Jau kādu laiku vairs aktīvi nepiedalos koptreniņos ar VSK Noskrien līdzatkarīgajiem. Ja jūs mani iztaujāsiet par iemeslu šādai rīcībai, es nespēšu viennozīmīgi atbildēt. Varbūt tas saistīts ar to, ka, sākoties VSK Noskrien pirmsākumu skriešanizācijai, kopskriešanai bija cits smeķis, varbūt es tajā laikā biju vairāk iemīlējies skriešanā nekā savā mīļotajā ģimenē, varbūt, līdzīgi kā liela daļa nu jau senāk iesākušo skrējēju, esmu piekusis molekulārajā līmenī, varbūt tu vari būt par pašu dzelzi cietāks, bet vienmēr būsi nemanāms un sīks, ja nenostāsies tajā vietā, kur esi vajadzīgs visvairāk?
Visticamāk šādi varētu spriedelēt ilgi, laupot jūsu šajos laikos ļoti aizņemto uzmanību, taču stāsts šajos spriedelējumos nav par mani, bet gan par vienu no skriešanas partneriem, kurš skrienot vienmēr sēž man uz ausīm. Pēc visa manis klāstītā varētu rasties kļūdains priekštats, ka šis partneris ir kaut kāds parazītisks kaklakungs, kurš apgrūtina ar savu svaru manas ausis, bet tā nav. Tas ir Sony kompānijas šā brīža flagmanis sporta austiņu jomā – Sony MDR-XB80BS. Lasīt tālāk.
Juris Grustiņš pēc finiša 5000 m distancē starptautiskajās sacensībās «Rīgas Kausi» 1973. gada maijā. Autors: Z. Mežavilks. Foto no LSM krājuma (LSM 1136).
Ievada vietā
Ir 1971. gada silta jūlija pievakare. Maskavā Lužņiku stadionā noslēdzas pēdējā vieglatlētikas disciplīna PSRS Tautu 5. spartakiādē – 5000 m finālskrējiens vīriešiem. Sākas pēdējais aplis, taču Latvijas sportists Juris Grustiņš nav pat tuvumā līderiem, kuri, pašiem vēl nezinot, mērķē uz jaunu PSRS rekordu. Paiet vēl vismaz sekundes 20, un tad Juris sāk varenu finiša spurtu. Tribīnēs skatītāji uzķer situācijas maiņu un skaļiem saucieniem uzmundrina neparasti ātro skrējēju. Vai tiešām panāks vadošo pāri, kurš jau tuvojas finišam? Tādā gaisotnē dzima šobrīd Latvijas vecākais (46 gadi!) vieglatlētikas rekords individuālajās disciplīnās. Tā autoram šogad apritētu 70 gadi. Tāpēc atcerēsimies, kā viens no labākajiem latviešu staieriem no kustīga puišeļa izauga par izcilu skrējēju laikā, kuru Latvijā var saukt par vieglatlētikas zelta ēru. Lasīt tālāk.
Jaudīgi, jaudīgi, jaudīgi! Trīsreiz startēt ultramaratonā, trīsreiz uzvarēt tajā, un ar katru reizi arvien uzlabot savu iepriekšējo sniegumu, kas arīdzan ir trases rekords. Vai nojaušat, par ko ir runa? Augusts nu jau ceturto gadu ir Baltijas baso pēdu ultramaratona mēnesis (pirmajā pastāvēšanas gadā pasākums notika septembrī), un jau trešo gadu tā garākajā distancē triumfē Līva Medne. Basām kājām, 53 kilometri… Un tas nav viss – lai arī Līva nav bieža klasisko skriešanas sacensību dalībniece, dažādas piedzīvojumu sacensības un rogainingi ir jau gandrīz viņas ikdiena. Kaut gan izrādās – viņai nepatīk kalniņi. Mēneša skrējēja – basā rekordiste Līva Medne jeb skai-tlot-ajs. Lasīt tālāk.
Atkal ir pienācis brīdis, kad pēc skrējiena smaids nepazūd vēl vairākas dienas. Paskatījos rezultātos – šogad biju ātrākais no Latvijas un vispār Baltijas (lai neteiktu, ka vienīgais). Šie abi iemesli ir pietiekoši nopietni, lai uzrakstītu kādu rindu arī citiem interesentiem. Lasīt tālāk.
Šoreiz (un beidzot!!!) mēneša skrējējas godā Divplākšņu radītāja. Mūsuprāt, ar to jau viss būtu pateikts, bet ja nu vēl vajag kādu reklāmu, tad lūdzu – ar vēlmi skriet lēnām uzsākusi koptreniņus ar nosaukumu “Divplākšņi”, kas maz pamazām ir pārtapuši par vienu jauku komandu un vērtīgu atbalstu skrējēju kopienai. Un šomēnes viņi jau aizvadījuši 217.koptreniņu. Lai piedod pārējie, bet Divplākšņi ir viens no stabilākajiem koptreniņu seriāliem! Tie, kas skrējuši uz Valmieru zina, cik feins ir Divplākšņu kontrolpunkts. Viņi skrien, dodas ekskursijās, rīko ballītes, aprūpē skrējējus… Tas viss radies no vienkāršas viena cilvēka nevainīgas vēlmes neskriet ātri, un aiz tā visa stāv Rozamunde jeb Santa Roze. Lasīt tālāk.
km 
-