Nosaucu šo rakstu par 52km meditācijai ne jau tāpēc, ka tajā pietrūka emocijas, bet gan tāpēc, ka cauri visam skrējienam nāca līdzi pavediens, kurā daļa no prāta bija pavisam mierīga, bez šaubām par finišu vai par pašsajūtu galā. Daļa no manis bija pārliecināta, ka līdz finišam es tikšu, dzīva un vesela, neatkarīgi no tā, kas mani sagaida ceļā.
Atsāku regulāri skriet 2012. gada sākumā, Janvāris padevās tāds ražens, spītējot aukstumam, mierīgā tempā skrēju 5 – 15 km distancītes. Ap Jūniju – Augustu treniņi izpalika – vasaras mēnesis un nejauši sanāca pat pagulēt slimnīcā, tas arī ir viens iemesls, kāpēc šogad izlaidu Siguldas kalnu maratonu, bet noteikti to darīšu nākamgad. Pēc slimnīcas biju tāds nekāds un ņemot vērā veselu divu mēnešu pauzi, izdomāju, ka piedalīšos Siguldas pusmaratonā, noskrēju diezgan mierīga tempā 1:58:03~ un likās, ka šogad vairāk nekas nenotiks.
Februāra mēneša skrējēju intervijai nākas meklēt Indijā, kur viņš devies baudīt atvaļinājumu. Žūrijas ievērību izpelnījies ar februārī noorganizēto Skrejlentas maratonu, kurā pieci kluba dalībnieki pieveica maratona distanci uz skriešanas trenažiera, tautas valodā saukta arī par melno lentu. Vēl viņš reizēm redzams ar baloniem un kreklu ar uzrakstu 4:00, izpalīdzot kādam noskriet maratonu ātrāk par četrām stundām. Un vēl viņam garšo Alus (intervijā ar Aivaru vārds Alus jāraksta ar lielo burtu – red.), kurš gan to vēl nezināja? Tātad, mūsu mēneša skrējējs februārī – Aivars703. Lasīt tālāk.
Viņš ir viens no trakākajiem mūsu kluba biedriem. Labā nozīmē. Vienmēr ideju pilns, vienmēr pozitīvs, vienmēr gatavs sakūdīt citus uz it kā neprātīgām lietām. Meitenes apmeklēt koptreniņus viņš motivē, cienājot ar strūdelēm. Kādā janvāra svētdienā -12 grādu salā uzrīkojis skrējienu – koptreniņu no Brīvības pieminekļa līdz Carnikavai ar cēlu mērķi – cept pankūkas un tam savācis komandu vairāk nekā 10 skrējēju/cepēju/ēdāju sastāvā. Janvāra mēneša skrējējs ir Matīss. Lasīt tālāk.