Ehhh, nostaļģija pārņem, lasot un liekot kopā jaunāko mēneša skrējēja interviju – skriet, jo patīk, negribēt skriet ultras… Ir arī vēl tādi skrējēji, izrādās! Bet, ja nopietni, tad skriešanas apjoms 2018. gadu noslēdzošajai mēneša skrējējai ir tāds, ko lielākā daļa ultramaratonistu varētu apskaust. Ar pērnajā gadā noskrietajiem 5500km viņa viennozīmīgi ir līdere starp dāmām un arī no kungiem viņu apsteidzis tikai viens. Tas nozīmē, ka vidēji vienā mēnesī noskrieti 460km, nedēļā – 105km un, skrienot katru dienu, jāpieveic vidēji 15km, lai sasniegtu šādu kilometru apjomu. Bet viņas distance ir pusmaratons un sacensībās piedalās reti. Kas motivē skriet tik daudz un kur tam rast laiku? Jautājām Ginchaa jeb Gintai Zēbergai.
- Ginchaa
- sāka skriet - 30/03/2016
- noskrieti - 22800 km, laiks - 2166:31:01 h
- labākais pusmaratons - 1:30:30 (\"Noķer vēju\" - 10/10/2020)
- 2024. gadā noskrieti 0 km
- vidēji šogad 0 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 10.6 km
Nosūtīt vēstuli
Kā skriešana ienāca tavā dzīvē?
Pavisam nejauši. Nekad tā īsti neesmu bijusi ar sportošanu uz TU, turklāt vēl pirms kādiem pieciem gadiem ar putām uz lūpām apgalvoju, cik ļoti man nepatīk skriet. Skolā kross un pāris stadiona apļu man bija tīrās mokas. Skriet es sāku (ja neskaita pāris km uz tredmila trenažieru zālē), pateicoties Salaspils skriešanas seriālam “Veselības otrdiena”. Cik atceros, pirmo reizi tur piedalījos 2015. gadā, un izrādījās, ka skriet man “sanāk” tīri labi. Sāku ar 12 apļiem pusstundā, tad 13, 14 utt. Tad izdomāju, ka jāpamēģina paskriet tāpat. Sākumā skrēju 5-7 km pāris reizes nedēļā, tad sapratu, ka gribu skriet vairāk un ilgāk. Protams, sākotnēji par pulsu un tādām lietām nedomāju vispār, skrēju, cik kājas nes. Tad vairāk nekā gadu trenēju pulsu, tas bija diezgan traki skriet kilometru astoņās un vairāk minūtēs.
Kāpēc jāskrien 5500 kilometri gadā? Par tevi vairāk skrien tikai Džokers, bet viņa gadījumā skaidrs, kādi ir mērķi.
Tā vienkārši sanāca. Ne uz kādu konkrētu ciparu netiecos.
Kas tev ir skriešana? Rīta rosme, rituāls, meditācija?
Atkarīgs no situācijas, bet vispār visi trīs. Ļoti labi “pamostos” dienai, turklāt skrienot bieži vien rodas labākās idejas. Domāju, ka skrējēji mani sapratīs, ja teikšu, ka tā ir atkarība, bet ļoti laba atkarība.
Mazāk nekā 10 kilometriem nav pat vērts ģērbties?
Ha! Tas ir par mani. Protams, ne vienmēr sanāk. Ir bijis tā, ka sašļukusi atnāku mājās gan pēc diviem, gan trijiem kilometriem, kad vienkārši neskrienas. Citreiz ar “neskriešanos” gan sanāk tā, ka pirmie kilometri ir grūti, bet, kad jau esi gatavs mest mieru un iet mājās, nez no kurienes tā enerģija uzrodas. Bet kopumā, ja reiz esmu izgājusi ārā, tad vismaz stundu cenšos skriet.
Manas pirmās sacensības manā dzimtajā pilsētā Aizkrauklē. Ļoti skaista rudens diena, un interesanta trase ar finišu un startu Daugavas krastā.
Kas tevi motivē divreiz dienā vilkt kedas arī tad, kad ārā līst, snieg, slīd un salst?
Tur jau tā lieta, ka visgrūtākais ir saņemties un iziet ārā. Tad jau, kad esi izgājis, tad nekas cits neatliek – nākas skriet. Piekritīsiet, ka bieži vien ir tā, ka laiks pa logu izskatās krietni draņķīgāks nekā ir patiesībā. Diemžēl laikapstākļus es izvēlēties nevaru, tad nu nākas citreiz pacīnīties, bet pēc tam varu sev “uzsist pa plecu”. Man vienkārši vajag izskrieties, nu vajag. Un ko tur liegties – arī paēst labi un garšīgi man ļoti patīk, tāpēc arī kaloriju dedzināšana ir papildu motivācija.
Un kur tam var atrast laiku? Ko darīji ar savu brīvo laiku, kad neskrēji?
