Viņš ir viens no trakākajiem mūsu kluba biedriem. Labā nozīmē. Vienmēr ideju pilns, vienmēr pozitīvs, vienmēr gatavs sakūdīt citus uz it kā neprātīgām lietām. Meitenes apmeklēt koptreniņus viņš motivē, cienājot ar strūdelēm. Kādā janvāra svētdienā -12 grādu salā uzrīkojis skrējienu – koptreniņu no Brīvības pieminekļa līdz Carnikavai ar cēlu mērķi – cept pankūkas un tam savācis komandu vairāk nekā 10 skrējēju/cepēju/ēdāju sastāvā. Janvāra mēneša skrējējs ir Matīss.
- matiss
- sāka skriet - 08/08/2009
- noskrieti - 49479 km, laiks - 4700:38:59 h
- labākais maratons - 2:52:59 (Barselonas maratons - 10/03/2024)
- 2024. gadā noskrieti 4983.8 km
- vidēji šogad 95.8 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 13.17 km
Nosūtīt vēstuli
Tavā kontā ir skrējiens apkārt Liepājas ezeram, Pāvilosta-Liepāja, Rīga-Salacgrīva, Krimuldas serpentīna koptreniņi, Helovīna koptreniņš, Prāgas 120km traila pasākuma organizēšana. Kā tu ģenerē tik daudz dažādu ar skriešanu saistītu pasākumu idejas?
Ne vienmēr visas idejas bijušas manējās, bieži vien tās tiek tikai attīstītas līdz stadijai, kad atkāpšanās ceļu nav un atliek vien realizēt. Skrējiens apkārt Liepājas ezeram bija dot ideja, kura, kā izskatījās forumā, vairāk tika aprunāta, ne vesta pretim realizācijai. Vienkārši pieteicos kompānijā un divatā noskrējām, viegli nebija. Pāvilosta un Salacgrīva nāca dabīgi, tur sava daļa vainas jāuzņemas arī Čingonam un pateicība Almai par piedalīšanos un atbalstu. Krimuldas serpentīns bija nepieciešams klubam, taču koptreniņu ideja dzima ārpusē un vainot varam manu kaimiņu Ilmāru. Helovīns nebūtu izdevies tik krāšņs, ja GunaO nebūtu savu roku pielikusi biedru iepriecināšanai. Starp mūsējiem ir daudz censoņu, kas citu priekam dara daudz. Prāgas braucienam skrējējus iespaidoja Turiburu, turp devos bez sportiskiem mērķiem, taču biju pārliecināts, ka pasākums būs jautrs un neatkārtojams.
Skrējiens pa Daugavas ledu. 2012.gads.
Kas tavā izpratnē ir avantūra? Un kas tikai parasts piedzīvojums?
Gadu atpakaļ 12. klases meitenes skolā uzaicināja mani žūrijā vērtēt Ziemassvētku balles valša dejas, neskatoties uz iebildumiem, ka pats neprotu skaisto soli. Biju pārsteigts, kad svinīgajā pasākumā mani pieteica kā avantūristu, nevis fizikas skolotāju.
Piedzīvojumiem varam sagatavoties un izpētīt iepriekš dažādus gaidāmos apstākļus. Aprunāties ar zinātājiem un pieredzējušiem speciālistiem, lai dotos notikumos ar labākajām rekomendācijām. Avantūras ir spontānas un neplānotas. Salacgrīvas 105km skrējiens tika nosapņots nedēļu pirms skrējiena atrodoties Igaunijā un vienīgais treniņš bija divas dienas pirms tam paskraidīšana pa LSPA stadionu, lai Positivus fotogrāfs varētu mūs ar Čingonu sabildēt. Par brīvu vietu Tallinas Vecgada braucienā uz Sapņu nakti uzzināju pēc izlīšanas no āliņģa iepriekšējā dienā. Pēc skaitītām stundām piekritu braukt tā īsti pat nezinot, kas kluba biedriem aiz ādas. Atminos, kā reiz aizlidoju uz Spāniju, absolūti nezinot, ko darīšu tur desmit dienas, kas tā par valsti un kurā virzienā speršu nākamo soli. Vien zināju, ka mājupceļa lidosta atradās 1200km no vietas, kur izkāpu no lidmašīnas.
