Biedriem

Mēneša skrējējs. Dima.h2o

Dima

2017.gadā neviens nav saskrējis (un piereģistrējis) vairāk kilometru – pusgada laikā 4000km, tostarp arī dažas ļoti sekmīgas sacensības 3.vieta Rīga – Valmiera, uzvara Zilonī, uzvara un jauns trases rekords Laulasmaa ultra 211km un tas viss, kā viņš pats saka – skriešanas baudītāja režīmā. Tad vēl tādas netradicionālas kolekcijas – noskrieti visi atjaunotie Rīga – Valmiera un visi līdzšinējie deviņi Lībekas maratoni, un būšot arī desmitais. Dmitrijs Ničipors bija arī viens no pirmajiem latviešiem, kas finišējis Monblāna PTL (viena no Ultra Trail du Mont-Blanc (tautā pazīstams kā UTMB) distancēm ~290km gara ar 26500 augstuma metriem). Viņš noteikti ir viens no tiem, kurš noteikti jau sen pelnījis būt mēneša skrējēja godā, nu, šķiet, tam bija pienācis īstais brīdis.


dima.h2o
  • dima.h2o Aivars
  • sāka skriet - 26/10/2008
  • noskrieti - 18870 km, laiks - 1957:55:31 h
  • labākais maratons - 2:48:08 (10. Stadtwerke Lübeck marathon - 08/10/2017)
  • 2024. gadā noskrieti 0 km
  • vidēji šogad 0 km/nedēļā
  • pēdējais sen ar 19.14 km
Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Endomondo Nosūtīt vēstuli

Šogad esi riktīgi “izšāvis” – uzvaras Zilonis Babītē un Laulasmaa 211 kilometros, trešā vieta Rīga – Valmiera. Kurā mirklī no skriešanas baudītāja kļuvi par pjedestālu tīkotāju?

Oi, vispār jau esmu joprojām skriešanas baudītājs, manas izredzes kļūt par sportistu pjedestālu tīkotāju – 4.5%, tikai mazliet vairāk kā 0%. Pjedestāli ir tikai sagadīšanās un veiksme. Rīga-Valmiera man pašam bija pārsteigums. Gribēju uzlabot savu iepriekšējo rezultātu (ap 10h:35min), un bija pārliecība, ka tam tā vajadzētu būt. Pretējā gadījumā mestu mieru skriešanai (varbūt) ar vārdiem, ka es vispār no tā neko nesaprotu. Pirms starta nospraudu tajā brīdī avantūrisku mērķi izskriet zem 9h:30min, ja lūztu – zem 10h, izdevās. Rezultāts deva pārliecību, ka galīgi švaks nav.

Uz Ziloni Babītē braucu bez mērķa uzvarēt, jutu mazliet nogurumu pēc skriešana hidrā SwimRun sacensībās Salacgrīvā. Skrien, un tad skatās, kas sanāk. Laikam ātrākie Ziloņi tajā naktī gulēja.

No Laulasmaa ar nezināju ko gaidīt, jutu vēl katrā kājā pa Zilonim un pie 15.km nonācu pie retoriska standartjautājuma – ko es šeit daru? Prieks ne tik daudz par vietu, bet gan par rezultātu. Mērķis bij’ paskriet zem 24h. Sanāca.

Gribas ticēt, ka vēl neesmu izšāvis. Nogurums kājās jūtams pēc maija un jūnija izklaidēm, bet laiks rādīs.

Zilonis Babītē 2017

Zilonis Babītē 2017

Mērķi jau sasniegti vai vēl kas nopietns šogad padomā?

Puse no mērķiem šim gadam sasniegti- noskriets Rīga-Valmiera, mazliet uzlabots veikums salīdzinot ar pagājušiem gadiem. Otrs mērķis ir noskriet savu kārtējo Lībekas maratonu. Būtu feini arī tur ierasties finišā kaut 5 sekundes ātrāk kā iepriekš. Viss pārējais tāds nenopietns, baudīšana.

Kas lika tik ievērojami palielināt treniņos pieveikto kilometrāžu? Ilgu laiku mājas lapas motivācijas sadaļā biji pirmais teju visos rādītājos.

