Maratontūrists

Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm.

Barselona 

6.marts 2011 (02.03.2011-09.03.2011) Mājas lapa

Rezultāts – 2:59:00

Organizatoriskā puse ļoti laba – viss notiek kā solīts pasākuma programmā. Starta pakā ir iekļauts krekliņš (es pārpratuma pēc dabūju divus – ar un bez apdrukas), auduma soma un kupons uz pasta party, kas sniedz iespēju satikties ar citiem skrējējiem. Labs Expo piedāvājums – tiku pie jaunām skrienamajām drēbēm. Arī emocionāls baudījums startā garantēts – skanot himniskajai „Barcelona” pār tūkstošgalvaino sportistu pūli birst krāsains konfeti. Ir iespaidīgi.

Trase – viens samērā līdzens aplis viscaur pa pilsētu ar iespēju baudīt neatkārtojamo Barselonas arhitektūru. Daži nelieli kāpumi pār viaduktiem.

Traki līdzjutēji vārda vistiešākajā nozīmē. Krāsaini, skaļi un ļoti, ļoti atbalstoši. Tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, kas palīdzēja sasniegt negaidīti labu rezultātu.

Katram maratona distances cienītājam noteikti jānoskrien BCN maratons. Sevišķi ieteicams iesācējiem – dēļ lieliskā trases izvietojuma un līdzjutēju atbalsta.

Bonusa punktus pasākumam piešķir Gaudi māksla, aromātisks gaspačo (pārsteidzoši labs ir tetrapakās nopērkamais), spāņu vīnu degustēšana un iespēja ātrāk sagaidīt pavasari pēc garās ziemas (~19°). Un, ja vēl iespējams – izīrēt istabu no kāda īstena vietējā. Mēs tā darījām, lai būtu ekonomiskāk, bet galu galā secinājām, ka tā ir daudz vairāk iespēju izbaudīt Barcelonas kolorītu – to, kas parastam tūristam paliek neatklāts. Jāņem vērā, ka smalku viesnīcu un komforta cienītājiem šis variants gan nebūs piemērots.

Izmaksas (visas norādītās izmaksas, izņemot dalības maksu, ir attiecināmas uz divām personām.): 50€ dalības maksa, 153€ aviobiļetes, 8.6€ sabiedriskais transports (tikai ar maratonu saistītie pārbraucieni), 96€ naktsmājas.

Milāna

10.aprīlis 2011 (08.04.2011 – 11.04.2011) Mājas lapa

Rezultāts – 3:39:36

Pēc organizēšanas stila uzreiz top skaidrs, ka maratons notiek Itālijā. Interesanta situācija izveidojas gan ar maratona bukletā esošo starta laiku un norādītajiem transportiem uz starta zonu, gan faktu, ka karstasinīgajiem itāļu autovadītājiem ir pilnīgi vienalga par to, ka notiek kaut kāds maratons. Tā kā ar šīs zemes nacionālajām īpatnībām esam pazīstami, tad saprotam, ka mūsu dēļ paradumi netiks mainīti un uztveram visu ar smaidu.

Starta pakā iekļauts krekliņš, auduma taša un milzum daudz reklāmu. Divas smaidīgas meitenes pasniedz arī ielūgumu uz pasta party. Tas galu galā izrādās mazapmeklēts maksas pasākums nelielā nojumē (ar neestētiska paskata makaronu katlu), kas galīgi neatbilst līdz šim vērotajiem PP kaut dēļ idejiskās puses – draudzīga domu apmaiņa ar citiem maratonistiem, jo viņu tur vienkārši nav. Fui, itāļiem par šo! Pasta taču viņu nacionālais ēdiens. Cerams, ka šoreiz tā ir tikai Milānas komandas neizdarība. Expo piedāvājums arī visai nabadzīgs.

Trase – Starts industriālajā (izstāžu) rajonā, pirmie ~15km pa Milānas pievadceļiem bez īpašas iespējas skata piesaistei. Pārējā trase pa pilsētu, tai skaitā caur Duomo laukumu. Kopumā trase līdzena, vajadzētu būt ātrai.

Līdzjutēji atbalsts rīta pusē samērā viduvējs. Taču iesilstot pusdienlaika saulītei Duomo laukuma tuvumā arī itāļi ir iekarsuši. Finiša zonā nākas nožēlot, ka nav ausu aizbāžņi līdz, it sevišķi, kad uz goda pjedestāla parādās Itālijas skrējēja. Sajūta, ka atrodies burziņā – visi kliedz, apkampjas, bučojas. Nu pilnīgi un absolūti traki ļautiņi – pozitīvā nozīmē protams.

