Maratons Latvijā

Latvijā notikušas 220 maratona sacensības, no kurām pirmās – 1927.gada 31.jūlijā Liepājā. Tiesa, pirmais treniņmaratons Latvijas teritorijā datēts vēl senāk, bet par to nedaudz vēlāk. Valmierā pavisam drīz notiks 221. maratons, kas būs arī 2013.gada Latvijas čempionāts 42,195km jeb maratona distancē. Maratoni tikuši rīkoti arī Gulbenē, Daugavpilī, Ugālē, Kuldīgā, Rojā, Jelgavā, Viļakā, Ēdolē, Jūrmalā, Stučkā (tagadējā Aizkrauklē), Viesienā, Olainē, Ozolniekos, Skrundā, Priekulē, Ikšķilē, Pastendē, Ogrē, Madonā, Ventspilī un, protams, Rīgā, kā arī trīsreiz bijis maratons Rīga-Ogre.

13 maratoni Latvijā vienā gadā! Tas bija iespējams gan 1988. gadā, gan nākamajā – 1989. gadā, kad bija vērojama pieaugoša dzimstība, un, domājams, neviens neļaunotos, ja šos faktus saistītu kopā. Vēlākajos gados saruka gan mūsu, gan maratonu skaits. Pēdējos trīs gados esam iztikuši vien ar pārīti klasiskas skriešanas pasākumu sezonā.

Kurš gan nav dzirdējis par Tautasdziesmas maratoniem trešās atmodas laikā! Oktobris bija mēnesis, kad Biķernieku trase pulcēja brīvības alku pārņemtos skrējējus uz varoņdarbiem.

1988.gadā 251 finišētājs maratona distancē.

1989.gadā 255 sasniedza finišu Tautasdziesmas maratonā.

1990.gadā 310 finišētāju, kas pēcāk netika pārspēts 21 gadu. Jāpiebilst, ka arī šajā gadā nebija dikti maza maratonu izvēle. Mierīgu prātu varēja Latvijā noskriet 10 maratonus no februāra līdz oktobrim.

1991.gada jūlijā Tautasdziesmas maratonam piepulcējās Starptautiskais Rīgas maratons, kas piecus gadus notika vasaras vidū, tad gadu jūnijā, lai no 1997.gada turpmāk noritētu maijā. Tikmēr dziesmotais Tautasdziesmas maratons pēc astoņiem gadiem nedaudz zaudēja patriotisko noti un kopš 1996.gada savos pēdējos piecos pastāvēšanas gados tiek dēvēts par Tautas maratonu.

Tabulā vērojam, kā finišētāju skaits abos grandos samazinājās gadu no gada, līdz 21.gadsimtā paliek tikai maijā rīkotais Rīgas maratons, kurš laika gaitā zaudēja vārdu “Starptautiskais”.

Dalībnieku skaits (Starptautiskajā) Rīgas maratonā

Sešus gadus maratonu maijā saņēmās noskriet vien katrs desmittūkstošais Rīgas iedzīvotājs. 21.gadsimts dižpilsētā bija sācies ar citām prioritātēm un skriešana par modes lietu kļūs otrajā desmitgadē.

Valmierā maratoni tikuši rīkoti laika posmā no 1983. līdz 1989.gadam, tostarp 1984. un 1986.gadā pat divreiz, jo šajos gados Latvijas čempionāts aizvadīts tieši šajā pilsētā. Pēc tam 1995. un 1996.gadā maratons Valmierā atgriezās, lai pieklustu uz desmit gadiem, kad iniciatīvu uzņēmās biedrība “SPORTLAT”, kas 2007.gadā atdzīvināja maratona tradīcijas šajā Vidzemes pilsētā. Šajā pašā gadā Nordea banka kļuva par Rīgas maratona ģenerālsponsoru, un tika pāršķirta jauna lappuse Latvijas maratona vēsturē.

Skaitļi neliecina, ka Rīga vērienīguma ziņā pārspētu Valmieru desmitkārtīgi. Maratona distancē finišētāju skaits 2012.gadā atšķiras vien 2,4 reizes.  Rezultātu ziņā pēdējos divus gadus Valmierā zem trim stundām noskrēja 15 maratonisti ar uzvarētāju laiku 2h30min un 2h35min, kamēr Rīgā 2h34min un 2h35min – labākais rezultāts. Pēdējos divos Nordea Rīgas maratonos ātrāk par trim stundām skrējuši 17 un desmit sportisti.

Rīgā ātrākos no Latvijas pārstāvjiem apbalvo pašvaldība, tikmēr Valmierā pēdējos sešus gadus tiek noskaidroti Latvijas čempioni maratonā. Šogad būs septītā reize pēc kārtas, kad Latvijas Vieglatlētikas savienība apsveiks labākos valsts maratonistus un dalīs augstākā kaluma medaļas.

Pirmais Latvijas čempionāta medaļu komplekts tika sadalīts 1927. gada 28. augustā Rīgā:

zelts – Kārlis Bukass (dz.1903)  – 3:07:15,4

sudrabs – Arturs Motmilllers (dz.1900)  – 3:22:27,4

bronza – Eduards Tūbelis (dz.1890) – 3:28:44,4.

Kārlis Bukass

Četras nedēļas iepriekš notikušajās pirmajās sacensībās maratondistancē Liepājā 23 gadus jaunais talants Kārlis Bukass uzrādīja krietni labāku laiku 3:01:14. Gadu vēlāk viņš kļuva par Latvijas meistaru slēpošanā stafetē.  1936. gadā ieguva olimpieša statusu un piedalījās Ādolfa Hitlera atklātajās IV Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas notika Bavārijā. Kārlis Bukass startēja distanču slēpošanas 18km distancē un izcīnīja 69. vietu. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas pirmais čempions maratonā dzīvoja Kanādā.

Neticami, taču pagājis simts gadu, kopš latvietis skrēja maratonu laikā, kas šodien ir sapnis daudziem. 1912.gada jūlijā cariskā Krievijas impērija uz Stokholmas olimpiādi nosūtīja piecus maratonistus, no kuriem trīs bija latvieši – Aleksandrs Upmals, Aleksandrs Kapmals un Andrejs Krūkliņš. Puse no 68 maratonistiem distanci nepabeidza, tostarp visi latvieši. Gatavošanās notikusi pāris mēnešus iepriekš hipodromā, kur vajadzējis trijos no rīta sākt skriet 37 apļus. Andrejs Krūkliņš finišējis pirmais ar 2:59:46 rezultātu. Aiznākamajā gadā olimpietis Aleksandrs Kapmals 2.Viskrievijas olimpiādē laboja Krievijas rekordu.

Taču pirmais maratons treniņrežīmā fiksēts 1904.gada 6.maijā ar startu 4:20 no Rīgas Rātslaukuma. Septiņi dalībnieki ar intervālu startu ik pēc desmit minūtēm devās Jelgavas virzienā. Finišu sasnieguši visi un labākais rezultāts 4h5min fiksēts 18 gadus jaunajam Augustam Dikmanim. Pirms simts gadiem katru, kurš pieveica šādu distanci, uzskatīja par pārcilvēku un īpašu varoni. Leģendu par 42 195 metriem zina daudzi, taču to, ka 1908.gada Londonas olimpiskajās spēlēs pilsētas stadionā karaliskās ložas priekšā varoņus sagaidīja 75 tūkstoši skatītāju, zina retais. Pūlis zināja, ka maratons ir drāma finiša spurtā un to arī sagaidīja. Itāļu līderim bija gan nepareizais celiņš, gan dehidratācija, gan vairākkārtēja celšanās pēc pakrišanas, gan amerikāņa parādīšanās stadionā un diskvalifikācija. Skatītāji tika pie drāmas 350m un 10 minūšu garumā.

1984.gadā Losandželosas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika sieviešu maratons. Latvija par gadu apsteidza Starptautisko olimpisko komiteju un elegantu medaļu komplektu sadalīja 1983.gada 30.jūlijā Rojā.

Zelts – Daina Linde (dz.1957) – 3:05:29

Sudrabs – Tamāra Merzļikina (dz.1939)  – 3:10:15

Bronza – Regīna Šulmane – (dz.1949) 3:42:51

Negribas teikt, ka dāmām spriedze par uzvaru nav bijusi. Varbūt kādu izbrīna Roja? Latvijā maratoni tikuši rīkoti vairāk kā 20 pilsētās, un pagaidām kuplākais ārpus Rīgas noticis Jelgavā gadu pirms pirmā Tautasdziesmas maratona, kad finišu sasniedza 177 skrējēji. Pērn Valmierā pie piemiņas medaļām tika 159 maratonisti. Vai šogad vēsture tiks pārrakstīta?

2012. gada LČ maratona distances medaļu ieguvēji:

Vīrieši

Zelts – Aigars Fadejevs (dz.1975) – 2:35:45

Sudrabs – Kristaps Kaimiņš (dz.1979) – 2:39:39

Bronza – Andrejs Jesko (dz.1982) – 2:42:00

Sievietes

Zelts – Anita Kažemāka (dz.1990) – 2:52:00

Sudrabs – Dace Lina (dz.1981) – 3:12:42

Bronza – Irīna Štūla-Pankoka (dz.1983) – 3:15:17

Svētdien 15. septembrī notiks 221. maratons Latvijas teritorijā. Vai kronēsim jaunus valsts čempionus?

***

Izmantotā literatūra:

1) statistiķa Jurija Ļitvinova Latvijas maratona rokasgrāmata 1927 – 2012

2) žurnāla Leģendas 2012. gada jūnija numurs

3) Valmieras-maratons.lv sadaļa Vēsture

4) olimpiade.lv Latvijas olimpiešu datu bāze

5) noskrien.lv raksts Pirmā maratona distance

* * *

N.B.

Rakstā visi minētie maratona rezultāti fiksēti Latvijā, tāpēc kā autors atvainojos mūsu rekordistiem, kuri savus sasniegumus demonstrējuši ārpus valsts robežām.