgi) cer un gaida uz programmatūras atjauninājumiem, jo manis pieminētā funkcija nav nekāda raķešzinātne un citos zemākas klases un daudz zemākas cenas pulksteņos tas ir pieejams.

Intervāli

Kā vienu no “bonusiem” priekšpēdējā programmatūras atjauninājumā ražotāji pieteica intervālu treniņu funkciju. Tā pieejama no ātrajiem uzstādījumiem pirms treniņa ierakstīšanas uzsākšanas. Konkrēto treniņu var konfigurēt tikai pulkstenī. Iespējams, ka datorā Movescount tas būtu ērtāk, bet nav jau arī daudz ko konfigurēt – intervālu treniņam var norādīt:

1. atkārtojumu skaitu;
2. intervāla garumu laika vai distances nogriežņos;
3. atgūšanās garumu laika vai distances nogriežņos.

Un tas ir viss? – esmu neizpratnē. Izrādās, ka jā, Spartietis neko sarežģītāku nav paredzējis. Šis man diemžēl ir par maz, esmu pieradusi un arī treniņplānā ir iekļauti tādi intervālu treniņi, kuros atkārtojumu garums vienmēr nav vienāds, līdz ar to ar šo man nepietiek un reizēs, kad bija jāskrien kāds no intervālu treniņiem, es gāju skriet ar diviem pulksteņiem – Spartieti un savu veco labo draugu Garmin FR220, kurā personalizēta treniņa modifikācijas iespēja ir daudz detalizētāka.

Peldēšana

Ja jau tik universāls pulkstenis, un kamēr man vēl baseinā nebija ūdeni nolaiduši, nolēmu Spartieti arī izpeldināt. No piedāvātajiem sporta veidiem peldēšanai atvēlēti 2 – iekštelpās un atklātos ūdeņos. Atklātos ūdeņos nopeldētais attālums tiek mērīts ar GPS, iekštelpās – tiek skaitīti nopeldētie baseini, fiksējot rokas kustības.

Lai saskaitītu pēc iespējas precīzāku attālumu, pirms treniņa ieraksta uzsākšanas ātrajos uzstādījumos jānorāda baseina garums, un pulkstenis pēc roku kustībām saskaita, cik baseini tiek pieveikti.

Kā redzams attēlā – es neesmu nekāda veiklā un izturīgā peldētāja, jo pēc katra baseina pieveikšanas nedaudz atpūšos. Garākās pauzes ir pļāpāšana ar treneri. Bet, ja par pulksteņa darbību, tad var redzēt, ka divos piegājienos baseina garums saskaitīts dubultā. Pulksteni gan šeit vainot nebūtu prātīgi, jo, tā kā peldēt vēl tikai mācos, tad brīžiem baseina vidū var gadīties kāds apjukuma moments, kurā vēziens tiek izjaukts un pulkstenis to var uztvert kā slīdējumu, kam būtu jānotiek tikai baseina galā pirms rokas atsitiena pret baseina malu.

Kas interesanti, un ko pamanīju tikai tagad, tad izskatās, ka pulkstenis arī mēģina atšķirt peldēšanas stilus. Manā gadījumā gan laikam diezgan kļūdaini, bet tas, iespējams, vairāk liecina par manu joprojām nepareizo peldēšanas tehniku.

Pulsa josta un pulsa rādījumi

Pulsa josta ir kā jau jaunākās paaudzes sporta pulksteņu pulsa jostas, no pietiekami maiga materiāla, lai samazinātu nospiešanu un beršanu, un ar mazāka izmēra sensoru, kā pierasts redzēt. Tas pozitīvi.

Pēc 8h rogaininga karstumā, attiecīgi – svīstot, tātad – mitrā vidē, pulsa josta nekādus noberzumus nebija radījusi. Jau sapriecājos un saslavēju. Bet tad nāca tempa turēšana 4h Kauņas maratonā, kurā no četrām trasē pavadītajām stundām nelija varbūt tikai 10 minūtes. Tad pēc šī pasākuma uz mana krūšukurvja bija sūrstošas strīpas visā jostas platumā. Tā gan nav kritika jostiņai, bet gan vienkārši laikapstākļu ietekme, jo mans TT partneris, kurš līdz tam bija varējis teikt, ka nezin, kas ir krūšu galu noberzumi, šajā maratonā tika pie tādiem pirmo reizi savā mūžā.

Ar pulsa rādījumiem sākotnēji viss ir vislabākajā kārtībā – mans pulss tiek rādīts ticamās robežās, tomēr pēc mēneša valkāšanas jostiņa laikam tomēr sāk niķoties, jo brīžiem mans pulss tiek rādīts neadekvāts un reizēm visa treniņa garumā tas neparādās vispār. Izmēģinu jau zināmo metodi ar jostiņas skalošanu un notīrīšanu, tas palīdz. Laikam jau nav vēl izgudrotas tādas pulsa jostas, kas būtu mīkstas, ērtas un mūžīgi precīzas.

