Punkts uz i, protams, bija uzvara Siguldas Kalnu maratonā. Un iespējams tiešī šī uzvara bija nepieciešama, lai mēs visi varētu vairāk uzzināt par Ingu. Viņas savdabīgo piegājienu, kā sākt skriešanas karjeru, vēlmi uzvarēt un 11 maratoniem sezonā. Pie šī viņas sasnieguma būtu jāpastrādā mūsu statistikas zinātājiem – interesanti, kad vēl kāda dāma to ir spējusi.
Kurā mirklī Siguldā saprati ka vinnēsi?
Otrajā aplī – pēc tilta man pateica, ka esmu līdere. Tobrīd vēl spēju smaidīt – forši, bet kas zina, cik ilgi. Dace viennnozīmīgi bija mana favorīte uz uzvaru. Mariju kaut kā no iepriekšējiem mačiem nebiju ievērojusi. Tieši šī neziņa man lika Aivaram703 apļa beigās teikt, ka viņš ir laimīgs, jo viņam ir drošs finišs, kamēr man vēl visas iespējas pazaudēt pozīciju. Pēc otrā apļa starpfinišā ēdu un stāstīju, ka gribētu zināt, cik tālu ir sekotājas. Līdz kalna galā parādījās Dace. Tad es laidos mukt. Ik pa laikam atskatoties, lai redzētu, cik viņa pietuvojusies. Trasē viņu tā arī neieraudzīju. Bet droša par 1.vietu sajutos tikai, kāpjot pēdējo reizi starta kalnā – pat, ja viņa būtu uzradusies redzamības attālumā, man bija nedaudz ko pielikt.
Raid.lv organizētajos skrējienos piedalies jau sen, kurš bija pirmais kalnu maratons?
2005.gada 30.aprīlī Daugmalē/Baldonē. Mani aicināja tiesāt, bet es izvēlējos piedalīties. Distances izvēle bija viegla – ar riteni braukt 63 km pirmajā sezonas braucienā šķita par traku. Atlika skriet. Sacensību dienā apskatīju, kur mazāka konkurence un pieteicos uz 42 km. Nezinu īsti, cik meitenes startēja, bet finišējām tikai 2 un katra savā vecuma grupā. Skrējusi pirms tam nebiju (tik, cik pirms vairākiem gadiem – skolā, universitātē kārtojot kādas ieskaites), bet iepatikās tā sajūta – uzvarēt.
Iznāk, ka tavs pirmais skrējiens sacensībās uzreiz bija krosa maratons? Citi tāda garuma distancēm briest gadiem.
Jāā, tā sanāk… Nepareizi, protams. Bet izskatās, ka man tas neko sliktu nenodarīja. Tik vien kā izraisīja vēlmi skriet.
Kā ar kalnu skrējieniem ārpus Latvijas?
Nav bijuši. Pagaidām arī neplānoju.
Kad un kāpēc sāki skriet?
2006.gadā izmēģināju otrreiz veiksmi Kalnu maratonā. Joprojām bez treniņiem, bet toties neatkopusies pēc slimības. Paliku grupā otrā. Ar āķi lūpā.
Laikam 2008.gada beigās sporta klubā body bike trenerei Jeļenai Kulago pastāstīju, ka gribu atkal reiz uzvarēt. Un tad viņa aizrādīja, ka ja grib skriet, ir jāskrien. 2009.gada sākumā izskrējām kopā dažus treniņus. Viņa pati kādreiz skrēja nopietnā līmenī.
Pagājušajā gadā, kad man jau bija pieveikti 3 kalnu maratoni, Sāremā runājos ar vienu no dalībniecēm un teicu, ka gribētu kādreiz noskriet klasisko maratonu (kas man toreiz likās kaut kas ļoti nesasniedzams un neiespējams). Viņa ļoti pārliecinoši paziņoja, ka es to varu. Vēlāk google pastāstīja, ka esmu runājusi ar Gaļinu Bernat, kura pati savulaik skrējusi maratonu zem 3 stundām. Viņa joprojām ir ātrāka par mani.
Tā ka var teikt, ka man paveicās, bija vēlme, kā arī atbalstītāji un iedvesmotāji.
