Man viss sākās ar nelielu patipināšanu janvāra sākumā, kad sen nebiju skrējis un šķita, ka pieveiktie četri kilometri ir kaut kas varens. Nākamajā dienā, notipinot tādu pašu distanci, likās, ka vareni tomēr būtu noskriet vairāk un, tā kā pāris pusmaratonus bez īpašas sagatavošanās biju notipinājis iepriekšējos gados, likās, ka interesanti būtu gatavoties maratonam. Lasīt tālāk.
Viss notika ne tā kā plānots – plānotais nenotika un neplānotais notika. Un jāatzīst, pirmo reiz man esot tur, Ņujorka nebija uzmanības fokuss pati par sevi, bet kalpoja par fantastisku notiekošo notikumu fonu. Līdzīgi kā Vudija Alena filmās – paši par sevi aizraujoši notikumi, kas robežojas ar piedzīvojumu sajūtu un tad vēl papildus tam metropole – Ņujorka! Lasīt tālāk.
Īpaši runīgs viņš nav, acīmredzot ir viens no tiem, kurš sevi parāda ar darbiem. Jāpiezīmē, ka visnotaļ izteiksmīgi. Savu pirmo maratonu šī gada Nordea Rīgas maratona ietvaros noskrējis ātrāk par trim stundām. Vēl pavisam nesen kādā no Krimuldas serpentīna koptreniņiem, kas tika rīkoti, gatavojoties Siguldas kalnu maratonam, viņš tika uzrunāts, uzslavējot viņa tempu, skrienot augšup pa serpentīna bruģēto taciņu. Atbilde bija pieticīga: “Citi skrien vēl ātrāk…” Nezinu gan, ko viņš bija domājis ar tiem “citiem”, bet Siguldas kalnu maratonā (SKM) ātrākais garajā distancē bija tieši viņš – Mārtiņš Puriņš.
Punkts uz i, protams, bija uzvara Siguldas Kalnu maratonā. Un iespējams tiešī šī uzvara bija nepieciešama, lai mēs visi varētu vairāk uzzināt par Ingu. Viņas savdabīgo piegājienu, kā sākt skriešanas karjeru, vēlmi uzvarēt un 11 maratoniem sezonā. Pie šī viņas sasnieguma būtu jāpastrādā mūsu statistikas zinātājiem – interesanti, kad vēl kāda dāma to ir spējusi. Lasīt tālāk.