Mēneša skrējēja. Lauma

Lauma skrien, brauc ar velo, dzied, ir brīvprātīgā gan skriešanas, gan citos pasākumos, tur tempu, slēpo, dala kreklus, nozīmītes, glabā VSK Noskrien balvas, pagājušajā nedēļas nogalē izmēģinājusi prasmes arī savās pirmajās piedzīvojumu sacensībās… Ko gan viņa nedara?! Un kurš gan nezina Laumu? Iepazīsim viņu vēl vairāk – šoreiz mēneša skrējējas godā. 

• Lauma
• sāka skriet - 18/05/2008
• noskrieti - 20323 km, laiks - 2499:45:40 h
• labākais maratons - 3:58:53 (Berlīnes maratons - 16/09/2018)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 7.11 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

Tavs pirmais skrējiens mūsu lapā piefiksēts 2008. gada 18. maijā. Esi bijusi pie pašiem VSK Noskrien pirmsākumiem. Kādi bijām tad un kādi esam tagad?

Iz sen, seniem laikiem, iz simts gadu miega… mēs bijām daudz, daudz mazāk, klusāki un nemanāmāki. Tie bija laiki, kad bija jāatbild uz jautājumu, kas mēs esam un ko mēs darām. Tagad nevienam nav jautājums, jo tāpat zina, ka VSK Noskrien ir viena no lielākajām komandām skriešanas pasākumos. Un, protams, tie ir tie, kam patīk baloni.

Kā toreiz atradi Noskrien? Kuri skrējēji bija jau priekšā?

Tālajā 2008.gadā braucu uz Kuldīgu skriet piečuku, lai gan nebija īstas pārliecības vai iziešu uz starta, jo pa ceļam stipri lija lietus, ko pavadīja pērkona negaiss. Tāpat tai gadā bija talants slimot pirms pasākumiem. Kuldīgā kā vienmēr – karsts, paskriet grūti, trenētība praktiski nekāda, bet apņēmība liela. Beigās, kad pārgāju soļos, man piesējās viens cits skrējējs – Mošķis. Uzmundrināja, taujāja vai trenējos, kādu skriešanas klubu pārstāvu. Uz ko teicu, ka ne trenējos, ne pārstāvu kādu klubu. Atbraucu skriet tāpat vien. Mošķis izstāstīja par virtuālo skrējēju klubu, kas mitinājās Sigņa blogā, kur apgrozījās jau pāris skrējēji – Signis, Krishjohn, pikols, barbala un Mošķis. Tāpat arī Mareks, teicamnieks, Lielkuilis, Sanitux un Indra. Tas bija tik ļoti sen. Atceros vien, ka pēc godam pieveiktā piečuka pa 32min22sek, vēl pierakstīju adresi, lai mājās visu izpētītu. Nepagāja ne divas nedēļas un pati pievienojos VSK Noskrien.

Kuras Tev pašai bija pirmās sacensības?

Skrējiens „Apkārt Zaķusalai” 1999.gadā, kur brīnumainā kārtā ieguvu godalgoto 3.vietu meiteņu grupā. Bet kā zem VSK Noskrien karoga kā komandai startējot Nike Rīgas izaicinājuma skrējienā Mežaparkā 2008.gadā.

Ja vajag mūsu nozīmītes, jāmeklē pie Laumas, ja jāsaņem krekli, jāzvana Laumai. Darbi Tevi paši atrod?

Gan paši atrod, gan dažus tā neviļus piespēlē. Bet tā jau ik pa brīdim visiem tiek piedāvāti dažādi darbi, atliek tikai izvēlēties un palīdzēt.

Bieži piedalies mazajos skriešanas seriālos Juglas apļos, Baložu Bizonī. Kas tajos pievelk?

