..un tagad ar Latvijas karogu rokās finišē Ruben Martinez! Latviešu valodu uzskata par vienu no skaistākajām valodām pasaulē, viņam patīk latvieši un viņš pat nedaudz jūtas kā latvietis, un kur nu vēl lielāku latvietības mēģinājumu kā mēģināt noskriet Rīga – Valmiera? Tas jau ir zīmogs! Skrien pa mūsu takām, izbauda mūsu ziemas, nu īsts patriots, kaut arī nāk no Spānijas. Mūs ieinteresēja, ko spāņu puisis dara Latvijā un kā viņam šeit sokas, tāpēc aicinājām uz interviju rubernmardom jeb Ruben Martinez.
- the_nomad_runner
- sāka skriet - 17/05/2016
- noskrieti - 16033 km, laiks - 1432:29:40 h
- labākais maratons - 3:16:34 (2017)
- 2024. gadā noskrieti 0 km
- vidēji šogad 0 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 16.4 km
Nosūtīt vēstuli
Kā spāņu puisis nonāca Latvijā?
Tas ir garš stāsts. Pirms 10 gadiem pārvācos dzīvot uz Apvienoto Karalisti, lai mācītos maģistrantūrā. Kamēr tur studēju, iepazinos ar kādu latvieti – Ilzi. Pēc studijām piecus gadus ceļojām un dzīvojām dažādās pasaules vietās (Turcijā, Azerbaidžānā, Spānijā, Kolumbijā…), līdz pienāca brīdis, kad vairs nezinājām kurp doties un ko darīt tālāk. Spānijā ap to laiku atrast darbu bija neiespējami, un piedāvāju Ilzei braukt uz Latviju. Ilze sākumā šo priekšlikumu noraidīja, tomēr, analizējot mūsu situāciju, galu galā kopīgi izlēmām tomēr pārvākties uz Latviju. Tas bija 2012. gadā, un kopš tā laika… esam apprecējušies, nopirkuši dzīvoklīti un mums piedzimušas divas burvīgas meitas: Undīne (šobrīd 3 gadus jauna) un Amaija (kurai šobrīd apritējis gads). Pirms dažiem mēnešiem man tika piedāvāta jauna darba pozīcija Nīderlandē, un nolēmām, ka piedāvājums ir tik labs, ka no tā nevar atteikties. Šobrīd atrodamies Amersfortā (Amersfoort), tā ir neliela pilsētā netālu no Amsterdamas.
Pirmie iespaidi, iedzīvošanās jaunā vidē? Valoda, ziema, atturīgie ziemeļnieki?
Īstenībā pirmie iespaidi bija ļoti pozitīvi. Man ļoti patika dzīvot Latvijā. Tās daba ir brīnišķīga! Runājot par valodu, man liekas, ka latviešu valoda ir viena no skaistākajām valodām pasaulē, un uzreiz sāku to mācīties. Es gribēju būt viens no tiem diviem vai trijiem miljoniem cilvēku, kuri spēj sazināties šajā valodā. Par laimi, man paveicās, un pēc dažiem nodzīvotiem mēnešiem Latvijā es jau spēju kaut nedaudz sazināties latviski. Ziemas Latvijā ir skaistas un… ļoti aukstas. Tās ir arī ļoti garas, bet, kad ir iespējams pavadīt kādu laiciņu mežā, kur viss ir apsnidzis balts, ir dzidras debesis un spīd saule, tas palīdz kompensēt visu pārējo. Latvieši kopumā ir ļoti rezervēti, bet tad, kad tu nojauc to pirmo barjeru un viņi redz, ka proti viņu valodu un ieintegrējies viņu valstī, tad viss mainās. Par latviešiem varu teikt tikai labus vārdus. Latvija ir kļuvusi par daļu no manas identitātes, jo mana sieva ir latviete, šeit dzimušas abas manas meitas. Arī pats pēc pieciem Latvijā nodzīvotajiem gadiem jūtos nedaudz kā latvietis.
Ja spriežam pēc stereotipiem, tev būtu jāspēlē futbols. Kad un kā tavā dzīvē ienāca skriešana?
