Mums ir noteikumi un tie ir stingri. Līdz brīdim, kad citādi nevar. Liela daļa skriešanas entuziastu sekoja viņa gaitām Madeiras salā un varēja būt par lieciniekiem tam, ka latvietis var uzvarēt pasaules līmeņa taku skriešanas ultramaratonā ar vairāk nekā 7 tūkstošiem augstuma metru. Par sasniegumiem aprīlī tika izlemts radīt precedentu un bez regulārās žūrijas iesaistes par mēneša skrējēju atkārtoti kronēt Madeira Island Ultra trail (MIUT) absolūto uzvarētāju Andri Ronimoisu jeb Džokeru. Ja vēl nepietiktu ar to, viņš pēc trim nedēļām iegūst augsto 11. vietu taku skriešanas pasaules čempionātā. Kā vienmēr – pašapzinīgs un humora pilns, bet tajā pašā laikā arī ar nopietnu attieksmi pret to, ko dara. Ļausimies iedvesmai un ņemsim piemēru! Lasīt tālāk.
Garo distanču skriešana ir viens no grūtākajiem izturības sporta veidiem. Slodzes laikā ir liels enerģijas patēriņš, kas prasa savlaicīgu sagatavošanos un rezervju uzkrāšanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš šķidruma uzņemšanai, kā arī glikogēna (enerģijas avots) rezervju veidošanai muskuļos. Sagatavošanās periodā šķidrums ir jāuzņem regulāri, īpaši pirmsstarta dienās pat tad, ja negribas dzert. Trīs dienas pirms sacensībām un sacensību rītā skrējēji liek akcentu uz uzturu ar augstu ogļhidrātu līmeni, tai skaitā salikto ogļhidrātu uzņemšanu. Lasīt tālāk.
“Es nožēloju, ka šodien izskrēju pa mežu!” Lai arī katra individuālā pieredze tāda “anekdote” vien ir, nekad neesmu dzirdējis šādu apgalvojumu. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī skrējienus pilsētā reti kad gadās nožēlot. Bet, vērojot Latvijas taku skriešanas kustības izaugsmi, šķiet, ka arvien vairāk skrējēju visā Latvijā sāk iepazīt to baudu, ko dod kārtīgs taku skrējiens.
Stirnu buka saime mums ir iemācījusi ne tikai “ieskriet mežā”, bet arī lietot vārdu salikumu “taku skrējieni”. Iespējams, ka pirms gadiem pieciem šāds sports nemaz neeksistēja un varējām skriet tikai pa cietu segumu un pilsētas ielām. “Bet kā ir patiesībā?” jautātu „Aizliegtais paņēmiens”.
Šo skrējēju intervijai uzrunājām saspringtā laikā, kad viņš “tika rauts uz pusēm” starp koru pasākumiem, raksta gatavošanai juristu žurnālam un lekciju lasīšanai, tas arī ir iemesls, kāpēc ar marta mēneša skrējēju iepazīstinām tikai tagad. Bet vai tāpēc mazāk nozīmīgi? Noteikti nē!
Baso pēdu ultramaratona basais čempions ir pēc skata prātīgs vīrietis, taču, palasot par viņa piedzīvojumiem, izrādās, ka klusais ūdens ir gana dziļš, un patiesībā viņā mājo azarts un mērķtiecība – gan ledainā upē lēcis cīņā par pjedestālu, gan augstuma metrus vācis, skraidot pa 8m augstu būvgružu kaudzi. Dzied, iejūtas karavīra lomā, patīk meitenēm, un otrādi – ir redzēts turam tempu dāmām kādos nozīmīgos skrējienos. Sākotnēji iepazīts kā maffijas brālis, kas viņu pavadīja viņas dullajos piedzīvojumos, starp kuriem arī 150 kilometru skrējiens uz mājām (no Rīgas uz Dundagu), sevi pierādījis arī individuāli gan skrienot, gan kā VSK Noskrien kori dresējot, lai skrējēju gada balles dziesma skanētu pēc iespējas taisnāk un pareizajās tonalitātēs. Intervijā nebaidās arī atklāt savu baso kāju čempiona uzvaru nesošo treniņu stratēģiju un nepieciešamos uzlabojumus tajā. Ticam, ka arī jums ir kas labs sakāms par mtiger jeb Miķeli Zumbergu! Lasīt tālāk.
..un tagad ar Latvijas karogu rokās finišē Ruben Martinez! Latviešu valodu uzskata par vienu no skaistākajām valodām pasaulē, viņam patīk latvieši un viņš pat nedaudz jūtas kā latvietis, un kur nu vēl lielāku latvietības mēģinājumu kā mēģināt noskriet Rīga – Valmiera? Tas jau ir zīmogs! Skrien pa mūsu takām, izbauda mūsu ziemas, nu īsts patriots, kaut arī nāk no Spānijas. Mūs ieinteresēja, ko spāņu puisis dara Latvijā un kā viņam šeit sokas, tāpēc aicinājām uz interviju rubernmardom jeb Ruben Martinez. Lasīt tālāk.
km 
-