Mūsu izvēle par labu Milānas maratonam tika izdarīta dēļ nepārvaramajām simpātijām pret šo zemi un pieņemamā datuma.

Trases dēļ Milānu noteikti otrreiz neizvēlētos, bet pavasari (dienas vidū ~30°), gan varētu baudīt vēl kādu reizi, neskatoties uz to, ka esam jau šeit pabijuši iepriekš.

Potenciālajiem braukt gribētājiem iesakām izbaudīt rāmo dzīves plūdumu a la italia stilā. Mums patika pikniks Sempiones parkā, vīna baudīšana Duomo pakājē un protams, īsts gelato. Ja esat pirmo reizi Milānā, tad noteikti ir vērts apskatīt Duomo, Santa Maria delle Grazie, mākslinieciski – romantisko Navigli kanāla rajonu, Sforzesco pili un, ja vēl gribas ar glanci, tad jādodas uz La Scala (tikai biļetes gan vēlams pasūtīt iepriekš).

Nota bene!

Ja esat pedantiski – precīzie latvieši, tad bruņojieties ar krietnu devu pacietības un humora izjūtu vai brauciet uz kādu citu valsti, jo gandrīz nekas šeit nenotiek paredzētajā laikā. Tas attiecas uz visu – pat lidostām, muzejiem u.c. iestādēm.

Ak jā – nedrīkst aizmirst, ka itāļi bauda siestu. Tas nozīmē to, ka lielākā daļa veikalu un restorānu arī ir slēgti laikā ap 13:30 – 16:00 (vaļā ir vien turku mazie ūķīši), tāpēc par vēderpriekiem jādomā laicīgi.

Vēl būtu ideāli, ja jūsu rīcībā būtu kaut dažas frāzes itāļu valodā, jo angļu valodā pārsvarā sazināties var tikai viesnīcās. Mūsu izdzīvošanas minimums bija caffe americano un mercato.

Noteikti paņemiet līdzi arī sev vēlamo želeju marku, jo mani itāļu piedāvātais šoreiz pamatīgi iegāza un rēķinieties, ka var būt arī visai tveicīgs laiks, kas lielai daļai skrējēju liekas apgrūtinošs apstāklis.

Izmaksas: 40€ dalības maksa, 133€ aviobiļetes, 35€ sabiedriskais transports, 133€ naktsmājas.

Rīga

22.maijs 2011 Mājas lapa

Rezultāts – 2:55:57

Patīkami, ka Rīgas maratona rīkotāji katru gadu cenšas kaut ko uzlabot pasākuma organizatoriskajā pusē. Šogad, piemēram, izmainot trasi. Kā jau katru gadu, dalībniekiem tiek somas ar našķiem no Rimi (vienīgi gribētos tomēr auduma, nevis papīra). Expo piedāvājums samērā mazs, bet nepieciešamāko var atrast.

Iegūt krekliņu ar maratona simboliku un apmeklēt pasta party latviešu gaumē iespējams, ja esi gatavs ieguldīt vēl papildus naudas summu. Bet tas ir pilnīgi saprotams, jo maratona dalības maksa ir salīdzinoši niecīga.

Starta/finiša zonā, kā arī šur tur trasē ir domāts par sportistu uzmundrināšanu un līdzjutēju izklaidi – mūzika, karsējmeitenes u.c. labumi. Protams, ka ir pieejami arī atjaunojošie dzērieni sportistiem.

Trase – divi apļi, kas savstarpēji pārklājas minimāli. Iespēja šķērsot divus tiltus. Šajā versijā vispatīkamākā, salīdzinot ar iepriekš Rīgā skrietajām.

Līdzjutēju uzmundrinājumi dzirdami visa skrējiena laikā. Ņemot vērā to, ka esmu populārākā latviešu vārda valkātājs, tad iespējams, ka kāds no saucieniem „Turies, Jāni!” nav domāts tieši man, bet vienalga patīkami. Un protams, jauki, ka šoreiz atbalsta komandai var pievienoties visi mani personīgie līdzjutēji. Izskatās, ka meitenēm tas sagādā prieku un nākamgad arī viņas varētu noskriet kādu no distancēm.

