No Latvijas šonedēļ Monblāna virzienā dodas gandrīz divdesmit skrējēji. Viņi piedalīsies, ja ne pašā grūtākajā, tad populārākajā un pieprasītākajā ultramaratonistu skrējienā Eiropā. Viņi skries pa Alpu kalnu takām, pabūs Francijā, Itālijā un Šveicē, lai klasisko distanci 166km garumā apkārt Monblāna virsotnei veiktu 48 stundās. Šogad Ultra-Trail du Mont-Blanc® piedalīsies arī VSK Noskrien.
Monblāna kalnu skrējiens sastāv no dažādiem skrējieniem. UTMB® ir klasiskā distance un 166km gara ar kontrollaiku 48h. CCC® ir drusku vieglāka un tur skrējējiem jātiek galā ar 98km divdesmit sešās stundās. TDS ir 110km garš skrējiens ar kontrollaiku 31 stunda. Distances garums varbūt nav pasaules gals, bet augstuma izmaiņas gan ir iespaidīgas. UTMB® ir 9500m pozitīvas augstuma izmaiņas, CCC® jātiek galā ar 5600m, bet TDS – 7100m. Vēl Monblānā ir aptuveni 300km garš skrējiens komandām.
Latvijas labākais ultramaratonists Artūrs Veics visiem, kas dodas uz Monblānu, novēl – “Izbaudiet skrējienu apkārt Monblānam.” Un nosmejas, “ja atkal neatcels, tad jau viss būs baigi labi. Organizatoriski tur viss ir līmenī.” Bet tiem, kas savu Monblānu vēl sapņo, viņš pastāsta, kā vislabāk šim skrējienam sagatavoties.
Vai Monblāna distanci kontrollaikā var veikt, nemaz neskrienot?
Kalnos un naktī īpaši nepaskriesi, bet neesmu par to tā domājis. Man šķiet, ka vismaz sākumā jāpaskrien ir. Ja runājam par garo distanci, tad tajā pirmie 8-10 kilometri ir klasiski skrienami, labi var skriet cauri visām pilsētiņām. Tādu tīro garo skrienamo gabalu gan ir maz un tie ir ap 5 km gari.
Kāpēc pats nebrauc?
Pagājušajā gadā skrējienu apkārt Monblānam atcēla it kā sliktu laika apstākļu dēļ. Laiks bija slikts, bija vētra un organizatori uzskatīja, ka šādi laika apstākļi it kā nāk par sliktu vājākiem skrējējiem, viņi var savainoties, nokrist vai vienkārši apsēsties atpūsties, bet aizmigt un apsaldēties. Taču visiem ir jābūt obligātajam ekipējuma sarakstam: jakām, biksēm. Visiem ir jābūt atbilstoši trenētiem, tas tomēr nav skolnieku pasākums. Tas ir nopietns skrējiens. Es pats par šādiem skarbiem apstākļiem pat biju priecīgs, domāju, ka arī skrējējiem tas būtu tikai papildus izaicinājums un piedzīvojums.
Organizatoriem vienkārši vajadzēja dot iespēju mēģināt, sekot laika apstākļiem, visus dalībniekus precīzi informēt par gaidāmo vētru – prognozējama sniega vētra ar vēja ātrumu 20 metri sekundē. Un, piemēram, pēc 40 kilometriem kontrolpunktā dot iespēju izstāties. Kas jūtas gatavs, var turpināt, kas nē – kāp siltā autobusā un brauc mājās. Es būtu gribējis skriet līdz galam. Man jo grūtāk, jo labāk. Salīdzinoši tas, protams, ir masu pasākums, jo priekš ultramaratona tur tomēr ir vairāk nekā tūkstotis dalībnieku. Bet viņiem vienalga ir jābūt trenētiem. Es gribēju, lai viss ir pa īstam, lai ir kalnu upes, lai ir nopietni, lai cilvēki stājās ārā, lai tas ir nopietns pārbaudījums. Organizatoriem atkal skatu punkts ir nedaudz citādāks – ja būtu kaut vai viens nāves gadījums, tā tomēr ir Eiropa, viņiem pēc tam būtu lielas problēmas. Par pagājušā gada nenotikušo maču ir neliela „škrobe”, tāpēc šogad ceturto reizi pēc kārtas uz Monblānu nebraucu.
Zinu, ka daudzi domā par Monblāna skrējienu. Kas ir jādara, lai tur varētu noskriet līdz galam?
Gatavojoties Monblānam, galvenais akcents ir sagatavoties skriešanai pa stāviem kalniem. Noteikti vajag aizbraukt uz Siguldu paskraidīt pa serpentīna ceļu. Augšā noteikti vajadzētu skriet, lejā pa asfaltu ātri skrienot gan var sačakarēt visu ko. Un uzsvaru vajadzētu likt, nevis skrienot garos gabalus pa asfaltu Rīgā, bet mēģināt paskriet pa kalniem augšā lejā. Man bija treniņi, kad aizbraucu uz Siguldu, un to pašu serpentīna ceļu augšā lejā noskrēju desmit reizes. Vēl sporta klubā uz lentas var uzlikt maksimāli iespējamo slīpumu un lēni skriet vai kaut vai ātri iet pret kalnu maksimāli ilgi. Monblānā būs ļoti daudz kalnā kāpjamu gabalu un tādu īsti skrienamu etapu nemaz tik daudz nav.
