Mēneša skrējējs. Valters

Kopš VSK Noskrien sadalīts komandās un tiek skriets apkārt pasaulei, katrs, kurš skrien pretī, var būt kilometru vācējs pretinieku komandai, un tā vien gribas noskriet vēl dažus kilometrus, lai būtu tuvāk nākamajai pieturvietas pilsētai. Jau no sacensības pirmajām dienām tempu uzstādījusi xorix komanda un viņi jau tikuši līdz Atēnām, atrodoties tālu priekšā pārējiem. Tāpēc jaunajai noskrien.lv sasniegumu nozīmītei „Mēneša skrējējs” nebija grūti izvēlēties pirmo ieguvēju. Tas ir Valters.

Kas slēpjas zem xorix komandas panākumiem skriešanā “Apkārt pasaulei”?

Pirmkārt, droši vien būsiet ievērojuši, mēs esam divdesmit deviņi skrējēji. Ja pārējām komandām skrien ap 20 cilvēku, mēs esam turpat par trešdaļu vairāk. Tas arī ir viens no šī brīža panākumu iemesliem. Mēs komandā strādājam pie jaunu skrējēju iesaistes un mēģinam uzturēt sportisko garu visiem komandas dalībniekiem. Pašreiz šos dispečera pienākumus esmu uzņēmies es, bet laika gaitā droši vien stafete būs jāpārņem arī citiem. Otrkārt, mūsu komandā ir iedalījušies vairāki spēcīgi skrējēji, kuri noskrien.lv rindām piebiedrojās tikai pagājušā gada otrā pusē. Līdz ar to viņu 2011. gada kilometrāža nebija tik varena, cik liels ir viņu potenciāls. Tas arī šobrīd izpaužas. Treškārt, kā jau šīs spēles līderiem mūsu motivācija skriet šobrīd ir ļoti augsta. Tas viss arī uz šo dienu nosaka to, kāpēc esam skrējiena priekšgalā. Protams, es saprotu, ka katram komandas dalībniekam būs arī dienas, nedēļas vai mēneši, kad kilometri nekrāsies tik raiti. Bet mūsu komandas neskrienošo biedru daļā joprojām ir rezerves, kuras iesaistot, varam cerēt uz nopietnu kilometrāžas papildinājumu. Tā kā “Apkārt pasaulei” ir ultra maratons, kurš ilgs vismaz divus gadus, saprotu ka līderi droši vien mainīsies ne vienu reizi vien. Bet spriežot pēc komandas biedru noskaņojuma, līderu godu tik ātri vēl nevienam neatdosim.

Pašam 400km mēnesī. Kaut kam gatavojies vai netīšām?

Jā, tāds paliels skaits kilometru man sakrājušies janvārī. Ja teiktu, ka tas tā aiz neko darīt sanācis, īsti patiesība nebūtu. Viss sākās ar 1. janvāri, kad ar draugiem, sagaidot Jauno gadu Igaunijas Otepē, sanāca arī izmest kādu līkumiņu pa tuvāko apkārtni. Nākamajā nedēļā tā labi uzskrējās un tad aktualizejās vecais jautājums – vai es varu izskriet 100 km nedēļā, vai nevaru? Vecais tāpēc, ka jau novembrī biju nodomājis to izdarīt, bet nedēļas vidū sapratu, ka mans organisms tam nav gatavs un metu mieru. Tā janvāra otro nedēļu sāku ar apņemšanos par 100 km un sev par prieku konstatēju, ka sanāk. Tad dzima doma par mēneša 300 km noskriešanu un uzņemtais tems tika turpināts. Pēc 300 km, protams, nāca 400 km un nu arī tie ir sasniegti. Tā arī šobrīd ir manu spēju robeža un tuvākajā laikā par jauniem rekordiem nesapņošu. Vai arī sapņošu, bet to realizāciju atlikšu uz vēlāku laiku. Savu lomu kilometru krāšanā spēlēja arī “Apkārt pasaulei”, jo šī nu reiz ir lieliska spēle skriešanas motivācijas celšanai. Ne velti kopš 1. janvāra VSK Noskrien biedri ir spējuši gandrīz katru dienu kopā pieveikt vismaz 1000 kilometru.

Kādi tev plāni uz 2012. gadu?

Pagājušā gada nogalē, domājot par skriešanas kalendāru 2012. gadam, biju savā sarakstā ierakstījis sešus pusmaratona skrējienus. Visi tepat Latvijā, pirmais Sportlat Rīgas pusmaratons, tad Nordea maratons, tad Ventspils, Liepāja, Valmiera un noslēgumā Siguldas pusmaratons. Tā kā pusmaratonu neesmu noskrējis ātrāk par divām stundām, tad šis mērķis joprojām ir aktuāls. Sezonas beigās gan ceru sasniegt ap 1h50min, bet tas droši vien būs tieši atkarīgs no ieguldītā darba. Klusa doma bija arī vasaras beigās, ja funkcionālā gatavība atļautu, pamēģināt maratona distanci kaut kur ārzemēs. Tomēr maratonu gribu skriet, kad spēšu to veikt zem četrām stundām.