Kurā mirklī tu saprati, ka jākāpj ārā no laivas un jāsāk arī skriet?
Jāprecizē, ka no laivas neesmu izkāpis, taču skriešanas vārdā esmu iepauzējis ar dalību piedzīvojumu sacensībās. Divarpus gadus biju aizrāvies ar Barona mantojumu, Raid un Līdzsvaru, gadalaikus nešķirojot. Pie kam, jo ilgākas stundas mežos un purviņos, jo labāk. 2010. gadā Rēzeknē pēc 44 stundu sacensībām sapampa ceļi un nācās no tiem izvilkt šķidrumu. Sapratu, ka nepieciešama pieradināšanās pie slodzēm un skriešanu atzinu par labu esam. Piedzīvojumu sacensībās atgriezīšos, kad atkal sagribēsies ar velo plecā pievarēt purviņus vai uzkāpt kādā tornī un atzīmēties kontrolpunktos. Šobrīd vairāk interesē skriešana un karti cenšos apgūt rogaininga pasaulē.
Nopietnākie sasniegumi laivošanas karjerā?
VSK Noskrien ir vairāki biedri, kurus esmu vispirms iepazinis laivotāju kostīmos, neesmu te tāds vienīgais. Soldza, Māris T, jdex, Marchello un citi. Vienu Jūs iepazināt 12 stundu skrējienā Tallinas pievārtē, otrs NRM skries savu pirmo maratonu un ir ļoti rūpīgi sācis gatavoties, trešais skrien jau otro gadu noskrien.lv pulciņā. Cienījamais Mārcis Laidiņš no Ozolniekiem, kuru zina jebkurš laivu maratonists, septembrī Tallinā tika galā arī ar saviem pirmajiem 42,2 km skriešanas apavos. Almav un Rasels arī zina, kāda izskatās laiva un nebūt nav iesācēji.
Kā laivotājs pērn saairēju mazāk kilometrus nekā 2011. gadā, kad sasniedzu tūkstoti un tas bija vairāk kā saskrietais apjoms. Sava vaina jāuzņemas lauztai plaukstai pagājušajā gadā, nācās atteikties no piedzīvojumu sacensībām, taču varēju nedalīti nodoties riņķošanai ar saģipsētu roku pa Biķernieku trasi vai parādīties Imantas koptreniņā. Lielākie sasniegumi ir uzvara Salacas maucienā kanoe klasē, Rīgas airēšanas maratonā uzvara smailītēs. Dienu pirms Valmieras maratona, kurā nedaudz palīdzēju Ilonai, uzvara Aiviekstes airēšanas maratonā. Novembrī interesants bija 13h izaicinājums Viļņa – Kauņa, kurā ar pārinieku Arni tikām uz pjedestāla 160km cīnoties ar Lietuvas labākājiem. Jāpiezīmē, ka viņiem šādos psihos pasākumos piedalās profesionāļi un valsts izlases vīri, kamēr Latvijā garajos gabalos piedalās tikai neprātīgi amatieri. Sportistiem esam nesaprotami, tamdēļ iesaku ikvienam vismaz reizi dzīvē uzdrošināties un iekāpt Salacā, lai šo upi noairētu visā garumā vienā augusta naktī. No Burtnieka ezera līdz Salacgrīvai nieka 90km. Pusmaratonu noskriet pirmajā reizē nebija vieglāk.
Kura no skriešanas disciplīnām ir tava “īstā”? Treili, asfalta ultras, maratons, koptreniņi?