Tempu turēt palīdz pūtēju orķestris uz Vanšu tilta. Vienīgi nelielais Ķīpsalas gala loks ir tāds vientulīgs un izmiris, kas nedaudz pamaina skrējiena ritmu.

Rīgas maratons sniedz iespēju ikvienam pamēģināt kā tas ir – skriet maratonu, un izvērtēt, vai tas ir tas, kas ir pa spēkam un, ko vēlamies darīt turpmāk. Nav jāmēro garš ceļš, nav jāadaptējas svešos klimatiskajos apstākļos – vien regulāri jātrenējas, jāpiesakās maratonam un jāizbauda savējo atbalsts. Ir taisnība tiem, kas saka, ka mājās pat sienas palīdz.

Arī es turpināšu reizi gadā savā maratonu kalendāra plānā iekļaut Rīgu. Ir interesanti salīdzināt, kas ir mainījies pasākumā kā tādā, sekot līdzi savu rezultātu maiņai un vienkārši atklāt vasaras sezonu tepat mājās.

Izmaksas: 12Ls dalības maksa, 2Ls sabiedriskais transports.

Helsinki

20.augusts 2011 (19.08.2011 – 21.08.2011) Mājas lapa

Rezultāts – 2:58:08

Vispretrunīgāk vērtētais maratons, ja runājam par maratona „virtuves” pusi. Expo piedāvājums pieticīgs, bet tā kā želejas kopš Milānas likstām ņemu līdzi savas, tas man nerada nekādu diskomfortu. Pluss par interesanto un samērā grūto trases izkārtojumu. Mīnusi par īpatnējo mantu glabātuvi (iespēja nolikt somu kaut kur uz krēsla stadionā) un brīžiem haotiski sakārtoto trasi – bez norobežojumiem u.c. sīkām, bet traucējošām nekārtībām. Gandrīz paliku bez savas želejas vienā no posmiem, jo satiksmi regulējošais darbinieks, minūtes divas pirms vadošo skrējēju parādīšanās vēl nezināja, kur tiks novadīta skrējēju plūsma, lai netraucētu auto satiksmi. „Maybe there! Or maybe this way!” Tāda pilnīgi relax attieksme.

Starta paka ļoti savdabīga. Kafijas paka, liela šampūna pudele ( par to pasmaidījām brīdī, kad ievērojām – lielai daļai skrējēju cieņā ir gludi skūta galva), saldumi un krekliņš.

Visas dienas garumā maratona sponsors Lidl cienāja sportistus un līdzjutējus ar desiņām un atspirdzinošiem dzērieniem. Neizpalika arī mūzika un uzmundrinošas runas starta/finiša zonā un skrējiena laikā.

Trase – viskalnainākā, kādā līdz šim esmu skrējis. Daudz parku un krastmalu, tai skaitā ar spēcīgu pretvēju, tomēr ietverts arī pilsētas centrs.

Līdzjutēji – daudz, skaļi un atraktīvi. Droši vien tāpēc, ka somiem skriešana hobija līmenī ir tāds kā nacionālais sporta veids, ar apsveicamu tendenci – skriet veselības, nevis rezultāta labad. Fantastiska ir sajūta finišējot – tev uzgavilē viss stadions.

Helsinku maratonu noteikti ir vērts pamēģināt dēļ trases reljefa un finiša stadionā. Lai arī nebiju savā labākajā sportiskajā formā (šķiet dēļ nepareizās brauciena plānošanas), tomēr šis bija viens no emocionāli patīkamākajiem maratoniem, tieši iepriekšminēto apsvērumu pēc.

Pilsētu šoreiz paspējām aplūkot vien tik, cik nācās mērot ceļu no ostas uz starta vietu un maratona trases tuvumā – Sibeliusu, varenos klints akmeņus un sakoptos parkus.

Mūsu saplānotā ceļojuma shēma, šķiet, nebija īpaši pareiza. Pirmsmaratona dienā ar auto braucām uz Tallinu (nakšņojām viesnīcā), maratona rītā agri sēdāmies Vikingline prāmī un pēc pāris stundām bijām klāt. Pēc maratona atkal mērojām ceļu ar prāmi atpakaļ un pavadījām vēl vienu nakti hotelī.

Šķiet, labāk būtu bijis nakšņot Helsinkos, jo tad izpaliktu agrā celšanās, kā arī fakts, ka turp braucot prāmi varen labi šūpoja un tas noteikti nepalīdzēja jau tā gana grūtajā distancē.

