Katram skrējējam vienas atmiņas no viņa skrējēja karjeras ir visspēcīgākās. Pirmās sacensības un sajūtas pēc finišēšanas. Gatavošanās process, satraukums pirms starta, kopības sajūta skrienot, pēdējie kilometri un finiša līnija. Kādam tie ir 5km, kādam pusmaratons un kādam uzreiz maratons. Lasīt tālāk.
Pats galvenais “muskuli”, kas jātrenē, lai noskrietu pusmaratonu “Uzdrošinies noskriet!” akcijas dalībniekiem un arī ikvienam, kas jau ir labā formā un tēmē augstāk (vai drīzāk tālāk), ir motivācijas “muskulis”. Varam skatīties filmas, godalgot sevi ar cepumu par labi paveiktu treniņu vai arī iepazīt iedvesmojošus cilvēkus.
Šoreiz varbūt nedaudz neierasti uz interviju aicināju pašu noskrien.lv veidotāju Signi, tādējādi it kā apmainoties lomām. Signis tikko noskrējis savu pirmo maratonu, ceļā uz kuru ne tikai izveidots virtuālais skrējēju klubs, bet arī uz skriešanu pamudināti ne mazums “dīvānos zvilnētāji”, to skaita zināma mērā arī es.
Esam gandarīti paziņot, ka šogad Nordea Rīgas maratonam, sadarbībā ar pilsētas dienestiem, ir izdevies izveidot konceptuāli jaunu trasi, kas visiem 42 km un 21 km distanču skrējējiem 22.maijā dos iespēju šķērsot 2 tiltus – Vanšu tiltu un Dienvidu tiltu. Jaunā trase paceļ Nordea Rīgas maratonu kvalitatīvi jaunā līmenī, ļaujot līdzināties pasaules klases galvaspilsētu maratoniem. Jaunā 42 km garā trase izveidota no 2 apļiem, tai pat laikā saglabājot iespēju startēt un finišēt pašā Rīgas centrā. Jaunā trase dos iespēju pusmaratonu jeb 21 km garo distanci noskriet vienā aplī. Lasīt tālāk.
Pirms trijiem gadiem es sev apsolīju trīs gadu laikā noskriet maratonu. Kādas grāmatas par maratonu noskriešanu ievadā bija rakstīts: ja gribi noskriet maratonu, pasaki to pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tā es sāku rakstīt blogu par skriešanu. Protams, viss ir jāatliek uz pēdējo brīdi, bet es savu solījumu izpildīju. Pagājušo svētdienu es noskrēju maratonu. Lasīt tālāk.
Sākumā MCM aprakstīts no atbalstītājas un līdzjutējas skatu punkta, kas ne visos pieminētajos momentos 100% sakrīt ar manu (dalībnieka) redzējumu, tomēr viedokļu dažādība tikai krāšņo pasauli, tāpēc atstāju to bez cenzūras. Tie, kurus interesē tikai sausi fakti no „sportiskā” viedokļa, droši var tos meklēt kaut kur ap pēdējām rindkopām. Lasīt tālāk.
Visa cilvēka rīcībā esošā informācija par ārējo pasauli tiek saņemta caur piecām maņām. Pasauli, ko cilvēks pazīst, veido tas, ko redz mūsu acis, dzird mūsu ausis, saož mūsu deguns, sajūt mūsu mēle un satausta mūsu ķermenis. Cilvēks kopš dzimšanas ir atkarīgs no šīm maņām, tāpēc ārējo pasauli pazīst tikai tā, kā to reprezentē piecas maņas. Skrējēji, ja atšķiras no minētā cilvēka, tad tikai ar to, ka ir dzimuši, lai skrietu. Lai skrietu, lielākai daļai skrējēju šīs piecas maņas īpaši nemainās, ja nu vienīgi skrējējs ar citām acīm sāk skatīties uz savu ķermeni un ir tolerantāks pret dažādām ķermeņa sāpēm, bieži vien norakstot to uz „pienskābēm”. Lasīt tālāk.