Man ir noveicies, jo darbs atrodas desmit minūšu attālumā no mājas, līdz ar to necik daudz laika netērēju, ejot uz/no darba. Tā nu tas laiciņš ietaupās. Principā jau tā ir stunda, pusotra dienā, kuru var atlicināt. Kā jau minēju, man nav grūti arī agri piecelties. Pirms es sāku skriet, es regulāri gāju uz aerobiku un citiem treniņiem, bet vēl pirms tam – biju slinka un nedarīju neko. Es esmu tāds konkrēts piemērs, ka no kārtīga sliņķa un seriālu “frīka” var kļūt par ļoti aktīva dzīvesveida piekritēju. Vajag tikai pamēģināt. A, ja nu iepatīkas? Tieši tā notika ar mani.
Rīts vai vakars?
Laikam jau tomēr rīts. Tā kā esmu izteikts cīrulis, pat brīvdienu rītos man īsti neguļas, tāpēc, ja ir laiks, dodos skriet. Man patīk tukšās un mierīgās ielas.
Takas vai asfalts? Kāpēc?
Asfalts viennozīmīgi, bet nedaudz iekļauju arī takas. Pagājušā gada “Noķer vēju” Doles salā man bija ļoti liels izaicinājums, jo tā bija tāda izteikta krosa trase, kas man bija galīgi neierasti. Līdz šim krosu es biju skrējusi tikai reizes četras, piedaloties Pierīgas sporta spēlēs Riekstukalnā, un tur distance bija aptuveni 2 kilometri. Man jau tas bija gana grūti, bet šeit trase bija nedaudz garāka par pusmaratonu. Beigu beigās bija tīri forši, un rezultāts arī sanāca pieklājīgs. Tad sāku domāt, ka varbūt arī tām takām nav ne vainas, savs kaifs tajā visā ir.
Mans pirmais kross ~ 21,5 km garumā vainagojās ar otro vietu un rezultātu 1:35:50. Pirmā reize, kad sapratu, ka arī taku skrējieni var būr forši.
Kur Salaspilī atrod jaunus maršrutus, lai neapnīk?
O, jā! Tā ir problēma. Domāju, ka ar to saskaras ikviens skrējējs savā pilsētā. Ne velti es praktiski nekur nebraucu bez skriešanas apaviem, lai varētu izskrieties citās pilsētās. Salaspilī es esmu izskrējusi laikam katru taku, katru pagalmu. Neskatoties uz to visu, pagājušonedēļ sanāca nedaudz nomaldīties privātmāju rajonā. Diezgan muļķīgi. Forši, ka Salaspilī ir Botāniskais dārzs, kas man ir dikti iecienīta skriešanas vieta. Tāpat arī savu dzimto Aizkraukli esmu izskraidījusi krustām šķērsām.
Sacensībās piedalies reti. Nav tevī sacensību gara?
Šo jautājumu man uzdod ļoti bieži. Es nevarētu teikt, ka man nav sacensību gara. Vairāk jau laikam ir tāds slinkums braukt n-tos kilometrus, jo es vairāk skrienu savam priekam. Ja kādās sacensībās sanāk tikt uz pjedestāla, tas ir tāds patīkams bonuss. Ja sanāk noskriet ātrāk, nekā ierasts, arī tas, protams, ir forši. Sacensības ir lieliskas ar to, ka lieku sev skriet tik ātri, cik varu. Ikdienā skrienu savā komforta tempā.
Vai tiešām mačos neesi skrējusi neko garāku par pusmaratonu? Tavi nedēļas, mēneša, gada kilometru apjomi velk uz gatavošanos nopietnām ultrām.
Nē! Pusmaratons ir tā distance, kas man ir ērta un patīk. Vienmēr šeit (noskrien.lv), lasot ultramaratonistu rakstus, es viņus tā apbrīnoju, bet pie sevis nodomāju, ka nez vai kādreiz es uz ko tādu saņemtos. Gribu, lai skriešana sagādā prieku. Tai pat laikā varu iedomāties tās fantastiskās emocijas, finišējot pēc 24h utt. Kaut vai tā dēļ varbūt būtu vērts pamēģināt, bet man gan jāsāk ar maratonu. Laiks rādīs!
Ezerkauliņu Salaspils pusmaratons šogad notiks jau piekto reizi, un visas četras reizes ir bijis vienkārši nenormāls karstums. Tur gan es nekad neskrienu pusmaratonu.
Nav vēlme pamēģināt, izkāpt no komforta zonas?
It kā jau šad tad kāda doma pavīd, bet ar prātu saprotu, ka tad man pilnīgi noteikti būtu vajadzīgi trenera vai vismaz kāda krietni zinošāka cilvēka padomi.
Vai vismaz ir plānā pirmais maratons?
Pagaidām nav. Plānoju “Lattelecomā” noskriet pusi un kādu garāku distanci “Stirnu bukā”. Lai gan es skrienu bieži, mana garākā distance ir bijusi ~25 km. Pagaidām man liekas, ka līdz maratonam vēl neesmu “izaugusi”. Lai gan vēl salīdzinoši nesen man likās, ka pusmaratons arī ir kosmoss.
Kā izdodas iztikt bez traumām?