Ņemot vērā janvāra kilometrāžu un pie nosacījuma, ja arī turpmākos mēnešus nelīdīšu uz krāsnsaugšas, esmu sācis domāt par maratona distances veikšanu jau Nordea Rīgas maratona laikā. Ar mūsu kluba biedru palīdzību esmu sarūpējis dažus maratona treniņgrafikus un pašreiz domāju vai sekot tiem, vai ļauties vairāk improvizācijai un tagad ziemas mēnešos krāt kilometrus, bet par pārējo domāt vairāk pavasara pusē. Jebkurā gadījumā lēmumu, cik garu distanci skriet, pieņemšu maija sākumā. Kopā 2012. gadā ceru saskriet vismaz 3000 kilometrus. Ideālā gadījumā, neizlaižot nevienu nedēļu. Bet tas tomēr nebūs atkarīgs tikai no manis…

Kā un kāpēc sāki skriet?

Lai arī skolas un studiju gados sportots tika daudz un ar prieku, pēdējos piecpadsmit gadus sportiskās aktivitātes sāka iet mazumā tīri jūtami. Vasarās vēl saņēmos, lai mazliet paskraidītu, bet tas nebija regulāri un ap pieci kilometri garās distancēs. Vispār jau bērnībā skriešana noteikti nebija mana mīļākā sporta nodarbība. Futbols, basketbols, volejbols vasarās un hokejs ar slēpošanu ziemās bija tas, kam es veltīju visu savu brīvo un mazliet arī mācību laiku. No vieglatlētikas disciplīnām labprāt lēcu tālumā un augstumā, kā arī salīdzinoši ātri skrēju 100 metrus.  Bet distances, kas garākas par vienu stadiona apli, labāk redzēju ejam nekā nākam. Skolas kross kilometra garumā man sagadāja tikai nepatīkamas emocijas un parasti arī dūrienu sānos. Protams, nebija jau tur nekādas iesildīšanās un mērens skrējiena sākums. Maucām, cik nu kuram bija iekšā un tik ilgi, cik kurš varēja. Ilgi laikam nevarēju, jo labākais sasniegums 1km distance man bija 3:08. Tā arī dzīvoju ar apziņu, ka skriešana ir forša lieta, bet domāta citiem.

Tā tas turpinājās, līdz 2011. gada janvāra sākumā, uzkāpjot uz svariem, konstatēju, ka tas, ko es redzu uz ciparblates man noteikti nepatīk. Un kaut kas bija jādara. Tā kā laukā bija ziema ar salu un sniegu, mana izvēle krita uz Jelgavas Fitland trenažieru zāli. Janvāra vidū sāku braukāt uz Jelgavu un darboties ap trenažieriem. Lai nodarbību sākumā iesildītos, arī nedaudz paskrēju uz lentas.

Apmēram februārī, martā ziņās izlasīju, ka Nordea Rīgas maratonā pirmo reizi būs arī 10km distance. Manā draugu lokā iepriekšējos gados vairāki bija jau piedalījušies gan Nordea Rīgas maratona pusmaratona, gan 5km distancē un arī šogad gatavojās to darīt; sāku apsvērt savas iespējas iziet uz starta šajā pasākumā. Zināju, ka 5km man nesagādās nekādu izaicinājumu un nopriecājos, ka šogad ir pieejami arī 10km. Ar šādu domu aprīļa sākumā nolēmu pievērsties nopietnākiem skriešanas treniņiem. Noskrienot pirmos četrus treniņus konstatēju, ka 10km es varu noskriet kaut rīt. Protams, bez izcila rezultāta, bet tādu es nevarētu sasniegt pat tad, ja trenētos gadiem. Draugu mudināts, nolēmu mest sev lielo izaicinājumu un pieteikties uz pusmaratona distanci. Ātri pietecos, lai nebūtu viegls atkāpšanās ceļš, un sāku meklēt pēc gudriem padomiem. Tad arī, šķiet, pirmo reizi uzgāju internetā noskrien.lv mājaslapu. Sāku iedziļināties un ātri sapratu, ka tieši tas man šobrīd ir vajadzīgs. Gan pieredzējušu skrējēju padomi un pieredze, gan tādu pat iesācēju kā es šaubas un jautājumi. Papildus savu skrējienu apkopojums, kas ļauj vizuāli viegli sekot tiem līdzi un arī salīdzināt ar citu veikumu. Ar prieku konstatēju, ka savos četrdesmit piecos gados nebūt neesmu vecākais cilvēks uz planētas, kas nodomājis sākt skriet. Bruņojies ar lērumu treniņu plānu, cītīgi sāku savu ceļu pretī lielajam notikumam. Mērķis bija skaidrs – atskriet pirms tā mora, kurš uzvarēs maratonā. Tuvojoties starta dienai, mani plāni kļuva ambiciozāki, jau sāku domāt par pusmaratona veikšanu zem divām stundām. Tomēr šobrīd jāatzīst, ka septiņas nedēļās sagatavoties šādam tempam pusmaratonā ir grūti. Skrējienā finišēju 2:01:01, ar vidējo distances pulsu 183.