Vēl jārēķinās ar augstākām izmaksām, ja gribat pusdienot. (Piemēram, pudele dzeramā ūdens lielveikalā maksā ~1.86€.)

Ja gadījumā pa pilsētu staigājot izmantosiet karti, tad esiet uzmanīgi lasot ielu nosaukumus. Somu valoda ir visai viltīga – viens nepareizs burts vārdā, un jūs attapsieties pavisam citā vietā, kā bijāt plānojuši.

Izmaksas: 55€ dalības maksa, 43Ls benzīna izdevumi, 36€ prāmis (izmantojot Tallinas maratonā iegūto Vikingline atlaižu kuponu), 34€ naktsmājas

Valmiera

18.septembris 2011 Mājas lapa

Rezultāti – 2:57:06

Prieks, ka maratona distance ir noskrienama arī ārpus galvaspilsētas un pulcē krietnu bariņu skriet gribētāju. Ir arī īsākas distances un bērnu skrējiens.

Sākumā šķiet, ka noorganizēts arī ne sliktāk kā citur. Ir gan soma ar našķiem (par ko visvairāk priecājas mūsu jaunākā maratoniste), makaronu ēšanas burziņš un izklaides līdzjutējiem. Ja ir vēlēšanās, var iegādāties arī krekliņu ar maratona simboliku, želejas u.c. sporta inventāru.

Pēc skrējiena tomēr nākas secināt, ka Valmierai ir vēl uz ko tiekties. Distance varētu būt maķenīt interesantāka, bērnu skrējienu tomēr ieplānot tā, lai tas nav vienlaicīgi ar maratona distancē startējošajiem skrējējiem (veidojās tāds neliels haoss gan trasē, gan finiša zonā) un gribētos tomēr arī ko vairāk par ūdeni dzirdināšanas punktos.

Trase – četri apļi ar vienu nelielu kāpumu apļa vidū un otru mazliet lielāku beigās. Sajūta brīžiem kā skrienot ikdienas skrējienos.

Atbalstītāji starta/finiša zonā patiešām daudz. Brīdī, kad startē mazie „maratonisti”, saucienu troksnis sasniedz savu augstāko slieksni – liekas, ka izšķiras olimpiskās medaļas liktenis. Atsevišķos trases punktos redzami aktīvākie valmierieši ar plakātiem, kas uzmundrina visus skrienošos. Bet ir arī gana daudz vietas, kur vari skriet cēlā vientulībā un nodoties filozofiskām pārdomām par dzīvi.

Valmierā ieteiktu skriet tāpēc, ka tas tomēr ir pašmāju maratons ar visu no tā izrietošo – vienkārša trase, zemas izmaksas un savējo atbalsts. Patiks arī tiem, kas nemīl lielu drūzmu, jo salīdzinoši ar Rīgas maratonu krietni mazāk skrējēju. Lielāka iespēja arī pašam kontrolēt sava skrējiena gaitu, nevis ļauties psiholoģiskajam spiedienam un sākumā uzņemt pārāk ātru tempu aizskrienot līdzi plūsmai.

Pēc skrējiena var gardi papusdienot „Rātes vārtos” (tieši blakus sacensību centram) un aplūkot Valmieras vēsturisko centru – pilsdrupas, Sīmaņa baznīcu.

Izmaksas: 9Ls dalības maksa, 0Ls transports un naktsmājas (apvienojot ar ciemošanos pie radiem).

Venēcija

23.oktobris 2011 (21.10.2011 – 25.10.2011) Mājas lapa

Rezultāti – 2:51:41

Pasākuma organizācija viennozīmīgi lieliska. Ir padomāts par visu. Plašs preču klāsts Expo (tiesa gan, par nedraudzīgākām cenām kā BCN). Transports skrējējiem no/uz sacensību centriem (arī brauciens ar kuģīti), dzērieni trasē, ievīstīšana sildošā folijā un garda pasta pēc finiša. Starta pakā atrodami našķi un kā patīkams pārsteigums (jo netika solīts) – maratona krekliņš. Finiša zonā augļu/atspirdzinājumu galdi.

Interesanta atkal ir itāļu taktika ar starta laiku, kas nav iepriekš paredzams (iespējama ~ 1/2h laika nobīde) un Marka laukumā pietrūkst pulksteņa, kas rādītu skatītājiem skrējēju laiku.