Jā, kilometrāža tiešām bija/ir liela, pašam bail paliek brīžiem. Bet motivācija nebija atrasties tabulas augšā. Kaut kādā brīdī nospraudu mērķi pacelt sevi mazliet citā skriešanas līmenī, darīt to regulāri, kļūt izturīgākam, ātrākam, fiziski spēcīgākam un izskriet zem 3h maratonu Lībekā. Tā ir mana izpratne par mērķa sasniegšanu – darbs ar sevi katru dienu. Es tā biju izdomājis, ka kilometrāža ir tas, kas man vajadzīgs, vismaz kādu laiku. Uz doto brīdi sāku just, ka dzīve būs jāsarežģī tomēr ar ātrumu treniņiem, lai sagatavotos maratonam rudenī.

Pēc kādiem kritērijiem izvēlies mačus, kuros piedalīties?

Necenšos braukt uz visām sacensībām pēc kārtas un sezonas kopvērtējumu tabulas parasti nepētu. Visvairāk esmu piedalījies maratona distancēs, kurās lielākoties esmu piedalījies kā kolekcionārs vai tempa turētājs. Tad kādā no tiem noķer sajūtu un izskrien ātrāk kā parasti, un vari priecāties par personīgo rekordu. Mazliet paskriets kalnos ar’. Galvenie iemesli būt tur – izaicinājums, piedzīvojums un dabas varenība. Piedalos tur, kur var noķert emociju. Bieži vien piesakos sacensībām salīdzinoši vēlu.

Tev ir īpašas attiecības ar Lībekas maratonu. Esi piedalījies visos 9, skrien tur katru gadu, arī labākais rezultāts uzrādīts tieši tur. Kā tas sākās?

Pats Lībekas maratons ir parasts skrējiens un gandrīz ne ar ko neatšķiras no citiem maratoniem – starts, labā un kreisā kāja vairākas stundas – finišs. Man tas ir savādāk. Esmu Lībekā bijis apmaiņas students, braucu katru dienu uz peldēšanas treniņiem cauri visai pilsētai, draugi, emocijas. Es varu vienā mirklī domās aizceļot tur un sajust šīs pilsētas auru. Tā man ir tuva. Pēc studijām gribēju aizbraukt ciemos pie draugiem un nejauši atklāju, ka tur tiks dots starts pirmajam Lībekas maratonam. Tā nu, daudz nedomādams, pieteicos, pastiprināti tam negatavojoties. Šogad ceru aizbraukt 10. gadu pēc kārtas. Tradīcija. Par labu tradīcijai neizvēlos ātros rudens maratonus, neskatoties uz to, ka upurēju varbūt labāku rezultātu, jo Lībekā ir nepateicīgs reljefs. Lībekā sāku skriet vairāk, šeit pieveicu savu pirmo 30km treniņu ar diviem Āfrikas izcelsmes skrējējiem, noskrēju savu pirmo maratonu un ceru šeit noskriet savu 100. Tāda nu ir mana Lībeka, savā ziņā mājas.

Lībekas maratona medaļu kolekcija

Lībekas maratona medaļu kolekcija

Ja jau 10.Lībekas maratons, tātad skrien jau vismaz 10 gadus. Kā un kāpēc iesāki? Vai ar sportu vienmēr esi bijis uz “Tu”?

Ar sportu uz “Tu” noteikti esmu bijis vienmēr. Man pirmais sporta veids – voljebols, jo Skrundā tajā laikā īpaši bez volejbola, šaha un ķiršu un zirņu zagšanas skolotāju dārzos nebija ko darīt. Volejbolā un sporta stundās nebiju tas TOP čalis, taču pavisam tirliņš ar ne. Skolas krosiņus neatceros ar riebumu, noteikti ne. Vienā gadā pat pārstāvēju skolu rajona krosā. Skrēju aiz līdera, šis aizskrēja nepareizi, es protams ar’… čušš vien sanāca.

Tā vairāk ar skriešanu un sportu vispār es sāku nodarboties vidusskolā. Domāju – pateicoties fantastiskiem sporta skolotājiem Ilzei un Arvīdam Bručiem. Daudz laika un pūļu bija ieguldīts arī virves vilkšanā, kurā sportiskā ziņā piedzīvotas vienas no visspilgtākām emocijām mūžā. Paldies trenerim Raivo Tukam un komandas biedriem.

Universitātes laikā sāku nodarboties ar peldēšanu. Darīju to daudz un pamatīgi. Arī Lībeka man patiesībā vairāk saistās ar peldēšanu. Braucu uz Lībeku, lai satiktu peldēšanas draugus un treneri. Peldēšanas treneris man vispār kā otrs tētis.