Baterijas darbības laiks

Ražotājs sola, ka pulkstenis darbosies:

• Līdz 18 stundām ar labāko GPS signāla kvalitāti un bez jaudas ierobežotājiem;
• Līdz 26 stundām ar zemāku GPS signāla kvalitāti un baterijas saudzēšanas režīmā;
• Līdz 65 stundām pulksteņa režīmā.

Pirmais baterijas tests sanāca 8h rogainingā, kad pēc nepilnu 8h vandīšanās pa mežu ar ieslēgtu pulsa jostu un GPS labākajā kvalitātē pulkstenis rādīja 38% baterijas jaudas atlikumu. Manas aritmētikas prasmes šajā brīdī lika domāt, ka ar to nepietiktu vēl 10 stundām. Lai pārliecinātos par baterijas izturību, vienu dienu pavadīju ar pulksteni ieslēgtu sporta režīmā. Rezultāts – ne visai iepriecinošs – 12h41min. Tās ir tikai 2/3 no solītā. Tā kā, ja plāno piedalīties kādā ultrā, kur līdz finišam netiksi ātrāk par 12h, tad jāpadomā par jaudas ierobežojumiem vai nu samazinot GPS precizitāti, vai atslēdzot krāsas, gaismas, paziņojumus un citus sīkumus, kas tērē enerģiju, vai arī vienkārši, paņemot līdzi vadiņu un jaudas banku. Līdzīgus rezultātus baterijas testam var atrast arī tīmeklī.

Tomēr pozitīvi bija tas, ka pulkstenim izslēdzoties aktivitātes laikā, tas aktivitāti ir saglabājis un tā ir pieejama apskatei. Ar līdzšinējo pieredzi, pārliecības par to nebija.

GPS, GLONASS un FusedSpeed

Attāluma mērīšanai tiek izmantota FusedSpeed™ tehnoloģija – tā esot unikāla apvienota GPS un rokas locītavas akselerācijas sensoru rādījumu nolasīšana, kas uzlabojot skriešanas ātruma precizitātes noteikšanu. To bez iepriekšēja nodoma sanāca notestēt, veicot slodzes testu uz skriešanas trenažiera.

Skatoties uz grafiku, jāsaka, ka tas izskatās visnotaļ ticams – temps pakāpeniski pieaug, distance ir samērīta. Šī varētu būt ļoti noderīga funkcionalitāte gadījumos, kad ir problēmas ar GPS signālu un, piemēram, skrienot pa Vanšu tilta gājēju pustuneli.

GPS un GLONASS ir globālās pozicionēšanas sistēmas. GPS jau, šķiet, ir pazīstams burtu salikums, tad GLONASS varbūt kādam vēl ir svešvārds. GLONASS esot precīzāka alternatīva GPS, īpaši pilsētvidē ar augstām ēkām. Citos apvidos varot pilnīgi paļauties uz GPS un GLONASS atstāt neieslēgtu, jo tas arī palīdz taupīt pulksteņa baterijas resursus. Mans pirmais mēģinājums ar GLONASS sanāca diezgan interesants.

Kā var redzēt – startā Spartietis mani teleportējis uz Zasulauku un kopumā samērījis arī par 2km garāku distanci. Kļūmes bijušas tieši pirmajos divos kilometros, pēc tam jau rādījumi normalizējās un izskatās ticamāki. Nākošajā mēģinājumā ar diviem pulksteņiem distances mērījumi abām ierīcēm bija diezgan līdzīgi, tā kā šo kļūmi varētu norakstīt uz pirmo ieslēgšanu. Tas gan neizslēdz to, ka tādas var gadīties, tāpēc pārsvarā GLONASS atstāju izslēgtu. Pēc tam arī lasīju Spartieša forumos, ka šajā pulkstenī mēdzot gadīties GLONASS neprecizitātes.

Navigēšana

Lielu uzsvaru Suunto Spartietī arī liek uz navigēšanas funkciju un tam pat ir iestrādāts digitālais kompass. Kompasa darbību sīkāk neapskatīšu.

Navigācijas testu veicu iepriekš ielādējot skriešanas maršrutu Movescount .gpx faila formātā. Tā kā navigēt gribēju skrējiena laikā, tad pirms treniņa ierakstīšanas palaišanas, ātrajos uzstādījumos izvēlos navigēšanas opciju ar iepriekš ielādēto maršrutu, šeit viss strādā nevainojami – pulksteņa ekrānā ar zilu līniju ir parādīts ielādētais maršruts, bultiņa rāda nepieciešamo virzienu un punktotā līnija rāda, kur esmu maldījusies līdz šim. Mazā sarkanā bultiņa ekrāna malā rāda, kur ir ziemeļi. Sadarbojoties ar navigatoru, Siguldas takas izskrēju tīri sekmīgi. Vietām gan, kur taku sazarojumu vietas nebija ļoti izteiktas, ne vienmēr spēju nolasīt  precīzo virzienu, bet lielos vilcienos navigēšana ir saprotama un ērta. Noderīga nezināmās vietās, kurām ir pieejami iepriekš sagatavoti maršruti (piemēram, Stirnu buka iepriekš nopublicētās trases, vai kāda cita skrietais maršruts).