Kopš sevi atceros, vienmēr esmu sportojis – futbols, telpu futbols, basketbols, rokasbumba. Runājot par futbolu, tas iekļāvies manā ikdienā katrā dzīves posmā. Esmu spēlējis futbolu gan Spānijā, gan Anglijā, gan Latvijā. Tomēr, kad sieva palika stāvoklī, pienāca mirklis pārvērtēt šo aktivitāti: man bijušas daudzas potīšu traumas un vairs negribējās riskēt. Šad tad iepriekš biju paskrējis, bet to noteikti nevar saukt par ko nopietnu. Skriešanai nopietnāk sāku pievērties pēc pirmās meitas piedzimšanas. Šobrīd esmu noskrējis 8 pusmaratonus, 3 maratonus un 2 ultras.
Nupat labi noskrēji TGC 64 kilometru distanci. Iespaidi? Pats esi apmierināts?
Es nemaz nebiju cerējis noskriet TGC 64 km zem astoņām stundām. Uzstādītais mērķis bija starp 8 līdz 10 stundām, bet, runājot pirms sacensībām ar treneri, viņš mani pārliecināja, ka izskriet zem astoņām stundām ir iespējams. Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, jo šī bija mana pirmā īsta pieredze kalnos. Skriet tādos apstākļos ir patiešām neaizmirstami. Man ļoti patika kompānija uz salas, sacensības, atbalsts trasē, pati trase. Man jāsaka liels paldies savai sievai par sapratni un atbalstu. Gatavošanās TGC 2018 aizņēma patiesi daudz laika – nācās agri doties gulēt, lai spētu pamosties uz agrajiem rīta treniņiem, un viņa vienmēr bijusi man līdzās.
Kura bija tava pirmā ultra?
Mana pirmā ultra bija Rīga-Valmiera 2017. gadā, bet tā beidzās pēc 36 kilometriem, jo nācās izstāties vēdera krampju dēļ. Pēc tam noskrēju Zilonis tumsā Babītē (54 km) un tad – TGC 64 km.
Kāpēc cilvēkam vispār jāskrien kas garāks par maratonu?
Tas ir ļoti atkarīgs no cilvēka. Es ļoti izbaudu garo distanču skriešanu, jo tas ir laiks, ko varu veltīt sev un savām domām. Tā ir arī cīņa ar sevi. Skrienot maratonus un ultras, esmu labāk sevi iepazinis un tajā pašā laikā esmu daudz ko iemācījies par disciplīnu.
Tagad dzīvo Nīderlandē. Grūti iedomāties reljefa ziņā nepiemērotāku valsti, lai gatavotos kalnu ultrām. Kā veido savus treniņus? Tev ir treneris?
Jā, man ir treneris – džokers jeb Andris Ronimoiss. Pirms gandrīz gada sapratu, ka, ja gribu progresēt, man nepieciešama palīdzība. Veltīt nepieciešamo laiku treniņiem, ja tas jāapvieno ar darbu un ģimeni, ir ļoti grūti. Caur savu labu draugu Spidey4fun iepazinos ar džokeru, un varu teikt, ka kopš tā laika esmu citā skriešanas līmenī. Andris ir ļoti labs treneris un, pateicoties viņa zināšanām un pieredzei, savā skriešanas jomā daudz ko esmu uzlabojis un iemācījies. Viss gatavošanas process TGC 2018 notika Nīderlandē. Šeit kalnu nav un bija jādomā, kur savākt nepieciešamos augstuma metrus. Amersfortā, kur šobrīd dzīvoju, ir neliels kalniņš (25 metri augstuma metri), un daudzu treniņus esmu pavadījis, skrienot pa to augšā un lejā. Kāpņu treniņam, kas notiek katru pirmdienu Grīziņkalnā, džokers izveidojis man Nīderlandes versiju.
Kādi kalnu skrējieni vēl padomā šajā sezonā?
Jūnija vidū skriešu Zugspitz Ultratrail (81 km). Pagaidām vēl domāju par citām sacensībām, piemēram, oktobra beigās Katalonijā. Esmu dzimis Leidā (Lleida), nelielā pilsētiņā netālu no Barselonas, un nesen atklāju jaunu ultru netālu no manas dzimtenes. Plānoju skriet citas garās distances Nīderlandes mežos.
