Atceroties, cik grūti gāja cīnoties ar Rīgas Maratona Vanšu tiltu un domājot par Kuldīgas pusmaratonu, liepājnieki , pieveicot Turlavas ātrumsacīkstes novienojas par kalnu treniņu nākamās nedēļas vidū.
Trešdiena ir klāt – vieta jau sen izvēlēta, bijām nozvērējušies šeit atgriezties jau pavasarī. Tāpēc tradīcija netiek lauzta un dodamies Grobiņas virzienā, gandrīz piemirstot par edGaru. Labi ka ir mobilie sakari un “vainīgais” tiek veiksmīgi savākts. Ierodamies Bārtas upes krastā – te izskatās viss pa vecam – kalns ir tik pat garš (~800m) un joprojām tik pat stāvs. Mainam tikai kustības virzienu, šoreiz no augšas uz leju.
Katram no mums savs ātrums – pa priekšu, kā jau ierasts, cilpo Kampars. Neviens pat necenšas viņu ķert rokā, tā būtu pašnāvība. It kā nav tā centrālākā šoseja, bet mašīnu skaits šoreiz ir tik liels, ka kādu laiku nespēju pagriezienu veikt bez apstāšanās. Ar mašīnām problēmu nav, skatoties uz 4 trakajiem, kas cītīgi jau kuro reizi šturmē virsotni – apbrauc ļoti korekti un noskaņojums ir labs. 2 no mums padodas kārdinājumam – sauļojas treniņu procesa laikā, jo atšķirībā no Liepājas, te valda saule un, ja nebūtu spirgtā vējeļa, būtu pavisam grūti. Tas, ka kalns tāpat vien nepadodas ir redzams ar neapbruņotu aci. To pašu saka arī pulsometrs, vēl vairāk spiedienu pastiprina mitrums.
Mošķim pulss gandrīz visu laiku turas virs 155 sitieniem, bet no sākuma sācis trakot un uzkāpis uz līdz 170, tāpēc mazliet tiek piebremzēts. edGaram, kā jau ierasti, pulss danco vēl vairāk. Tiesa, arī ātrums iespaidīgāks. Augšā, lejā, atkal augšā un atkal lejā. Vieglāk iet uz leju, tehnika ir jau atstrādāta. Esam noskrējuši tos pašus ikdienas 10+ km garus gabalus – tikai slīpi. Izvingrojamies tā kārtīgāk. Kalniņi paņēmuši savus spēkus un nevienam nav jāsaka priekšā, kas jādara. Veicam īsu pārbraucienu uz Virgas pagasta centru, kur apmeklējam vietējo kultūras mantojumu – Kārļa XII zābaku. Iepriekšējā reizē mums dokumentāli to pierādīt neizdevās, tāpēc šoreiz esam nodrošinājušies iepriekš.
Atziņas:
* gāja grūti, bet nenoliedzami progresējam
* noteikti atkārtosim izbraucienu, jo priekšā daudz sacensību, kur kalniņu netrūks!
Ar lielākajiem sveicieniem no vēju pilsētas:
edGars, kofeīns, Kampars & Mošķis
Es biju uz tā Ķārļa XII zābaka atklāšanu. Joprojām izskatās skaisti. Vai arī sportiskie stāvi acis māna :)
mēs to zābaku ar saviem stāviem izdaiļojām ;)
Vai tiešām tur, Jūsu pusē, ir 800 metru garš slīpums?:)Tāds pasakums, neapšaubāmi, ir ļoti vērtīgs, vienatnē to nepaveikt!
Aivar, brauc šurpu! Pārbaudīsim kopīgi :) Varbūt pilni 800 nesanāks uz stāvo sadaļu, bet vienā virzienā mums tik daudz sanāca un pat uzrāpjoties augšā slīpi bija joprojām.
