Skriešana veselībai

Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas.

Vidējā un vecākā paaudze ir pārliecinājusies, ka skrienot veiktās fiziskās kustības ir nepieciešamas, lai saglabātu aktīvu dzīvesveidu, augstas darbaspējas un optimismu pilnvērtīgākajā un radošākajā dzīves daļā. Zīmīgi, ka šādu atziņu guvuši tie vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, kas sekmīgi pārvarējuši dažādas slimības. Cilvēks nedzīvo mūžīgi, bet skriešana palīdz būt veselam līdz sirmam vecumam un nenomirt pirms laika.

Skriešanai var būt dažādi mērķi. Viens no tiem ir sportiskais – apsteigt sāncenšus vai uzrādīt iespējami labāku rezultātu. Mūsdienās vieglatlētikā ietilpst visas skriešanas disciplīnas no sprinta līdz maratonam. Arī sacensību vietas izvēlē iespējama dažādība: stadions, apvidus, telpas un šoseja. Skriešana nereti nosaka sportiskos rezultātus arī citos sporta veidos: sporta spēlēs, orientēšanās sportā u.c.

Kaut gan ir šķietami liela skrējiena daudzveidība, tā tehniskais izpildījums ir vienkāršs. Skrējiena tehnika maz mainās arī tad, ja skriešanas mērķis ir veselības un augstu darbaspēju saglabāšana dažādā vecumā.

Gadsimtiem ilgajā cilvēka organisma sistēmu attīstības gaitā fiziskās kustības ir bijušas tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens un uzturs. Tas, ko šodien saucam par civilizācijas sasniegumiem un kas ļauj mums ērti dzīvot un maz kustēties, ir 20. gadsimta devums. Mehanizācijas un automatizācija darbā un sadzīvē līdz minimumam samazina fizisko piepūli, bet palielina psihisko slodzi. Mūsu organisms vienas vai divu paaudžu laikā nespēj piemēroties (un nepiemērosies!) šādām pārmaiņām.

Mazkustība, stresa situācijas darbā un sadzīvē, kalorijām pārbagāts uzturs un kaitīgi ieradumi ir galvenie cēloņi jeb riskfaktori organisma sistēmu disharmonijai un slimībām.

Hipertonija un stenokardija, insults un infarkts, bezmiegs un neirozes, gremošanas sistēmu traucējumi un citas kaites ir maksa par mazkustību un ērtībām, ko sniedz mūsdienu dzīvesveids. Raksturīgi, ka par šo slimību upuriem kļūst gados arvien jaunāki cilvēki.

Viens no vispāratzītiem profilakses paņēmieniem labas veselības un augstu darbaspēju saglabāšanā ir ikdienas fiziskās aktivitātes palielināšana ar vienkāršiem fiziskiem vingrinājumiem. Šim nolūkam lieliski noder skriešana. Skriešanas kustības, kuru iemaņas cilvēks apgūst agrā bērnībā bez speciālas apmācības, saglabājas visā viņa aktīvās dzīves gaitā un līdztekus soļošanai ir visbiežāk izmantojamais fizisko kustību veids ikdienā. Taču nereti tas tiek aizmirsts.

Skriešanas kustību ietekme uz organismu ir universāla, jo nav sistēmas, kuras funkcijas tā neietekmētu. Sevišķi labvēlīgi skriešana iespaido asinsrites, elpošanas orgānu, nervu, iekšējās sekrēcijas un kaulu un muskuļu sistēmas.

Skriešana ir arī viens no vienkāršākajiem un vieglāk izpildāmiem fiziskās aktivitātes veidiem. Tā nodrošina pietiekamu fizisko aktivitāti atbilstoši cilvēka individuālajām īpatnībām un veselības stāvoklim. Skriet var jebkurā gadalaikā, skrējiena slodzi iespējams dozēt atkarībā no skrējēja pašsajūtas un brīvā laika. Skriešana veicina norūdīšanos, jo jāskrien jebkuros laika apstākļos. Skrējējiem saaukstēšanās slimības nav raksturīgas. Skriešanas nodarbībās norūdīšanos viegli apvienot ar personiskās higiēnas elementiem.

Cilvēkiem, kuri skrien, nav raksturīgas pārmērības uztura ziņā. Tas palīdz saglabāt ne vien normālu ķermeņa masu, bet arī izvēlēties pareizu uztura režīmu. Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar skriešanu, spēj sevi padisciplinēt dienas režīma pamatprasību ievērošanā. Skriešana palīdz atteikties no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola lietošanas. Tas ir ne vien lielisks līdzeklis gribas un morālo īpašību trenēšanai, bet arī spēcīgs dabisks trankvilizators, lai novērstu satraukumu un depresiju, uzbudināmību un bezmiegu.

Tātad par skriešanu – sportam, vaļaspriekam, labai pašsajūtai un veselībai.

Šīs rindas ir no 1989. gadā izdotas Jāņa Kancāna grāmatas „Skriešana veselībai” autora ievada. Grāmatā tiek stāstīts par skriešanas mehāniku un bioloģiskiem procesiem, skriešanas ietekmi uz veselību un daži testi organisma funkcionālo spēju paškontrolei. Nākamo rindkopu izceļu no grāmatas vidus skriešanas nopietnības mīkstināšanai.

„Nereti dažāda mēroga sacensībās uz starta kopa ar jauniešiem var redzēt cilvēkus vidējos gados, kas nav attaisnojami. No sportiskā viedokļa jauniešu un vecāka gada gājuma dalībnieku uzrādīto rezultātu salīdzināšana neko audzinošu nedod ne vieniem, ne otriem, bet no sporta estētikas viedokļa šādas sacensības nav pieļaujamas.”