Apritējusi ir nedēļa kopš lietus sezonas Māras dīķa reģionā. Diena tiešām nebija viegla, jo lietus lija uz nebēdu. Taču, neskatoties uz nokrišņu sagādātajām grūtībām, skrējēji nepadevās un apņēmīgi devās pretī kārotajam mērķim. Bija brīži, kad likās, ka plinte jāmet krūmos, bija brīži, kad šķita, ka iecerētās virsotnes ir sasniegtas un bija arī tādi, kuros nāca apjausma par savu robežu pārspēšanu. Lai runā bildes! Lasīt tālāk.
Augustā beigās visas pasaules taku skrējēju uzmanība ir pievērsta ikgadējai “UTMB” skrējienu sērijai Monblāna apkārtnē. Pa to laiku Cēsu pusē 30. augusta vakarā 2. gadu pēc kārtas bija iespēja izjust maksimu, ko sniedz Latvijas reljefs un izmēģināt spēkus vertikālā km (VK) skrējienā. Lasīt tālāk.
Es tevi ļoti gaidīšu
Bet ne pie pulksteņa. Pie Laika.
Pie debesīm es stāvēšu,
Un manā rokā slaikā
Trīs zvaigznes būs,
Lai pazītu tu mani. /Māra Zālīte/ Lasīt tālāk.
1. aprīļa rīts. Vai tas ir joks? Nē. Skrējēju bariņš tiešām riņķos 12 stundas ap Baik… Piedodiet… Māras dīķi.
Bet nu ir laiks mosties un posties! Tūlīt pulkstenis sitīs 7:30!
Nākamajā piektdienā, 6&12 stundu skrējiena “Pārspēj sevi” priekšvakarā (31. martā), paredzēta lekcija par skriešanas ārējiem un iekšējiem aspektiem. Lekcijā runās vairākkārtējs pasaulē garāko, 3100 jūdžu, skriešanas sacensību finišētājs no Īrijas, Nirbhasa Magee. Lasīt tālāk.
Nu jau gandrīz mēnesis pagājis kopš mana pēdējā skrējiena Portugālē un šoreiz ļoti ilgi nācās meklēt motivāciju, lai uzrakstītu kādu rindiņu. Vai man klājās tik slikti, ka pašam kauns to atcerēties? It kā nē. Vai man nepatika skrējiens, ka nespēju neko uzrakstīt? Arī nē. Kur tad problēma? Ar humoru, bet, tomēr, pavisam nopietni jāsaka, ka iemesls ir pavisam vienkāršs un tam ir vārds – darbs. Lasīt tālāk.