Otra lieta, ko ieteiktu nopietni pārdomāt, ir viss, kas saistās ar ēšanu un dzeršanu. Es līdzi ņēmu tikai želejas. Ja domā iztikt ar enerģijas batoniņiem, banāniem, tad var vispār neko līdzi nenest, jo tie būs pieejami visos ēdināšanas punktos. Par to var runāt ļoti ilgi, bet vienkārši ir jāmāk pareizi ēst, dzert, uzņemt sāļus.
Trešā lieta būtu maksimāli viegla soma. Ir organizatoru noteiktais obligātā ekipējuma saraksts, to izlases kārtībā mēdz pārbaudīt. Pats gan nekad pārbaudīts neesmu. Man vienmēr ir sanācis paņemt par daudz želejas. Ja tu zini, ka stundu būs jākāpj kalnā, tu želejas vietā mierīgi kāpjot vari apēst batoniņu, ko paņem turpat barošanas punktā. Man, pirmo reizi startējot Monblāna skrējienā, pašam priekš sevis bija daudz jaunatklājumu. Otrajā gadā jau ekipējumu praktiski visu biju nomainījis. Bija cita soma. Pirmajā gadā bija soma ar dzeršanas sistēmu, lai to uzpildītu, soma bija jāņem nost no muguras. Tas viss prasa laiku un katrā barošanas punktā atkal ņem nost somu, lai varētu sistēmā ieliet ūdeni. Tās minūtes tā arī savācas kopā. Tagad man ir soma, kuras ārkabatās var ielikt divas litrīgās pudeles, tās uzpildīt var daudz ātrāk. Pēc pieredzes var teikt, ka starp barošanās punktiem attālumi nav tik lieli un pilnīgi pietiktu arī ar divām 0,7 litru pudelēm. Soma vispār nav jāaiztiek. Iepilini pudelēs sāļus, ielej ūdeni un esi gatavs turpināt. Vai, piemēram, jaka. Var ņemt Gorotex jaku, bet tā sver savus 600 gramus, es speciāli internetā meklēju un atradu jaku no cita materiāla. Ir visas tās pašas īpašības, tā vēl labāk elpo, bet sver tikai 300 gramus. Pirmo nakti es nomaucu vispār bez jakas. Tikai krekliņā un uzvelkamajās rociņās. Nežēlīgi pārsalu, bet negribējās kavēt laiku, velkot jaku. Nav jau tik vienkārši – noņem somu un uzvelc jaku. Tu apstājies, sāc atsilt, noņem somu, sameklē jaku, saģērbies. Ir jau pietiekams nogurums, smadzenes izdomās vēl virkni darāmo darbu, lai tikai nebūtu jāskrien. Iemesli ļoti viegli atrodas. Pēc tam atkal jāsāk iekustēties. Otrā naktī bez jakas nekādi nevar iztikt. Līdz ko tu pārej uz soļiem, tā jaka ir obligāti vajadzīga.
Bikses. Var ņemt bez maz vai elastīgās ziemas skriešanas bikses. Sportlat veikalā atradu membrānas auduma bikses, kuras var saspiest tenisa bumbiņas lielumā. Tās somā aizņem ļoti maz vietas. No tādiem simts sīkumiem jau viss arī salasās.
Pirmo gadu nūjas nopirku Latvijā. Normālas kalnu nūjas, saliekams, bet pasmagas. Otras nopirku uz vietas Francijā no ļoti viegla un plāna alumīnija. Katra nūja saliekama 4 daļās. Tā riktīgi ietaupīju svaru un vietu. Viss ir maksimāli jāsamazina.
Arī sāļus var uzņemt dažādi. Ja ar sporta dzērieniem, tad līdzi jāņem pulveri, kas uz visu to distanci būs ap kilogramu. Tā es pirmajā gadā arī darīju. Internetā ir atrodamas sāļu tabletes. Vajag vienu tableti stundā. Norij tableti, uzdzer ūdeni. Pēdējos gados es lietoju koncentrētus sāļu šķīdumus. Ir maza pudelīte kā acu pilieniem. Tāda ir domāta uz 10 litriem sporta dzēriena. Vienkārši piepilina klāt. Monblāna skrējienam ar divām tādām pietiek. Arī tās atradu internetā. Visā sagatavošanās posmā esmu ieguldījis ļoti nopietnu darbu visu to meklējot un optimizējot. Šādā veidā var ļoti sev atvieglot dzīvi un paātrināt kontrolpunktu iziešanu.
Kādi ir tie kontrolpunkti?