Treili jeb taku skriešana aizrauj. Asfaltu nesmādēju. Ultras jeb garie gabali man ir visdraudzīgākie no tā viedokļa, ka esmu lēnā tipa skrējējs un tamdēļ rezultāti labāki nekā īsajās distancēs. Maratonu līdz šim neesmu skrējis ārzemēs, varbūt nākamgad. Andulis vienu piemeklēja manai dzimšanas dienai, izskatījās interesanti skriet maratonu pirmdienā pa tuksnesi, kad mums te ziema. Koptreniņos ir spēks un tā ir eleganta iespēja satikties ar draugiem un līdzīgi domājošajiem.. Pēc desmit ezeru ledusskrējiena Batars teica, ka 30km noskrējis nemanot, kamēr vienatnē tas ir ne tik viegli pieveicams gabals.
Tomēr nevajag aizmirst par sacensībām, kurās bieži vien esam vieni pūlī bez draugu pleca vai tempa turētājiem. Tad noder atcerēties triatlonistu stāstīto par gatavošanās periodā veiktajiem speciālajiem treniņiem vienatnē, kad vairākas stundas pēc kārtas tiek mīti pedāļi līdz riebumam, lai audzinātu raksturu. Anduļa varoņdarbs Biķerniekos ar 31 apli bija labs piemērs, un nesen pats redzēju, kā Maffija aizskrēja vēlā vakara stundā pēc sava trīsdesmitnieka.
Kādi plāni šai sezonai?
Šosezon gribētos sakrāt 5000 km, būs arī sacensības. Esmu pieteicies Monblāna TDS distancei, kurā jānotur pērn CCC iespētais. Ja būšu pienācīgi sagatavojies, tad centīšos sekot līdzi Babītes Čingonam, ja nē, tad vismaz neļaušu sev pāriet soļos ne mirkli līdz finišam. Jānoskrien, nevis jānostaigā! Padomā arī abi Latvijas maratoni, pirmais kopā ar meitenēm, otrajā cerēšu uz Alpu kalnu superkompensāciju. Biķernieku pusmaratonam sākšu gatavoties pēc mēneša martā un gribēšu redzēt, ko varu no sevis izspiest šajā distancē. Savā karjerā esmu noskrējis tikai četrus pusmaratonus un trijos no tiem finišēju pēc divām stundām. Šogad atļaušu gavilēt visam Daugavas labajam krastam, jo esmu apņēmies piedalīties Juglas apļos, kuros savulaik riņķojušas gan Dace Lina, gan Dace Traniņa. Zelta keda Mežaparkā varētu būt interesanta trešo gadu pēc kārtas, jo ir kluss mērķītis. Sezonas noslēgumā būs Siguldas kross, kurā nedrīkst uzķerties uz Mārtiņa provokācijām. Ir doma par Marathon of Dangers ar diviem aplīšiem Somijā oktobra sākumā, bet līdz tam vēl daudz jānoskrien.
Kā cilvēku vislabāk motivēt skriet?
Visiem nemaz nevajag skriet. Daži brauc ar velo, cits raksta grāmatas vai sēž krogā un viņiem visiem ir labi. Sacensību laikā slēgtās ielas vieniem ir satiksmes problēmas, citam prieks par smaidošajiem skrējējiem un rodas vēlme pamēģināt pašiem, ne tikai malā stāvēt un uzmundrināt. Vienkāršākais motivators ir reģistrēšanās sacensībām, tad atpakaļceļa nav un ir jāgatavojas. Atceros, kā pats pilnīgs neskrējējs divreiz pieteicos Londonas maratonam un abas reizes neveicās loterijā. Nezinu, kā būtu bijis ar manu neskriešanu, ja laime uzsmaidītu. Skrējēju motivēt ir vienkāršāk, viņš pats apzinās savu vājību, uzvelk kedas un iet ārā gan tumsā, gan lietū, gan saulē. Cits, protams, basām kājām, katrs pēc savas izvēles.
Kluba biedri par tevi saka, ka tev nav iespējams atteikt, tev ir talants iesaistīt cilvēkus dažādās avantūrās. Kas padomā tuvākajā laikā?
Esam paši sevi izlutinājuši ar labiem pasākumiem un vairs nav iespēju tos apturēt. Un nevajag arī, lai nāk kā koptreniņu lavīna pār mums! Ir gan plaši pasākumi, gan tādi, kuros piedalās daži no mūsējiem. Spilgtā atmiņā palicis eees dzimumdienas pusmaratons ar Pulvermucu augstpapēžu zābakos darba nedēļas nakts vidū. No meiteņu puses tā bija vistīrākā avantūra, jo viņām nebija ne mazākās nojausmas, ko Rasels saplānojis un kas tiks pieredzēts. Šobrīd ir sajūta, ka RimantsL nedaudz dīdās un kluba biedriem varētu rasties vajadzība iepazīt viņa Āža kalnu. Dzinchathegreat perina īpašu Atslābuma sezonas noslēgumu. Novembrī Sportlat komanda, kurā esmu iesaistījies plāno organizēt Latvijas 95. dzimšanas dienas skrējienu nedēļas garumā no galējā dienvidu punkta Saulespuķes uz ziemeļu punktu Baltās naktis ar aptuveno kilometrāžu 350 km. Būs vajadzība dažiem no jums ņemt darbā atvaļinājumu, lai piedalītos. Nekur nespruksiet! Tuvāko pasākumu nosapņoju dažas dienas atpakaļ, skrienot Dreiliņos gar veikalu, kurā pirms pāris gadiem pirku lāpas 18. novembra gājienam un braucienam laivās svētku salūta laikā. Ir doma pēdējā februāra Atslābumā parādīt vietu Šmerļa mežā, kur gatavojos Siguldas kalniņiem un savlaicīgi pamocīt tos, kuri nespēj atteikt. Zīmīgajā 8. marta naktī briest čempionāts baseinā, kur komandās sacentīsies gan skrējēji, gan laivotāji. Pasākums tiks izziņots pavisam drīz un garantēta gan spriedze, gan Jūsu smiekli.
eees Dzimšanas dienas ballīte
Kā pats sāki skriet un kas motivēja tevi?
Sāku ar pirmo pusmaratonu dzimtajā Kuldīgā un tikai pēc tam nāca pati skriešana. Motivēja sāpes muskuļos un locītavās pēc finiša. Sapratu, ka tās var mazināt sākot skriet. edGars bija tas, kurš mani ieveda noskrien.lv pasaulē un 3. martā varēšu kopā ar Dzo svinēt trīs gadu jubileju klubiņā. edGars nekad neatteica koptreniņus, kad ziemā gar jūru Liepājā pa kupenām nepiemērotos militāros zābakos mēģināju skriet. Pagājušajā gadā bija iespēja atlīdzināt un iepazīstināt ar Biķernieku trasi pirms pusmaratona. Tikai Rasels zina, cik reizes izvilcis mani ārā no mājas vai kauninājis par nepiedalīšanos Juglas apļos. Tā nemanot pienāk brīdis, kad skrien katru dienu un klausoties apkārtējo iedvesmas stāstos turpini kustību. Reiz ar Drūpiju sajūsminājāmies par endorfīnu formulējumu wikipēdijā un tiešām, esmu dzirdējis reālus gadījumus, kuros depresijas nomocītiem pacientiem, ārsti iesaka 30 minūšu skrējienu katru dienu tā vietā, lai izrakstītu kādas tabletītes.
Šobrīd mani motivē kluba biedri, it īpaši mūsu meitenes! Gribas izcelt GunaK un Lindams, abām meitenēm ziemā ir vērojama tāda mērķtiecība, ka gaidāmā sezona rezultātu ziņā varētu ievērojami atšķirties no iepriekš sasniegtā. Tas noteikti nebūs tikai maratons, pie kā dāmas apstāsies. Igaunijas 12 stundu skrējienā mani pārsteidza Kiky vieglums, ar kādu tika pieveikts aplis pēc apļa. Kur vēl labāku motivāciju rast skriešanai un iedvesmai!