Es sāku atcerēties – es esmu tur braucis, tur ir ļoti plaša un tāla panorāma…:)
varam izīrēt šo kalnu, lai labi patrenētos pirms Kuldīgas pusmaratona :) Saprotu, ka Sigulda ir “mīļāka” un tuvāka, kalni stāvāki …. bet nu, te ir labāki VSK skrējēji, kas neatteiks patrenēties kopā :))
Nu ko, kārtējā trešdiena ir klāt, un Mošķis, EdGars un Kampars sarunājuši atkal doties iekarot Bārtas kalnu virsotnes.
ierodamies uz 18.00 pie bērnu laukuma lācīša :)
Lai Jums, puiši, izdodas! Pasaudzējiet tik edGaru!:)
paldies, Aivar! :) a bet kas ar edGaru noticies?! Vai šis žēlojās, ka viņu nodzenam kā zirgu? :))
Lieta ir pavisam vienkārša – Cēsīs man Līgo dienā ir ieplānots revanšs. Ja Jūs edGaru nodzīsiet, tad viņš uz Cēsim nebrauks un man tas gandarījums viņu apsteigt izpaliks…:)
Aivar, Tu par mums slikti domā, mēs viņu tieši kalniņiem gatavojam ;)
uh!
esam mājās! Visai vērtīgs treniņš. Skrējās baigi labi un spēka palika vismaz apļiem 2-3 :)
Tad lūk kādi nodomi Aivaram :). Sacensties, kad ir tiešs konkurents ir interesanti, to pirmo reizi izjutu Turlavā, kad mačojāmies ar Normundu. Mēs vēl paskriesim!
Izskatījās, ka arī Tu viņam “ieliki”!:)
bùtìbà jau Edagars man neielika Turlavas apljos ,bet palìdzèja turèt tempu un distancè noskrienot pa kalninjiem,vienmèr mani pagaidìja….. vajadzètu vinju kàdu vakaru izvilkt uz tempa skrèjienu ,teiksim ,pa kàdàm 3:50min/km,pa diviem ar tàdiem àtrumiem tomèr vieglàk skriet
oficiāli ieliku, bet patiesībā bija vnk labs skrējiens. Ātrumi mums bija līdzīgi. Atļāvos vaļību katrā aplī vienīgajā nokalniņā paātrināties “brīvajā lidojumā”, kgan patiesībā domāju ka tas deva vairāk ļaunuma (augstāks pulss, kas nenokritās pēc kalniņa beigām) nekā labumu (ātrāk veiktu distanci).
Pēdējā aplī pirmo reizi pa četriem apļiem Normunds izvirzījās vadībā, un man sākās gribas audzināšanas treniņš. Zin kā, pēdējais aplis, spēku atlicis maz, pietam skrienot lielāko daļu distances ar pulsu ap 185. Nāca jau prātā muļķīgas domas “varbūt atlaist, lai skrien”, bet nu izturēju, ja pēdējā apļa vidū Normunds būtu sācis kāpināt tempu, kas zin kā vēl viss būtu izvērties. Bet nu jāpieņem, ka tā viņam bija maziņa taktiska kļūdiņa, kgan pats jau teica, ka apsvēris tādu domu. Bet kad jau līdz finišam bija atlikuši metri 300, tad jau sapratu, ka nu ir pienācis mans laiks, sakārtoju elpošanu, cik nu tas bija iespējams, un devos cīņā ar kalnu, bija labi. Kā Normunds vēlāk teica, tajā brīdi jau jutis, ka es paātrināšos, bet viņš nav jutis sevī tādus spēkus, lai finiša spurtā sacenstos, turklāt nav jau Zelta līga, netīk jau sevi izlikt arī līdz galam, man jau ar netika izlikt sevi līdz galam.
Patiesībā jau šīs man 1. sacensības bija tik īsā distancē, biju uztraucies pirms starta, skrējiena sākumā nezināju cik ātru tempu ņemt, labi, ka bija līdzās pieredzējušākais Normunds, bija no kā skatīties tempu, jo viņš iepriekš teica, ka plāno izskriet zem 4:00 min/km, viņš arī izrēķināja kādam jābūt laikam 1230 metrus garajā aplī, lai sanāktu, un pirmo apli mums tieši tajā laikā arī izdevās noskriet. Un izdevās arī turpmākā distancē neatlaist tempu.
Normunds: noteikti kādreiz izskriesim tempa skrējienus, mums jau sapass, cik (bet domās saku “pagaidām”) Kaspars mums tālu, tik pat arī Juris tālu tempa skrējienos, bet mums tempi līdzīgi.
Ja Tu, edGars, ar Kofeīnu “sadziedāsies” kopējos tempa treniņos, tad man vairs nebūs nekādu cerību turēt jums līdzi…:(
līdz Cēsīm (vēl domāju braukt/nebraukt) jau neko nepaspēsim, bet līdz Kuldīgai gan sadziedāšos :). Va ta Tev nav partneru? Krišjānis gan taisa te drāmu, bet nu lab, bet kas ir ar, piem., Frax1s, tas nav no Tava gala? Bet nu domās jau paturam šito: “galvenais veselība”, labi? :) Un es ar centīšos paturēt to prātā un neizlaist no prāta ne mirkli, tad jau viss būs labi.