Tev Latvijā palikuši līdz galam nepadarīti darbi Rīga – Valmiera, Rīga – Biksti. Ir plānos arī tie vai tomēr sev esi izvēlējies kalnu skrējienus?
Kaut kad nākotnē es noteikti atgriezīšos Latvijā. Šobrīd esmu izvēlējies kalnu skrējienus, bet gribu noskriet gan Rīga – Valmiera, gan Rīga – Biksti. Mana līdzšinējā R-B pieredze bijusi veiksmīga, jo plānos nebija skriet visu distanci. R-V distancei biju gatavojies, vienkārši gribēju noskriet vairāk par 42 km labā kompānijā. Tomēr R-V distancē piedzīvoju lielu vilšanos: tā bija mana pirmā ultru pieredze, uz kuru biju ļoti gatavojies, tomēr man nācās izstāties. Šīs distances parādu gribu reiz atdot.
Ja atļauts pasapņot – kurš ir tavs sapņu skrējiens?
Sapņos ir noskriet gan UTMB, gan arī pamēģināt, piemēram, The Coastal Challenge Costa Rica, Marathon Des Sables vai the Jungle ultru, kurā jāskrien četras vai piecas dienas pēc kārtas.
Ar ko no parastajiem cilvēkiem atšķiras garo gabalu cienītāji?
Es teiktu, ka nedaudz ar raksturu. Gatavošanās garām distancēm prasa daudz laika un disciplīnas, turklāt tu regulāri izaicini sevi gan treniņos, gan sacensībās. Domāju, ka tie, kuriem patīk skriet garus gabalus, savā veidā arī izbauda vientulību. Iesaku noskatīties dokumentālo filmu “The Why – Running 100 miles” – filma parāda to, kādi ir garo gabalu cienītāji.
Kas tev sagādā vislielāko gandarījumu?
Pavadīt laiku ar savu ģimeni un vērot, kā aug manas meitas un atklāj sev apkārtējo pasauli. Dzīve ir ļoti vienkārša, un par to mums katru dienu atgādina bērni. Man ļoti patīk arī ceļot un mācīties valodas.
Novēlējums kluba biedriem.
Lai ikviens var atrast prieku un savu mērķi dzīvē! Izaiciniet sevi!
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Apsveicu šo internacionālo skrējēju! Malacis! Galvenais jau izbaudīt skrējienu, vienalga, vai skrien tikai 1 km no rīta uz autobusa pieturu, vai ultru. Un šim džekam, izskatās, ka tas izdodās. Lai izdodas iecerētais!
Izskatās, ka džokers tiešām ir ar ķērienu konsultēt un trenēt cilvēkus. Jau no kura skrējēja dzirdu par viņu tikai to labāko. Pirms gada pats te noskrien mājaslapā uzdevu jautājumu, džokers tik izsmeļoši atbildēja, ka man papildjautājumu vairs nebija. Šo Dieva dāvanu nevajadzētu palaist vējā. :)
Apsveicu ar kronīti, Ruben! Bija jauki noskriet daļu TGC kopā un priecājos, ka Tevi pazīstu! Lai viss izdodas un gaidīsim Tevi kādu dienu pie Mildas! :)
Paldies Anete! Es arii priecaajos par to! Atgrizisiimies ;)
Paldies @DK86 ;) Tev piekritu, galvenais ir izbaudiit!
Paskatoties uz skriešanas sapņiem un filozofiju kopumā – gardēdis ar gaumi :)
Tiešām pelnīti! :) Malacis! :)
Apsveicu! Lai izdodas viss ieplānotais!
Apsveikumi par iegūto kronīti.
p.s. Man laikam visi piekritīs, ka tik operatīvu un raitu apkalpošanu tai Grandkanārijas kafejnīcā bez Ruben nebūtu piedzīvojuši.
Sirsnīgi sveicieni ar kronīša iegūšanu, ļoti pelnīti! Lai izdodas sasniegt nospraustos mērķus un tiekamies takās!
Felicitaciones, Ruben! Šis kronītis ir patīkams pārsteigums, bet pelnīts, jo Rubens ir foršs!
Paldies visiem par komentariem! Gracias Andris, vismaz puse no kronīša ir pateicoties tev :) Tiekamies takās!
Riktīgs latvietis