Mērķis it kā bija sasniegts un varēju kārt savas kedas uz nagliņas, bet tomēr kaut kāda vilkme neļāva to darīt. Varbūt tāpēc, ka sasniegtais rezultāts līdz galam mani neapmierināja, vai jau bija piezagusies skriešanas atkarība, atkal un atkal vilku čības kājās un devos mīt dzimtos lauku ceļus.

Tā nu es skraidu vēl joprojām, ar sapni par pusmaratonu zem divām stundām un pieveiktu maratonu kaut kad nākotnē.

Ko vēl bez skriešanas dari?

Skriešana šobrīd noteikti aizņem nozīmīgu daļu no manas ikdienas, bet dzīve tomēr nav tik plakana, lai tajā bez skriešanas nekā cita nebūtu. Kā lielai daļai citu cilvēku arī man ir darbs, kurš man patīk un sniedz gandarījumu. Esmu lauksaimnieks un man Tērvetes pusē pieder tāds paliels lauksaimniecības uzņēmums. Šī darba specifika tad arī nosaka manu dienas režīmu. Ziemas mēnešus esmu salīdzinoši brīvāks, turpretīm augusts un septembris ir tik darbīgi, ka Stahanovs ar visu savu brigādi paliek ”jaņos”. Ziemas mēnešos ģimenes un draugu lokā diezgan intensīvi apmeklējam Latvijas teātru izrādes. Dažā labā mēnesī saskrien pat septiņi teātra apmeklējumi. Cenšamies repertuārā iekļaut gan Latvijas lielos teātrus, gan dažādus projektu teātrus, kas pēdējos gados priecē ar savu novatorismu un profesionalitāti. Kā nemainīga un neaizstājama tradīcija nu jau turpat piecpadsmit gadu garumā ir piektdienas pirts vakari draugu lokā. Tā ir laba atpūta pēc darba nedēļas, bez kuras man šobrīd ir grūti iedomāties savu ikdienu.

Pāris reizes gadā mēdzam arī ceļot uz tuvākām un tālākām vietām ārpus Latvijas robežām. Šai sakarā sāku pamazām mest acis uz dažādu maratonu piedāvājumu citās zemēs. Gada sākumā domāju par pieteikšanos uz Ņujorkas maratona loteriju, bet nedaudz nobijos no “iesācēja veiksmes”. Ja nu mani apstiprina dalībai, bet es rudenī vēl neesmu tam gatavs… Atliku uz nākamo gadu.

Ziemā skrien ārā vai telpās?

Šī ir mana pirmā ziema aktīva skrējēja statusā. Lai gan līdz janvāra vidum par ziemu atgādināja tikai kalendārs pie sienas, pēdējās nedēļās sāku saprast, ko nozīmē skriet ziemas apstākļos. Un, kā sola sinoptiķi, lielais aukstums mums vēl priekšā. Kā rāda statistika, telpās janvārī esmu noskrējis 74km jeb 17% no sava veikuma. Uz lentas parasti cenšos uzskriet intervāla treniņus, kur viegli varu kontrolēt tempu un distanci. Garos skrējienus tomēr cenšos skriet ārā, kur bilde vismaz mainās acu priekšā. Mana priekšrocība ir netālu esošais Tērvetes Dabas parks, kur vienmēr varu atrast aizvēju, lai veiktu ieplānoto distanci pa meža taciņām. Ziemas skriešanai šobrīd esmu atbilstoši “nopakojies” un līdz –16 C problēmas nerodas. Grūti spriest, kā būs pie –25 C, tad droši vien lielāku daļu pavadīšu telpās, ārā skrienot īsākas distances. Kaitēt savai veselības neesmu ieplānojis un, šo ņemot par prioritāti, pārējo pielāgošu.

Kāpēc VSK Noskrien?

Lai arī pie VSK Noskrien nonācu it kā nejauši, nekas jau šai dzīvē nenotiek tāpat vien. Acīmredzot manā dzīvē bija pienācis laiks šim tikšanās brīdim un esmu par to ļoti gandarīts. VSK Noskrien ar noskrien.lv šobrīd noteikti ir Latvijas vadošais skrējēju portāls un tas savās rindās apvieno izcilus skriešanas entuziastus. Neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumiem, dzimuma vai vēl kā, šeit visi ir kolēģi, kas neliegs savu padomu jaunam iesācējam un padalīsies pieredzē ar citiem biedriem. Šeit ir atrodama praktiski jebkāda informācija, kas attiecas uz skriešanas lietām un ir apkopota reālu cilvēku pieredze skriešanas trasēs. Manuprāt, tieši šī realitāte padara VSK Noskrien par skrējēju Meku, kur virtuāli pulcēties šā vaļasprieka entuziastiem.

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai – gluži kā Valteram – būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu.