Aprīlis viņam ir bijis ļoti ražīgs. 3. vieta Rēzeknes pusmaratonā un 2. vieta Biķernieku pusmaratonā dod kopvērtējuma 1. vietu Skrien Latvija seriālā. Bez tam viņš aprīlī uzvarēja LSC pusmaratonā un Latvijas čempionātā krosā bija otrais, zaudējot tikai pasaules čempionam orientēšanās sportā Edgaram Bertukam. Aprīļa mēneša skrējējs ir murderdoll jeb Kristaps Kaimiņš.
- murderdoll
- sāka skriet - 22/04/2012
- noskrieti - 6322 km, laiks - 459:28:22 h
- labākais maratons - 2:28:12 (Maratons - 16/10/2011)
- 2024. gadā noskrieti 0 km
- vidēji šogad 0 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 10.12 km
Nosūtīt vēstuli
Galvenais nav noskriet, galvenais ir uzvarēt?
100%!!! Ja nav vēlme būt pirmajam vai vismaz tuvu tam, tad īsti neredzu iemeslu kaut ko darīt. Skriet skriešanas dēļ – tas noteikti nav man. Ja trenējies, tad trenējies kvalitatīvi un ar pareizo attieksmi, jo citādi nav jēga tērēt laiku, dari ko citu, lietas, kas patīk un padodas labāk. Nedzīvojam taču mežā, kur nebūtu alternatīvu nodarbju. Tāpēc, ja skrien un redzi, ka neesi pirmais, tad stājies ārā, jo visi pārējie vairs paliek tikai zaudētāji. Negribi taču būt zaudētājs? Nevari uzvarēt, ej paraudi- mazāk čurāsi!
Tu šogad varētu būt ātrākais latviešu skrējējs Nordea Rīgas maratonā, jo Žolnerovičs savu pavasara maratonu ir jau noskrējis, bet Renārs ar traumu. Kāpēc piekriti kļūt par tempa turētāju Nordea Rīgas maratonā?
Kaut kad pagājušā gada novembrī Signis piedāvāja, un ziņkāres vadīts piekritu, īsti jau uz to brīdi nebija nekādas konkrētas vīzijas par šo gadu, ko un kādā daudzumā darīšu, vai vispār ko darīšu… Droši vien uz to brīdi man arī gribējās pamēģināt skrējienu, uz to paraugoties no nedaudz savādāka skatu leņķa. Šad tad iedomājos, kā būtu skriet vienkārši for fun. Nav jau tā, ka maratons būtu tikai skrējiens ar baloniem, uz to raudzījos kā uz iespēju za kompašku uzskriet garo treniņu, taču vienam riņķot gar un apkārt Ogrei tādus gaisa gabalus man tiešam būtu grūti saņemties. Kāpēc viss tiek pasniegts pagātnes formā? Laiki mainās, un domas tāpat. Šo ziemu tika kvalitatīvi pastrādāts treniņos, īpaši to laiku, kad pabiju Spānijā, un gan sportiskā forma, gan ambīcijas jūtami pieauga… Sūdīgi jau ir, bet šķiet, ka esmu jau izlēmis galīgi, ka tomēr šoreiz vēl neesmu gatavs kļūt par pacemakeru, tāpēc nāksies tā brutāli uzmest šo pasākumu kā izklaides objektu, bet iet uz ciparu. Jau kādu brīdi iepriekš plānojot šo sezonu, maratona skriešana sacensību režīmā nu nekādi neietilpa manos plānos, un kur nu vēl maija beigās, kad nekur normāli vairs neviens sevi cienošs gargabalnieks maratonu neskrien, bet es jau nebūšu tas, kas darīs kā būtu pareizāk! Jautājums tik paliek: tas būs ātrs pusmaratons jeb tomēr jāiet uz pilnu… a ko? Treniņos jūtu, ka ripo nebūt ne sliktāk kā jaunībā, tad nu Nordea Rīgas maratonā ķeršu to sajūtu un, protams, nedaudz pamocīšos, jo nekāds jogings tur nav gaidāms.
Ir radies iespaids, ka diezin vai kāds tevi spētu vadīt. Tev ir treneris vai plānus sastādi sev pats?
Jā! Līdz šim vel nevienam tas nav izdevies – mani vadīt, un kaut kā šķiet, ka tā tam arī būs palikt! Pats esmu sev labākais treneris, un pilnīgi noteikti man tāds nav vajadzīgs, ja nu vienīgi kāds tiešam labs speciālists šur tur šo to varētu pakoriģēt, bet nu tas jau tā.. neredzu te LV tik spēcīgus kandidātus. Neskrienu jau neko ātri, vēl līdz labākajiem sieviešu rezultātiem ir tāls ceļš ejams, un droši, ka arī nenoejams. Baigi jau tas mani nesatrauc, jo nekādi baigi augstie tie mērķi man nav. Vairāk izjūtu nepieciešamību pēc kādiem papildus treniņpartneriem, jo nemaz jau tik bieži ar to pašu Renci Ripinātāju nesanāk kopā paskriet. Īpaši tas izjūtams kvalitatīvajos treniņos – intervālos, tempa un garajos treniņos, kad būtu blakus kāds, kas spētu grūtākos brīžos pavilkt uz priekšu, kaut vai kā konkurents, tas tomēr motivē un palīdz ātrāk tikt uz priekšu, tās kājiņas ātrāk kustināt. Nekādus īpašos plānus arī nerakstu, zinu, kas un cik man daudz ir jāizdara, un viss! Es taču nezinu, kā kurā dienā man organisms jutīsies un kādā mentālā stāvoklī es pats tajā dienā un stundā atradīšos. Ja jūtos sūdīgi – skriešu rīt. Nekur jau nepazudīs tas treniņš. Nedomāju, ka ir vērts iespringt par kaut kādām nebūtiskām lietām kā treniņplāns – es pats esmu treniņplāns! Ne jau pirmo gadu skrienu, varbūt gan pēdējo, tāpēc šo to jau par skriešanu zinu. Kaut gan mūsu laikmetā kaut ko būtu grūti noslēpt, tāpat jau lielākoties visi zina, kas un ko dara treniņos, bet tas jau tevi par labāku un ātrāku nepadarīs, ja zināsi, kā tavs konkurents trenējas. Pašam jau vien būs jāskrien, un treneris tavā vietā to nedarīs. Klasiskam noskrienietim vairāk jādomā pašam, cik viņš skrien, kāpēc viņš to dara, tagad taču globālajā tīmeklī jebko var atrast – lasi un tiec gudrs!! Un nebūs stulbu diskusiju.
Šogad izmantoji iespēju patrenēties pie sm72 (Mareka) Spānijā. Kāds bija nometnes treniņu grafiks un iespaidi?
Ui, te nu sākumā jāsaka liels paldies sm72 un chiepai par doto iespēju pabaudīt vasaru ziemas vidū. Izrādās, Mareks ir baigi foršais čalītis, māk parūpēties par viesiem. Tā kā šiem nekā netrūkst, atliek tikai skriet, un pārējā laika kājas gaisā. Tāds nu mums tas menedžeris – noskrieniešiem jābūt lepniem, ka mums tāds komandas biedrs. Sākumā tas Spānijas brauciens likās kā tāds nedaudz joks, bet viss izvērtās pārāk nopietni. Nekāda jau man lielā nometņu pieredze līdz šim nav bijusi, iepriekš kaut kad jaunības gados ir pabūts tuvējā apkārtnē, bet tas arī viss. Nekas jau mani tur viegls nesagaidīja – būs jāskrien! Un tas biedēja visvairāk. Bet kuram tad gribas skriet no rīta līdz vakaram, ja neesi Forests Gamps? Ja sākumā vēl bija doma un arī pirmās dienas tika skriets trīsreiz dienā, tad drīz no tā visa bija jāatsakās, jo fiziski tam nebiju nekādi gatavs. Tādam režīmam dzīvojot LV nekādi nepiekristu, bet tur – Spānijā – kā tu neiesi ārā un kaut ko nekustēsi, ja janvāra vidū vari iziet ārā šortiņos un T-kreklā, aizskriet līdz jūrai palmu koku aizsegā vai tieši otrādi – aizrāpot līdz tuvējiem kalniem un iedegumu ķert tur? Kaut arī vairumā treniņu es knapi uz priekšu streipuļoju, īpaši gan tas bija no rītiem, kad tā skriešana vispār bija tik kokaina kā tādam invalīdam, bēgot no slimnīcas. Tādos brīžos jājautā sev: „Kāpēc es to vispār daru un kam man tas vajadzīgs!?” Ir taču tik daudz patīkamāku lietu, ko darīt. Beigu beigās gan tur nodzīvojos 6 nedēļas. Kaut arī pat Spānijā laiciņš bieži vien nelutināja, tad vismaz tiku pabarots tur, kā nekad, pavāra talants saimniekiem ir nenoliedzams. Treniņi pārsvarā bija divreiz dienā, nedēļā tie varēja būt kaut kur robežās no 12-14, bet jo tālāk gāja, jo vairāk tie kļuva kvalitatīvāki, un apjomi saruka, nepārsniedzot 180 km nedēļā. Sportiskā forma brīžiem likās, ka uzlabojas ne pa nedēļām vai mēnešiem, bet pa dienām, nometnes beigās jau tiešām sajutos reāli spēcīgs. Diemžēl, atgriežoties LV, tās labās sajūtas pazuda. Iespaidi? Ko lai vēl saka, kā to, ka mājās jau nu negribējās braukt. Patīk jau man tā Spānija, ko tur liegties. Laimīgi cilvēki, kam paveicies ar klimatu un ģeogrāfisko stāvokli, tik mēs te laimes zemē apdalīti, ka pusgadu ziema. Tāpēc brauciet ja ir iespēja, skrieniet, ja gribat, kāpiet kalnos, ja varat, kustieties, kamēr jauni, mājās sēdēt nav atļauts!
Vai šogad Skrien Latvija seriālā VSK Noskrien – hotelalicia.com komandai izdosies atkārtot pagājušajā gadā sasniegto un atkal uzvarēt komandu kopvērtējumā?
Domāju, ka tas jau tagad skaidrs, ka NĒ! Konkurence ir jūtami pieaugusi, un līdz ar to īsāko distanču iekļaušanu kopējā ieskaitē, mūsu izredzes samazinājās vēl vairāk. Vairāk būtu jāuztraucas, vai noskrieniešu konkurencē spēsim paņemt pirmo pleķi. Izskatās, ka baigi prestižā lieta ir tā komandu cīņa, ja jau cilvēki tā sarosījušies, bet nu lai jau skrien. Vai man žēl? Nē, taču! Lai taču tie jaunie skrien! Lai jau tas nebūtu tikai viena gada fenomens, un nākošgad atkal visi savos kaktu klubos nesalien atpakaļ. Mums tomēr komandas kodols ir saglabāts vecais, un nekāda staigāšana nenotiek- pieturamies pie pārbaudītām vērtībām. Briedums un pieredze.
Kad sāki skriet? Pirmās sacensības? Vai varbūt sākumā bija kāds cits sporta veids?
Tas bija tik sen, un kas to vairs atceras. Kas tik tur sākumā nav bijis!? N-tie pulciņi un interešu klubi, dejas un mākslas skola- nekas no tā visa nepaķēra, un ilgi nenoturējos (negribēju). Labāk taču uzsist bumbu ar puikām vietējā pagalmā. Tad nāca orientēšanas, cik nu vecs/jauns tad biju, vairs nepateikšu, bet ar skaidru saprātu vēl nebiju apveltīts, un tas jau bija diezgan nopietni, tur tad arī sākās kaut kāda kontrolēta skriešana, kaut gan tāpat tas viss bija liels tusiņš, ja apkārt ir tie paši kadri, kas spārda bumbu tuvējā pļavā, tad nekāda nopietna tā trenēšanās nevarēja būt. Nezinu gan, kuras bija pirmās sacensības, bet tas varēja būt kaut kur Ķeguma mežos ar karti un kompasu rokās, īsti gan skaidrības nebija, ko tur darīju, un loģiska bija pazušana uz vairākām stundām mežā, kurā biju aizceļojis krietni aiz kartes robežām. Tam sekoja tāda vairāk kā mētāšanās no viena sporta uz otru, vieglatlētika-orientēšanās un otrādi, kur tā arī pie kaut kā viena nespēju nobāzēties.