Mans novēlējums kluba biedriem – Skrieniet ar sirdi!
Un noslēgumā neliela piebilde no redakcijas – iespējams, mums būtu krietni mazāk jālauž šķēpi diskusijās par izglītības sistēmu, ja skolās būtu vairāk tādu skolotāju kā Matīss.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Visu cieņu Matīsam, mazliet saskāros ar viņa darbību Vecgada vakarā Tallinā:).
R.
Apsveicu Matīss tevi ar titulu! Apbrīnoju Tavu iekšējo dzirksti un nezūdošo enerģiju un ideju gūzmu. Lai izdodas viss ieplānotais!
Es skatos Jums arī izdevies ielīst Mārkalnes pussalā mūsu muzeja eksponātā ;)
Nu tad beidzot! Pelnīti! Urravas un apsveikumi! :) Nezaudēt enerģiju un pozitīvismu!
Apsveicu ar iegūto virtuālo nozīmīti :) kā arī vēlu iegūt arī atlikušās.
par talantu pierunāt esmu pārliecinājusies neskaitāmas reizes.
ja kāds vēl nav uz savas ādas sajutis, tad tispiska telefonsaruna ar Matīsu ir apmēram šāda:
– Tu būsi?
– Nē, nedomāju gan.
– Bla bla.
– Bla bla.
– Nu tad tiekamies!
Inčīga intervija :)
Dienas prieks :)
Õ, jā! Matīss, apsveicu! Tu esi mūsu kluba ‘precious asset’.
Un šī nozīmīte ir daudz vērtīgāka par to, ko nepiešķīra gadu mijā.
Tiekamies 19. maijā 10:37 :D
Prieks par Matīsu! Apsveicu! Tā turpināt…
Man reiz sanāca Matīsam atteikt. Tas laikam tāpēc, ka neesmu dāma.
Matīsam piemīt reti sastopama īpašība-neizcelt sevi,bet likt justies nozīmīgiem apkārtējiem.Lai izdodas visas Tavas neprātības,Matīss!!
Tā jau Tu ,Matīss, esi riktīgs!…:)Im.Ziedoņa vārdiem runājot-“Garainis,kas veicina vārīšanos,:
Bet ja nopietni,gaidīju kad Tu tiksi pie šī titula! Esi godam pelnījis!
Izlasot interviju, iesaku noskatīties pievienoto video! Reāli uzsit asariņu! Malacis, Matīss! Prieks bija ar Tevi iepazīties Mītavas koptreniņā, kad Tu biji atminies uz Jelgavu no Rīgas, lai tikai būtu tur klāt! Cieņa, cieņa un cieņa! Ne velti Tavā vārdā ir 2 “S”. Sirds un Skriešana! Noskrien!
Matīss nesen nedaudz iepazīts, tad jau apbrīnoju viņa paveikto :)
Pēc raksta izlasīšanas, vēl lielāks respekts :))
ak tad noskrien vairs nav “Sekta” :) ? Bet pasaule :)
Forši, ka ir jauna skriešanas disciplīna “koptreniņi” :)
Ak tad tas tempa skrējiens bija atlīdzība par slapjajiem zābaciņiem :)
Apsveicu ar iegūto titulu;) Pievienotais video tiešām aizkustina un dod pozitīvu patriotisma devu!!!
Tiešām interesanti bija izlasīt. Tagad tāda forša pacilājoša sajūta, iedvesmojoši. Apsveicu un lai izdodas viss iecerētais!
Apsveicu!!! Tiesham Tu esi to pelnijis!! buchas!
Wow! Sveiciens arī no manis! Malacis!:))
Tu jau sen to biji pelnījis :) Super – liels prieks par Matīsu!
Apsveicu Matīss! Visu cieņu. Tu esi vairāk kā deglis;) Tu esi daļa no VSK Noskrien Sirds.
