Pirmās sacensības

Strauji tuvojās pirmā pārbaude paveiktajam. Jeb precīzāk Rīgas maratona minimaratona veikšana. Tā garums būs 5340m un vajadzētu to veikt ap 24 minūtēm. Vismaz es tā ļoti gribētu. Kā man veiksies noteikti varēsiet lasīt šeit pēc noskriešanas. Vakardienas treniņā tikai veikta 10km distance ar jaunu rekordu – 51:52.

Brīnāties ka šis jaunais 10k rekords ir lēnāks nekā iepriekš publicētais? Es arī esmu vīlies, izrādās ka manam jaunajam treniņu partnerim – Garmin Forerunner 305 – škiet ka manis iepriekš veiktie desmit kilometri ir tikai deviņus ar pusi gari, respektīvi visi iepriekšējie rekordi un sasniegumi ir kaķim zem astes. Tā pat mana veiktā kopējā distance samazinājās par kilometru. Tā nu oficiāli izziņoju, ka jaunais rekords ir – 51:52

Rīgas minimaratona veikšana man saistās vēl ar to ka gribētu būt ātrāks gan par savu treniņu partneri, gan arī priekšnieku, kurš būdams liels riteņbraucējs piedalīsies šajā skrējienā, kā arī pa laikam Biķernieku trase veic divus apļus pa aptuveni tādu pašu laiku kā es. Būs ne tikai cīņa ar sevi, bet arī ar priekšnieku.

Izmantojot jauno rīku un tā piedāvātās analīzes esmu konstatējis ka varu vienu kilometru noskriet pa 4:30 (ņemiet vērā ka tas ir 10km distancē) un ka mans vidējais pulss treniņos ir ap 185 bpm. Sievasmāte to uzzinot mēģināja mani pierunāt vispār pārtraukt skriešanu, jo tas neesot normāli. Jokojoties izmērīju savu pulsu sēžot pie datora un lasot nekur.lv – 82 bpm, pieceļoties un aizejot pakaļ aliņam uz ledusskapi – 95 bmp. Imants ieteica paņemt kādu stiprāku dzērienu un tad izmērīt – man tie glabājas virs ledusskapja plauktā, kur bez krēsla nevar tikt klāt, bet tā kā viņš pats līdz maratona noskriešanai nelietos ne pilīti, es no šī eksperimenta atturējos. Redzēju, ka lapā kurā ievadās mani rezultāti, var arī Geocachinga tūres ievietot.