Pirmais pusmaratons ārzemēs – Kafkas dzimtajā pilsētā

Prāgas pusmaratons kļuvis par manām pirmām sacensībām ārzemēs, neskaitot, protams, Lietuvu. Kad uzzināju, ka ir iespēja doties kopā ar Ventspils maratona klubu uz Prāgas pusmaratonu, ilgi nedomāju par to, braukt vai nebraukt. Kādreiz taču ir jāizmēģina savus spēkus arī skrējienā ārpus Latvijas!

Un ceļš var sākties

Mans ceļš uz Prāgu sākas agrā naktī, kad vispirms izbraucu ar automašīnu no Liepājas uz Saldu, lai tur pievienotos pārējiem braucējiem. Jāatzīmē, ka braucēju bija gana daudz – 40 cilvēki. Pēc tam sekoja ilgs un diezgan nogurdinošs ceļš uz mūsu pirmo naktsmītni Polijas pilsētā Vroclavā. Starp citu, kad šķērsojām Lietuvas/Polijas robežu, Polija mūs sagaidīja ar slapju sniegu un diezgan vēsu laiku, bet jau pusdienlaikā, ieturot pauzi kādā Polijas benzīntankā, pavērās iespēja vēl nedaudz kautrīgi nomest jakas un izbaudīt saulaini siltu laiku, jo gaiss bija siltāks par 10 grādiem.

Ātri iekārtojušies hostelī Vroclavā, mēs kopīgi devāmies skrējienā, tādējādi izlocot kājas pēc garā brauciena. Šogad pirmo reizi beidzot atstāju malā cepuri, cimdus un dažas siltās drēbes, kā rezultātā arī skrējiens pa Vroclavas parkiem bija daudz baudāmāks.

Prāga sagaida ar pavasarīgu laiku

Nākamajā dienā mēs izbraucām uz Prāgu, kurā ieradāmies ap pusdienlaiku, uzreiz arī devāmies uz sacensību “EXPO”, lai saņemtu numurus ar piestiprinātu čipu, skriešanas kreklu un pārējos informatīvos materiālus.

Jāsaka, ka Prāga mūs sagaidīja ar ļoti siltu saulainu laiku, ziedojošiem kokiem un zaļu zālīti. Pēc Latvijas vēsā laika, tas, protams, man sagādāja lielu prieku. Tad sekoja iekārtošanas Prāgas hostelī, kurā pavadījām divas naktis. Personīgi es, atšķirībā no daudziem pārējiem ceļa biedriem, izvēlējos aktīvu pastaigu pa hosteļa apkārtni skrējiena vietā. Un, protams, ka vakariņās ēdu makaronus ar sieru kādā no Prāgas kafejnīcām.

Vakarā diezgan laicīgi aizgāju pie miera, lai izgulētos un sakrātu spēkus sestdienas lielajam skrējienam. Jāpiemin, ka visu piektdienu – dienu pirms pusmaratona – es centos lietot daudz šķidruma.

Lielā diena ir klāt

Sacensību dienā diemžēl pamodos ar sāpēm mugurā, domājams, ka pie vainas diezgan mīkstā gulta. Pabrokastoju, apēdot dažas maizītes ar tēju. Uzēdu arī dažas karotes līdzpaņemtā medus. Un tad divas stundas pirms pusmaratona kopīgi devāmies ar autobusu uz sacensību norises vietu.

Starta un finiša vieta atradās pašā Prāgas centrā, netālu no Kārļa tilta. Devoties iepazīties ar starta vietu, pa ceļam izmantoju iespēju uz sāpošiem muskuļiem uzlikt teipus, kā arī teipotājs iedeva sildošu smēri manai mugurai, kas diezgan labi palīdzēja tikt vaļā no sāpēm. Jāsaka, ka no rīta viesnīcā diezgan ilgi domāju par to, kādā sporta formā skriet, un labi, ka izvēlējos īsāko, jo Prāga palutināja ar saulainu un siltu laiku. Pirms starta gaisa temperatūra svārstījās līdz 17 grādiem, bet skrējiena laikā tā sasniedza pat atzīmi +23 grādi. Pēc skrējiena dzirdēju, ka šāda temperatūra dažiem mūsu skrējieniem izrādījās pa augstu, bet, ja godīgi, pats biju pilnībā apmierināts ar laika apstākļiem, lai gan pēc skrējiena uz sejas un pleciem dabūju pamatīgu sārtumu.

Jāatzīmē, ka pusmaratonu skrēju ar pilnībā jauniem apaviem, savā ziņā uzņēmos diezgan lielu risku, bet tā kā man jau agrāk ir bijuši tādi paši apavi, uzticējos ražotāja imidžam. Un tie mani nepievīla.

