Viens no šīs vasaras jaunatklājumiem viennozīmīgi ir rogainings. Daudzi teiktu, ka tiem, kas veselu diennakti klīst pa mežiem/purviem/pļavām, visi nav mājās. Un viņi daudz nealojas, jo rogaineri naktī mājās nepārnāk. Viņi iet, skrien, lien, brien, rāpo varbūt pat peld, no iešanas viņi atpūšas skrienot, bet guļ kustībā, lai tikai iepīkstinātos kārotajā kontrolpunktā. Lai piedod čempioni un visi pārējie rogaininga entuziasti, bet no stratēģiska un izturības sporta veida reducēšu to uz 24h ekskursiju dabā, savā un līdzcilvēka vai komandas biedra miesā, prātā un raksturā, kas nav nedz maz, nedz viegli. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Man pašam maratona gatavošanās periodā bija vairāki tādi brīži, kad nepavisam negribējās vilkt kājās čības un doties ārā kalendārā ieplānotajā treniņā, un šādos brīžos papildus motivāciju mēdzu smelties, palasot par VSK Noskrien biedru piedzīvojumiem un pieredzi gan dažādās sacensībās, gan sagatavošanās procesā. Tagad arī man ir, ko pastāstīt, ar cerību, ka šis stāsts varētu kādreiz kādam noderēt kā neliels uzmundrinājums, kad kaut kur tuvumā ir piezadzies sliņķītis. Lasīt tālāk.
Saka, ka klasiskais maratons ir katra skrējēja sapnis. Par tā piepildīšanu katram, kurš kaut reizi skrējis maratonu, ir savs stāsts, un šepat tādu nav maz. Vairāk vai mazāk oriģināls, katram citāds. Lasīt tālāk.
|
2025. gadā: noskriets - 9713.75 km skrējuši - 209 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 5753.66 km skrējuši - 198 biedri skrējieni - 574 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
“Ar mugursomu mugurā un maizes šķēli kabatā, ar laimes zvīņu maciņā es dodos prom.” Ceļš uz mājām no Fēliksa Ķiģeļa. Ir tāds stāsts – neuzrakstīts, nepasacīts, kurā stāstu par to, kāpēc neskrienu maratonus, bet tikai pusmaratonus. Atbilde uz šo jautajumu bija gaužām vienkārša – un ko pēc tam? 
„Vēl reāls kandidāts varētu būt guncha. Ierosinu padomāt par viņa virzīšanu nākamajā reizē. Augustā kļuvis par LR čempionu 50 km un, iespējams, uzstādījis jaunu Latvijas rekordu. Vinnējis LSC 30 km skrējienā, par astoņām sekundēm apsteidzot par sevi daudz jaunāko druupiju un labojot savu PR par piecarpus minūtēm. Un septembrī tad būs kaut ko labu izdarījis arī 24 h skrējienā.” Šo vēstuli neredzēja Mēneša skrējēja piešķiršanas komisija, bet viņu domas bija līdzīgas un vienprātīgas. Apsveicam, Gunār. 
Kā tas viss iesākās? Es pat nezinu, bet es zinu, kā tas beidzās… Bija tumšs 29. jūlija vakars un pavisam viens, tikai datora monitora apspīdēts, es aizpildīju pieteikuma anketu Daugavpils 50km skrējienam. Tieši tā un tieši toreiz viss iesākās. 
km 
-