Kā es smejoties saku, kaut kad taču tie ātruma treniņi arī ir jāskrien. Protams, neizpaliek pienākuma apziņa, ka šodien ir jāskrien, neatkarīgi no tā, ka ir slinkums vai ārā pārāk daudz spīd saule. Ja Juglas apļi ir tepat aiz stūra, tad, lai nokļūtu Baložu bizonī vienā virzienā nākas pieveikt 20km. Protams, mazajos sacensību seriālos neiztrūkstoša ir arī tā „sētas maču” burvība, kur visi gandrīz pazīstami. Līdzīgi kā Ozolniekos.

Tu arī brauc ar velo, slēpo gan ar distanču, gan rollerslēpēm, Tavā kontā ir duatloni un triatloni. Kura ir tava īstā disciplīna? Kā sadali laiku starp visām interesēm?

Ja sākumā tā bija skriešana, tad tagad jau grūti izvēlēties starp velo un skriešanu. Varu ilgāku laiku neskriet, bet, ja nesanāk izbraukt ar velo, tad ir jūtams diskomforts. Ziemā viennozīmīgi tā ir slēpošana. Rollerslēpošana pagaidām ir tikai hobijs vasaras vakaros. Triatloni un duatloni ir atstāti tām brīvdienām, kad nekā cita nav, ko darīt. Ar katru jauno nodarbi cieš iepriekšējās. Ir grūti visu apvienot un visam atrast laiku. Un vēl tas koris, kas noēd divus darba dienu vakarus. Varbūt tāpēc cenšos (pārāk nesanāk) vairāk piedomāt pie skriešanas, jo, ja ilgāku laiku nav bijuši skriešanas treniņi, tad pēc tam ir grūtāk paskriet.

Leģendārā žirafīte Tev palīdzēja veikt pirmo triatlonu? Kuros mačos tā vēl ir piedalījusies? 

Žirafīte savu slavas mirkli piedzīvoja pirmo reizi piedaloties 2009.gada 7.jūnijā Tele2 Rīgas velomaratonā, pieveicot 77km, jeb – meitenes brauc uz jūru. Nākamais nozīmīgais starts bija 2010.gada 18.jūlijā, kad jau otro reizi piedalījos Vaidavas triatlonā, pieveicot peldus 350metrus. Pēc nepilna mēneša 2010.gada 21.augustā Rīgas svētku ietvaros, kaut kādā skrituļslidošanas pasākumā ar apvidus skrituļslidām tika nobraukti 100metri. Šoreiz biju apzinīgāka, žirafītei bija ķivere, drošība ir un paliek drošība. Jaunākais sasniegums šogad Zelta kedā (01.06.2013) noskrieti 10km.

Esi droši vien vienīgā kluba biedre, kurai ir Sportlat 50 Meistara tituls. Cik Sportlat organizētajos mačos esi piedalījusies un cik gadus vajadzēja titula iegūšanai?
 
Ja pareizi saskaitīju, tad Sportlat meistars 50 ieguvu piedaloties Valmieras pusmaratonā, skrienot kā tempa turētājai. Tāpat Sportlat mājas lapā stāv rakstīts, ka esmu pieveikusi jau 61 viņu rīkotās sacensības. Ja tā padomā – daudz. Tas nozīmē, ka vēl trīs gadi un Sportlat sacensībās būšu piedalījusies jau desmit gadus.
 
Esi pieredzējušākā tempa turētāja Latvijā. Cik sacensībās esi turējusi tempu?
 
Ja skaita no viena gala tad 2011.gadā Nordea, Ventspils, Liepājas un Valmieras pusmaratons, 2012.gadā Biķernieku, Nordea, Liepājas un Valmieras pusmaratons, 2013.gadā Biķernieku pusmaratons. Kopā saskaitot sanāk, ka ar baloniem esmu skrējusi deviņas reizes. Vēl jau varētu pieskaitīt vienu pilnībā neoficiālu Ozolnieku pusmaratonu, kura ietvaros skrēju garo treniņu vienlaicīgi turot tempu Ilksy. Finišējām ar interesantu rezultātu 2h22min22sek.
 
Viena no pirmajām dāmām meties kalnu skrējienos. 2010. gadā veici pilno Siguldas distanci, jau nākamajā gadā Monblāna CCC. Ir kādi plāni arī šajā virzienā?
 