Runājot par tehniskām lietām, jāsaka, ka sacensību organizatori pie starta bija uzstādījuši pārvietojamus pisuārus, kas ļoti atviegloja vīriešu pārstāvju dzīvi, jo nevajadzēja stāvēt garās rindās pie tualetēm. Sildīties skrējienam sāku stundu pirms starta, nedaudz paskrienot pa trasi. Redzēju arī bariņu melnādaino skrējienu, kuri noteikti bija pusmaratona favorīti. Beigās tā arī notika – no pirmā finišējoša desmitnieka tikai viens skrējējs bija baltādainais.

Starta koridors sastāvēja no vairākām grupām, jo sacensībām pieteicās ap 9500 cilvēku. Man bija tas gods startēt A grupā. Startā biju kādas 15 minūtes pirms šāviena, un jāsaka, ka nedaudz nožēloju, ka nepaņēmu līdzi pudelīti ar ūdeni, jo stāvēt nākās saulītē. Toties uz starta man izdevās piekļūt tieši pie līnijas, priekšā bija tikai zona, atvēlēta elites sportistiem. Man sanāca arī atbildēt uz pasākuma vadītāja jautājumu pa mikrofonu, kas bija diezgan smieklīgi, jo uz jautājumu čehu valodā, es neko citu neizdomāju pateikt, kā tikai „da”.

Pa Prāgas ielām un tiltiem

Un tad sekoja starta šāviens. Protams, pirmās skrējiena minūtes izraisīja manī daudz pozitīvu emociju – viss bija, kā sacensībās pa televizoru – daudz skrējēju un skatītāju, helikopters virs galvas, bariņš melnādaino sportistu. Iespējams, tieši emociju iespaidā pirmos kilometrus skrēju nedaudz ātrāk kā ierasti. Galvā sāka parādīties domas, vai es neskrienu par ātru, bet izdomāju, ka, skrienot Prāgas pusmaratonu, ir nedaudz jāriskē. Apmēram pirmos 7 kilometrus skrēju diezgan viegli, bet pēc tam, protams, sākās nopietns darbs. Trases laikā es tikai divas reizes piefiksēju Prāgas skaistākos objektus – neilgi pēc starta, kad skrējām garām šķībajai mājai un kad, skrienot pa vienu no tiltiem, paskatījos uz slaveno Kārļa tiltu.

Ļoti patīkami bija izdzirdēt savu vārdu, kad vienā no stafetes posmiem mani skaļi atbalstīja mūsu sportistes, kuras piedalījās stafetē. Pa visu trasi bija uzstādīti trīs dzirdināšanas punkti, kas bija pietiekami.

Saņemot vēlāk sava skrējiena izdruku, bija patīkami redzēt, ka krītoties manam skriešanas ātrumam, es tomēr turpināju sacensties ar konkurentiem. Pēc 18. kilometra lēnām sāku izmantot savas iekšējās rezerves. Savukārt 19. kilometrs daļēji gāja cauri auto tunelim, turklāt bija nelieli kāpumi. Pēdējos divos kilometrus izmantoju visus spēkus un parādīju raksturu, lai lēnām, bet tomēr kāpināt tempu. Jāsaka godīgi, viegli nebija. Pēdējā kilometrā vajadzēja šķērsot divus tiltus, kas nozīmēja asus pagriezienus un kāpumus. Neskatoties uz visu, man sanāca finiša sprints, kā rezultātā izdevās arī apsteigt dažus skrējējus. Tādējādi finišēju ar rezultātu 1:24.11, kas deva man 117. vietu 7259 sportistu konkurencē.

Starp citu uzvarēja, protams, Kenijas sportists Filemons Limo, uzrādot laiku – 59 minūtes un 30 sekundes, bet viņš pats īsti nebija apmierināts ar savu rezultātu.

Pēc finiša katru sportistu sagaidīja medaļa, apmetnis no folija, augļi un ūdens vai enerģijas dzēriens. Starp citu Prāgas pusmaratonā startēju Ventspils maratona kluba komandā, un kopvērtējumā mūsu komanda četru cilvēku sastāvā ierindojas 5. vietā 98 komandu vidū.

Dažas atziņas pēc skrējiena

Runājot par savu sniegumu, varu teikt, ka esmu apmierināts, jo uzrādīju savu otro labāku rezultātu pusmaratonā sava karjerā. Protams, vienmēr liekas, ka varēju kaut kur pielikt vairāk pūļu un noskriet labāk, bet jāatzīmē, ka neilgi pirms sacensībām biju nedaudz apslimis, izlaidu pāris treniņus, bet tos atsākot Liepājas manēžā, skrēju līdz galam neizārstējies. Tas noteikti atstāja kādu iespaidu arī uz gala iznākumu, tāpat kā pārbrauciens no Latvijas uz Čehiju, strauja temperatūras maiņa no dažiem plusiem Latvijā un līdz +20 grādiem Čehijā, bet tomēr svarīgāks par to visu ir ieguldītais darbs treniņos. Izrādījās, ka skrējiens Prāgā man ir bijusi kā inde, kas izplatījusies pa visu ķermeni, jo tagad sāku domāt par nākamo braucienu uz kādam sacensībām ārzemēs.