Vēl varētu piebilst – šogad gan Sāremā, gan Siguldā skrējiena laikā bija stress, jo gribēju saglabāt iegūto vietu. Kaut kā labāk patīk skriet bez stresa, izbaudot pasākumu. Pērnavā distance bija pāri pusei, kad man pateica, ka esmu trešā, bet tas toreiz nekādu stresu neradīja
Kādi starti vēl šogad plānoti?
Eko maratons Klaipēdā. Vecā gada maratons Tallinā. Un 12 stundu skrējiens Igaunijā.
Cik maratoni šogad būs pievārēti?
Ieskaitot tos, kas vēl būs – 11 maratoni. Kā arī Sāremā 3 dienu skrējiens – kur 3 dienu laikā noskrien maratona distanci.
Pēc dalības sacensībās tevi droši var saukt par tuvāko kaimiņzemju eksperti. Kurus skrējienus ieteiktu kluba biedriem?
Galīgi nejūtos kā eksperts.
Noteikti iesaku Sāremā skrējienu. Tie ir skriešanas svētki 3 dienas, katru dienu cita trase. SPA viesnīcās dalībniekiem atlaides, pasākums klubā.
Tiem, kas grib labot personīgos rezultātus, iesaku skrējienus ar lielu dalībnieku skaitu. Helsinku maratons – varbūt nedaudz grūts reljefa ziņā, bet visu trases garumu var atrast dalībniekus, ko apdzīt. Tallinas maratons.
Tiem, kas grib pārbaudīt savus spēkus, kam patīk skriet pašiem/vienatnē, iesaku maratonus ar mazu dalībnieku skaitu, bez tempa turētājiem. No manis skrietajiem tāds varētu būt Pasvāles maratons Lietuvā.
Pati pie saviem skrējieniem lieku “ķeksīti” – vai gribu šajā atgriezties. Tā nu ir sanācis, ka es gribu izskriet vēlreiz Pērnavas maratonu, kurā izdevās ieņemt 2.vietu vecuma grupā un 3. vietu kopvērtējumā. Skrējiens bija grūts, jo notika vasaras karstumā, pirmā puse distances pa sauli, otrajā daļā jau parādījās arī ēna. Šogad Pērnavā maratons bija pirmo reizi, nebija daudz dalībnieku.
Mulgi maratonu neizdevās izskriet tā, kā gribējās, tādēļ nāksies atkārtot.
Un Tartu – arī pirmais – patika trase, gribas kādreiz izskriet uz laiku nevis vienkārši finišēt.
Kuras distances uzskati par savām?
Nezinu… Kaut arī šogad esmu daudz skrējusi pa asfaltu, tomēr man tas īsti pie sirds neiet. Attiecībā uz garumu – labāk garākas nekā īsākas, bet ne pārāk garas. Vēl nezinu, kāds ir tas man piemērotākais garums. Skrienot ieeju sevī un apkārtējos bieži vien nemanu. Tomēr tajā pat laikā man patīk, ja distancē var satikt ātrākos skrējējus – vienmēr ir vairāki, par kuriem var priecāties, cik skaisti viņi skrien.
Tu skrien gandrīz katru dienu. Kur tu rod motivāciju?
Man ir iepaticies skriet. Un man gribas reiz noskriet maratonu zem 3:30:00. Pa šo gadu esmu ieguvusi pārliecību, ka esmu spējīga noskriet visu distanci un labi justies. Tagad ir tikai jāpieliek ātrums. Un tur bez treniņiem neiztikt. Tai skaitā – skriešanas treniņiem.
Vai sacensībās skrien arī ko īsāku par pusmaratoniem?
2007. un 2008. gados skrējieni apkārt Vaidavas ezeram = 11.7 km. Foršs pasākums, tikai karstā laikā – jūlija vidū. Pirms šiem skrējieniem nedaudz savā nodabā patrenējos, cik nu pratu un mācēju. Šovasar ar kolēģiem skrējām Nike Riga Run stafeti. Arī to varētu pieskaitīt pie īsākām sacensībām.
Pirms skriešanas vairāk brauci ar riteni? Tagad arī turpini?
Ar riteni pēdējā laikā braucu ļoti maz. Vienu gadu piedalījos visos SEB kalnu maratona posmos. Kuldīgā nokritu ar seju uz asfalta. Paveicās, ka bijām grupas beigās – nokritām tikai divatā. Un nākamā grupa bija gana tālu, lai varētu applaudēt un apbraukt. Bet pēc tam man nākamajos posmos bija bail. No drūzmas, no kritieniem. Tagad izbraucu tikai retu reizi savā nodabā.