Visiem sporta veidiem paralēli man bijusi skriešana. Kad citiem sporta veidiem zūd laiks un iespējas, paliek skriešana. Skriet ir vienkārši, un man paveicies – sasodīti patīk un neapnīk.

Virves vilkšanas klubs "Saldus"

Virves vilkšanas klubs “Saldus”

Kopš Rīga – Valmiera atjaunošanas esi piedalījies katru gadu. Kas motivē, ko vēlies sev pierādīt, atklāt no jauna?

Es tā precīzi nevaru atbildēt, kas liek to sev nodarīt atkal un atkal. Pirmajos skrējienos uzdevu sev šo jautājumu. Šogad viss bija savādāk, šogad jutu, ka skrienu. Nebija laika filozofēt, bija uzdevums. Bija daudz emociju šai skrējienā ielikts, būtiskais nav acīm saredzams. Man šis skrējiens patīk, tajā ir dvēselīte, rokraksts, tā nav tikai ar krītiņu uz asfalta novilkta starta līnija. Šis pasākums netiek organizēts ķeksīša pēc. Tāpēc es atgriežos.

Pirms finiša Rīga - Valmiera 2017

Pirms finiša Rīga – Valmiera 2017

Priekšroku dod treiliem vai asfaltam?

Skrienot savā sacensību režīmā, uz doto brīdi noteikti priekšroku dodu asfaltam, jo tam es esmu gatavāks. Bet man takas ļoti patīk, man patīk meža takas, esmu noilgojies pēc kalniem. Ir darbiņš jāizdara, lai labāk justos takās, lai skrietu, nevis izdzīvotu. Visam savs laiks, darbs, pacietība.

Tavs trakākais skrējiens līdz šim?

Tas noteikti ir La Petite Trotte a Leon jeb PTL. No vienas puses jau par skrējienu grūti to nosaukt, jo tīri fiziski un tehniski skriet tur ir ļoti grūti un dažreiz pat dzīvībai bīstami. No otras puses komandas skrien pakaļ laikam – skrien, rāpo, ej, guli, ej un guli, guli un skrien, apsveicinies ar halucināciju personāžiem. Par manu PTL stāstu varētu daudz stāstīt. Nu kaut kā tā. Bija pietiekami traki.

PTL vēlreiz gribi/ domā piedalīties? Un, ja vēlreiz būtu jāpiedalās, ko darītu citādi? Ko izvēlētos par komandas biedru?

Vai es gribētu piedalīties? Noteikti, ka jā… gribu un domāju! Jautājums tikai – kad? Tas bija viens no lielākajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem manā mūžā. Otra reize noteikti būtu cits stāsts un cita pieredze.

Ko darītu citādi? Uzskaitīt uzreiz ir grūti, bet noteikti tā nebūtu tikai viena lieta. Esmu pārliecināts, arī pie trešās un ceturtās reizes kaut ko mainītu – ekipējums, treniņi, aklimatizācija. No kļūdām cenšos mācīties. Perfektu startu nemēdz būt, pat tad, kad viss šķiet feini salikts pa plauktiņiem.

Kas attiecas uz komandas biedru, es noteikti nenožēloju savu izvēli pirmajā startā. Es par savu izvēli biju pārliecināts. Joprojām domāju, ka varējām parādīt ļoti labu rezultātu. Kā sanāca, tā sanāca. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka bija iespēja pievienoties citai komandai un izpildīt minimālo uzdevumu – finišēt. Kā vēlāk izrādījās, arī viņu komanda nefinišētu, ja es nebūtu pievienojies (viens izstājās, otru “aizvilku aiz ausīm”). Ir grūti atrast komandas biedru:

1) ar kuru iet līdz galam,

2) kurš Tevi nepametīs, kad grūti,

3) kurš dalīsies ar ēdienu,

4) kurš atdos Tev nūju, ja savu būsi salauzis,

5) kurš pavilks Tevi aiz rokas,

6) kurš pamodinās, kad būsi skrienot aizmidzis,

7) kurš gatavs uzklausīt un runāt ar Tevi gandrīz nedēļas garumā,

8) ar kuru raudāt prieka asaras pēc paveiktā.

Muļķīgākais ir tas, ka pārbaudīt to var tikai atrodoties tur, kalnos. Kurš tas būs, nezinu. Mēs noteikti viens otru atradīsim. PTL ir pirmām kārtām komandas darbs.

