Daugavas stadiona reģistrācijas telpā es, Krishjohn, ar Aivaru ieradāmies nedaudz agrāk kā stundu pirms startiem. Es teiktu, ka pavisam laicīgi vai pat priekšlaicīgi, bet tās jau ir vārdu spēles. Satikām tur vēl vienu Aivaru, šo gan ar numuru „703”. Aivars piereģistrējās, es nē. Pārmijuši pāris pļāpas par to, ko vīriešu cilvēki parasti runā pirms starta, pašķīrāmies – Aivars (bez koda), kurš jau bija apvilcis jaunākos sporta svārkus, devās sildīties mašīnā, Aivars (ar kodu) – pārģērbties uz blakus ģērbtuvēm, bet es (bez koda un bez sporta svārkiem) – apskatīt pašu Daugavas stadionu.
Vieta | Dalībnieks | Grupa | Vieta grupā | Rezultāts |
---|---|---|---|---|
4 | Pakārklis Māris | V-30 | 2 | 36:17,1 |
5 | Ķeģis Gunārs | V-40 | 1 | 36:20,6 |
13 | Veiss Aivars | V-50 | 1 | 44:55,2 |
14 | Birks Aivars | V-40 | 5 | 45:00,6 |
Ienākot stadiona aplī varēja redzēt kā migla viegliņām slīd pāri speciālajam segumam. Stadionā sildījās jau pāris skrējēju. Sperot pirmo soli uz Holivudiski sarkanā paklāja, sajutu ar pēdām tā maigo ādu. Gurnā uzreiz iemetās neliels kreņķis, ka šoreiz tomēr biju izlēmis skriet ar acīm, ne kājām. Aizgāju bēdāties tribīnēs. 10 minūtes tur vēroju kā daži mazie ķipari gatavojas savam lielajam uznācienam un trīs smuidras meitenes iesildās.
„Mācēsi ar šo rīkoties?” – Aivars man tuvojoties rādīja savu melnā čemodānā ietērpto fotoaparātu. „Nē, labāk parādi,” es atmetu un viņš parādīja – sniedza man īsu pamācību sava fotoaparāta mīlēšanā, iepazīstināja ar tā erogēnajām zonām un norādīja, kura poga jāspiež, lai putniņš izlidotu. „Viegli!” viņš vēl piemetināja un tad devās apskriet savu pirmo apli pa stadionu.
Es nepaliku viens, jo pa to laiku uz „skatuves” izlīda „kodētais” Aivars (Aivars703). Viņš bija arī mans pirmais upuris, tas ir modelis, kuru nobildēju. Ņemdams to fotografēšanas lietu tā nopietnāk, es Aivaru703 izvaicāju par pārējiem VSK Noskrien biedriem, lai uzzinātu, kuri man ir jāmīl ar fotoaparātu vairāk. Viņš mācēja teikt tikai par trijiem – 2 Aivari un MAKRO. „Brāļus” Aivarus es labi zināju, bet pēdējo, MAKRO, biju redzējis tikai sērkociņkastītes lieluma bildē, tāpēc nedaudz apjuku, jo nezināju, kuru īsti vajag vairāk bildēt. Tomēr tad atcerējos kāda mūsu kluba biedra viedos vārdus: „Ja kāds Tevi sacensībās apdzen pa apli kā stāvošu, tad tas, visticamāk, ir MAKRO” – vienvārdsakot, jābildē vairāk ātrākie skrējēji. „Viegli!” – šoreiz es, ne Aivars to teica.
Bļāvienu „STARTS!” – es nedzirdēju vai arī palaidu garām, bet skrējēji zināja, kad sākt skriet. Daudzi nospieda sava skrējēju pulksteņu „start” pogas un trakā šumaherēšana pa apli varēja sākties.
