Ieskatoties noskrien.lv kalendārā, paveras dažādas koptreniņu iespējas, taču lielākā daļa no tiem norisinās Rīgā. Ar savu iniciatīvu organizēt publiskus Liepājas skriešanas koptreniņus Rolands Štrehers jeb noskrien.lv vidē pazīstams kā Rolands aizsāka spēcīgu skriešanas koptreniņu tradīciju vēju pilsētā – vakar še varēja izvējoties skriešus jau 72.reizi pēc kārtas. Šajos treniņos piedalījies ne viens vien skrējējs arī no citām Latvijas pilsētām. Jau otro gadu pēc kārtas uz viņa organizēto Latvijas kontūras skrējienu Liepājā sanāk ap 200 skrējēju, riteņbraucēju un pat suņu. Rolanda aktivitāšu rezultātā ir izveidojusies – kā viņi paši sevi mēdz dēvēt – Liepājas skriešanas šūniņa. Vakar Rolands Liepājas NVO un brīvprātīgo godināšanas pasākuma ietvaros apsveikts kā viens no titula “Brīvprātīgais 2016” saņēmējs. Šomēnes žūrija balsoja par sirsnību, draudzīgumu un uzņēmību skriešanas popularizēšanā.
- trololo
- sāka skriet - 27/06/2012
- noskrieti - 16513 km, laiks - 1703:46:33 h
- labākais maratons - 3:17:57 (Lattelecom Rīgas maratons - 20/05/2018)
- 2024. gadā noskrieti 1306.7 km
- vidēji šogad 27.8 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 12.19 km
Nosūtīt vēstuli
“Pagājušajā nedēļā FB nošēroju „spamu” ar domu atrodi trīs vārdus, kāds būs Tavs nākamais gads. Šķita jautri, jo tur tīši vai netīši bija iespiedies vārds RUN (pēc nedēļas tā kārtīgi par šo parūpējās matiss), otrs bija POPULARITY – par šo parūpējās 11 žūrijas locekļi, vairs tik atliek viens.” Tā, uzzinājis par savu nomināciju, saka pats Rolands.
Liepājā ir vēju pilsēta. Vai šī iemesla dēļ Liepājā skriet nav drusku grūtāk?
Liepājā pie vēja ir pierasts. Lai gan varētu būt, ka tālāk no jūras dzīvojošiem un liepājniekiem vēja definīcija atšķiras. Varu uzreiz minēt piemēru: šogad, rūdot pēdas uz BBPU, sarunāju ciemos minikin un OreMan, lai viņi pastāsta liepājniekiem ko jaunu vai piemirstu baso pēdu sagatavošanai. Izejot pludmalē, Alīna saka: „Oho, kāds vējš!” Man bija jāsmaida, jo tā īsti pat nejutu, ka kaut kas pūstu. Nu labi, ja nu vējš galīgi sadumpojies un, lēnā tempā skrienot, ir tempa skrējiena pulss, tad gan pārceļamies otrpus kāpām.
Tu esi zināms kā Liepājas skriešanas šūniņas izveidotājs un uzturētājs. Kā tas iesākās un cik regulāru skrējēju jau esat?
Nepatika tā brīža koptreniņu kārtība, kas bija klusie telefoni. Kāds uzņēmās iniciatīvu, uzzvanīja pārējiem un bija koptreniņš. Bet nu parasti kādu piemirsa un šāds modelis nav labs jaunu skrējēju piesaistīšanai. Bija arī viens no mazajiem mērķīšiem – izvilkt cilvēkus no čaulām, lai tie Liepājā nebaidās uzsaukt viens otram “noskrien!” vai vismaz pamāt ar roku. Tieši sāku gatavoties BBPU, un tā arī sākās koptreniņi – ar aicinājumu Facebook skriet basām pa pludmali. Pirmajā koptreniņā tā arī bijām divi ar ramsejs. Nenobijos, atkārtoju aicinājumu, un nākamajā koptreniņā jau bijām deviņi. Šobrīd regulāri ierodas aptuveni 7-9 skrējēji paskriet kopā. Vasarā un ‘ekspedīcijās’ esam vairāk. Nākamais solis ir – visi jāpieradina pie noskrien.lv kalendāra.
Šonedēļ jau būs 73. koptreniņš “Nāc izvējoties Liepājā”. Šos koptreniņus pilsētas dome iekļāvusi savā oficiālajā pilsētas nedēļas sporta notikumu kalendārā. Grūti bija viņus pierunāt vai paši pieteicās?
Pēc pirmā Latvijas kontūrskrējiena laikam esmu pieskaitīts pie pasākumu organizatoriem. Tad saņēmu lūgumu palīdzēt Karnevāla skrējienā, kas ir labdarības skrējiens. Pēc tam sadarbībā ar Liepājas sporta pārvaldi sanāca pārrunāt dažādus jautājumus par cilvēku piesaistīšanu aktīvam dzīvesveidam. Viens no tiem bija informācijas pieejamība. Tad arī tiku pie iespējas darboties pie vēl viena kalendāra, kur līdzīgi kā noskrien.lv orgs izveido pasākumu, kas tiek publicēts arī visos domes saistītajos medijos.
Jau 2 gadus esi Latvijas kontūras koptreniņa organizators Liepājā Latvijas dzimšanas dienā. Dažu gaidīto skrējēju vietā atnāca ar trijiem cipariem rakstāms skaits dalībnieku. Kādas Tev atmiņas par šo pasākumu?
Stress. Kad likās, ka izveidošu mazu skrējienu, kur piedalīsies ierastie koptreniņa biedri, bet tad FB events sāka šēroties un dalībnieku skaits izauga 20x lielāks, nedaudz bija panika. edGars jau teica, ka nav, ko stresot, un jātaisa ‘rokenrols’, bet man laikam ir mazliet lielāka atbildības sajūta. Pasākuma dienā lija lietus un 20min pirms sākuma bija ieradies tikai Uldzha, likās – fūūū, tad jau tomēr apņemšanās ir bijusi lielāka par celtspēju! Aizgājām ar ramsejs apskatīt trases sākumu, un, nākot atpakaļ, tur stāv ~200 cilvēku liels pūlis. Atkal stress! Bet nu šogad jau vieglāk, kad tu zini, ko sagaidīt. Un patiesībā ir liels prieks par patriotu skaitu Liepājā. Un vēl liels paldies ramsejs, edGars, Ginc, Uldzha un ElinaSm par palīdzēšanu šī pasākuma realizēšanā.
Kāda velna pēc jāskrien, ja to laiku varētu pavadīt dīvānā?
Vot šito es arī nevaru saprast. Atceros, ierodamies naktsmājās pirms 2015. gada Valmieras maratona.
Īpašniece: “No kurienes esat?”
Es: “Mēs no Liepājas.”
Īpašniece: “Jūs esat makšķernieki?”
Es: “Nē, skrējēji.”
Īpašniece: “Ko jūs tik tālu atbraukuši?”
Es: “Rīt Valmierā maratons…”
Īpašniece: “Cik daudz tur jāskrien?”
Es: “42km.”
Īpašniece: “Kāda velna pēc jābrauc tik tālu, lai sevi mocītu?!?!”
Es: “Nūūū… kā.. ehmm… … …skriet?”
Patiesībā šis jautājums, man liekas, ir tikpat neatbildams kā vistas un olas jautājums. Kāpēc mums patīk lietas? Šeit var iegrimt dziļi filozofiski eksistenciālā spriedelēšanā vai izmantot standarta frāzi: “Man vienkārši patīk skriet!”
Kad un kāpēc pats sāki skriet?
Kad strādāju vēl rūcošajā ‘mečī’, viens no darba bonusiem bija pusdienu talons. Pusdienu talonā ietilpst zupa, parasti soļanka ar labu tauku/eļļas kārtiņu pa virsu, maizes šķēle, otrais ar resnu kotleti un miltu mērci, salds kompots un cukurota bulciņa visam pa virsu. Un tad beidzās gadi, kad tu vari stampāt iekšā visu bez tauku rezervju uzkrāšanas nebaltai dienai. Tad bija iespēja bez maksas piedalīties NRM. Izmantoju iespēju un pieteicos 2012. gada 5km distancei. Mēnesi notesām standarta iesācēju tempā un i noskrēju pirmās sacensības. Pēc tam, gatavojoties Liepājas pusmaratonam, koptreniņā noliku tizli kāju un salauzu potīti. Togad treniņi beidzās. Nākamajā gadā atkal 5km, nedaudz ilgāk patrenējos iesācēja tempā, bet kaut kā atkal nepavilkos. 2014. iepazinos ar edGars, uzzināju, kas ir noskrien.lv, un sāku jau nopietnākus treniņus ar dažādiem tempiem. Tad arī pieauga veiktās distances un ātrumi.