Regulāri sacensībās piedalies tikai pēdējos gadus, pirms tam rezultātos parādies epizodiski. Ar ko tas izskaidrojams?
Neesmu jau nekāds skriešanas atkarīgais, lai skrietu nonstopā. Jā, bija ilgs periods, kad bija citas intereses, kas gan arī bija saistīts ar to, ka biju jau “atēdies” to skriešanu jaunībā, un nu galīgi negribējās vairs sevi mocīt un “čakarēt” to veselību. Nebija ne man vēlmes ko sasniegt, ne pēc ka tiekties, neesmu pārāk ambiciozs cilvēks, lai uzstādītu sev augstus mērķus, īpaši jau tādā sporta veidā kā gargabalu skriešana, kas vispār jau savā būtībā ir tāds zirga sports – prasa no tevis tādu darba apjomu, disciplīnu, visādus ierobežojumus, un tad beigās vēl reti kas sanāk, kur nu vel baltajam cilvēkam. “Nokapājies” kā zirgs ar baltu muti. Bija gadi, kad, droši vien, nenoskrēju nevienu km gadā, ja nu vienīgi kādus kāpinājumus kādreiz uz vilcienu vai īsi pirms pl. 22 uz bodi pēc.. nu lai neizžūtu. Bija gadi, kad saņēmos paskriet krosiņus, lai varētu piedalīties Rīgas maratonā – tomēr, kad piesakies kādam mačam, tā uzreiz cita motivācija kaut ko darīt lietas labā, savādāk jau to pakaļu no mājas nedabūt ārā ar domām, ka tas taču veselīgi vai ārā labs laiks. Protams, līdz ar to maratona “noiešanu” arī tā gada ripināšana bija galā līdz nākamajam pavasarim. Tad nu esmu atkal back to business, kāds laiciņš bija pagājis, un biju jau aizmirsis, cik tas ir grūti un kāpēc tam visam kādreiz liku treknu punktu. Toreiz, kad to darīju 2002. gadā, biju diezgan drošs, ka tas ir uz visiem laikiem, bet nu laiks dziedē rētas, kā redzams. Nedaudz jau arī biju degradējies, bet tas nebija iemesls, kāpēc atsāku kaut ko darīt, parādījās kaut kādi mērķi un ambīcijas, gribējās pamēģināt vēlreiz, redzēt, vai vēl varu ne jau noskriet, bet uzvarēt!!!
Latvijas Universitātes mājas lapā ar pusmaratona un maratona rezultātiem esi starp 10 visu laiku labākajiem LU vieglatlētiem. Kuras ir “tavas” distances?
Distances, kurās uzvaru! Droši, distances, kurās startēju arī var saukt par manām, jo ko gan citu es tajās daru? Taču nenodarbojos ar labdarību! Nav jau tā, ka man baigi patiktu tās garās distances, bet, ja ātruma man ne vella nav, bet uzskriet gribas, tad ko darīt? Skrietu jau ari labprāt jaunības dienu distances: 1500 m un 5000 m, bet tur ar manu “ātrumu” un vecumu vairs nav ko darīt. Uz ultra maratoniem, kas manā izpratnē vispār ir bezjēdzīgi, arī nav plānots pāriet, un tie galīgi nesaista, tas tikai var novest pie nopietnām veselības problēmām – neko citu tur nesaskatu. Tad nu skrienu to, kas paliek pāri- šosejas skrējieni līdz pat maratonam. Par “savu” distanci varētu ari dēvēt klasisko 10 km distanci – gan šosejas, gan stadiona, bet diemžēl tā mūsu platuma grādos ir vairs ļoti reti sastopama, drīzumā pat vispār var aiziet pie dieviem, ja šādi turpināsies ar tiem pusmaratoniem, kurus jau tagad taisa visos kaktos un visi, kam nav slinkums. Bet tādas jau tās tendences ne tikai Latvijā. Atliek tikai turpināt mest tās sekundes nost no “pusītes”, ar kuru tad ari saistās lielākie šīs sezonas plāni.
Tava mīļākā mūzika?
Un kā jums liekas?? Jo skaļāk, jo labāk! Smagi, smagāk, vissmagāk – heavy metal up your ass! Nē, nē, nav jau tik traki ar mani arī, bet klusumā jau sēdēt netaisos, taču neesmu baznīcā un Dievu nelūgšu. Īsti jau man negribas te par mūziku baigi spriedelēt šajā portālā. Arī slinkums te iedziļināties plašākos komentāros par to, kas ļoti tuvs sirdij, ar mūziku ceļos un eju gulēt, tā nu ir lieta, bez kuras noteikti nevarētu dzīvot, ko gan nevarētu teikt par skriešanu un sportu kā tādu. Arī treniņos vismaz 90% esmu redzams, skrienot ar mp3 pleijeri un puļķiem ausīs, tā kā, ja kāds kādreiz man kaut kur pagadās pa ceļam un es uz viņu neesmu bijis spējīgs reaģēt vai vispār esmu noignorējis, esmu iegājis savā dimensijā, un viss apkārt notiekošais vairs nav bijis ar mani. Laimīgi tie cilvēki, kam dots talants rakstīt kaut ko tik skaistu, kā mūzika, lai arī kāda tā būtu un kā tā skanētu jeb neskanētu.
Daudzi droši vien vēlētos ko vairāk uzzināt par taviem tetovējumiem. Kas tajos attēlots, kad un kāpēc tie radās?
Varbūt daudzi ari gribētu kaut ko zināt, bet varbūt arī negribētu, neviens jau nav liedzis viņiem kaut ko pavaicāt, ja jau tāda interese ir bijusi. Pats īsti nezinu, kas tajos vairs attēlots, daži jau sen tapuši, un vairs īsti neatceros, kas tur sazīmēts. Atmiņa man īsa, vecums arī nenāk viens… Mazums, kas tajā jaunības dullumā sastrādāts? Nu, labi – lielākā daļa jau tapusi salīdzinoši nesen un pat tikko. Nu, ko lai tur daudz stāsta? Patīk. Labāk nesāciet ar to – var ļoti iepatikties, un izveidosies atkarība, un mēs taču visi zinām, ko nozīme atkarīgs cilvēks. Ja pieņemam, ka ķermenis ir kā cilvēka dienasgrāmata, tad tetovējumi ir tie stāsti, kas top kādā īpašā dzīves periodā. Protams, pēdējā laikā jau tam visam pieeju arī nedaudz savādāk… Nav jau tā, ka es sevi baigi pētu un jūsminos par to, stāvu pie spoguļa un domāju: wow cik es kruts un skaists ar tām zilajam rokām, pilnīgi vai modelis. Mani vispār maz uztrauc, ko citi par mani domā, man tas ir pilnīgi p….! Ja man jautā, kas tur ir, tad man drīzāk būtu vieglāk pateikt, kas man nav sazīmēts, visa pietiek un biezā slānī. Skaidrs ir tas, ka taps vēl un vēl, idejas kā mājas, atliek tikai realizēt.
Novēlējums VSK Noskrien kluba biedriem.
Uzvelc kedas un pa durvīm ārā. Vai tā skriešana vai nūjošana, vai pedāļu griešana – nav būtiski! Skrien šodien, jo rītdiena var nepienākt, skarbi, bet fakts!
Sacensībās, lūdzu, skrieniet pa vienam vai vismaz rindiņā, netaisiet, lūdzu, barikādes pagriezienos. Ir cilvēki, kas skrien ātrāk, un kam nav mērķis tikai noskriet, kam katra sekunde no svara, lai nav jāslalomē pa cilvēku masām. Aizmirstiet par tām želejām, tās jums nav vajadzīgas! Savādāk bruņojas kā uz karu, tā vietā labāk sāciet trenēties, un tas viss staffs jums nebūs vajadzīgs, dzeriet ūdeni un kļūstiet veseli!
Tiem trakajiem, kas tur skalda tos kilometrus kā semačkas – labāk mazāk, nekā vairāk! Izņemot varbūt alu, ko ne tikai var, bet arī vajag vairāk! Jo kuram tad alus negaršo!??
Ja kādu skrējēju daļu vai to pārliecību esmu aizvainojis vai brutāli nolicis, tad piedodiet, tāds nu es esmu un mainīties jau es netaisos… Brīvi!
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Katra Mēneša intervija arvien spēcīgāka kļūst (: Šī vispār bija kā spraiga tenisa spēle ar foršu ironijas devu. Prātīgi un patiesi gan tie “Novēlējumi”, sasmējos ne pa jokam. Patika! Un ak, pats Kristaps Kaimiņš nūjošanu pieminējies :)) Dodos nūjot.. (lai gan nav skriešana, pašlaik ir OK). Apsveikumi visiem intervijā iesaistītajiem – wow!
100%!!! Ja nav vēlme būt pirmajam vai vismaz tuvu tam, tad īsti neredzu iemeslu kaut ko darīt. Skriet skriešanas dēļ – tas noteikti nav man. Ja trenējies, tad trenējies kvalitatīvi un ar pareizo attieksmi, jo citādi nav jēga tērēt laiku, dari ko citu, lietas, kas patīk un padodas labāk – aplaudēju!
Labs! Izlasīju ar siekalainu muti! Salut, Kaimiņ!!!
“Izvēlies sporta veidu (dzīves veidu), kurā vēlies sacensties!” Par uzvarām Kristap, priekā!
Forša intervija, ļoti patika, īpaši par “ja trenējies, tad trenējies kvalitatīvi un ar pareizo attieksmi, jo citādi nav jēga tērēt laiku”, par treneri, ultramarafoniem (bezjēdzīgi) un sacensībām (želejam, barikādēm pagriezienos). Izskatās, ka Kristaps nav sektants!
Krāsaini. Aizraujoši. Patika. Saistīja gandrīz viss (mūzika ne tik lielā mērā un tetovējumi vispār nav mana stihija).
Ļoti daudz ļoti prātīgu vārdu. Prieks, ka tos saka skrējējs ar vārdu. Cerams, ka noskrienieši ieklausīsies.
Patiesībā jau VSK Noskrien ir liels gods un lepnums, ka murderdoll ir mūsu vidū. Un atzīst noskrien.lv par labu vietu savu kilometru likšanai.
Koptreniņos ir spēks :)
Laba intervija, kurā atklāta intervējāmā būtība.Var sajust jaunības maksimālismu.
Kurš intervēja? Tam visu cieņu:).
Galvenais nevajag izžūt!!!
Daudz kam nepiekrītu, bet labi, ka cilvēks droši saka, ko domā, nevis domā, ko teikt!
Ieteikumi pārējiem – perfekti! :)
Labi pateikts. Izlasīju ar interesi. Lai labi skrienas!
Šerpi,ambiciozi,kompleksaini.Bet bez tā visa nebūtu rezultātu..:)
Pārliecinoši un reāli patiesi! (Lai kā mums visiem gribētos dzīvot draudzīgi, tomēr sacensība/konkurence ir tā, kas virza progresu.) Apsveicu ar kronīti!
Es jau neko, bet, ja visi cilvēki, kas nevar uzvarēt kādā sporta veidā, stātos laukā, tad mums būtu pa visu pasauli daži tūkstoši sportistu, kuri VAR un daži miljardi tizleņu, jo “jau jau neesi pirmais, tad ko tur”.
Labi pateikts par želejām un to stafu – labāk sāciet trenēties! Tā jau ir!
Apsveicu!Kristap ,es vēl Taviem komentāriem pieliktu arī to,ka ap Ogri mitinās kosmiskie spēki;)
Skaists apraksts:)
Super!!! Kristaps-mēneša skrējējs:)
Par tiem tetovejumiem taisniba – kad sac, tad gribas vel un vel. Interesanta intervija.
Super intervija! Ogrē un Lašupēs ir spēks!
Labi pateica par tiem ultramaratonistiem. Vispār tā drusku neatbilst klasiska skrējēja standartiem. Apbrīnojami, kā var skriet zem 1:10h pusmaratonu, ja vēl piedevām gandrīz 10 gadus nebija skrējis.
Žēl, ka vairs nevada iekšā iekš VSK Noskrien visus skrējienus.
Sursurs, nesatraucies. Pat mēneša skrējēji var kļūdīties ;)
Bet vispār forša intervija! Vienaldzīgo būs maz, tas labi.
Interesanti būtu uzzināt – kas KONKRĒTI domāts teikumā, ka ultramaratoni “var novest pie nopietnām veselības problēmām”? Jā, nu VISPĀR jau var – tāpat kā maratoni. Un pusmaratoni. Un alus.. :))
Katra no Anduļa pieminētajām lietām pārmērīgā daudzumā var novest pie veselības problēmām.
Tāpēc piekrītu Kristapam 100% par to kamēr jauns, tad skrien, jo rītdiena var nepienākt un man gan maratoni, gan pusmaratoni, gan arī alus garšo :)
… un +1 frāzei “… ej paraudi, mazāk čurāsi” :D
Hail to the murderdoll!!!
perfekta mēneša intervija – skarbi, tieši un pa īstam!
Viu viu viu!!! (party) šo grēks nenosvinēt ;)
Intervija baigi forša. Īpaši “novēlējums VSK Noskrien biedriem”:)))
labs!
Apsveicu murderdoll ar titulu! Galīgi pelnīti! :) Intervija izdevusies ļoti laba – pārsmējos :)
Atceros, ka skolas gados, kad trenējos vieglatlētikā, vēroju tos nabaga 100m sprinterus un pie sevis domāju – kāda jēga viņiem trenēties šajā nelaimīgajā disciplīnā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka olimpiskajās spēlēs viņi nekad netiks tālāk par pusfinālu, gandrīz garantēts, ka nepaskries arī zem 10 sekundēm un noteikti neuzstādīs pasaules rekordu 100 metros…pilnīgi bezjēdzīgi tak vispār trenēties tajā sprintā! :) …bet tad nāca vecums, un domas mainījās.
Sapratu, ka bezjēdzīgākais, ko es varētu darīt, ir salīdzināt cilvēkus citu ar citu vai vērtēt citus pēc sava mēra. Tāpēc vien, ka mēs katrs visu darām pa savam! :) mums katram sanāk citādi, mēs katrs gribam ko citu un mums katram patīk kas cits. Un tur neko nepadarīsi, kamēr vien šī zeme griezīsies.
Kolorīta intervija, kā jau pats intervējamais. Pirmoreiz iekrita acīs 2012. gadā LSC pusītē uzvarot ar savu 5UCK:MY D1CK kreklu mugurā.
Lai izdodas uzvarēt arī kādā lielākā pasākumā. ;)
molodec…!
:)
..un tā tava koka kāja trešajā bildē mani sajūsmina!
labs.
čalis ar attieksmi :)
Katram sava uzvara.
“100%!!! Ja nav vēlme būt pirmajam vai vismaz tuvu tam, tad īsti neredzu iemeslu kaut ko darīt. Skriet skriešanas dēļ – tas noteikti nav man. Ja trenējies, tad trenējies kvalitatīvi un ar pareizo attieksmi, jo citādi nav jēga tērēt laiku, dari ko citu, lietas, kas patīk un padodas labāk.”
Manuprāt pilnīgi degradējoša pieeja, jo visi nekad nebūs uzvarētāji. Žēl, ka murderdollam pati skriešana īpašu gandarījumu nesniedz, tikai spožas uzvaras. Uzvaras kādreiz beigsies un tad – atliks Tev tikai biksēs iečurāt. :D :)
Kaimiņš atbildēja uz jautājumiem un pauda savas domas – forši, ka viņa vārdi saskan ar darbiem (ir teicami rezultāti). Par skriešanas motivāciju gan piekrītu Mārtiņam – katram sava uzvara.
Visi nekad nebūs pirmajā vietā, bet šitas “Ja trenējies, tad trenējies kvalitatīvi un ar pareizo attieksmi, jo citādi nav jēga tērēt laiku, dari ko citu, lietas, kas patīk un padodas labāk.” ir pavisam OK. Kādēļ gan būtu jātērē laiks un jādara “pa roku galam”? Pilnīgi vienalga, vai runa par skriešanu vai kartupeļu mizošanu. Ja dari, tad dari kārtīgi! Un tad jau būsi uzvarētājs, neatkarīgi no ieņemtās vietas. ;)
Vispār bišku smieklīgi. Sākumā lasīt “3. vieta Rēzeknes pusmaratonā un 2. vieta Biķernieku pusmaratonā”, bet nedaudz tālāk ” ja skrien un redzi, ka neesi pirmais, tad stājies ārā” :D:D:D
don’t feed the trolls
Cik izskatās, citāti no šīs intervijas ieies skrējēju tautas folklorā, līdzīgi kā tas savulaik bija ar leģendārajām padomju laika filmām (tuksneša saule, šuriks, fortūnas džentlmeņi utt.)
Intervija ir autogrāfa iegūšanas cienīga.
Man patika Kristapa Kaimiņa 2012. Ogre X-trail pārstāvētās komandas nosaukums “Beer Disposal Unit”, skriets tika kreklā ar tādu pašu uzrakstu.
V30 grupā Rēzekne,kross,Biķernieki-trīs PIRMĀS vietas…un ja es klusībā vairs neceru uzvarēt,vienalga ko,kaut vai tikai sevi,tad …tad sākšu makšķerēt.
Es tagad redzu kaapeec PR cilveekiem ir darbs :)
Varbūt Murderdoll mainīs attieksmi pret ultrām, kad sapratīs, ka var labot Latvijas rekordu 100km distancē?
LIE-LIS-KI! Kopš šodienas mans elks skriešanā!
Apsveicu, bet tomēr ceru, ka šis ir avanss par personīgo rekordu PPP:) Žēl, ka šis formāts neļauj vēl noilustrēt Murderdoll vēderdejas Kuldīgas Skrien Latvija nobeiguma ballītē:D
KATRAM SAVA UZVARA ,MĒRĶI.Citam prieks – tikai par pirmām vietām\,citam – lēnītēm ripināt daudzos km\,citam – prieks ,ka vispār var noskriet kādu km, …\ NOSKRIEN – lai vai cik,bet galvenais,lai pašam prieks ! NOSKRIEN !
Apsveicu ar titulu. Tu esi vēl viens labs piemērs Alus ‘kaitīgumam’.
Apsveicu ar kronīti!
Cool intervija! Pilnīgi piekrītu, ka mačos vajadzētu ļaut startēt tikai tiem, kas pusīti var noskriet zem 1:03 vai maratonu zem 2:10. Pārējie lai skraida pa pagalmu un nemaisās meistariem pa kājām. Ja nu tā gadās, ka skrējiena dienā startlists ir tukšs, tad izņēmuma kārtā, pašapmierināšanās nolūkā varētu atļaut pieteikties vienam vai diviem (lai ir kam izstāties) ātrākajiem no tuvējās sētas – lai ir kam bleķi iedot.
Mazliet tads lecīgs raksts.
Ja nu uzvaras tikai rada prieku un motivāciju sportot, tad ir jautājum, kas tad sports. Man nevienam nav jāpierāda, ko es varu un cik es varu izbaudu to ko daru..Vai tas ir skrējiens, vai kāpiens kalnā vai jebkas cits..
Bet nu katram savs.
Shembis – sports sākas no pirmās sporta klases, pārejais ir fizkultūra.
Aturio – šeit ne tuvu nav pirmās sporta klases pulciņš,…
Didzis – es atbildeju Shembim uz viņa jautajumu, kas ir sports. Atbildēju ar G. Zališa vārdiem (Latvijas Vieglatlētikas Savienibas prezidents)
Didzis – tad vardu sports sheit var izmantot tikai dazie cilveki! parejiem jaaatsakas no varda sports un sportot!
DS93,es domāju tieši kā tu,bet Arturio – šķiet , uzskata,ka sports sākas no 1.sporta klases.
Didzis – https://fbcdn-sphotos-e-a.akamaihd.net/hphotos-ak-frc1/400368_10150519163443124_169429067_n.jpg
Mēs esam virtuālais fizkultūriešu klubs :D
Arturio – mees visi paklanaamies tavaa prieksaa, jo tikko tu atradi biibeles pazaudeeto lappusi, faktiski aksiomu. Stulbie Romiesi, par ko vini domaaja. Fiskultuuriesi taadi.
Arturio,varbūt saprati – kas ir kas ?
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca fizkultūrieti apraksta kā sportiskāku par pašiem sportistiem! :D
Fizkultūrietis – Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
Sportists – Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
Tak kāda starpība, kā saucamies. Ja tu skrien, tad viss ir kārtībā!
ua0088 – ja gribi pastrīdēties, tad gaidu no tevis ari kādu argumentu, nevis tukšos vārdus ;)
Nu nee, Arturio, nav veerts uz nakti. Kad izpildiisu pirmo sporta klassi sahaa tad mees par sito veel parunaasim. Tad redzeesi :)
manuprat,parak iedomigi saukt sevi par Sportistu un skriet ap1.40 :D (virieshiem)!
Man vispār liekas ka sportists tas ir cilvēks, kurš pelna naudu ar sportu, tas kuram sports ir vienīga darba vieta, kas trenējas 2x dienā. Mēs šeit visi esam amatieri ;)
un tiem,kas “skrien” virs divam stundam 1/2maratonu un cetram stundam maratonu, vispar labak neskriet) parak ilgi JUS jaagaida, trauce tiem, kas skrien uz rezultaatu un no malas izskatas ka fiziska nabadziba.
DS93, lēnāk skriesi, biežāk finišu sasniegsi.
Sāk lēnām izskatīties pēc apollo komentāru sadaļas! Bēdīgi! :(
Ja nebūs kas skrien virs 4h maratonu, vai pusmaratonu virs 2h, izmirs lielākā daļa Pasaules (1/2)maratonu. Būtu pavisam “interesanti” skatīt, kā Rīgas NM pusītē finišē TIKAI Kampars, DS93, murderdoll, MAKRO, dzo un vēl dažs “profesionālis”, kas ikdienā nav profesionālis. Lielākā daļa Āfrikas valstu federāciju pasmietos par LV līmeni, ka pat Želnoroviča LV rekordi izskatās smieklīgi uz to fona. Tā kā, pieņemsim mūsu amatieru līmeņa sportu tādu, kāds tas ir.
OMG, cik te smukiem krāniņiem puikas mērās :D Patīkami, ka komentētāji nebaidās sevi par “lūzeriem” nosaukt – neviens no mums taču nav murderdollu noskrējis/uzvarējis :)
Nopietnāk – skrienu, tātad esmu skrējējs; slēpoju, tātad esmu slēpotājs; braucu ar velo, tātad esmu velobraucējs; sportoju, tātad esmu sportists; uzvaru – esmu uzvarētājs!
Par uzvarām – var cīnīties par uzvaru sacensībās, var cīnīties par uzvaru pār sevi… Dažreiz uzvara sacensībās dod daudz mazāku gandarījumu kā uzvara pār sevi, toties uzvara pār sevi allaž liek justies kā uzvarējušam sacensībās. Par to arī stāsts, prieks, ka murderdollam izdodas abas šīs uzvaras ļoti satuvināt un apvienot – tāpēc jau tieši viņš ir Mēneša skrējējs!!!
Praviļno, Kuks, glagoļiš! Intervija laba, un uzvaras katram savas! Es skrienu, lai iedzertu alu!
Arturio teica: “Man vispār liekas ka sportists tas ir cilvēks, kurš pelna naudu ar sportu, tas kuram sports ir vienīga darba vieta, kas trenējas 2x dienā. Mēs šeit visi esam amatieri ;)”
Tas, kurš pelna naudu ar sportu, tam sports ir profesija un viņš ir profesionāls sportists. Tā var nebūt vienīgā darba vieta, bet ienākumiem no sporta ir jāsastāda nozīmīga budžeta daļa. Pārējie ir amatieri sportisti, jo maizīti pelna savādāk. Ar treniņu skaitu tam nav tieša sakara, jo ir tādi amatieri, kam ir tik daudz brīva laika, ka viņi var atļauties hobijam veltīt vairākus treniņus dienā.
Starp citu, visas foršās lietas ir uzsākuši amatieri, bet profesionāļi tās padara garlaicīgas. Atslodzei iesaku izlasīt kā maratonus skrēja 20 gs. sākumā: http://legendas.lv/content/distance-ar-stastu-%E2%80%93-maratons
Murderdolls jau nerunā par uzvaraām “pār sevi” vai kādām citām “uzvarām”, bet par konkrētu uzvaru sacensību skrējienā. Viss pārējais viņam ir “pupu mizas”.
Nu nav jau tik nopietni jāuztver murderdoll izteikumi. Daži komentētāji drusku humora izjūtu pazaudējuši
O, kā čaļi iekarsuši :D Cik esmu ievērojusi, VSK Noskrien cieņā ir tolerance un draudzīgums, nevis puiciski izteikumi ar visādu cipariņu vicināšanu acu priekšā. Vēsu prātu un aukstu alu :))
Atziņa no dot iedotā raksta – “Galvenais bija vispār noskriet!”
Murderdoll intervijā izdevies atšķaidīt vidējā noskrienietī prevalējošo pieticību un mierīgumu, kā arī sašūpot parasti mierīgos diskusiju ūdeņus. Veiksmi turpmāk!
Nu ko Jūs te ņematies. Šī intervija ar Murderdoll ir nepareizā formātā, respektīvi, intervija ar Murderdoll ir jāklausās audioformātā un tad viss būs skaidrs:D Murderdoll izskatās lecīgs līdz brīdim, kamēr attaisa muti:D
Rakstītā teksta īpatnība, ka lasītājs pats var savas emocionālās nianses piedomāt :)
Var gan salikt zemsvītras piezīmes [ironija, joks, uztvert nopietni utml], bet vai vajag?
Pirms kāda laika OreMans līdzīgu efektu panāca ar savu rakstu par maratona laikiem:) Tad arī bija zināma cepšanās , tagad kaut kas līdzīgs. Es intervijā saskatīju daudz melna humora, un neko vairāk. Ja kāds žurkas kornēlijas fans apbižojās, nu neko darīt. Mani tikai uzmotivēja trenēties labāk, lai tiktu lielajiem čałiem vēl tuvāk.
Apsveicu, Trener! :)
Atceros, ar Lindams vienreiz smējām: “Tāds normāls čalis, nemaz pēc skrējēja neizskatās:) Intervija super truper!
Pieņemu, murderdoll pats labi saprot, ka visiem nav loģiski iespējams būt pirmajiem, tādēļ diez vai viņa teikto vajadzēja interpretēt tik burtiski un plaši. Jāsaprot arī konteksts tam, ko cilvēks domājis, un konteksts tur ir viņa paša personīgā motivācija skriešanai. Un šajā aspektā pa lielam varu viņam tikai pievienoties – tiešām, kāpēc gan nedarīt to, kas izdodas vislabāk?
Savukārt saistībā ar izcēlušos diskusiju, dārgie draugi sportisti, pateikšu vienu lietu, par kuru varat būt samērā droši – nepaies ne 100 gadu, kad jūsu muskuļu kalnus ēdīs tārpi, savukārt jūsu rūsējošās medaļas nevienam nebūs vajadzīgas. Tās visas ir iznīcībai nolemtas lietas.
Mārtiņ š pareizi pateica – katram sava uzvara. Bet arī šajā ziņā nemaldiniet sevi: ieiet vēsturē tikai ar skaistiem cipariem rezultātu tabulā = ieiet vēsturē ar piemēru, kā tukši nodzīvot dzīvi.
Tāpēc tas, kas cilvēku patiesi dara par sportistu ar lielo burtu, ir uzvarētāja raksturs, kas tiek slīpēts un parādās gan trasē/arēnā, gan ārpus tās (tajā skaitā attieksmē pret citiem). Tomēr, ja kādam (kaut vai man pašam) šķiet, ka uzvarētāja raksturs nozīmē piedzimt fizioloģiski pilnvērtīgākam par citiem un uz šī rēķina izsisties, tad tāds ir jau zaudējis. Veiksmi, izturību un gudrību cīņās, draugi!
mtiger labi pateicis. Tiešām taču pēc gadiem visi nieki, ko tagad uzskatām par lielām lietām, visiem sen būs aizmirsti, tā nekāda ieiešana vēsturē nesanāks. Ja kādam interesē patiešām ieiet vēsturē ar ko grandiozu, ko varbūt cilvēki (un ne tikai) atcerēsies vēl gadu simteņiem un tūkstošiem ilgi, tad tieši šobrīd ir šāda iespēja – http://www.diena.lv/pasaule/vienvirziena-celojumam-uz-marsu-divas-nedelas-piesakas-78-000-cilveku-14006865
Johny – vari iedot linku uz OreMan’a rakstu?
Arturio, liekas, ka Johny bija domājis to rakstu, kas bija tāds murgs, kuru Tev pat negribējās lasīt – http://www.noskrien.lv/ka-es-gatavojos-159-maratonam :)
http://www.noskrien.lv/ka-es-gatavojos-159-maratonam/
Patiesībā rakstam nebija nekāda vaina:) vismaz abos gadījumos komentāri uzvārijās.
Ak, tu par šito. Skaidrs, paldies.
Ak vai, gan šī intervija, gan OreMan raksts nav jāuztver tik tieši un burtiski! (Un vai vispār kaut kas tā ir jāuztver? :))
Forša intervija, izlasīju ar lielu interesi! Paldies par to! Un apsveicu ar jauna titula iegūšanu :) Neko skarbu tajā visā nemanīju, bet gan interesantu pieeju un, iespējams, prasmīgu PR. Super! :)
Murderdoll uzvar atkal! Jau šobrīd – visvairāk komentētā intervija, starp visiem MS titula ieguvējiem. :)
Man tomēr ir ļoti liels prieks, ka mēs tomēr sportojam un tas mūs visus šeit ļoti tuvina.. Vai ne tā cienījamie fizkultūrieši?:)) Un galu galā, kas tad ir galvenais? Justies labi un būt gandarītam par padarītu darbu.
Piemetīšu klāt 84. komentāru par tēmu, ka visi grib būt baigi labiņie un draudzīgie un pareizie sektanti – svētie amiši un septītās dienas adventisti. Bet, kas tad ir šī cepšanās komentāros – savu domu un pārliecības izteikšana, vēlme dominēt ar savu viedokli – uzvarēt savā veidā. Tāpēc arī cepšanos komentāros jāspēj sasaistīt ar veselīgu sportisku konkurenci, vēsu galvu, malkojot vēsu alu. ;) “Brīvi!”
Alus sucks! Vīnā un zālē ir spēks! Holande jau gaida…
Forša intervija.
Sacensību dalībniekus var iedalīt trīs grupās – vieni kas cīnās par pirmajām vietām, citi kas sacenšās ar tiem ko paši izvēlas (piemēram, apskriet smuko kolēģīti no kaimiņu departamenta), nu, un trešie – kas cīnās vienkārši ar stihiju jeb paši ar sevi…
Anduli, nezinu, vai tas bija nopietni domāts, bet komentāru skaitu nevajag padarīt par sacensību disciplīnu – sāksies trollings.
Piekrītu Stereotipam, ka jāļauj cilvēkiem izteikties, jo tā ir svarīga un vajadzīga pašizpausmes forma, bet tam ir robežas, jo vienā brīdī tas mēdz kļūt nesportiski.
Kur var noklausīties interviju audio formātā?
Piezvani murderdoll un uzprasi, lai viņš nolasa tev
k3kss, iedo numuru :P
Var protams visu saprast nenopietni un ar humoru, bet var ari apskatāties spoguļi un pajautāts pats sev – “vai es neesmu tas cilvēks kuru murderdoll izsmej intervijā”
Jā, viņš noteikti pirms atbildes uz katru jautājumu domāja 30 minūtes, kā viltīgāk atbildēt, lai tikai aizskartu pēc iespējas lielāku skaitu skrējēju.
Tie, kam patīk visur meklēt kaut ko aizskarošu un asociēt ar sevi, atradīs to arī ik rīta horoskopā vai laika ziņās.
p.s. Darya, kam tev manu numuru? :P
k3kss, tas bija domāts murderdoll numurs :D
es saprotu, bet tieši no Daryas teksta, tas neizriet, varēji taču ļaut nedaudz pamāžoties :)
Punkts 1. Apsveicu ar titulu un neatdod SL kopvērtējuma 1. vietu leišiem!
Punkts 2. Ļoti interesanta intervija, vienaldzīgo nav.
Punkts 3. Sports ir lielisks ne tikai ar to, ka katrs var izvēlēties ko darīt, kā darīt un ar kādu mērķi, bet arī ar to, ka tam nav viena noteikta definīcija, līdz ar to katrs pats var izlemt, ko viņš saprot ar vārdu sports un nav vērts par to daudz strīdēties.
Punkts 4. Ja pieņem, ka sports sākas no pirmās sporta klases, tad jāatzīst, ka tas ir kaitīgs vai vismaz nav veselīgs, jo “Jebkurš sporta veids ir veselīgs līdz 1. sporta klasei.” A.Grundmanis sporta ārsts.
Punkts 5. Ja nu kāds paskatās spogulī, pajautā sev un saprot, ka viņu izsmej intervijā par to, ka viņš dara to, kas patīk un sagādā prieku, vai ir pamats satraukumam? ;)
Nu jā, es esmu tieši tāda fizkultūriete, ko izsmej. Un ko man tagad, pakārties? :D Es skrienu prieka un figūras pēc, savus individuālos mērķus izpildu, un tas ir tas, kas man vajadzīgs. Man nav žēl, ka citi savāc godalgas. Kā jau te tika teikts – katram savas uzvaras. Mana uzvara ir pār pamatskolas ārsta zīmi – atbrīvojumu no sporta.
Prieks par to, ka cilvēki uzskatos ir tik dažādi un par to, ka murderdoll izmanto savu dabas doto talantu! Ir ļoti daudz spējīgu cilvēku, kas sēž uz dīvāna, bet tādi kā es mēģina skriet :D Lai arī turpmāk viss izdodas!
Apsveicu, Kristap, ar titulu… un arī ar rezonansi, kas to pavada :) Lasīju ar interesi – gan interviju, gan komentārus. Varbūt kādreiz, kad atkal apniks sevi mocīt, izdomāsi pakonsultēt citus sevis mocītājus, tad es jau aizsitu vizīti ;)
Arī mani apsveikumi Kristapam, godam nopelnīts tituls. Intervija diemžēl man nepatika. Bet tas ir normāli, cilvēkam ar gadiem mainās prioritātes un kas zin, varbūt arī Kristapam pēc 30 gadiem, līdzīgi kā man, veselība būs svarīgāka par uzvarām un medaļām.
Pašironijas pilna intervija. Smiekli intervējot noteikti neizpalika.
Kal skriešanas dzelzi ziemā pie Sm72 Spānijā:)
man prieks. citreiz jau besī, ka visi tik pareizi palikuši apkārt. kā tādi teicamnieki paraugskolnieki. te nu brīdis saprast, ka tādi neesam. zinkā.. kādam pasaki, apmēram, cik skrien (labi ko nu es te salīdzinoši ar citiem noskrieniešiem, bet vienalga, virs vidējā neskrējēja jau būs) un tad domā, ka esi kāds sektants, vai no kādas veselības grupas, nemērīgais atturībnieks un noteikumiem sekotājs. taču nē! un tad jau paliek interesanti, kad saproti to dažādo attieksmi, dažādos mērķus un sajūtas.
[…] Redz kā – nu jau es jūs maldinu pat virsrakstā, sakot, ka tāds LU pavasara kross nav noticis, lai gan patiesībā taču notika. Varbūt jums jāapsver doma pārtraukt lasīt manus nesakarīgos savārstījumus, vai arī jāsamierinās ar nemitīgu datu pārbaudi un potenciālu maldināšanu ik uz soļa, jo `tāds nu es esmu, un mainīties jau es netaisos…` (©Kristaps Kaimiņš). […]
Visu cieņu Kristapam! Esmu gandrīz pārliecināts, ka arī VSK Noskrien reitingā Murderdoll ir līderis. Pats nekad neesmu skrējis par vietām (ir bijuši gadījumi sēžot laivā un tds tikai priekšā), taču pieņemu, ka ātrākajiem tas ir jādara. Apsveicu mēneša skrējēju, kurš iedvesmo daudzus šejieniešus. Protams, gribētos redzēt Kristapu Siguldas kalniņos, taču katram jādara tas, kas vislabāk padodas
Drīz varētu izskatīt diplomātiskajā korpusā diplomāta vakanci.Matīss varētu būt piemērots..DD
Apsveicu, Kristap!
Es atļaušos teikt, ka Tevi mazliet zinu, jo esmu Tevi redzējusi dažādās Tavas dzīves fāzēs… es apbrīnoju, ka Tu spēju sevi motivēt atgriezties sportā. Man liekas, ka tieši tas var kalpot daudziem jauniešiem par piemēru.
Atdzīsimies, mums, kas visu mūžu kaluši medaļas, ir grūti pieņemt noskrieniešu moto. Bet katram savs!