Kontrolpunkti ir līdzīgi kā Rīgas maratonā. Ir telts ar galdiem, uz kuriem ir ēdieni, dzērieni. Ir cilvēki, kuri tev palīdz. Ir lielāki kontrolpunkti, kuros ir arī ārsts, pieejami siltie ēdieni.
Tu brauci uz pašu maču vai laicīgi, lai iznāk laika aklimatizēties?
Mēs parasti braucām ārā pirmdienā, tā kā dienas 5 pirms skrējiena jau bijām uz vietas. Aklimatizēties nedaudz sanāca. Es jau parasti esmu centies plānot tā, lai man piedalīšanās sacensībās ir apvienota ar atpūtu un konkrētās vietas apskati. Nekad neesmu braucis tīri uz sacensībām – noskrien un brauc mājās.
Viena lieta ir tikt kalnā augšā, kā ir ar tikšanu lejā?
Sākumā to tā nemana, bet distances beigās ir reāls prieks, ja nav jāskrien pa kalnu uz leju. Tas nav pastāstāms. Augšējie kāju muskuļi ir tā atsisti un piedzīti, ka uz leju nokāpt vispār nav iespējams. Vietās, kur ir takas vēl tā nekas, bet vietām ir vienkārši pa akmeņiem jākāpj uz leju kā pa trepēm. Tu stāvi, ienīsti visu, bet nokāpt nevari. Ir gari noskrējieni, kur tev stundu ir jāskrien uz leju. Tas vienkārši ir nežēlīgi sāpīgi. Ar katru gadu pieredze un trenētība jau nāk klāt, bet domāju, ka šogad tāpat vien būtu. Mums Latvijā vienkārši nav vietas, kur to uztrenēt, nav vietas, kur stundu varētu skriet lejā no kalna. Vienīgais, ko varu ieteikt ir sākumā taupīties. Pat, ja liekās, ka no kalna var ātri noskriet. Sākumā labāk pataupīties. Tieši no kalna lejā. Citādi vēlāk nevarēs ne augšā, ne lejā. Kalnā augšā ir vieglāk, jo nav jāskrien. Bez tam, ejot no kalna lejā, ir ļoti grūti psiholoģiski, jo tevi citi iespējams apdzen, bet tu nevari pat paskriet.
VSK Noskrien Monblānā pārstāves Lauma. Lai arī viņa nekad nav vēl skrējusi maratonu, toties ar Siguldas 55km ir jau tikusi galā un nešaubos, ka ar to kalnu arī tiks galā. “Ja nepamēģināšu tad neuzzināšu, kā tas ir skriet pa kalniem 26 stundas ar somu uz muguras.” Domāju, ka šis viņas mēģinājums daudzus iedrošinās ņemt un noskriet apkārt tam kalnam. Viņas gatavošanās lielākoties notiek ar pusmaratonu skriešanu kā tempa turētājai un daudz braucot ar velo. Viņas mērķis ir finišēt ar laiku 25:59:59 CCC® distancē vai arī nedaudz ātrāk, bet finišēt. Lauma, lai kvalificētos šim skrējienam, skrēja Siguldā. Par to, kā viņai un VSK Noskrien komandai gāja, var izlasīt rakstā “Skrienam kalnus gāzt, jeb Nike Siguldas kalnu maratons 2010.”
Šogad Monblāna skrējienā CCC® distancē piedalīsies Gatis Bērziņš. Viņš mūsu vidū vairāk pazīstams kā Gatis no Maratona un daudzi skrējēji pie viņa ir konsultējušies skriešanas ekipējuma iegādē, bet nu varēs arī uzzināt, kas vajadzīgs šādam kalnu skrējienam gan no sagatavošanās viedokļa, gan arī par labāko inventāra ziņā. Gatis skrējienā piedalās, jo tas ietilpst viņa skriešanas piecgades motivācijas nezaudēšanas plānā, un uz Monblānu gājis pusotru gadu. Gatis trenējas kopā ar ironman.lv puišiem un stāsta, ka treneris Romāns Melderis viņam ir iemācījis skriet vēl nebijušos ātrumos. Lai arī treniņi notiek triatlonista režīmā, Gatis līdz finišam taisās tikt kaut rāpus.
Emīls Gailis skries TDS distanci. Pagājušo gadu kopā ar draugu Mārtiņu Vētru finišēja 98km distancē un pirmie drauga vārdi bija “nekad vairs, nevajag nākamgad nekādus 160km.” Trases laikā arī pats ne reizi vien tā padomājis. “Jāpiebilst, ka mūs noņēma no trases 81-85km,bija palicis vēl viens kalns. Dēļ lietusgāzēm trase palika bīstama. Līdz finišam paspēja aizskriet ap 400 skrējēju, vēl ap četriem simtiem, mūs ieskaitot, apstādināja pirms pēdējā kalna, tas bija kādos četros no rīta,bijām skrējuši, gājuši, rāpojuši, vilkušies 18 stundas bez apstājas.” Emīls stāsta, ka tajos apstākļos neko nevar paredzēt un esi neaprakstāmi laimīgs arī pat, ja nonāc pēdējais finišā. Būšot labi, ja no 1200 skrējējiem ieskries tūkstotī, fantastiski būtu, ja varētu pirmajos piecsimts tikt.
Arvis Zvanītājs ir ar pieredzi šajā skrējienā un divas reizes jau noskrējis CCC®. Tagad viņš vēlas sevi pārbaudīt pilnajā UTMB® distancē. Arvim tas ir ilgstošs proces daudzu gadu garumā, trenējot izturību. Manuprāt, šis “skrējiens” ir kaut kas pilnīgi cits, kā pusmaratons, maratons vai kaut kas cits visiem saprotams. Šeit lauvas tiesa no spējas sasniegt finišu slēpjas paša attieksmē un galvā. Kvalifikāciju viņš izpildījis pagājuši gadu skrienot CCC®, kas deva trīs punktus, un divi punkti tika saņemti pagājušā gadā noskrienot skrējienu Polijā, 84 km. Arvim galvenais būs finišēt. “Neesmu neko domājis par vietām un finiša laikiem. Vajadzētu iekļauties kontrollaikos. Ir pārāk daudzi papildus apstākļi, lai plānotu konkrētu finiša laiku – laika apstākļi ārā, pašsajūta konkrētajā dienā, aklimatizācija.
km 
-
Kaitnieciski iedvesmojošs raksts… Arī gribētu kādreiz uzveikt šo kalnu līdzīgā veidā, tagad neskatoties uz lietainajiem laikapstākļiem – jādodas ārā gatavoties UMTB!
Man jau liekas, ka būs vien jātic pēdējā žurnāla Klubs numurā lasītai tēzei, ka latvieši nav nekāda “kalnu tauta”:) Gaiziņš ir tāds pauguriņš vispasaules skatījumā, neskatoties uz labām koptreniņu vietām Vestienā:)
sm72: tai pat laikā Monblāns varētu būt laba treniņu vieta letiņiem priekš Siguldas kalnu maratona :)
xorix, maz ticams, ka Momblāns būs ideāls treniņu placis, jo pēdējā gada Sigulda esot bijusi visai skrienama …
Labais raksts, kas savā būtībā nemanāmi veic injekciju kalnu skriešanas jomā:) Vai es kādreiz ko tādu izmēģināšu? Iespējams, bet tam tiešām ir jānobriest dažādos veidos :)
Kad koptreniņā Lauma teica, ka šogad Valmieras maratona vietā izvēlējusies Monblānu, es nodomāju: nu jā, tas ir kaut kas pa kalnu un Lauma jau pagāšgad Siguldu pieveica utt. bet, ka tas ir diennaktnieks pa kalnu neiedomaajos :O…
Turiec Laumiic! Kad buusi atpakaļ, būs jāņem privātstundas no Tevis, jo man jau Kuldiigas paugurinji sagaadaa probleemas :D
Info no dima.h2o: “Esmu tikko atgriezies no Ukrainas. Lai sagatavotos skrējienam, atteicos tur no vairākiem piedāvājumiem iedzert vietējo šņabīti “gorilku”. Neviens gan mani nesaprata, bet nu tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Nezinu kā man šī muļķīgā doma iešāvās prātā, bet sanāk ka esmu pieteicies un atpakaļ ceļa vairs nav. Mērķis ir finišēt jeb noskriet. Negribu dzirdēt frāzi jebkurā valodā, ka esmu diskvalificēts. Ja veselība nepievils, tad domāju viss būs kārtībā. Jebkurā gadījumā kādu plakāta bildi tur augšā jāuzbildē. Uztraukums mazliet jau ir.”
druupijs, kad gāju LOV testus, man tā meitene pačukstēja, ka man esot problēmas skrienot uz augšu un leju. Tas ir man neesot, bet manam pulsam esot. Nezinu kā viņa to noteica, jo neatceros ka būtu skrējis augšup lejup viņai redot, bet gan jau zina ko saka, tāpēc vien ir jāsapņo par šādu skrējienu. un jāpiepilda.
Vienīgi izskatās, ka man tas spīd ne ātrāk kā 2013. gadā, ja vien netieku uz Ņujorku.
Ja ir vēlme izprast, kaut aptuveni, kas ir 24 stundas skriet, var piedalīties kādā no rogainingiem(24 h orientēšanās) . Nu pat bija Eiropas čempionāts te pat – Raunā. Pa takām skriet ir viena lieta, bet lauzties cauri mežam(Raunas meži, salīdzinājumā ar Pierīgas kāpām, ir totāli džungļi-mežā skriet vispār nav iespējams) tas ir kas cits, jo ir ne tikai “skrējiens kalnā vai no kalna” , bet arī “līdiens zem koka un kāpiens kokam pāri”. Ja 2009. gadā Somijā Yllas kalna apkaimē pievārējām 114km, tad Raunā tikai 76.. un jau pusdistancē piezagās noziedzīga doma- “nekad vairs”. dabīgi , pēc finiša domas bija citas, it sevišķi , kad rezultlapā ieraudzīju, ka esam veterānu grupā 4. vietu Latvijas ieskaitē un 14.tie Eiropā izkarojuši.
