Teiksmām apvīti nostāsti par skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera, kurš savieno Latvijas galvaspilsētu ar Vidzemes lielāko pilsētu un skrējējiem, kuri tajā piedalās. Valsts himnas dziedāšana kopkorī pie Brīvības pieminekļa un starts pusnaktī zem trim Mildas zvaigznēm pašā Rīgas centrā. Nebeidzamas brīvprātīgo rūpes par katru skrējēju sešos kontrolpunktos. Mājās palicēju sekošana notikumiem tiešsaistē. Līderu cīņa un katra dalībnieka eksistenciālie jautājumi. Šoseja, nakts, kravas auto, nogurums un Sīmaņa vilinājums. 107 kilometri ir skrējiens līdz Svētā Sīmaņa baznīcas kliņķim ar soļošanas elementiem.
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
Un tā trīs un ne tikai trīs braši kungi un dāmas devās ceļā.
Pag kā tur īsti ir? Garkalne vai Liepāja jeb Liepāja vai Garkalne?
Tā, ko mēs šonakt ēdīsim?
Ir melna, melna nakts…
Nākamgad atkal?
Kā bāka kalna galā, tfu, ceļa malā.
Labrīt!
Saule aust!
Tā, tā. Plāns ir pavisam vienkāršs – tik seko tai baltajai līnijai līdz pat Valmierai.
Kad līdz Valmierai palicis tikai nieka maratoniņš.
Ūdentiņu?
Viens vienīgs rudzu lauks. Ā, nē Valmieras šoseja tomēr.
Savējais. Bez komentāriem..
Klavieres viengad bija. Televizors un dīvāns arī. Bet ziniet, kas man te tagad pietrūkst? Es jums saku, ka aliņš un finišs.
Daudzu dalībnieku vārdā saku “Tomēnu” saimniekiem milzīgu paldies par aukstu akas ūdeni. Bija arī veikala bundulis, bet to neviens nebija skrūvējis vaļā. Akas ūdentiņš gāja uz urrā. Bija arī salvetes, Balzāma pudele, glāzītes un miskaste, kā arī beņķis uz kura piemesties. Nu lielumlielais Paldies, jo man kā reizi ūdens gāja uz beigām, un zinu vēl pāris kas slavēja auksto akas ūdeni.
Ja čempions 100km, tad čempions 100km šosejā.
Es atceros, ko es tev vaicāju. Bet tava atbilde bija skaidra un pamatota. Lai izdodas Spartatlons.
Kliņķis asarām netic, jo gaidīs Tevi tur.
Ātrākie kungi finišā.
Foto: Gints Kalns, Valdis Miezītis, Māris Vancevičs Photography, Antons Kranga, Santa Sinka, Viesturs Lore
km 
-
Gada labākā diena! Kad enerģijas apmainās. Kad dodot saņem vairāk kā devis. Kad kļūsti labāks kā vakar biji.
Īsākie komentāri (foto apraksts) un pilnīgi skaidra doma :)
Varu teikt tā, kad skrēju 1.reizi 2021.gadā tad īpaši nesatraucos
Zināju ka neeju uz kko mega labu kas bij arī labi redzams finiša laikā(14:40:16)
Gatavojoties šim gadam pirmsstarta stress pamazām sākās jau apmēram 2 nedēļas pirms starta.Jau apziņa par nepieciešamo laiku lai atgūtos,pārdomas vai esi pietiekami gatavs.Kamēr sakārto savas domas un tā.Bet pats pasākuma formāts 100% izdevies.Paldies ultrataka.lv komandai 👍
P.s vēl nezinu vai nākamgad startēšu😁
gada labākā nakts un pats par sevi – diena ;)