Ogres novada balvu izcīņa garo distanču skriešanā (papildināts)

Sestdien, 5. septembrī, Ogrē tika aizvadītas “Ogres Slēpotāju kluba” rīkotās sacensības garo distanču skriešanā. 11,4 kilometru distancē uzvaru vīriešu konkurencē guva Valērijs Žolnerovičs, bet dāmām ātrākā bija Inna Poluškina. Labi rezultāti arī VSK Noskrien biedriem.

Papildināts ar bildēm.

Mūsu biedru komentāri par skrējienu.

Aivars: “Sacensības bija foršas, kopējais noskaņojums ļoti pozitīvs, laiks izcils skriešanai, organizācija laba – pirmo reizi sacensībās bija tā, ka nebija rindas uz tualeti!:) Trase izveidota interesanti, īpaši patika sākuma posms gar Ogres upi, skrējās viegli un patīkami. Sportiskā ziņā savu mērķi izpildīju – iznāca labs tempo treniņš ar vidējo ātrumu 4:19, kas bija tieši tas, kas vajadzīgs šajā brīdī gatavojoties Valmieras maratonam. Nākamgad Ogrē labprāt skrietu atkal.”

Mošķis: “Braucu ar domu – tikt vaļā no mazās depresijas, kas bija piemetusies pēc pēdējās nedēļas treniņsesijām. Tādā fiziskā bedrē nebiju bijis, bet nu, laikam tai reizei bija jāpienāk …
Ierašanās, reģistrēšanās, fotografēšanās – viss gandrīz bez aizķeršanās. Sastapti tik sen neredzētie cīņu biedri – dažu redzēju pirmo reizi, bet tas to prieku nemazina. Laiks skriešanai vienkārši izcils. Tikko nolijis lietutiņš,  dod svaigumu un temperatūra ap +16C. Distance man it kā zināma – skrējis esmu vēl senajos “labajos” laikos. Pēc SF kalniņš distances viducī liekas smieklīgs, lai arī dažs konkurents pa to pastaigājas, it kā būtu iznācis pasēņot. Pirms starta sarunājam ar Signi, abejādi esam bedrē, viņam maz skriets treniņos, man draņķīgas nojautas pirms starta par personīgo fizisko stāvokli. Starts, kā jau vienmēr – mazliet drudžains, bet pamazām ieejam pieņemamā ritmā. Pa ceļam dažs jaunietis jau rāda izcilas sprintera dotības, bet nez kāpēc pēc paris simts metriem jau iet ar kājām. Dodam padomu, ka nav tā labi un lai čunčina lēnām – nav gara distance, bet spēki vēl noderēs un steidzoties lēnām līdz finišam tiks ātrāk. Liekas, mūsu padoms iedarbojas un tā pie pagrieziena uz 5km distances maršrutu škiramies. Ar Signi esam iebraukuši tādā ritmā, ka viss iet kā smērēts. Temps nostabilizējas mazliet zem 5 minūtēm, un mērojam ceļu runājot par dažādām weba lietām un priecājamies, ka klubs ir audzis ne tikai kvantitātē, bet dažādā kvalitātē. Gan raksti top, gan sacensībās daudz startējam. Gada laikā no 10 dalībniekiem izvēršamies un esam jau 7x vairāk.
Pa ceļam apdzenam vairākus skrējējus, bet man tas ātrums mazliet mazāks par Signi un netieku līdzi. Pašam vien iznāk terorizēt konkurentus,  dažs pat novēl labu ceļavēju, man nav nekas pret to un atbildu ar to pašu. Kontrolēju savu ritējumu ar Garminu un redzu, ka temps visai pastāvīgs – tāpēc pārāk nesatraucos par skrējienu – mazliet traucē orientēšanās lentītēs, bet viss ir kārtībā. Līdz finišam mazliet vairāk par kilometru un domāju tik pat mierīgi nofinišēt, bet ne te nu bija …. ceļa vējš ir stipri pūtis arī savam vēlētājam! Man nekas nepaliek, kā uzmest ogles, Signi nenoķeru, bet finišēju strauji un pat izdodas atrauties no sekotāja! Finišs!
Esmu ļoti apmierināts ar savu sniegumu un pasākumu kopumā.
Visiem VSK biedriem lielais paldies par to, ka nenobijāties no lietus un ņēmāt dalību šajā pasākumā! Ne tikai paši bijāt labi, bet kādam arī atvases tika pie balvām un godalgotām vietām! Aug lieliska maiņa un tas tikai priecē! :)
Tiekamies nākamajos mačos!”

Kiwwi: “Es – skrēju kā varēju. Pirmā puse bez ceļgalu sāpēm, vienu otru arī apdzinu, pat brīžiem likās, ka skrienu par ātru, ka neizturēšu līdz galam. Pēc nogriešanās no šosejas, it īpaši pēc noskriešanas lejā no pēdējā kalna (kas skrēja, labajā pusē varbūt pamanīja karjeru), sāka skaļi bļaut ceļgali (kādas 5x pat sāku soļot), un veseli 4 braši skrējēji apdzina mani. Pirms ieskriešanas pilsētā biju pamatīgi nobijusies par to, kā tikšu galā ar pāris kilometriem asfalta seguma, prātā pārliku, vai nospraustajā trasē varētu skriet gar malu, pa zālīti, tomēr laikam biju pārāk piekususi, lai to realizētu.

Izpildīju savus mērķus – noskriet zem stundas (59.53) un pats galvenais – vispār tikt līdz galam (kontroltreniņā trešdien netiku pat līdz pusei, nokārtu degunu kliboju mājās). Pēc 10 punktu apmierinātības skalas – 9nieks :) (jo vienmēr jau var labāk)”

Millda: “Ogres skrējiens bija izdevies – viss tik feini noorganizēts, trase arī interesanta, turklāt izdevība satikt mūsējos ne virtuālajā pasaulē! :) Tiesa skriet nemaz nebija tik viegli, bija pat ļoti smagi izturēt līdz galam, bet neko vieglu jau negaidīju, ņemot vērā savas sajūtas pēdējos treniņos. Paldies, Mošķi, ka atgādināji par Ogres skrējienu – bija tā vērts!”

Visi rezultāti.

Par skrējienu raksta Ogrenet.lv

VSK Noskrien forumā runātais.

Bildes, vēl bildes un vēl bildes.