Tātad jaunajā mācību gadā starp noskrieniešiem būs vairāki Monblāna
apnoskriešanas privātskolotāji! Tas jauki, gan jau visiem būs ko darīt šajā pedagoģijas lauciņā. :))Atliek novēlēt laika apstākļu labvēlību, lai varat baudīt uz pilnu klapi + bildēt uzskates materiālus nākamajiem skolēniem. :)
visiem veiksmi un izdoshanos!! =)
Jautājums Artūram Veicam (ja nu viņš pēkšņi arī šo lasa): kādas firmas mugursomu ar 2 pudelēm lietoji, kuri modeli? Paldies jau iepriekš !
un kas tās par mistiskām sāļu pudelītēm, no kurām pietiek ar dažiem pilieniem?
Kampar, par tām sāļu koncentrācijām es arī brīnos, mani nomāc šaubas vai tas ir līdzvērtīgs produkts efektivitātes ziņā un nerada nevēlamus blakusefektus. Cerams, ka tas darbojas un nav kkāds PLACEBO efekts :)
RK76 Artūsr skrien ar Salomon XT Wing5 somu 100% zinu :)
Nekādas mistikas, http://www.Eletewater.com. Par somu Gatis jau atbildēja.
Uzreiz paturpināšu: jaka no eVent materiāla, konkrēti man Integral Designs Event Rain Jacket, pie tam ar kapuci. Bikses (kuras tā arī neuzvilku) no Newline, pirku Sportlatā.
Droši jautājiet, ja kas vēl interesē.
Ar kalnu ir jāatrod kontakts kā ar dzīvu būtni, kalnu nevar iekarot vai uzvarēt. Vienkārši baudiet skaisto dabu un savu varēšanu! Lai izdodas!
Pilnīgi piekrītu, ka šādi raksti jāaizliedz :D Tie traucē dzīvot un pavelk uz muļķībām… Bet smaids no sejas nepazūd pēc izlasīšanas.
Man jau tagad šķiet, ka – iespējams pēc tam kādu laiku skriešanas virzienā negribēsies skatīties… līdz Valmieras pusītei :)
laumiic-Tu nebeidz pārsteigt! Novēlu izbaudīt šo unikālo skrējienu un,lai tā doma “nekad vairs” atnāk pēc iespējas vēlāk:)
Nogāziet to kalnu :)
Man jau klusa aizdoma bij par LAUMĪTI,tās jostiņas sakarā.LAI JUMS VISIEM IZDODAS !
http://utmb.livetrail.net/
šeit cik noprotu varēs mazliet pasekot līdz
Turu īkšķus par jums visiem!
Laumiic, Tu jau droši vien saproti, ka bez pēc-pasākuma raksta cauri netiksi ? :)
par kalnu skriešanas iedvesmas tēmu šis ir labs video http://youtu.be/Bmp4qaNWgt0
Rādās ka šorīt startējusi TDS grupa, kur no 1181 skrējējiem gandrīz 10% sievietes. Ja kādam izdodas sameklēt mūsējo dalībnieku numurus – varētu pasekot līdzi… Ja pareizi sapratu mūsējie startē CCC un UTMB distancēs – nez kad šiem starts?!
Turam īkšķus par savējiem! Lai izdodas!
Lūk, kur startu un citi laiki – http://www.ultratrailmb.com/page/24/Programme.html
Un te var atlasīt Latvijas skrējējus vai tamlīdzīgi – http://www.ultratrailmb.com/page/108/Liste%20des%20inscrits.html
Ja iepriekš bija doma, ka kkad varētu pamēģināt, tad izlasot, rītdiena varētu būt tīri laba diena lai sāktu.. :)
Veiksmi un prieku no skrējiena!
Nez kā mūsējiem tur iet? Cik tālu ticis laumiic? Galvenais lai pietiek spīts un izturība noiet līdz galam.