Apsveicu! Matīss rullē!Pozitīvs noskaņojums ik uz soli-prasme visus uzmundrināt.Mēneša skrējēja tituls-Matīss,tas ir pelnīts novērtējums.Super džeks.Urā,urā,urā!!!
Ja Matīsa nebūtu, viņu vajadzētu izdomāt :)
Deglis, kurbulis, jā – arī vārīšanās stimulators (garainis)… nopelniem bagāts pavedinātājs… (varētu turpināt apsaukāt, bet jāatstāj arī nākamajām reizēm… :)
Igaunijas vecgada skrējiena (jooks) 8. stundā trases patumšajā vidū bija prieks izdzirdēt Matīsa uzmundrinājumus ruporā, vēl ar mazu latvisku akcentu: “JOKSĒ, JOKSĒ !!” Viena no šī pasākuma detaļām, ko gribēšu atcerēties.
Apsveicu ar sen pelnīto MS kroni! Lai visi plāni izdodas!
Apsveicu, Matiss!
Malacis! Tādus vajag! :)
Bija tas gods 2012. kopā uzskriet pa Daugavu. Tad arī pirmo reizi tikāmies. Jau tad šķita interesants tips. Nu jau cītīgi sekoju līdz, ko atkal Matīss izdomās, kādus varoņdarbus nogāzīs utt. Lai veicas turpmāk! Un gan jau saskriesimies.
Matīss, visa laivotāju sabiedrība ar Tevi lepojas! :)
ar to 8.marta pasākumu ieintriģēji, tas ķipa kā PČPLŪ?!
Malacis Matīs, apsveicu ar titulu. Vēl mēģināšu kādu laiku no tevis bēguļot, bet vienreiz jau uz kaut ko garāku būs jāparakstās:) Jo gribēšana jau ir, varēšana pieklibo. Un jā – fizikas skolotājs, nu visu varēju iedomāties, bet ka tā. ( man fizikas učuks bija baigais ……….):)
Apsveicu, Matīss! Tiešām beidzot, milzīgs prieks par Tevi! :) Viens no maniem iedvesmotājiem. :))
Lai arī esmu no tām, kas spēj Tev, Matiss, atteikt, tomēr no visas sirds uzskatu, ka esi pelnījis šo titulu, jo Tev ir milzīgs talants iedvesmot NOSKRIET! :)
Paldies par interesantajiem skrējieniem (jo sevišķi par manu ballīti), par motivēšanu skriet ātrāk (ar stumšanu), kad man uznāk slinkums un ceru, ka Tev netrūks ideju, iedvesmas un prieka nākamajiem koptreniņiem! :)
Õ, jā – nozīmīte :) Apsveicu ar kārtējo ;)
Apsveicu!!! Kā arī uzņemos daļu vainas par Matīsa nepiedalīšanos Juglas apļos, tos aizvietojot ar skriešanu pa Šmerļa, Biķernieku vai Beberbeķu kāpām, treniņos ar devīzi “kā nomirt 10minūtēs”.
Protams, nekad nespēšu atteikt pamocīt Matīsu atkal – vai tas būtu Siguldā, Monblānā vai Somijas pauguros:))
man mīksta daba, viegli ietekmējama. Šovakar mēģināšu Matīsam atteikt, vajadzētu izdoties :)
Matiss, Tev pulvermuca izteica izaicinājumu, tev jāpanāk, lai neatsaka ;)
Pulvermuca, ņem vērā, ka kolektīvs ir Matīsa pusē! :D Saskaitīju augstāk komentāros, ka vismaz 4, varbūt 5-6 biedri novēl VIŅAM, lai izdotos VISS iecerētais.