Mazas traumiņas jau gadās visai bieži. Mēdzu gan aizķerties un pamatīgi apdauzīties, gan paslīdēt, bet tādas nopietnas (pārspļauju pār plecu) nav gadījušās. Vienīgi tieši pirms Ziemassvētkiem pēc 8km atnācu mājās ar asarām acīs, jo kāja sāpēja tā, kā mūžā nebija sāpējusi. Trīs dienas pat īsti pastaigāt nevarēju, bet ar ledus kompresēm, smēri (starp citu, šajā forumā ieteikto) un ārsta apmeklējumu gana ātri tiku uz pekām. Protams, gan pirms, gan pēc skrējieniem kārtīgi izstaipos. To nekad neaizmirstu.
Runājot par traumām. Tad nu, lūk, šeit es lepni devos uz augstāko pjedestāla pakāpienu (skriešanas seriāls “Veselības otrdiena”) un tikpat lepni nogāzos.
Lielākais guvums no skriešanas?
Banāli, bet esmu atradusi sev aktivitāti, kas man tiešām patīk. Mēģinājumi ir bijuši visādi. Turklāt, cik forši ir tas, ka tas, kas tev patīk, uzlabo gan labsajūtu, gan fizisko formu.
Ir arī citas sportiskas aktivitātes?
Ilgu laiku gāju uz TRX treniņiem, tagad tikai pēc skrējieniem mājās paniekojos ar spēka vingrinājumiem. Šobrīd esmu spēka treniņa meklējumos. Patīk arī pabraukāt ar riteni un garas pastaigas, ja to var nosaukt par sportisku aktivitāti. Laikam no lielākās daļas cilvēku atšķiros ar to, ka man nepavisam nepatīk peldēt un slēpot.
Mērķis 2019. gadam?
Turpināt skriet un “neizdegt”. Pagaidām plānā ir divi pusmaratoni, kuros gribētos uzlabot savu PB.
Novēlējums kluba biedriem.
Galvenais, lai nezūd motivācija sevi pilnveidot un sasniegt izvirzītos mērķus, kādi nu katram tie ir.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Apbrīnojama kilometrāža! Lai izdodas PB!
Yuhuuu, apsveicu! Prieks ieraudzīt Veselības otrdienas bildes šajā sadaļā. Lai izdodas viss iecerētais!
Super pozitīvā intervija! Lai veicas turpmākajās skriešanas gaitās :)
Spiežu pogu “skauž” par apjomu. Temps arī ideāls 24h skrējienam. Izskatās, ka no Aizkraukles nāk īsteni skriešanas talanti un Normunds7 nav vienīgā rokzvaigzne. Apsveicu Ginchaa ar MS titulu un drīksti papildināt 2019.gada mērķus ar oktobra PČ 24h Albi Francijā ;) Ja kājas iztur eosošo slodzi, tad der sev uzdāvināt diennakts festivālu Latvijas komandā
Apsveicu ar kronīti!
“ar putām uz lūpām apgalvoju, cik ļoti man nepatīk skriet” – sounds like my wife :) vai vari atbraukt un “pielaist” skriešanas slimību manai sievai ? :D
ha-haa, Matīss noskatījis jaunu upuri! :D
Paldies visiem par labajiem vārdiem! Lasu komentārus, un smaids līdz ausīm.
Zigi, skriešanas slimību man nav sanācis pielaist pilnīgi nevienam, pat saviem tuvākajiem ne :) Ar to jāsaslimst pašam, citādi nu nekā.
Super intervija, super skrējēja! Teiktajā un attieksmē sadzirdēju daudz radniecīga. Paldies!!!
Malacis! Lai tas maratons atnāk ar prieku un smaidu uz lūpām ;)
Ar shitadu aerobo baazi var lielas lietas izdarit. To var nojaust tikai paskatoties uz bildi ar 231 numuru. Gan jau kaads var palidzet ar padomu. Lai veicas!
Neklausies Matīsā!
Ar tādu kilometrāžu, skriešanas prieku un pusītes rezultātu tu maratonu vari noskriet uz līdzenas vietas! Pilnīgi brīnos, ka tas sen nav jau izdarīts :D
Apsveicu ar kroni! :)
Gincha, atceros cik ļoti tu kādreiz biji ar sportu uz Jūs :D Prieks par taviem rezultātiem, es vēl ne tuvu nevaru tikt :)
Apsveicu!Noskrieniešu pulks palielinās ar jauniem un aktīviem skrējējiem.
Paldies JUMS visiem! Kārtejo reizi pārliecinos, ka skrējēji ir dikti forši :)))
Super!
Prieks par meiteni! Kaut man ir jau 76 gadi, skrienu katru trešo dienu (arī ziemā). Pagājušo gadu līdz Latvijas simtgadei, par godu tai, noskrēju 1 000 km.Kuru interesē skat Latvijas avīzi 08.11.2018 numura attiecīgo publikāciju par manu skriešanu.
Kur palikuši mēneša skrējēji šogad?
Paņemts radošais atvaļinājums.