Trase – līdzena un ātra, vienīgie kāpumi uz gājēju tiltiņa pie San Giuliano parka, pašā parkā un uzskrienot uz Brīvības tilta, kā arī 14 tiltiņi Venēcijā. Sākums pie iespaidīgās Pisani muižas, tad patīkams skrējiens gar kanālu, caur Mestres vecpilsētu un parku, tad emocijām pilns skrējiens pār ~4km tiltu uz Venēciju un neaizmirstami pēdējie kilometri un finišs.

Labākus līdzjutējus par itāļiem nemaz nevar vēlēties. Visur dzirdams – Corri, corri! Neskatoties uz to, ka skrējiens sākas ~25km no Venēcijas piepilsētas (Mestres), skatītāju atbalsts jūtams visas distances garumā. Īpaši pacilājošas sajūtas pārņem skrienot pēdējos trīs kilometrus. Daba ir bijusi šogad vēlīga (plūdu nav) un man ir tā laime izskriet goda apli Marka laukumā, kur ikvienu sveic iespaidīgs skatītāju pūlis.

Varu apgalvot, ka, uzsākt maratontūrista gaitas, mani pamudināja tieši Venēcija. Kādā no katalogiem bija ielūgums ar 25.jubilejas maratona foto – skrējējs, kurš pa sarkano paklāju dodas uz finišu Marka laukumā. Iedomājos, ka vajadzētu pamēģināt noskriet arī kaut kur ārpus Latvijas. Diemžēl uz jubilejas pasākumu vairs nevarēja pieteikties (ierobežotā dalībnieku skaita dēļ), tāpēc sāku ar citām vietām. Galu galā izdevās realizēt arī domu par skriešanu Venēcijā. Taisnības labad jāpiebilst, ka sarkanā paklāja tomēr nebija.

Venēcijas maratonu ir vērts skriet, ja esi dzīves baudītājs. Kur vēl ir iespējams noskriet maratonu šķērsojot 14 tiltus? Nemaz nerunājot par sajūtām, kas pārņem skrienot pa tiltu, kas savieno Venēciju ar cietzemi. Daba, arhitektūra, itāļu virtuve, smaidīgi cilvēki – tāda dolce vita esence vienuviet. Populārākās apskates vietas, ja vēlēsies, atradīsi jebkurā tūrisma ceļvedī. Mums interesantāk šoreiz šķita nesteidzīgi maldīties pa mazajām ieliņām un baudīt vīnu, raugoties garām slīdošajās gondolās, jo Dodžu pili, Rialto tiltu Murāno/Burāno salas un citas ievērojamas vietas esam apskatījuši jau iepriekšējā reizē apceļojot Itāliju.

Tiem, kas grib ekonomiskāku ceļojuma modeli – izvēlieties naktsmītni ārpus Venēcijas (vislabāk Mestri – ideālās satiksmes dēļ) un nepusdienojiet centra krogos. Arī suvenīri mājiniekiem gaumīgāki atrodami mazajās ieliņās. Ja nakšņojiet Mestrē, tad ir vērts vienu vakaru veltīt vecpilsētas apskatei. Pavisam neliela, bet skaista.

Noteikti nobaudiet saldējumu. Vīna cienītāji savukārt būs patīkami pārsteigti par lambrusco secco – sauss, viegls un dzirkstošs. Mmm! Pie mums gandrīz neiespējami ko tādu dabūt.

Izbrauciet ar kuģīti pa līci – paveras pastkartīšu cienīgs skats uz Venēciju.

Izmaksas: 64.9€ dalības maksa, 133€ aviobiļetes, 35€ sabiedriskais transports, 192€ naktsmājas

Kopsavilkums

Ja tavs mērķis nav piedalīties olimpiskajās spēlēs un skriešana ir veids kā uzturi sevi formā, tad maratontūrisms ir viens no labākajiem variantiem, kā to darīt. Protams, nebūšu liekulis, atzīšos – ir patīkami redzēt, ka arī rezultāts tomēr no reizes uz reizi mazliet uzlabojas.

Savā nākamās sezonas plānā mēģināšu iekļaut arī kaut ko mazliet eksotiskāku, lai paplašinātu maratontūrisma pieredzi. Ja arī Tevi ir uzrunājis šāds sportošanas veids, tad ielūkojies maratonu kalendārā un: „Saņemies, trenējies, noskrien – tiekamies kādā no nākamā gada maratoniem!”

Barselona		2:59:00
Milāna		3:39:36
Rīga		2:55:57
Helsinki		2:58:08
Valmiera		2:57:06
Venēcija		2:51:41