Ja man jāatbild – kāpēc, es to varu pateikt trīs vārdos – tāpēc, ka kalni. Dalība tieši šajās sacensībās gan bija pilnīga nejaušība. Pagājušā gada oktobrī pārlūkoju MynextRun.com meklējot kādu maratonu Eiropā, ko varētu apvienot ar atvaļinājumu, kad nejauši uzdūros Marathon Du mont-Blanc. Paskatoties mājas lapu, varētu tikai jautāt – nu kurš gan nepavilktos uz kaut ko tādu. Vismaz man noskatoties āķis lūpā iecirtās neprātīgi dziļi. Tik ļoti, ka pirms jebkāda saprātīga lēmuma norezervēju apartamentus, tad pieteicos sacensībām, un tikai tad paskatījos, uz ko tad īsti pieteicos. Un tad sabijos, jo izskatījās skarbi. vienīgais mierinājums bija ilgais laiks līdz sacensībām. Lasīt tālāk.
Pagājušajā nedēļā Kristaps Broks nevis meklēja transportu, kas viņu aizgādās līdz Valtera koptreniņam, bet devās turp skriešus, pieveicot gandrīz 80km tālo ceļu nieka septiņās stundās. Dažiem liktos, ka šāds izgājiens ir droša uzvara Cieņas cīņā, bet pretiniekos bija neviens cits kā Ainīc un šī milžu cīņa noslēdzās ar draudzīgu neizšķirtu, sešpadsmit skrējieniem un katram ap 140 noskrietiem kilometriem nedēļas laikā. Lasīt tālāk.
Stāsti jāraksta, kamēr emocijas ir tik siltas kā nesen no krāsns izņemti pīrāgi, kas laiski atpūšas māla bļodā uz mūrīša. Šis noteikti nav stāsts par augstu rezultātu vai savu izvirzīto mērķu sasniegšanu, bet gan par cīņu līdz galam, nespēju padoties, fizisko nabadzību (lai piedod jel` „klasiķis”) un īstajiem vārdiem īstajā laikā. Tik plašu emociju gammu kā Lavaredo Ultra trail neatminos – no pilnas laimes līdz absolūtam bezspēkam, sāpēm un izmisumam. Tas ir bijis grūtākais, ko nācies piedzīvot – ne Prāgas bezmiega naktis, kad prāts sāka rādīt neeksistējošas bildes, ne diennakts piedzīvojumu sacensības – nekas nestāv tuvumā. Pat pagājušajā gadā pieveiktā CCC distance likās vienkāršāka. Bet par visu pēc kārtas. Lasīt tālāk.
Atšķirībā no Rīgas pavasara maratona kaimiņvalstu galvaspilsētas savus maratonus rīko rudenī. Maratonu mīļotājam ir neiespējami pieveikt abus vienā gadā, jo gan Tallina, gan Viļņa maratonu rīko vienā dienā – 14. septembrī, nedēļu pirms otra lielākā pašmājas maratona Valmierā. Viļņas maratons šogad ir ļoti pretimnākošs mūsu klubam un lielākai skrējēju grupai dod pat 50% atlaidi dalībai. Tāpēc neliela intervija ar Viļnas maratona organizatoriem. Lasīt tālāk.
Taku skrējiens „Āžu kalna stirnu buks” aicina izskriet skaistākos Engures novada paugurus. Latvijā netrūkst asfalta skrējienu, bet pēdējā laikā arvien populārāki kļūst arī skrējieni brīvā dabā, tā saucamie treili. Jauns taku skrējiens „Āžu kalna stirnu buks” pirmoreiz 23. augustā notiks arī Engures novadā, pavisam netālu no Tukuma. Lasīt tālāk.
Nav noslēpums, ka mūsdienu sports iet roku rokā ar zinātni. Daži no mums “ēd” vitamīnus, citi skrien ar gēlu, citi ar basām kājām. Dažiem tehnoloģijas palīdz, citi domā ka palīdz, bet ir arī tādi, kas cenšās no tām izvairīties. Katram savs. Lasīt tālāk.