Gatis kāpina tempu
https://twitter.com/#!/Berjoskins
Cerams, ka izturēs
Izpratu beidzot LIVE režīmu saite http://utmb.livetrail.net/coureur.php?rech=5045 (Berjozkins)
http://utmb.livetrail.net/coureur.php?rech=6168 (laumiic)
Pārējos latviešus var dabūt apskatot starta numurus http://www.ultratrailmb.com/page/108/Liste%20des%20inscrits.html (ievadam Country Latvia) un pielabot iepriekšējās saites (pēdējie 4 cipari)
Dima.H2o – http://utmb.livetrail.net/coureur.php?rech=6085
Arnuva – Arnuva
Distance depuis le départ : 16.80 km
Distance depuis Refuge Bonatti : 5.00 km
Altitude : 1769 m
Dénivelé positif depuis le départ : 1122 m
Dénivelé positif depuis Refuge Bonatti : 120 m
Tik tālu visi ir tikuši
viņi visi sen jau tālāk tikuši, kaut kas neiet ar datu atjaunošanu visticamāk
To Matīss …Gatim netur kaulu plēves un čalis mokās tagad ….bet nu gan jau …te ir filosofia …šādā līmenī tas nav sports …Just Finish it:))Like Ironman distance”:))
Un jā aizmirsu piebilst skeptiķiem:))Gatis kad pieteicās šim startam bija pilnīgi atdevies skriešanai…bet tagad Viņš ir Triatlonists un Viņa plānos ir Ironman 2012 gadā ,tā ,kā neņiemiet ļaunā,kad Viņš neattaisnos Jūsu cerības:)))
Melderi, nav jau problēmu – tāpat viņš no skriešanas nekur nepazudīs, ja piedalīsies/trenēsies iekš triatlona :)
NOSKRIEN vai nostaigā, bet līdz finišam jātiek :)
mošķis (kas par vārdu) problēmu nav tas tiesa:)))))
Pats es domāju ,ka nebūtu ticis līdz galam …Nu ļoti nopietns pasākums…gati turies::!!!
Kāds varētu sniegt Visu LV pārtāvju finiša laikus ,nēesmu sekojis līdzi šim pasākumam..Paldies:)
Vai es pareizi sapratu, ka CCC ir saīsināts dēļ esošas vai iespējamas vētras?
Kur to lasīji??
Nu jā, pats sākums izmainīts (liekas, ka līdz pirmajam kontrolpunktam pa taisno, izlaižot kādus līkumus), sanāk 93 km kopā tagad gandrīz 98 vietā.
Noīsināts (atviegots) beigu gals laikam ir, cik nu var noprast no franču – slikta angļu paskaidrojuma. Bet 93 km un +5100m vienalga sanāk. Lai nu veicas mūsējiem šo nakti pārlaist pēc iespējas veiksmīgi. (mans “mazais” māšuks turas ap 650 vietu. vai tur nav jāpaliek lepnam?) EH, laikam tā Sigulda būs jāņem uz pilnu klapi. un šī nakts pie datora un īsziņās ar fanu pulciņu…
Lielais skrējiens arī drusku novienkāršots un starts pārcelts par dažām stundām . Vēl nav startējuši. cerams, ka lielie sapņi netiks izjaukti kaut kādu snieka sniegavētru dēļ…
Rekur var redzēt jauno ceļu http://geoloc.livetrail.net/maps.php . Man tikai liekas ka daži dabūn iet pēc pilnās programmas. Laikam kad izdomāja saīsināt, viņi bija jau aizgājuši tālāk
Laumiic jau 46km pievarēti (ja pareizi visu saprotu no mājas lapas) MALACIS! Nu jau puse ir! :)
Laumiic kāpj uz augšu, līdz finišam atlicis viens “nieka pusmaratons ~20.6km” :)
Les Jeurs S-05:03 18:50:19 1567
Gatis pēdējo reizi manīts te:
Trient V-22:35 12:32:05 506
Līdz nākamajai vietai Gatim bija stundas gājiens – man ir aizdomas ka varētu būt izstājies, jo 8h nav nekādas ziņas no viņa puses – vai arī kalnos visa veida sakari pazuduši …
Pēdējo reizi Gatis rakstīja ,ka stājās ārā …Laikam jau neizturēja ķermenis….
Paldies sekotājiem!
Laumiic piemērs iedvesmos arī mani uz “solidarizāciju” – šodien, siltajā Mežaparka aplītī. :) Laikam jau viņa finišēs agrāk, vai ne? :)
6085 – Dmitrijs NICIPORS ir finišējis!
CCC : perturbation orageuse. Parcours modifié : montée directe à Bertone. Champex-Chamonix, parcours de repli évitant Bovine, Catogne, Tete aux Vents. 93km, 5100mD
CCC : important storm. Change track: directly to Bertone. Champex-Chamonix, alternative route avoiding Bovine, Catogne, Tete aux Vents. 93km, 5100mD
Classement actuel :
329
Classement
par catégorie : 175
Dernier point :
Temps de course : S-02:47 Chamonix
16:34:49
Finisher
Catégorie : SE H (23 à 39 ans)
Club : DIMA.H2O
Nationalité : Lettonie
Ville : LV-3326 SKRUNDA
Antécédents
(indicatifs et non exhaustifs) : ACG SIGULDAS MARATON 2010
Tableau des passages
Pts Heure pass. Tps course Classt.
Départ V-10:12 00:00:00 –
Refuge Bertone V-11:16 01:03:03 627
Refuge Bonatti V-12:22 02:09:20 656
Arnuva V-13:10 02:57:07 677
Grand Col Ferret V-14:29 04:16:59 709
La Fouly V-16:10
V-16:13 05:57:22 779
Champex-Lac V-18:07
V-18:17 07:54:32 663
Martigny V-20:25 10:12:57 486
Trient V-22:46
V-23:07 12:33:58 512
Les Jeurs V-23:34 13:21:53 479
Vallorcine S-00:32
S-00:33 14:19:55 413
Argentière S-01:28 15:15:18 361
Les Tines S-02:03 15:50:41 351
Chamonix S-02:47 16:34:49 329
(V=Vendredi ; S=Samedi ; D=Dimanche)
Gatis pēc 73km izstājās….