Kā komandai “Dienvidkuršu elpa” veicās “Skrien Latvija” seriālā?
Šī jau ir veca komanda, no aizpagājušā gada. Šķiet, Inese aka Freya piedāvāja startēt komandā, tad nu savācām mūsu puses skrējējus un tapa Dienvidkuršu elpa. Bet, kā jau forumā teica, reitingu aktualitāte ir tieši proporcionāla pozīcijai tajos. Šķiet finišējām 10 vai 12. Bet nu Inese tagad ir aizvilināta uz Vāverēm, un īpaši nav arī vēlmes iespringt uz to, jo tā ir kārtējā atbildība pret komandu un tās biedriem.
Pašam Tev pirmais maratons 2015. gadā, šogad jau trīs. Kad būs maratons zem 3 stundām?
Kā jau kārtīgs iesācējs, noskrēju pa priekšu baspēdu ultras 53km, tikai pēc tam sapratu, ka tad jau noteikti varu noskriet arī maratonu. Pirmo prātīgi, lai saprastu, kā tas ir, noskrēju Valmierā jokojoties un pat bildējoties pie slavenā kliņķa, pēdējo apli tik paskrēju ātrāk, jo forumā tik bieži pieminētā siena tomēr neatnāca. Pēc tam uznāca azarts. Es pieļauju, ka mans šā brīža PB ir tas, ko ģenētika man devusi. Respektīvi – ar minimāliem treniņiem, sasniegt savu kaut kādu sliņķa maksimālo rezultātu. Lai izskrietu zem 3h, vajag nopietnāku attieksmi pret treniņiem un vispārējo sagatavotību. Kad es būšu tik uzcītīgs, nemāku teikt.
53 km basām – vai nav par traku?
Tā kā izdevās finišēt, tad pieņemu, ka nē. Cilvēkam vajag mērķus, uz ko tiekties. Ja mērķi ir traki, tad ir lielāks gandarījums, kad tas ir paveikts. Vai arī vairāk tulznu uz pēdām. Lai gan šogad skrēju ļoti prātīgi, tiku trijniekā* tikai ar divām tulznām. Vēl viens piemērs, kad amatieriem iespējams tikt uz pjedestāla, jo līderi ir citur vai trenējas piecītim uz ātrumu.
Foršāk ir organizēt vai pašam uzskriet uz rezultātu?
Foršāk ir izbaudīt skrējienu. Organizēt man nepatīk, bet man patīk kādā intervijā RimantsL teiktais: “Tu pats veido vidi ap sevi.” Un ir patīkami ap sevi redzēt smaidīgus un jautrus skrējējus. Gribas, lai viņiem viss izdodas. Tas dod tādu pūkainas bumbas sajūtu iekšā. Tad nav citas izvēles, jāorganizējas. Kā ir skriet uz rezultātu? Šķiet, vienīgā reize, kad patiesi esmu skrējis uz rezultātu, ir šogad Valmierā, kad druupijs dzinās pakaļ, tā negribējās, lai mani noķer. Nenoķēra, bet tad jau laikam tomēr organizēt ir vieglāk.
Skrējiens, kas visvairāk Tev palicis atmiņā?
Tieši šobrīd top sezonas atskats par šī gada retajiem skrējieniem. Vai publicēšu, nezinu. Varbūt, ja pašam patiks. Bet tas noteikti ir baso pēdu ultramaratons, jo tā ir pludmale, jūra, vējš. Viss, kas liepājniekam dod spēku.
Nākamās sezonas klusais sapnis? Vai mērķis?