Skriesi visu ziemu? Vai varbūt slēposi?
Redzēs, kā sanāks. Es slēpoju agrā bērnībā – pirms sāku iet skolā (un arī ar riteni braucu – atkarībā no gadalaika). Aizpagājušajā ziemā paņēmu atvaļinājumu un katru dienu slēpoju. Pagājušajā ziemā slēpes stāvēja sagatavotas, bet ne reizi neizmantoju. Toties skrēju. Vajadzētu arī peldēt, bet tas man ļoti nepatīk.
Kāpēc noskrien.lv?
Reiz kaut ko forumā iekomentēju. Vienreiz, otrreiz. Un Mošķis pavaicāja, vai negribu piereģistrēties. Te nu es esmu….
Cik kilometrus noskriesi Jaungada 12 stundu skrējienā?
Vēl jau jānodzīvo tik tālu. Nezinu, domāju, ka ap 84 km vajadzētu būt. Aprēķins vienkāršs – ja es skriešu ar tempu 7:10min/km, tad stundas laikā būs 8.36km. Atpūtai, ēšanai utml varētu patērēt ap 2 h, skriešanai paliktu 10 h – sanāktu kopā ap 84 km. Bet man nav nekādas pieredzes tādos pasākumos. Nezinu, cik skrienama trase būs, šaura iemīta taka, kur netiek citiem garām, vai skaists meža ceļš. Pietiekami daudz nezināmo, lai prognozētu. Bet jā, man patiktu būt tajā komandā, kas uzvarēs.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
11 maratoni gadā man šķiet kas prātam neaptverams. Spēcīgi.
Kad vinnēji Siguldu, nodomāju ka šī dzelzs Lēdija gan jau pa ārzemju trailiem vien dzīvo. Bet izrādās nē, un pat netaisās. Malacis, prieks par tevi.
Visu cieņu! :)
Tikai pēdējos mēnešos pamanīju, ka tiek “nokosts” viens maratons pēc otra, bez liela stresa un reklāmas. :) Simpātiski. Prieks, ka bargā žūrija bijusi līdzīgās domās.
Par statistiku grūti teikt, nav pieejas senajiem laikiem. Ar 98% ticamību varētu apgalvot: vismaz pēdējo desmit gadu laikā citas Latvijas dāmas nav noskrējušas desmit (vai vairāk) klasiskos maratonus gadā. Iespējams, tas nav vēl noticis vispār.
:)APSVEICU ! in pielikusi pamatīgi,progress manāms katrā mačā.Intervija jauka.Varu tikai piekrist,un atkal visiem ieteikt Sāremā pasākumu – jauks tusiņš 3-dienu garumā,2013-ajā jau 40-ais ! in noteikti pēdējo gadu laikā būs saskrējusi visvairāk maratonu vienā gadā – BRAVO !:) Novēlu skriet,skriet – bet tik daudz,lai vienmēr būtu patīkams un jauks skriešanas mirklis,SKRIENAM ar BAUDU !:)
Paldies, tas bija negaidīti. Sākotnējā reakcija – kāpēc, es taču neko neesmu izdarījusi. Tik vien kā skrējusi savā nodabā.
Johny, man vienkārši Ogre kaimiņos – pats saproti, ko tas nozīmē :D Kaut arī pa Zilajiem Kalniem šogad skriets krietni mazāk nekā pirms gada un diviem. Šogad vairāk pa asfaltu.
Skatos skrējienu vēsturi, un secinu, ka pēc Valmieras maratona no mūsu sarunām turpceļā un atpakaļ ir noticis “kliksķis” uz treniņiem ikdienā un re kā, pirmā vieta SKM rokā. Es jau neko, bet šķiet laiks pievērsties arī sporta pedagoģijai un motivācijas oratorijai :P
Godam nopelnīts “Mēneša skrējējas” tituls! Sveicieni in! :)
P.S.
Kad septembrī izstāstīji par šogad noskrietiem 8ņiem maratoniem, es biju pozitīvā šokā.