Kad sapņo, tad aizver acis. Ir tāda klusa doma, katru gadu noskriet vienu kalnu skrējienu, kurā dod punktus. Kā arī kādu gadu atgriezties, lai vēlreiz finišētu CCC, iespējams arī TDS distancē. Lai skrietu UTMB, ir kārtīgi jātrenējas tāpēc tā lai paliek citiem.

 
Pašlaik esi pieveikusi 26 pusmaratonus. Interesantākais, ko gribētu ieteikt arī citiem?
 
Atcerēties, ka katrs pieveiktais pusmaratons ir ar kaut ko īpašs un prātā paliekošs.
 
Uz visa Tevis paveiktā fona gluži nepamanīts, palika Tavs pirmais maratons šogad. Kāpēc uz to tik ilgi bija jāgaida?

Kārtības labad jāsaka, ka klasiskais maratons manā skriešanas karjerā nav bijis mērķis. Par to, ka varu noskriet maratonu, man šaubu nebija jau pirms pāris gadiem. Drīzāk jāsaka – nebija vajadzības un vēlmes skriet tik garu viengabalainu gabalu. Domāju, ja Nordea nebūtu šogad izdomājusi finišētājiem pasniegt jauna dizaina medaļu, tad es vēl aiz vien tusētos pa pusmaratonistu klubiņu.

Jau vairākus gadus esi brīvprātīgā gan organizējot Nordea Rīgas maratonu, gan Nike Riga Run. Palīdzēšana citiem ievelk tāpat kā skriešana?

Viennozīmīgi, ar palīdzēšanu ir tāpat kā ar skriešanu – vai nu patīk vai nē. Man patīk. Tā ir iespēja iepazīt jebkuru pasākumu no otras puses, iegūt jaunu pieredzi, draugus, bieži vien neizgulēties, uzklausīt un atbildēt uz visādiem jautājumiem. Kā arī pabūt tu,r kur ne vienmēr var viegli nokļūt, piemēram, Hokeja čempionāts Rīgā 2005.gadā, vairāki Dziesmu un deju svētki, Rīgas svētki, Tele2 sarunu rekords, Okartes nakts skrējiens u.c.
 
Dziesmusvētku nedēļā tikai dziedāji vai iznāca laiks arī sportiskām aktivitātēm?
 
Tikai dziedāju. Mēģinājumi bija divas reizes dienā, no rītiem sākās agri un beidzās diezgan vēlu vakarā. Pa dienu pauze tikai tik daudz, lai paēstu, atpūstos. Pēc gājiena gan tautas tērpā un pastalās sanāca paskriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu.
 
Esi ieņēmusi godalgotu vietu arī foto konkursā “Notikums”, bieži veido sacensību fotoreportāžas mūsu lapā. Kam ir jābūt bildēs, lai parādītu maču gaisotni?

Bildei ir jābūt ar stāstu, spraigumu, emocijām vai visādi citādi interesantai, protams, tai ir jāpatīk. Ļoti bieži šādās atraktīvās bildēs figurē vieni un tie paši skrējēji, tāpēc vēl jo vairāk ir, jācenšas izcelt ko citu, piemēram, fonu, citus skrējējus vai atraktīvu parakstu. Man lielākais izaicinājums bija izveidot „Liepājas pusmaratons 2013 bildēs”, jo pati šai skrējienā nebiju klāt.

Ko mēs vēl nezinām par Taviem talantiem?

Esmu rokās turējusi gan tenisa raketi, gan gaiseni. Ir zīmēts un fotografēts. Laiks iet, intereses mainās/paliek.

Kurā brīdī Laumiic pieauga un kļuva par Laumu?

Dzīve ir pārmaiņu pilna. Tā kādu dienu izdomāju, ka vajag, lai arī šeit būtu Lauma. Domāts darīts. Pieauga, nez? To lai spriež citi.

Tradicionālais novēlējums kluba biedriem.

Dari ko gribi, kad gribi un kāpēc gribi. Negribi nedari.

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.