Malacis, Dima.H2o, sarauj, Laumiic! :)
Monstrīgie apsveikumi Dima.H2o. Novēli Laumiic pārkāpt tai suņa astei.
Žēl Gata, jo nu “baigi” bija viņš šim pasākumam nobriedis. Būs vien tās Coca- colas jāmet pie malas:(
apbriinojami!! visi malachi – arii tie, kuri neshkeerso finisha liiniju! par uzdroshinaashanos!
Lauma jau ir pie pēdējā KP pirms finiša! :)
SM72 :)))Tas gan:)))Gata lielākā kļuda ir tas ,ka Viņš vienmēr grib parādīt maximumu un šajā gadījumā tas neder te ir ļoti pādomāti jājiet…Ceru,ka tagad tās kājas Viņam nesāpēs ilgi(kaulu plēves esot sadragātas)…
Lauma malacis finišējusi, cepuri nost viņas priekšā.
Līdz ar to laumiic kronēta par Monblāna princesi!!!
Apsveicami! ;)
UTMB un TDS vēl cīnās, lai spēks un izturība ir līdzās. :)
No LV piedalās:
UTMB 5
CCC 9
TDS 4
Laumiic nākamgad uz TDS? :)
Baigie malači, apbrīnoju un apsveicu! Ar nepacietību gaidu aprakstu… :)
Malači!:)
Laumiic augstāk UTMB …
Laumiic augstāk UTMB … – īsti nezinu, kā tur tos punktus skaita un cik vajag priekš UTMB, tāpēc ar rakstu TDS.:)
Laumiic, Apsveicu. Tu esi parādījusi mums visiem ka ar neatlaidību var izdarīt da jebko. Iekabināji mums visiem večiem. Vēlreiz apsveicu.
APSVEICU VISUS – GAN FINIŠĒJUŠOS,GAN TOS KAS ARĪ NETIKA LĪDZ FINIŠAM ! Jau uzdrīkstēšanās piedalīties šādā pasākumā vien ir apbrīnas vērta.
Visu cieņu tiem, kas uzdrošinājās piedalīties šajā pasākumā ! Pašam šogad jācenšas pieveikt Siguldas 55km un tad jau varbūt pēc gada vai diviem arī CCC…
Varu lepoties, ka man ir tāds pats pasta indekss kā noskrien.lv varonei ;)
Trasē joprojām atrodas mūsējie, no kuriem Dace (ar identisku pasta indeksu) ir ceļā uz pirmās daiļā dzimuma pārstāves godu, kas pieveikusi pilno Baltā kalna apli
Latvija var! arī kalnos, kuru mums pašiem nav
Patiešām malači! :)
Izskatās, ka tagad no UTMB cīnās vairs tikai Dace. Izturību finišēt!
Visu cieņu dalībniekiem!!
õ, jā. Tātad tagad – nedēļu gulēt un ēst :)
Dace vēl cīnās! Apbrīnojami, tas viņai ir pa spēkam! :)
Dacei vēl divi kāpumu 1200m un divi kritumu 1400m summā, pēc attāluma klasiskais maratons. Viņa to izdarīs!
Arī Dace ir finišējusi :) MALAČI VISI!!!
Prieks par visiem, tiem kas uzdrošinājās stāties uz starta un liels prieks par visiem finišētājiem. Malači! UTMB pieveikuši trīs no Latvijas: Dace, Uldis un arī Gatis! :) Ceru sagaidīt rakstiņus par visām trim distancēm, jo seviški par UTMB.
O Lettonie!
Kalni, serpentīns, mežs, kalnu nogāzes, KP, vējš, kalnu strauti, daudz skrējēju, mākoņi, meža takas, pustumsa, neliels dzīves apnikums, ūdens, siltas sāļas (ideālas) vakariņas, sitas drēbes, lietus, tumsa, lampiņa, nebeidzami gari kāpumi, vīnogu lauki un krauja, pērkona negaiss (forši zibeņoja 2h), folija sega, kafija pus 2 naktī no vietējiem, jāņtārpiņi, miegs, perfekts saullēkts kalnos, serpentīns, kalni, kalni, kalni, pēdējie 15km, akmeņaini kāpumi, kāpumi, kāpumi, pilsēta, pēdējais km, daudz cilvēku/atbalstītāju, smaids, finišs, rokas spiediens no organizatoriem. 24h59min02sek. Tas bija tā vērts :)
p.s. Lai dzīvo kola KP un naktī :)
Paldies tiem kas sekoja un juta līdzi!!! Pasākums patiešām ir vērienīgs, un katram kārtīgam kaislīgam skrējējam iesaku kaut reizi izbaudīt. Kaut pats izstājos… ne mirkli neko nenožēloju. Zinu kad nākamgad atkal stāvēšu uz STARTA līnijas un atkal ar savu jaunības maksimālismu. Zinu ko un kā jādara lai nākamgad būtu labs Finišs…
MALAČI! laumiic, apsveicu :) :) :) Par veselu stundu pārspēji savas prognozes :D
cepuri nost!