Matīs, apsveikumi arī no manis! Labi, ka mums ir tādi ideju ģeneratori :)
chingonam no Babītes – pēdējā laikā no vairākiem esmu dzirdējusi par “nomirt 2/10/n minūtēs”. Var arī kādreiz pieteikties uz to miršanu? Pilnīgi ziņkārība moka :)
Motivēšanas disciplīnā Matīss tiešām ir elites klasē :) Es zinu, jo pats arī neesmu izsprucis no Matīsa zvana :D
Nevaru iedomāties, kurš vēl visus motivēšanas un atbalstīšanas uzdevumus varētu izpildīt tik labi kā Matīss vecgadā igaunijā- paldies viņam par to :)
Lai Tev nekad netrūkst enerģijas ,Matīs, jo tas nozīmētu, ka arī kādam citam pietrūks!…
Apsveicu ar godam pelnīto titulu! :)
Tik daudz sasniegumu un titulu mūsu šī mēneša galvenajam varonim, ka pēc šī sarakstiņa izlasīšanas jau pagrūti atminēties sākumu. Tā tik turpināt!
Sveicu, sveicu, sveicu “mūžīgo dzinēju”! Vairāk nekā pelnīti!
P.S. Izcila titulbilde!!!
cepuri nost Matīsa priekšā :)
lai veicas arī turpmāk
Super! Pirmā asociācija ar Matīsu sirsnīgs un labestīgs smaids + atraktīva runāšana! Cerams, ka Tu, Matīss, šo visu lasot, arī SMAIDI :))
__
Vienmēr interesanti lasīt intervijas Noskrien.lv, arī šī nebija izņēmums. Nu neko. BET beigās TAS video un tad acīs asaras..
Marta reiz teica, Matīs, Tu esi spontāns!
un apsveicot vien nosmēja, pats jau vien biji vainīgs :) Gluži tāpat, kā mēnesi iepriekš pati Maffija
Paldies Jums visiem! Jūsu atsaucība ļauj realizēt neiespējamos pasākumus un ballītes!!!
/komentārs Nr.42/
Nu jā, šitais čuvaks ir tāds kā Latvijas skriešanas entuziastu tēvs un motivācijas izdalītājs. Motivāciju dala konfekšu, vārdu un savu darbu izskatā.
Matīss, Tu esi traki labs čuvaks!
Matīss!
Noskatījos youtubē Vaarojen Maraton 2012. Vienkārši fantastiski!!!Kādi dabas skati,trase! Tu intervijā biji tāds kautrīgāks sakot ka daudzām avantūrām ,kurās esi piedalījies ,idejas ir pametuši citi. Bet Tu tās palīdzēji realizēt un realizēji. Bet http://karsu.fi/ ideja ir Tava.Es tā domāju.
Tā kā pēc Monblana uz Somiju!!! Tas notiksies 5. oktobrī.
Man vienreiz bija iespēja uz savas ādas mazliet pabaudīt Matīsa pierunāšanas spējas. Labi, ka man nebija daudz laika, tad man izdevās atteikt, bet jutu – vēl mazliet un viņš mani būtu pierunājis :)
Apsveicu ar titulu! Un lai izdodas visi iecerētie domubiedru kurināšanas un purināšanas pasākumi :)
man kāds reiz teica „ … tas džeks ir traks. bet ja ko reiz apsola, tad noteikti izdarīs..” tas bija kad Matīsu vēl nepazinu, biju sarunājusi viņu par privāto TT, un mēģināju mazliet pirms tam ievākt info – kas tas par džeku ar ko plānoju pavadīt plecu pie pleca 3:40min :)
un tā arī ir. traks un pozitīvs, ar spēcīgām pārliecināšanas spējām.
apsveicu, Matīs, ar titulu :)
Pievienojos sveicējiem! :)
Apsveicu!!
To ka Tu i’ ritīgi traks:) sapratu, pēc Aivars703 komandas koptreniņa, toreiz sēdējām pie Pulvermucas. Pēkšņi dzīvoklī parādijās viens Spridzeklis velosipēdu:)))
Noskrien, noairē, nomin un galvenais – ar superīgu optimismu!