Līderi atrāvās jau pašā sākumā. Aiz viņiem uzreiz Aivari: „Kodētais” Aivars diriģēja Aivaru kustību, skrēja nelielu gabaliņu pa priekšu. Man viņu noskrietais apļu skaits sajuka jau pirmajās minūtēs. Bildēt un skaitīt, tas manai operētājsistēmai bija par daudz. (Ceru, ka Aivari neatcerējās manu solījumu pirms starta viņiem palīdzēt skaitīt noskrietos apļus.)
Bildēju visus, bet Aivarus jo īpaši.
Manā skatījumā skrējiena kulminācija norisinājās pēdējos 2 apļos, kad Aivars (bez koda) sāka kā ar virvi vilkties klāt Aivaram703, to panākot tikai pēdējā aplī. Tad arī iepriekšējā „valdība” tika gāzta (ne burtiski) un pie varas nāca „jaunā sistēma” – Aivars apdzina Aivaru703 un finišēja pāris sekundes ātrāk.
Vēl pāris atvadus bildes un sacensības varēja uzskatīt par nobeigtām.
Interesanti sarakstīts :)
guncha ir kādā bildē?
Paldies. Man nav ne jausmas kā Guncha izskatās, bet domāju, ka kādā no tām picasa albuma bildēm viņš noteikti ir iespraucies.
Es labprāt arī uzspēlētu spēli “Atrodi bildēs Gunchu!”
Jauks rakstiņš .Vienīgi Guncha nekur nefigurē.Jā,bet mēs viens otru sejā tā ari neatpazīstam.Zinu,ka Guncha ir viens no ātrajiem.
Paldies par rakstu un bildēm. Runājot par skriešanu. Plānots bija savādāk – Aivars pa priekšu un es cenšos daudz neatpalikt (galvenais lai neapdzen pa apli, ko izvērtējot iepriekšējos rezultātus Aivars varētu arī paveikt). Bet tāpēc skriešana un jebkuras sacensības ir interesantas, ka prognozes bieži nepiepildās. Aivars jau pašā sakumā palaida mani pa priekšu un pazuda – nekādi nesanāca pagriezienos ieraudzīt viņu sev aiz muguras. 17. vai 18. aplī kad garām skriedams uzprasīju kur Aivars, skanēja atbilde – kādus 200 metrus aiz manis (vismaz es tā sadzirdēju). 200metri – tas ir pusaplis, bet kad skatījos pāri stadionam tad tur Aivara nebija. Beigās Aivars atradās, 24. apļa beigās, man blakusun aizgāja man garām. Neskatoties ka Aivars mani apdzina, līdz sapņu rezultātam pietrūka 0,6 sekundes, no jaunām čībām noberts papēdis, esmu apmierināts ar sasniegto. uzlabots personīgais rekords par pusotru minūti. Un pēc 30 gadu pārtraukuma(14 gadu vecumā skrēju 400 metrus)atkal ir sriets pa Daugavas stadiona skrejceļu uz laiku.
Tīri labi sarakstīts Krishjohn, vismaz bija interesanti lasīt nekā parastus avīzes rakstus, un malači visi, kas piedalījās.
P.S. Aivar703 novēlu nākamajos 10km mačos sasniegt sapņu rezultātu.
Nu makten` sulīgs rakstiņš!!!
Starp citu Gunča ir nobildēts, un redzams pirmā stabiņa 6 bilde kreisājā malā ar pagriestu galvu.
labs raksts un pasaakums, zheel, ka esmu tik taalu ….
Aivaram ar kodu ir 2 pulksteni. Laikam pulsometrs un hronometrs atseviski. Vai arii, lai smaguma cetrs nebuutu novirziits uz vienu pusi:)
Tas neturpināsies ilgi – ceru beidzot nopirkt Garmina Forerunneru 305 ar kuru pulsu, aplļa laikus, attālumu var redzēt vienviet. Es ar savu hronometru uzņēmu katru apļa laiku. Interesanti papētīt – uz 10 kilometriem(25 apļi) bija divas bedres “lūzieni” un tad atkal atgiešanās normālā tempā.
nu jau ir iznaacis arii Garmin 110 – peec skata kaut kas liidziigs Polar, bet ar GPS – Garmin lapaa cena 249$