Tagad tāds mierīgāks periods… Nāks tuvāk kādi nopietnāki mači, tad jau mēs te, Salaspilī, arī saorganizēsimies un garos gabalus “kodīsim” kopā. Būtu jau labi arī tempo paskriet kopā, tā var sevi labāk no slinkuma atradināt un gribasspēku patrenēt, bet tagad ir daudz sacensību un var tempot tajās uz nebēdu!:)
edGar, Tev jau no Liepājas viss noteikti labāk redzams… Lūgšu pietaupīt komentārus par mani.
kad nonàk pie tempa ap 4min/km ,tad mest tàs sekundes nost klùst arvien grùtàk, Shai sezonà jau vèl tàlu viens no otra neaizmuksim … taktiskà cìnja ar konkurentu shàdos àtrumos arì interesanta un apgùstama lieta-kur un kà paàtrinàties,lai otru nokausètu lìdz finisham un nebùtu tà,ka cìnies tikai ar sevi vai par labàku rezultàtu.
Krishjohn un EdGars, jūs jau sākiet uzvesties tā kā tādi sm72 :D
AIVAR,rezultàtu prognozètàjs dazjàdàs distancès un trenninju optimàlo tempu noteicèjs pèc pèdèjo sacensìbu rezultàtiem adresè : http://www.mcmillanrunning.com
Paldies, Kofeīn, pēc svētkiem pastudēšu!
Paldies, Kofeīn, tas ir baigi labais palīgmateriāls – es uz to balstoties taisīšu savu Valmieras maratona treniņplānu! Vēl liels labums ir tas, ka ik pa laikam, skrienot dažādas distances, var salīdzināt, kādā formā esi un ko var sagaidīt maratona distancē…
.. to kalkulàtoru jau daudz,bet palasìju forumos, ka shis tas reàlàkais un iecienìtàkais. pluss,ka paràda kàdos àtrumos skriet easy run,kàdos steady run,kàdos tempo,kàdos garo gabalu skriet-tàtad,jau zinàma metodika savam lìmenim,nevis pats uz savu galvu
Liepājpusē nedaudz uzlija lietus, un mēs ieplānoto kalna treniņu neatcēlām, pat “slinkummaiss” labprāt pievienojās. Un tā mēs te trijatā (Kampars šoreiz pa stadionu) šturmējām kalnu.
Mani uz to motivēt nepieciešams vismazāk – kalni manā maratonā būs pietiekami – palieku gandrīz vai par “kalnu speciālistu” :) Savi 16km tika nolauzti man pieklājīgā tempā (5:35/km), par ko biju pat nedaudz izbrīnīts. Svelme iepriekšējās dienās bija iedzinušas mazā depresijā. Tas, laikam, ar bija tas dzenulis – vakars padevās izcils.
Par Kampara treniņiem jau klīst leģendas, bet Kofeīns pārspēja arī viņu – jau 3. treniņš pa dienu un … kopā pāri par 30km. Esot tāds misēklis gadījies :))
Pareizi pareizi Mošķi, 5 jūdze Tev nelutinās uz slaveno tiltu:)
nu ja … Sm72, kā tur ar to rakstu? Vai jau top? :))
Izskatās, ka par sestdienu svētdienu uzrakstīšu
Šoreiz, sm72, turēšu Tevi pie vārda! Par Romas maratonu Tu tā arī neuzrakstīji… Ja būs labs raksts (ar bildēm!) par polāro, tad senos Tavus grēkus es aizmirsīšu!:)
Tur jau tā sāls, ka no šī maratona man vismaz kādas bildes sanākušas:)
Vari, sm72, droši bildes jau publicēt jaunajā šim maratonam speciāli veltītajā sadaļā, kuram Tu, es nemaz nešaubos, izdomāsi kādu īsti somiski karstu virsrakstu…:)
Man tās bilde diezgan treknas 5,2 megabaiti. Jāprasa speciālistam, kurš var samazināt:)
sm72, ja tik vien tā vaina, varu tās bildes samazināt – atsūti uz manu epastu. Un rakstu droši vari publicēt :)
ar Kamparu atkal bijām uz Virgas kalna, gatavojamies Kuldīgai! ;)