ro laumiic jau nav nekāds tas Andulis, kurš vēlas izbaudīt skrējienu par visu samaksāto cenu, t.i. līdz pēdējai minūtei:) Vēlreiz viskalnainākie apsveikumi par rakstura stingrību:)
Prātam neaptverami, apsveiciens visiem tiem, kas uzdrošinājās!
Droši vien vārdiem neaprakstāmas sajūtas finišā.Tas vienkārši ir jāpiedzīvo.Malacis,Laumiic!!!
Par 100% esmu pārliecināts, ka šīs mocības bija tā vērtas…pavisam noteikti šis pasākums ir no sērijas…, kas jāpieredz pirms…tā teikt beidzas skrējēja karjera :)
P>S> Nu, Laumiic, tagad gludie 100km tāda tempa pastaiga vien būs :)
Cepuri nost!
Guņča,LAUMĪC ar līdzenumiem neniekojās :)
Šito ieplānošu pēc gadiem, kad bērni būs pietiekami paaugušies, lai viņus pie viena var arī Monblānā uzvest.
Vispozitīvākās emocijas ir startā un finišā. To nevar izstāstīt, tas ir jāpiedzīvo. Viņiem šis skrējiens ir svētki nedēļas garuma, jo kur gan vēl citur naktī, lietū, aukstumā +5C vietējie cienā ar kafiju, stāv lietū rāda pareizo ceļu un piecreiz pārjautā vai tiešām nevajag rezerves baterijas. Un uzmundrina katru kas iet garām.
… un uzsauc “Bon courage!” vai “allez Artur!”, izlasot vārdu uz numura. Vēl fantastiskas sajūtas ir skrienot cauri mazajiem ciemiem vakarā, kad visi ir izgājuši ielās un gluži kā Tour de France jāskrien cauri fanu pūlim, kas abās ielas pusēs applaudē un uzmundrina. Kādā no āra kafejnīcām skaļi skan mūzika un adrenalīna pieplūdums liek iztaisnoties, sapurnāties un uzņemt tempu, par kādu nebūtu kauns arī maratonā.
Patiess prieks par jums visiem!
Ceru un gaidu uz aprakstiem :)
Uh, kā es arī gribētu tā!!!!!!!!!!!!!!!
Indra, varu pačukstēt kad 29 oktobri Sigulda dalis to maģisko punktu… :)
Raksts labs!
Apsveicu visus finišētājus.
Es arī nākamgad uz šo pasākumu piesakos:)
Hello! Liels paldies par līdzi jušanu. Šis bija smagākais sporta pasākums, kurā esmu piedalījies. Te ir tā- ja tu domā, ka būs grūti, tad zini, ka būs vēl daudz grūtāk nekā tu domā. Ar Siguldas 55 pat īsti nevar salīdzināt. Jebkurā gadījumā uzdevums izpildīts un pat pārpildīts- finišējis esmu un daža laba plakāta bilde ar sanākusi. Colā ir spēks, populārākais dzēriens tai pasākumā. Ļoti garšīgs ūdens kalnu strautiņos, gribas dzert padzeries
bildes http://www.flickr.com/photos/thenorthfaceemea/
un tiešām magnētiskām spējām apveltīts video http://youtu.be/TFWDUsvLCoE
video tik tiešām ar magnētiskam spējām. tikai varu pabrīdināt, ka tas viss ir skaisti ar mūziku fonā, samontēts ar kalniem un vislabākajiem šīs distances pievarētājiem, kuri skrien un iet ar apskaužamu vieglumu. viss ir savādāk, kad tajos kalnos pats kāp un dzirdi savus un citu soļus, ausīs kā klauvē sirds(tā gan savā ziņā laba zīme:) ), elpas trūkst, savas kājas jau sen nav kā savas, katri 50 m ilgst veselu mūžību un līdz finišam atlikuši teiksim 70 km.tad tu atceries- video tas bij savādāk. Liela māksla ir šai situācijā saskatīt romaņķiku, jo tikai tas palīdz nepateikt “pietiek”. bet visā visumā jauks pasākums :)
Iespaidīgi!:)
Daces stāsts par CCC http://bit.ly/rqsOGc
matiss, paldies! ļoooti garšīgs stāsts! jā – tas mēģina mani arī IEDVESMOT… :)
[…] nebija pārāk lielu ilūziju par šo Siguldas zelta rudens izklaidi. Artūra Veica intervijā http://www.noskrien.lv/monblana-skrejiens/ izlasīju: “Gatavojoties Monblānam, galvenais akcents ir sagatavoties skriešanai pa […]