Mēneša skrējēja. Lellde

Noskriet maratonu zem trim stundām ir daudzu skrienošo kungu sapnis. Tad nu, kungi, lasiet un apskaudiet – par novembra mēneša skrējēju iebalsota meiča, kura savu pirmo maratonu noskrēja ar rezultātu 3:32:31 un tikai pusotru gadu vēlāk savu pirmo rezultātu laboja par 38 (!!!) minūtēm un iekļuva daudzu iekārotajā trīsstundnieku klubiņā. Ak, un vēl viņa divus gadus “Skrien Latvija” seriālā pelnīja punktus komandai “VSK Noskrien Gliemeži”… Tā ir neviena cita kā lellde jeb Lelde Neimande – skrējēja, kuras vārdu varējām dzirdēt gandrīz katrā šī gada pusmaratonu apbalvošanā.

• lellde
• sāka skriet - 22/05/2011
• noskrieti - 22256 km, laiks - 1901:42:50 h
• labākais maratons - 2:48:02 (Chicago marathon - 07/10/2018)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 20.1 km

Frankfurtes maratonā (2:54:18) Tavs rezultāts sakrita ar iecerēto, vai vēlmju latiņa ir vēl krietni augstāka?

Frankfurtē no pavasara rezultāta Barselonā uzreiz nometi teju 15 minūtes. Pastāsti par gatavošanās posmu savam līdz šim ātrākajam maratonam.

Barselonas maratonam gatavošanās bija ar visādiem izaicinājumiem. Pēc Barselonas mājās atgriezos ar traumu, kas lika izlaist pirmo Skrien Latvija posmu Rēzeknē, un zem jautājuma zīmes bija otrais posms Biķerniekos. Tanī brīdī iemācījos pieņemt visu kā ir. Nebij’ rūgtums pēc maratona ar jautājumu “kā būtu, ja būtu”. Biju priecīga par paveikto, bet tanī pat laikā skaidri apzinājos, ka varu labāk. Un tas deva pārliecību, ka maratons ir mana distance, kurai es arī veltīšu savu uzmanību un pūliņus. Tāpēc jau drīz pēc Barselonas tika pieņets lēmums par Frankfurti, un visu sezonu  skrēju ar domu par rudens maratonu. Gatavošanās Frankfurtei? Domāju – jauns velosipēds netika izgudrots un gatavojos kā parasti. Vienīgi zināju, ka man svarīgākais sezonas starts būs Frankfurte, kam arī pakārtoju sezonas sacensību kalendāru.

Frankfurtes maratona finišs

Kādu rezultātu kāpumu no tevis varam gaidīt nākamajā sezonā?

Bet paliksi pie maratoniem? Vai ir jau zināms, kurš/ kuri tie būs?

Domāju, ka nākošā sezona ļoti neatšķirsies no iepriekšējās. Klasiski 2 maratoni – pavasaris un rudens. Konkrēti maratoni vēl nav izvēlēti, bet visticamāk sezonu uzsākšu un nobeigšu ar skrējienu kādā Eiropas pilsētā.

No malas jau izskaties pēc profesionāles ar ne vairāk kā 2 maratoniem gadā. Nav nostaļģija pēc vienkāršas patipināšanas savam priekam?

Noteikti esmu laimīga un priecīga.Tas prieks par skriešanu tikai aug augumā. Katram prieku sagādā kaut kas cits – kādam mierīga paskriešana, kādam ultramaratons, rogainings, orientēšanās, labi aizvadīts treniņš, uzvara, līdzi jušana utt. Noteikti varu teikt, ka izbaudu visu – gan smagus treniņus, gan mierīgu patipināšanu, gan vienkārši atpūtu.

Ar Latvijas lepnumu

Kad un kā skriešana ienāca tavā dzīvē?

Tādu konkrētu atskaites punktu nevaru atrast. Ar kolektīvu 2010. gadā tika noskrieti Nordea Rīgas maratona 5km, kas šķita kaut kas pārdabisks. Bet nevaru teikt, ka tad iepatikās skriešana. Drīzāk tā bija skriešana citiem līdzi. Uz nākamā gada 5km centos patrenēties. Tad laikam jau biju piereģistrējusies kā noskrieniete un kā tagad atceros, ka skrienot domāju – nu ko viņi tur stāsta, ka skriešana ir bauda, laime utt. Kāda bauda, kāda laime? Ir tik ļoti grūti. Tādā kārtīgā skriešanas dzīvē nonācu, kad tiku trenera “nagos” – 2014.gada maijā. Tad arī tā pa īstam sāku iemīlēt skriešanu.

Pēc rakstura esi mērķtiecīga?

Tad jau sanāk, ka esmu mērķtiecīga.

Pamatā ir talants vai darbs?

Pamatā noteikti ir darbs. Varbūt talants izpildīt darbu.