Man prieks par tevi,kad tik daudz vari noskriet vienā gadā maratonus.2005 un 2006.gadā Svetlana Ivanova noskrēja 8.maratonus.
Man šķiet, svarīgi ir – cik ātri skrien. Lēnā garā jau var daudz. Katrā ziņā – vairāk nekā 1-2 sezonā.
Vai tik nav pārsists Nadeždas Kavtaskinas Maratonu skaits vienā gadā. Andulis noteikti zinās precīzāk. Apsveicu in ar Mēneša skrējēja titula iegūšanu. Diezgan droši var teikt ka gada beigās Tev būs vēl viens tituls – Maratoniste 2012.
Kāds ir mērijis Ogres apkaimē gaisa ķīmisko sastāvu? Vai arī tur zemei kāda īpaša enerģija, kas uzlabo fiziskās spējas? :D
Apsveicu in,Tevi, pirmkārt ar to, ka esi spējusi tik daudz un tik sekmīgi skriet sacensības un protams ar godpilno titulu! :)
Parunājāmies pēc finiša Siguldā un tikai pēc tam sāku likt kopā soc.portāla Endo meiteni ar VSK Noskrien in. Piedod, biju neapķērīgs ;) Jauka intervija! Visu cieņu par atdevi skriešanai, rezultāti neizpaliek ;) Ja Ainars nesavāks tevi uz 100km, tad noteikti gribēšu aprunāties par trail du Salacgrivus
matiss, ja tam “Salacgrivus” tiešām spēsi piekarināt “trail” – tad varbūt ir cerības pastumt Aināru nost! :D (Iespējams, esmu ko palaidis garām pozitīvisma frontē?)
Par statistiku. Izrādās, dāmām gadā sakrāto šosejas Maratonu rekords tomēr pieder Tamārai Merzļikinai, vismaz līdz 28.11.2007. – noteikti. Viņa jau 1988. gadā pieveikusi akurāt 10 Maratonus. http://www.marathon.lv/marathon/latmost07.doc
Pēdējos piecos gados (2008.-2012.) stāvoklis, acīmredzot, nemainījās. Domāju, droši var teikt: Tamāra joprojām ir rekordiste. Un būs tāda vēl vairākas dienas… pēc tam tituls būs jau jādala… un vēlāk… :)
aicis, paldies par atgādinājumu. Žēl, ka Svetlana Ivanova neturpina. Jāpiebilst gan, ka 8 Maratoni viņai sanāk 2005.+2006. g. kopā. (Vai varbūt skriesim.lv kas trūkst? arī iespējams)
Pieļauju, ka Maratona un tā statistikas klasiķis Gunārs Akerbergs, smaidīdams bārdā, raugās no kādas citas dimensijas uz šiem notikumiem un sarunām… :)
Visu cieņu! Mēs pārējie varam tevi apbrīnot un iedvesmoties!
matiss,
nekur in nebūs jāsavās, viņai pirmais simtnieks bez saspringuma iznāks it kā pats no sevis gadu mijā Igaunijā. Bet apdomāšanai visiem – 14. gadā Daugavpilī būs pasaules čempionāts 100niekā.
Nezinu, nezinu, kā ar simtniekiem un Salacgrīvu būs… Šogad tajā laikā bija Mulgi maratons. [Kur es distances sākumā biju otrā, beigās jau ceturtā, bet rezultātos esmu 17. starp vīriešiem :D] Tas maratons arī man dikti patika – grantene, lietus un pretvējš. Pēc tam gan parādījās asfalts. Un mežs bija dikti maz. Vienīgi – braukt uz turieni ar sabiedrisko pēdējā brīdī izrādījās nepareizi, nebiju ņēmusi vērā Positivus – sastrēgumi uz ceļa lika autobusam Pērnavā ierasties ar nokavēšanos – kad vietējais buss uz Abju jau bija prom…
Savukārt ziemā var atnākt sals, un man neiesaka skriet tik ilgi pie -25°C. Kas zina, cik kilometri savāksies.
Man gribētos piedalīties Saulgriežu skrējienā. Bet ap to pašu laiku būs Pērnavas maratons, kurā arī gribu piedalīties.