PTL jeb Petite Trotte à Léon

PTL jeb Petite Trotte à Léon

Tavā kontā ir arī pārējās garākās UTMB distances. Spilgtākās emocijas no Alpiem?

Alpos viss ir savādāk. Var piedzīvot visu emociju gammu. Tur ir tomēr daudz izaicinājumu – distance, augstums, aukstums, karstums, miegs, nogurums, 88. elpa. To visu var piedzīvot un esmu piedzīvojis. Patiesībā visgrūtākais (neskaitot PTL) man bija TDS, dēļ smagiem laikapstākļiem. Izglābos ar miskastes maisa palīdzību, nekāds Gore Tex nelīdzēja vairs. Vispār, ja gribas piedzīvot visu emociju gammu, tad mans ieteikums – netrenējieties, antitrenējieties – kalni Jums parādīs, bet finišā birdināsiet prieka asaras.

Kā motivē sevi, kad šķiet, ka tiešām vairs nevar?

Nu nav jau tā, ka nevar. Negrib. Bet vispār domas, domās ir spēks. Tad ozols, saule, zvaigznes, bilžu rāmītis, ritmiņš un nospraustais mērķis, tas viss mani motivē kaut kādos “pēē” brīžos. Visam gan ir savas robežas (izņemot cilvēka stulbumu), jāprot pateikt “stop” un atkāpties, lai būtu iespēja mēģināt vēlreiz.

Ar tavu šī gada Laulasmaa rezultātu un trases rekordu būtu drošs pretendents uz vietu Latvijas komandā 24 stundu čempionātos. Vilina šāda perspektīva?

Hmmmm… es pat nezinu, mani jau te dažs labs kūda. Dzīvosim – redzēsim. Lai pārstāvētu Latvijas komandu 24h skrējienā, jāgatavojas un jāparāda labs rezultāts. 24h stundas iet uz labu rezultātu ir ļoti, ļoti smagi…, redzēsim. Joka pēc negribētu startēt.

titulbilde

Novēlējums kluba biedriem

Kā teica viena brīnišķīga trenere: “Sportā vajag iekšas, raksturu, neatlaidību. Nezinu, pamēģiniet varbūt fotografēšanu, gleznošanu, kulināriju. Bet sportā nelieniet. Sports nav priekš tizleņiem!”

Padomājiet… Un ja tomēr, tad treniņu nekavējiet.


s_menesaskrejejs

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.

24 komentāri rakstam Mēneša skrējējs. Dima.h2o

  • VP13

    Cepuri nost Dmitrij! Apsveicu! Noteikti pamegini 24 stundu skrejienu…

  • edGars

    Sveiciens! Riktīgs motivācijas spridzeklītis esi un radošais gars.
    Man arī bija bail, vai viens normāls cilvēks var izturēt tos km, ko skrēji ziemā/pavasarī. (lai dzīve turpinātu izskatīties rožaina, iespējams, jāievēro kkāds cikliskums. pašam man pavasarī sanāca ciklā aiziet pa pieskari)
    Prieks, ka vēl kādam nav bijis riebums no skolas laika krosiņiem.
    Tomēr cilvēciski lasīt, ka pēc izklaidēm kājas jūtas nogurušas.
    (jau otro komentāru nākas nobeigt ar vārdu:) baudītājs ;)

  • maffija maffija

    Prieks par tevi, Dima! Lai izdodas atrast to 1-8 apvienojumu un pasekošu līdzi Lībekas rezultātiem ;)

  • Didzis Didzis

    Sumināts ! Apbrīnoju Dimas skriešanas azartu.Lai SKRIETPRIEKS vienmēr ar TEVI !

  • Inga_K Inga_K

    Ļoti sirsnīga intervija, prieks lasīt! Sirsnīgi apsveicu!

  • jaudzin jaudzin

    405B :)

  • Padod ziņu, ja nevari atrast PTL komandu – varbūt varēsim kaut ko sarunāt

  • Ina Ina

    Iedvesmojoši! Apsveicu ar titulu- pelnīti!

  • Lauma Lauma

    Fantastika intervija, fantastiskas atmiņas no kopējām sacensībām. Starp citu epizodi par miskastes maisu biju jau piemirsusi no tā gada TDS. Un kāpēc tieši augustā ir jārunā par PTL :)

  • Shembis Shembis

    Laba intervija, pat teiktu ļoti laba, kas pēdējā laikā lasīta.. Un izskatās cienoš mēneša skrējējs!!