Par šo ar vieglu rokas kustību parūpējās matiss un nemaz ne tik klusi. Mērķis ir iegrāmatots 2017. gada apņemšanās lapā. Nav gan asinīm, bet ar zilu marķieri, turklāt klīst baumas, ka tā tinte pēc pusnakts izzūdot. Mērķis ir nestaigāt 107km garumā. Vai izdosies? Kas, lai to zina… Tur ir jātrenējas un tas vairs nav interesanti.
Novēlējums kluba biedriem.
Sasniegt nākamās sezonas mērķus un izpildīt savas Reitingu balles apņemšanās, nepazaudējot skriešanas prieku.
*-Matīsam jāizlemj ātrāk, kurpjots vai nekurpjots viņš skrien.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Man arī ir sanācis piedalīties Rolanda koptreniņā, nu forši bija, tikai šausmīgi vējains :D. Roland, apsveicu ar kronīti un mani ziņkāre moka par to, kas tad bija trešais vārds? edGars un rokenrols man liek smaidīt.
Prieks par “Liepājas makšķernieku” vadoni!!! Gribu uz Liepāju!
Prieks par žurijas izvēli! :) Feina intervija – humors un dzīvesprieks jūtams līdz pat pēdējai rindiņai, tāpat kā Rolanda komentāros noskrien.lv un citās virtuālās lapās. Lai izdodas 2017ajā visi iecerētie mērķi! :)
Superīgs liepājnieks! Ticu, ka koptreniņu biedri 1.aprīlī būs šosejas malā un atbalstīs! Lai izdodas nestaigāt ne metru no 107km ;)
* – es tur nebiju, tāpēc viss ok. BBPU aizvietoju Džo un piestrādāju par Sigitas mobilo dzeršanas pudeli. 6 dienas pēc igauņu triatlona negrasījos gliezt basos ātrumrekordus :)
Priecājos, ka esmu viena no 11 viedajiem, kuri spēja Tevi izcelt saulītē. Tik smaidīgu čali jāpazīst visiem! Lai izdodas piepildīt arī noslēpumaino mērķi!
Es Tevi gaidīšu Rubenē!
Sirsnīgi apsveikumi ar kronīti!
Liepājā vienmēr ir forši un koptreniņi – sirsnīgi! Sagaida, izvazā pa takām, pilsētu un pludmali un Tu jūties gaidīts :)
Prieks, ka šad tad padodas arī ciemiņu provokācijām :)
Priecājos, ka viedā žūrija ir tieši tik vieda.
Roland, tu esi lielisks.
Rudens atvaļinājumā tiku aizpūsta no Rīgas uz Liepāju un otrdienas rītā viesnīcā paņēmu bukletiņu, kurā uzzināju par “Nāc izvējoties Liepājā!” Aizgāju ar’! Tagad bik bēdiņa, ka nedzīvoju tuvāk Liepājai, jo tur jau pirmajā koptreniņā es, pilnīga svešiniece un jauniņā, tiku uzņemta kā savējā. Mulsums par to, ko es te daru, pārgāja momentā. Rīdziniekiem būtu, ko pamācīties! ;)
Patiess prieks bija iepazīt Rolandu un citus liepājniekus. Tagad cītīgi sekoju līdzi jūsu aktivitātēm un centīšos rast ātrāku iespēju aizbraukt uz Liepāju pēc savas pirmās nozīmītes, ko dāsni gribējāt man piešķirt! :D
Prieks par Rolanda nominēšanu mēneša skrējējam! Un prieks lasīt kaut ko tādu, kas tik ļoti atbilst man: “ar minimāliem treniņiem sasniegt savu kaut kādu sliņķa maksimālo rezultātu” :)
Patiess prieks, ka nu esi kronēts! Treniņu organizēšana ir kaut kas traks, bet kvalitatīvu treniņu rīkošana vispār kosmoss! Ziniet, kā man izgāja ar Liepāju? Es, neko ļaunu nedomājot, aizbraucu (pirmo reizi mūžā) uz turieni darba darīšanās, un man tika sarīkots īpašs treniņš. Tas ir neaizmirstami, kā nakts melnumā uz mola jūra mazgāja mums muguras! Man tā patika, ka pēc 3 nedēļām es paņēmu atvaļinājumu un biju atpakaļ Liepājā, lai skrietu regulāro koptreniņu. Vietējo skrējēju nopelns, bet lielākais paldies vietējo vadonim! :)
Tagad jāpārslēdzas uz savu alter ego niku un jātēlo beigtu :D
Bet man patīk mana pūkainā bumba, kādu spēj dot tikai skrējēji! Paldies JUMS visiem!