Kas tevi trenē?

Mans treneris ir Aigars Matisons, ar kuru ir izveidojusies perfekta sadarbība. Mani panākumi ir tikai un vienīgi komandas darbs. Protams, bez uzticēšanās un atklātības tas nav iespējams. Kaut man nav tendence izlaist treniņus, vienmēr informēju Aigaru par kādām izmaiņām vai sajūtām pēc treniņa. Esmu arī ar sakostiem zobiem, negribīgi startējusi sacensībās, kur pati negribēju, bet treneris saka, ka jāskrien. Paldies viņam – viens no tādiem bija iegūtā otrā vieta Lattelecom Rīgas maratona 10km distancē.

Komanda

Vai ir arī kādi augstāki mērķi? Ja jau nepilna pusotra gada laikā tāds progress, tad nav jau tālu līdz olimpiskajam normatīvam…  Vai ar treneri šādas lietas arī pārrunājat?

Tāds viens gala mērķis nav. Ir vēlme pārbaudīt sevi – cik ātri es varu to distanci pieveikt. Tā kā esmu vēl tikai procesā, vēl tāls ceļš ejams. Protams, ja rezultāts tuvojas kādam normatīvam, tad, domāju, būtu grēks necensties to izpildīt. Bet tas noteikti nav gala mērķis.

Ar treneri tiek pārrunāts viss – šķiet, tas ir cilvēks, kurš par maniem plāniem, neplāniem, darbiem un nedarbiem zina visu un vēl vairāk. Viņam kādreiz ir savs skatījums uz maniem startiem, tad saliekam abu domas kopā, lai zinām, kam un kā gatavoties.

Esi zvērināta asfalta piekritēja, vai tevi var redzēt arī cita veida skrējienos?

Neesmu skrējusi ne stadionā, ne taku skrējienos. Tad jau sanāk, ka esmu asfaltniece. Visam savs laiks. Tā kā plānoju skriet ilgi un dikti, tad noteikti paspēšu visāda veida skrējienus izbaudīt.

Divus gadus Skrien Latvija seriālā biji komandas “VSK Noskrien Gliemeži” sastāvā. Kā tas iet kopā ar taviem ātrumiem? Un vai nākošajam gadam pie tevis komandu menedžeri jau nestāv rindā? Ir kādi piedāvājumi? 

Gliemežiem ir feins komandas gars, visi biedri skrien ar prieku un tanī pat laikā visiem ir atbildība par startu un komandas ieskaiti. Nav svarīgi, cik ātri ir komandas dalībnieki. Bija prieks, ka spēju dot komandai kādu punktiņu vairāk un saglabāt intrigu par augstāku vietu komandu ieskaitē. Pirmajā gadā bija sīva cīņa starp VSK Noskrien zvēru komandām, taču otrajā gadā parādījām, kurš ir zvēru karalis.

Uz nākošo sezonu ir vairāki piedāvājumi. Tad jau manīs, kad sezona sāksies.

Tavas attiecības ar velo, peldēšanu? Vai triatlons nav padomā?

Ar šosejas velo ir visciešākās attiecības. Ļoti gan ar to neaizraujos, jo skriešanas treniņi prasa savu daļu laika un resursus. Ar velo palutinu sevi pirms un pēc sezonas un nedaudz arī sezonas laikā atslodzei un galvas izvēdināšanai. Peldēšana kādreiz (sen) bija tuva lieta. Nu gan attiecības ir pārtrauktas. Triatlons noteikti nav padomā.

Krāpju kedas ar šosejas velo

Ko darīji, kad neskrēji – vai pirms skriešanas (bērnībā, pusaudžu gados) nodarbojies ar kādām fiziskajām aktivitātēm? Lasītājus varētu interesēt, kā pusotra gada laikā var tā satrenēties – pamati ielikti jau bērnībā vai vienkārši iedzimtība?

Skolas gados trenkāju basketbola bumbu. Vieglatlētika bija sveša lieta, tikai tik, cik skolā sūtīja mani skriet krosus mačos. Fizkultūra bija mīļākais priekšmets. Patika futbolu uzspēlēt, paslēpot un visu citu, tikai ne lokanība un sprints. Pēc vidusskolas sports pazuda uz daudziem gadiem, bet nu, paldies dievam, ir atgriezies. Iedzimtībai, domāju, nav nozīmes – ir vēlēšanās strādāt un atteikties no dažām lietām, lai varētu progresēt kā skrējēja.

Ko rakstīsi vēstulē Ziemassvētku vecītim?

Nekad neesmu rakstījusi Ziemassvētku vecītim. Bet nu man ir tāda iespēja – mīļo Vecīti, vēlos lūgt veselību, dzīvesprieku un mirdzumu acīs.

Novēlējums kluba biedriem.

Neskrienam citiem līdzi, skrienam sev. Noskrien!

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.