  • 4,5% varbūtība, ka uztapināšu grāmatu. Maz ticams, bet, ja tā arī notiks, tad Dimas pirmajam PTL viena nodaļa, pašam skrējējam vēl viena :))

    Veiksmi Cēsu takās!

  • trololo trololo

    Pelnīts tituls, apbrīnojama motivācija!
    Apsveicu ar kronīti!

  • shahs shahs

    hohohoo, apsveicu ar kroni – sen ir pelnīts. Uzrunā skriešanas baudīšanas pieeja. Kas attiecas uz 8 punktiem, es pievienotu 9 – līdzīga humora izjūta, jo kad ir pavisam slikti, tad humors spēj izvilkt. Ļoti ceru, ka sanāks atrast partneri, bet nedomāju, ka, lai pārbaudītu 8 vai 9 punktus, ir jādodas kalnos – tepat var atrast gana daudz izaicinājumus, lai notestētu partneri.

  • E.G.

    Dima turies,Tu esi pavisam traks palicis.
    Par miskastes maisu 2012.gada TDS, tā ir taisnība, pats redzēju.:)
    Labi, ka vispār dzīvi palikām.
    Cienot,
    Emīls

  • BeLinda .Linda

    Un viņš vēl ņem un CET tikko novinnē!!! Tīrākā veiksme! :D

  • voļda voļda

    Apsveicu Dmitrij!Šogad ļoti cītīgi “kapā”treniņos un sacensībās.Veiksmi un panākumus turpmākos startos.Respect!!! Ultra-Trail-Men :)

  • Kronītis lieliski nosvinēts Cēsīs. Pēc RV neviltoti apbrīnoju (arī apskaudu) spēju tik raiti kustēties pēc tik gara skrējiena. Cēsīs jau biji mans favorīts pirms starta. Priekā! Pelnīts kronis!

  • Inta Amoliņa Inta Amoliņa

    Apsveicu ar kronīti! Pelnīts! Visu cieņu!

  • Ziniet, izlasīju katru komentāru bez izņēmuma, katrs lika pasmaidīt. Paldies par labiem vārdiem un vēlējumiem. Tiešām patīkami.

    Paldies pat tiem, kuri novēl gandrīz to pašu labāko- piedalīties 24h skrējienos un PTL, ļoti jauki. Es zinu, ka Jūs gribiet, kā labāk :)

    Matīss, kad grāmatas atklāšanas svētki? Datumu paziņo laicīgi, pirms sāc to rakstīt!

    CET2017- veiksme un sagadīšanās;) Gribētu, lai izlozēs pēc sacensībām tā veicas

    405B forever

  • Kad būšu pensijā un Panorāmā stāstīs par skrējējiem, ar kuriem nav bijis gods kopā pabūt ;)

  • Andulis

    Matīs, vai žurnālistiem nav izdienas pensija? ;)

    Un vispār jau… reiz plānoji pensionēties 2018. gadā! (Varbūt pat 2017. rudenī?) Daudz laika nav palicis :D

  • sjordzis sjordzis

    Jā, atceros RTU baseinā pirms 15 gadiem parādījās Dmitrijs, tāds mazs “lācēns”, kas mēģināja peldēt :D
    pagāja gadi, un izrādījās ka Dmitrijs ir viens no izcilākiem ultra-skrējējiem Latvijā, apbrīnoju vēl joprojām, uzzinot par kārtējo paveikto distanci!!

  • Apsveicu!:)
    viens no novadniekiem ar kuriem ir kopīgi skriets pusmaratons arī 1.janvāra svētkos :) … vienmēr no visa Tu paņem to pozitīvāko un lieliski mācies no savām/svešām kļūdām ;) Dima, lai izdodas 24h izlases sastāvā – es zinu, ka Tev tas izdosies lieliski – sāc tikai rakt! ;)

  • OMG OMG

    Vai dieniņ, šitais ir viens traks personāžs, viņa asiņainā sliede BBPU posmā no Melnsila līdz Rojai bija lielisks apliecinājums neatlaidībai un gribasspēkam (citas īpašības pietaupīšu, atminoties, ka tas laikam bija pirmais skrējiens basām) :) Lai izdodas citas trakās ieceres un atrast to komandas biedru, kas ar ēdienu dalīsies!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.