Guna – tas, lai paliek Fb “newsfeedam”
Rozanunde – kāds no Divplākšņiem solīja lidot Liepājā, tikai neatceros kurš/-a :P
matiss – šosejas malai liepājniekiem ir nopietni plāni ;)
Un Liepāja vienmēr ir priecīga uzņemt viesus un parādīt pilsētu skrējiena laikā!
Pierunājāt. Ja būšu Liepājā, centīšos iekārtoties, lai tas notiek otrdienā un varu nosmeķēt šo slaveno koptreniņu :)
Apsveikumi patriotiskā mēneša skrējējam!
Dzirdēju, ka Vēju pilsētā pēc pāris mēnešiem varētu notikt preses konference saistībā ar pusītes skriešanu zem kāda seriāla. Varbūt jāiesaka, lai pasākums riktējas otrdienā un visi skrējēji ņem brīvu un dodas šosejas A9 virzienā
Ja pēc pāris mēnešiem, tad tiešām jāņem atvaļinājums, jāaizskrien līdz Bikstiem, tālāk tad skrējiensoļojums (vai pārgājiens? slēpojums?) uz Liepāju, konferenci un visu pārējo :)
Apsveicu ar kronīti! Lai skriešanas entuziasms Liepājniekiem nekad nezūd un koptreniņš paliek ilgmūžīgs, lai man ar kādreiz izdodas līdz tam nokļūt.
Apsveicu ar titulu, ļoti pozitīvi! Turēšu īkšķus par R-V!
Anduli, ja piesakās šai pusē esam, tad arī citās dienās var trāpīt ekskursijā ar liepājniekiem pa Liepāju :)
Apsveicu ar kronīti – pelnīti!
Rolands pirmoreiz satiks Cinevillas dubļos, ja jau tie nenobiedēja, tad slavenais kliņķis pienāks nemanot ;) nu labi, varbūt būs drusciņ grūti, bet tur noteikti biedru plecs līdzēs!
Ar Liepājniekiem tiešām ir vareni, atliek tikai padot ziņu, ka viesosies Liepājā un gribētu paskriet, un uztop koptreniņš ar bariņu vietējo!
Apsveicu! Lai Tev viss izdodas!
Apsveicu, pilnīgi pelnīts tituls! :) Paldies par foršajiem otrdienas koptreniņiem! :)
Jā, ļoti labi atceros to vienīgo Liepājas koptreniņu, kurā mēs ar minikin piedalījāmies – tas vējš bija ko vērts! Uz vienu pusi gāja vispār bez piepūles, bet apgriežoties – kā pret sienu! :) Bija interesanti. Sveicu, Roland!
Cinevillas dubļus atceros, kad mani knapi skriet sākušu iemeta elites grupā :D
Normāli :) Kas grib,tas var!
Super :) Apsveicu, Roland! Liepājnieku viesmīlība bija zināma, bet jo īpaši šajā pavasarī bija prieks Jēkaba krosā piedalīties un foršo kliķi satikt:)) Forši, ka edGars to īsto www pateica! Plāns nāk. gadam skaidrs – vēlos nāk. gadā kādā liepājnieku koptreniņā piedalīties.
Pūkainās bumbas sajūta.. :) Mīlīgi!
Malacis, esi TO pelnījis! Kad atnācu no Rīgas, kur iesāku skriet ar “Divplākšņiem”, nodomāju žēl, ka te nav tādas domubiedru grupas….par laimi ilgi nebija jāgaida, paldies Tev par to! Lai Jaunajā gadā Tev piepildās viss iecerētais ar uzviju!
Kamēr biju ārpus LV Rolandam/ramsejam/edGaram izdevās atdzīvināt Liepājas skriešanas dzīvi, par ko lielais paldies … otrdienas koptreniņš, tā jau ir klasika ;) Roland, priekā! ;)
Paldies visiem par labajiem vārdiem :)