Lai noskrietu savu pirmo maratonu, 2010.gadā par skriešanu sāku interesēties mazliet nopietnāk, lai gan joprojām vadījos un vados pēc sajūtām, sevi lieki nemoku un cenšos skriet ar prieku. Meklējot internetā noderīgu informāciju par skriešanu, nokļuvu mājaslapā noskrien.lv. Apmēram gadus divus ik pa laikam palasīju forumu, kādu rakstu izlasīju, bet piereģistrēties īsti nebija motivācijas, jo visus savus noskrietos kilometrus uzticēju piezīmju grāmatiņai, tāpat šķita, ka, salīdzinot ar reģistrētajiem lietotājiem, es jau nekāds skrējējs neesmu. Man bija gadā labi ja 500 noskrieti km un radās sajūta, ka te tāds klubiņš, kur viens otru pazīst jau sen un nelikās, ka es te iederētos.
Pagājušā gada rudenī apnika mēnesī noskrieto kilometru skaitīšana un pierakstīšana savās piezīmēs. Vispār 21.gadsimts jau, cik ilgi vēl rakstīt ar pildspalvu un glabāt savas skriešanas dienasgrāmatas! Izlēmu reģistrēties noskrien.lv, lai tos kilometrus skaitīt būtu vieglāk un pārskatāmāk.
Atnāca Jaunais gads un sākās virtuālais skrējiens apkārt pasaulei. Iegāju azartā un aizrāvos. Tā tiešām ir labākā virtuālā spēle pasaulē, lai to spēlētu, dīvānā ir jāsēž mazāk un jākustas vairāk. Lai gan pirmo mēnesi es gribēju būt citā komandā, tagad savējo nemainītu ne pret vienu citu. Šī spēlīte aizrauj joprojām un ir motivējusi ne reizi vien vismaz par kādu kilometru vairāk noskriet, gan lai komandai labums, gan neļaujot komandas biedriem sevi apsteigt noskrietajos kilometros.
Rīgas pusmaratonā saņēmu savu pirmo noskrien nozīmīti (man joprojām tā ir), pirmā kopīgā fotografēšanās un iepazīšanās ar dažiem noskrieniešiem. Pēc skrējiena gan uzreiz aizdevos mājās, jo tā biju pieradusi darīt arī iepriekš: noskrēju, mazliet uzkavējos un prom. Vēlāk forumā lasīju, ka esot bijis kliņģeris… Būtu es zinājusi!
Tā kā biju izlēmusi šogad skriet Nordea maratonu, prasījās pēc kāda garāka treniņa un tieši tad radās iespēja piedalīties noskrien.lv Pavasara koptreniņā. Miegs visciešākais ir tieši no rītiem, tāpēc labi, ka noskrien mājaslapā biju sarunājusi, ka uz treniņu Imantā mani aizvedīs – pusnomodā citiem doto vārdu laužu retāk, kā pati sev. Bija lieliski. Teikšu godīgi, ja būtu viena pati skrējusi pret vēju gar jūru, būtu metusi skriešanu pie malas un sākusi iet, bet kopā skrienot ir vieglāk. Koptreniņiem ir pavisam cita garša, kā skrējienam vienatnē: tāda vieglāka un gaisīgāka, kopā noskriet var vairāk.
Un tad lēnām sākās karuselis: Nordea treniņi svētdienu rītos, pasta party, koptreniņi un pirmais pusmaratons ārpus Rīgas apkaimes: Ventspils, es Tevi mīlu! Tam sekoja visi atlikušie Skrien Latvija posmi. Nekad iepriekš nebiju brauksi skriet patālāk no Rīgas, jo tas šķita sarežģīti. Iepazinu arvien vairāk noskrieniešus- visi tādi smaidīgi, draudzīgi un atsaucīgi, spilgtas personības, dažādi raksturi, un skriešana mūs ir apvienojusi sektā, kurā iekļūt ir pavisam viegli, tikai jāsāk skriet! Man nekad iepriekš sacensību laikā nav nācies dzirdēt tik daudz uzmundrinājumu, pēc sacensībām neviltotu interesi par to, kā skrējās, ne arī tik daudz fotogrāfijās no sacensībām sevi skatīt, un pēc sacensībām vairs negribas tā uzreiz doties prom, jo ir tik laba sajūta atrasties starp noskrieniešiem!
Šī gada laikā esmu noskrējusi vairāk kā iepriekšējos trīs gados kopā, sacensības man kļuvušas par svētkiem, par iespēju satikt savējos, un ar sacensībām nekas vēl nebeidzas (ballīte tikai sākas!), esmu iepazinusi lieliskus cilvēkus, ar kuriem kopā skriet, peldēt, uz koncertiem, kino un bunkuriem iet, dzimšanas dienas kopā svinēt un lāpas nest. Arī Jauno gadu sagaidīsim kopā.
Gada laikā mana labā dzīve ir kļuvusi vēl labāka, par to paldies noskrien.lv!
km 
-
Tik mīļi un sirsnīgi. Domāju, ka šajā atspoguļojas pa daļai daudzu mūsu domas un emocijas! :)
Nevar nepiekrist. Mana pieredze pagājušajā gadā bija līdzīga (sacensības un mājas), bet tad jau sākot ar 2012. gada pirmo pusmaratonu un vēl iespēju Skrien Latvija posmos skriet komandā, ir ļāvusi satikt patiešām fantastiskus cilvēkus. Un par to japateicas gan noskrien.lv, gan Signim par idejām, kuras viņš ir realizējis, lai tas viss izskatītos tā, kā tas tagad ir.
Un kaut kā škiet, ka ir piemērots brīdis novēlēt noskrien.lv kuplajam pulciņam arī jaunajā gadā saglalbāt draudzīgo gaisotni, ielaisties interesantās un drošās avantūrās un noskriet gana daudz kilometru, lai smaids no skriešanas prieka rotā seju 365,25 dienas gadā! Finišā vienmēr smaidam un … Noskrien!
Būtu Pulverīgā palikusi pēc Biķernieku pusmaratona ilgāk, nebūtu man saģipsētam tik daudz kliņģeris jāēd ;)
Matīs, tad es nevarētu visiem stāstīt, ka ar Tevi iepazinos pirtī :D viss vienmēr notiek tā, kā tam jānotiek
Kāpēc noskrien.lv valda tāds pozitīvisms? Kopš “Apkārt pasaulei” liela daļa ir sākuši skriet vēl vairāk, redz, arī pulvermuca – tad tie uzņemtie endorfīni laužas uz āru neviltotās uzlādējošās emocijās. Tās ir grūti noslēpt.
Un mana personīgā šīs sezonas atziņa ir, ka sacensības (nozīmīgākas) bez ballītes, pirms vai pēc, ir par īsu. Tā nogurt var tikai no svētkiem:))
Paldies, loti mili :* Lai ari nakamgad Tev butu pietiekami daudz prieka, lai padalitos ar jauniem skrejeiem! :)))
Prieks par tik pozitīvu rakstu :)
Lai veicas un skrienas arī Jaunajā gadā tikpat labi un vēl labāk!