Sportistu sociālie tīkli

Ne mazāk svarīgi par pašu pulksteni mūsdienās ir arī tā saucamie sportistu sociālie portāli. To ir daudz, katrā valstī ir savs populārākais. Vismaz man šķiet, ka Latvijā līderos varētu būt Endomondo. Tas varbūt tāpēc, ka kopš es sportoju, reģistrējot savas aktivitātes kādā no viedierīcēm, mana pamata platforma, kur to visu uzrādīt ir bijis Endomondo (Noskrien.lv neskaitot, jo tās jau ir mājas un galvenā identitāte). Arī mans līdzšinējais Garmin konts tiek sinhronizēts ar Endomondo, tāpēc diezgan liels bija mans pārsteigums, ka Movescount “sadarbības partneru” sarakstā Endomondo neatrodu. Bet gribas taču padalīties ar to, kur skrienu, cik ātri to daru, ko vēl daru un, ka vispār daru, tāpēc meklēju iespējas. Movescount draugu sarakstā pamanu vārdu Strava. Tas šķiet kaut kur dzirdēts, attiecīgi savienoju Movescount kontu ar to. Tālāko palīdzību lūdzu Googlei. Meklēšanas rezultātos ieraugu vārdu Tapiriik, tas šķiet kādreiz kaut kur dzirdēts, tad nu ķeros klāt. Tapiriik izrādās tāds rīks, kurā no gūzmas dažādu aktivitāšu uzskaitītājiem var izveidot savstarpēju sadarbību.

Jāsaka, ka šis rīks ir tāds palēns un šķiet meties uz vienu roku ar Spartieti un tā sliktākajām īpašībām, jo sinhronizācija ne vienmēr ir sekmīga un es nespēju atrast sekmīguma korelāciju ar diennakts laiku, aktivitāšu veidu vai zvaigžņu stāvokli. Tikai sava slinkuma pēc nemeklēju neko funkcionālāku. Kā rezultātā manu aktivitāšu atainošana manā iecienītajā Endomondo kļuva arvien neregulārāka, un es konstatēju, ka nemaz pēc tā neskumstu.

Kopsavilkums

Kopumā par pulksteni ir ļoti dalītas sajūtas:

1) tas ir vizuāli ļoti glīts un kvalitatīvi nostrādāts. Esot roku darbs. Strādājošās funkcijas arī ir labas, ērtas un noderīgas. Visu šeit nespēju uzskaitīt, bet ir daudz visādu sīkumu un knifu, ko atklāju tikai laika gaitā un daži, iespējams, ko vēl nemaz neatklāju. Viens no atklātajiem, piemēram, ilgāk paturot vidējo pogu tā darbojas kā Back funkcija.

2) es nesaprotu, kā var palaist tirgū tik negatavu produktu. Pulkstenis parādījās tirdzniecībā jau pirms gada un tad tas bija vēl negatavāks, kā tagad, kopš tā tas ir saņēmis jau vairākus programmatūras atjauninājumus, ar katru no kuriem tas arvien tiek uzlabots. Bet pēc lietotāju domām tāpat tas notiek krietni par lēnu.

Tiem, kas jau ir iegādājušies vai arī plāno šo iegādāties, iesaku apbruņoties ar pacietību. Atjauninājumi (uzlabojumi) nāk, bet ne tik raiti, kā gribētos. Par tādu cenu (700 – 800 EUR) ir neadekvāti piedāvāt tādu preci (šobrīd gan Latvijā Spartietis ir ticis pie 20% atlaides). Pat zvērinātākie Suunto fani jau kļuvuši aizkaitināti. Jo, iedomājieties, ka īstens Suunto cienītājs gaidīja Suunto Spartan Ultra kā kaut ko labāku par viņa līdzšinējo pulksteni, bet dabūja skaistu pulksteni (to reti kurš apšauba) ar mazāk funkcijām kā iepriekšējās paaudzes sporta pulksteņiem. Suunto Ambit 3 esot plašāks funkciju klāsts kā Spartietim.

Ja nu Spartietis ir jau Tavā īpašumā vai arī mans apraksts Tevi nenobiedēja, iesaku pievienoties Facebook grupai Run4IQ: SUUNTO talks, by Andrew Nugged, tajā lietotāji dalās pieredzē ar jaunākajiem atklājumiem, lielākoties gan nebūšanām par to, kas atkal nestrādā, un pārējie dalās pieredzē un padomos, kā ar to tikt galā.

Lai arī gaidu, kad beigsies šis pagaidu stāvoklis ar daļēji funkcionālo Suunto Spartan Ultra, jūtu, ka man būs nedaudz žēl no viņa šķirties, jo paspēju jau pierast pie Spartieša skata un svarīguma. Tiešām un bez liekuļošanas manās acīs tas ir glītākais no skriešanas pulksteņiem. Katrā ziņā domāju, ka turpināšu sekot līdzi uzlabojumiem un atjauninājumiem, un kas zina, varbūt kādu dienu…