Pievienojos sveicējiem! :)
Katram laikam ir neparasts stāsts, kā pirmoreiz š.g. pirmo kronēto satika. Man tas bija tiešā foto redzamā āliņģa tuvumā jeb tieši tur, sīkās detaļās neieslīgšu, tik vien to, ka bija tumšs, un citi arī pavilkās uz ašo ideju, kāds pārsteigums. :))
Laikam ka esmu vīrietis, šad un tad spēju turēties pretī Matīsa šarmam. Arī rītvakar, gada derībās piedalos, bet to nogruntēšanu ar k-pankūkām uzmetīšu, piedošanu. Viņš intervijā pieminēja daudz zināmus vārdus. Saprotam, ka mēs daudz dodam viņa garam un trakām idejām, lai viņš spētu to dot atpakaļ un/vai tālāk. Lieliska simbioze.
Tu, Matīs, esi lāga dvēsele un labs draugs; atceros ka esmu parādā par palīdzību grūtā brīdī.
Veiksmīga gandarījuma nozīmīte par 365, ne? Dabūsi arī to, tikai jāpastrādā ar attieksmi arī pret sevi līdzīgi kā visu pērno augustu. ;)
Nu re – pie reizes, būs arī atrasts noderīgs tests vīrišķības mērījumiem: spēja atteikt Matīsam :)
Dāmas, tad nu lemiet, kā jums pareizāk rīkoties :))
Super! Sveiciens! Lasot interviju, man smaids līdz ausīm. Vīrs sāk interesēties, ko tik interesantu lasu…
Apsveicu ar pelnīto titulu! Lai arī Matīsu esmu saticis tikai kādas 3 reizes, tas bija pilnīgi pietiekami, lai pārliecinātos par viņa pozitīvismu, a(k/trak)tivitāti, [pie]runāšanas spējām un izpalīdzīgumu. Un, protams, arī to, ka viņš ir viens no trakākajiem kluba biedriem – skrējiens pāri (ne)aizsalušajai Gaujai to tikai apliecināja.
Pievienojos visiem apsveicējiem! Prieks, ka aizvien plašāka auditorija tiek iepazīstināta ar cilvēkiem, kas ar savām darbībām, savu piemēru, savu rīcību pozitīvi ietekmē cilvēkus, tā tik rullēt:):):)
Izrādās, ka Siguldā esam skrējuši līdzīgā laikā, trasē ik pa laikam mainījušies pozīcijām.
Gods zaudēt Mēneša skrējējam:):):)
Izturību, deksmi un neatlaidību…
apsveicu :)
man patiess prieks, ka pazīstu Matīsu. man gan parasti izdodas viņam atteikt, bet pa reizei tomēr “salūztu”.
burtiski līdz mūža galam atcerēšos, kā mūsu pirmā tikšanās, norunāta iepriekšējā vakarā, man beidzās Apdegumu centrā ar nosaldētām kājām pēc burvīgas pastaigas mežā, dzenoties pēc eklēriem. pagājušo gadu eklērus man pieveda uz mājām :)
tomēr kaut kā pamatā ir sanācis kaut kur piedalīties nevis ar viņu kopā, bet viņa vietā – Matīss mani ir ievilcis piedzīvojumu mačos, viņa dēļ piedalījos MonaX 24h, RAIDa 44h, pēdējā pat 2x (un tikai pēc tam īsajos, xRace) – viss tikai tāpēc, ka viņš kārtējo reizi pēdējā brīdī “upal, očnulsa, gips”.
un vēl man ļoti patīk, ka viņš reizēm tomēr atļaujas ne tikai dāļāt savu enerģiju visiem, kas ir gatavi ņemt, bet arī pagulēt kādu stundu, kad blakus 2 kūpošās galvās top diplomdarbs :D
Kaitīgi lasīt šādus rakstus no rīta, jo gribās uzreiz iziet un izskriet kādu aplīti, bet ir jāstrādā. :D
Forši!