Jo vairāk informācijas par pasākumiem, jo grūtāk izlemt D:
Sirsnīgi apsveicu Tevi *** in *** !Man patīk Tava mērķtiecība un gribas spēks,kurš virza Tevi uz lieliem sasniegumiem.Es biju gandarīts,kad Tevi tā klātienē 1.Pērnavas maratonā izskaņā satiku un sapratu,ka *** in *** ir ļoti perspektīva nākotne garajās distancēs.Sumināta ar mēneša skrējējas:) titulu,jo tik daudz sezonā Noskriet maratona distances ir SUPER.Tā turēt arī turpmāk,lai pārējām sievietēm būtu no kā ņemt piemēru,kā ir iespējams tik sekmīgi Noskriet:)
Mums ir daudz labu skrējēju. Paskatoties sacensību protokolos – VSK Noskrien ne tikai ir pārstāvēts, bet arī uz pjedestāla kāpj.
Apsvecu Tevi! Malacitis, Tu tiesham esi to pelnijusi ))) Man bija liels prieks iepazities ar Tevim Rezeknes pusmaratona. Tagad varu lepoties ka braucu uz pusmartonu kopa ar shi menesha skrejeju 8))
Malacis, Inga!…, tomēr, ja ir vēlēšanās saskriet labu rezultātu 10-11 maratoni gadā tā kā būtu par daudz.Šķiet, ka ar izturību un apņēmību Ingai viss kārtībā, atliek pastrādāt uz ātrumu stadionā, lai kvantitāte pāraugtu kvalitātē un rekordi neizpaliks.Lai veicas turpmākajos startos!!!
guncha, tu tak zini – vispirms vajag bāzi saskriet, tik pēc tam likt ātrumu klāt. Nu lūk, manu bāzi veido šī gada maratoni.
Paldies – bija interesanti uzzināt ko vairāk par SKM uzvarētāju :) in, lai Tev izdodas arī turpmāk!
Es tači tev In teicu ka tu esi monstrs :P Lepojos ar tevi ;)
:)
Paldies! :)
Arī jums visiem veiksmīgi sasniegt mērķus! :))
apsveicu, konkurent! :) apbrīnoju to Tavu ”īzī pīzī sejas izteiksmi” Siguldā! Malacis! :)
nevis īzī pīzī, bet konkurentus iznīcinošu skatienu fotogrāfam izdevies pieķert ;)
:o
Es parasti skatos un brīnos, kā citiem izdodas tik labi izskatīties. Nesaprotu, vai viņi vienmēr visu trasi ir smuki un smaidīti vai arī laicīgi pamana fotogrāfus un “savācas”. Man ir bijis, ka pāris stundas pēc apbalvošanas tikai atceros, ka vajadzēja padomāt par izskatu :D
Kad Siguldā pēc otrā apļa piestāji starpfinišā, tad pēc izturēšanās likās, ka esi tikai tādu mazu līkumiņu izskrējusi. Un, šķiet, domas bija apmēram tādas: “Nu labi, drusku jau var arī patusēt, kamēr konkurentes nenāk, bet vispār jau nav nekādas nepieciešamības papildināt enerģijas krājumus vai atpūsties.” Un tad vēl tas vieglums, ar kādu aizmeties tālāk, kad Dace parādījās kalna augšā… Nezinu, vai viņa to redzēja, bet ja redzēja, tad tas bija konkurentiem vienkārši iznīcinošs skats.
Apsveicu ar godam nopelnīto Mēneša skrējēja titulu! Lai labi skrienas visi tie iecerētie un vēl neiecerētie maratoni!
Paldies! Sirdi silda šie vārdi :))
Patiesībā enerģijas krājumus papildināt būtu vajadzējis kādu stundu agrāk… Lai nebūtu pēdējās stundas jācīnās ar izsalkumu.
Sanāca pārlasīt… Domāt, plānot, sapņot jau var visu ko. Bet kā tas iegrozās.
– Uz Salacgrīvu neskrēju [hmm, kāpēc gan man liekas, ka matiss pats arī neskrēja?];
– uz Mulgi neaizbraucu;
– Bet arī uz 100nieku mani nesavāca. Kaut arī 12h skrējienā tik daudz nesanāca kilometru. Kaut arī vairāk nekā domāts iepriekš.
– Un arī maratons zem 3:30:00 atnāca pats no sevis pusotru mēnesi vēlāk, vajadzēja tikai “izteikt skaļi” to vēlmi.