Kompleksais slodzes tests ir tāds tests, kuru veic ar veloergometru vai slīdceliņu, kura laikā ir iespējams vienlaikus novērtēt sirds – asinsvadu, elpošanas un muskuļu sistēmas darbību gan miera stāvoklī, gan slodzes, gan atjaunošanās periodā. Kā arī – kuru veic sporta ārsta vai kardiologa uzraudzībā.
Man kā aktīvā dzīvesveida piekritējai ir svarīgi zināt, vai ar mani viss ir kārtībā ne tikai ķeksīša pēc, kad kāda ārvalstu skrējiena organizatori prasa to apnicīgo ārsta zīmi, bet gan tāpēc, ka gribu zināt, vai mana sirds un organisms spēj turēt to, ko kārtējo reizi esmu savā prātā ieplānojusi, jo, kā jau visiem, arī man mēdz būt plāni kā Napoleonam.
Kā tas viss notika?
Iesākumā ārste – Capital Clinic Riga kardioloģe Sofija Ļebedeva iztaujāja par to, cik bieži un cik daudz skrienu, vai nodarbojos ar citiem sporta veidiem, vai ir kādas traumas (esošas/bijušas), vai ir kādas citas veselības problēmas, alerģijas, vai lietoju kādas zāles/vitamīnus, tiek izmērīts auguma garums, svars utt. Respektīvi – informācija par visu, kas varētu būt svarīgs un kas ārstam varētu likt būt piesardzīgam.
Pēc nelielās ievaddaļas tieku iepazīstināta ar testa norisi – maska uz sejas, vadi pie krūtīm un tik skrien. Jebšu tieku pie burvīgas maskas uz sejas, ar kuras palīdzību tiek noteikts skābekļa patēriņš, un vadiem pie krūtīm, ar kuriem seko līdzi sirdsdarbības frekvencei (pulsam) un sirdsdarbības ritmam, kā arī citiem rādītājiem. Tāpat tieku instruēta, ka runāt testa laikā nevajadzētu, jo tas ietekmē rezultātus, un, lai atbildu ar zīmēm. Cik ilgi būs tests? Tik ilgi, cik spēšu paskriet pie pieaugošā ātruma. Neiztrūkstoši pamanos pateikt, ka man riebjas skrejceliņi, bet tur neko nevaru darīt, ja esmu skrējēja, nevis velobraucēja, un, skrienot pa mežu, testu neveiksi. Tā ir un viss.
Manā gadījumā kopējais testa ilgums bija 40 minūtes, no kurām pirmās divas iesildošās un pēdējās piecas – atjaunošanās minūtes. Vispirms man tika izmērīts asinsspiediens miera stāvoklī, un tad jau skrejceliņa ātrums lēnām tiek palielināts līdz sākuma ātrumam 7km/h. Tālāk ik minūti skrejceliņa ātrums tika palielināts par 0.1km/h. Ap trīspadsmito minūti man sāka apnikt skriet, bet skrejceliņa ekrānā redzu, ka nekas diži daudz nav noskriets, un ātrums ir tikai 8.5km/h, bet sajūta, ka skrietu daudz ātrāk. Ik pa laikam man pajautā, vai viss kārtībā. Protams! Sākot ar piecpadsmito minūti, skrejceliņa ātrums palielinās ik pa 0.3km/h. Beidzot! Bet tāpat ir izjūta, ka būs vēl ilgi jāskrien.
Pie sevis gan prātoju, ka varēja jau to ātrumu ātrāk palielināt, lai nav tik sasodīti ilgi un nogurdinoši jāskrien, bet laikam jau tā vajag – lēnām, lai var piekust pēc sirds patikas. 22. minūte un 10km/h jeb 6min/km. Hmm, tāds ir mans ikdienas ātrums, bet tagad domas skrien vienā virzienā – cik vēl ilgi? Jo pēc sajūtām man nepavisam nešķiet, ka es skrietu tik lēni. Vēl pēc minūtes galvā parādās plāns – tikt līdz 14km/h. Tas būs ilgi, bet, skrienot un cenšoties noturēties skrejceļa vidū, nespēju sarēķināt, cik ilgi. Vēl pēc 7 minūtēm sāku just sagurumu, bet jūtu, ka pulss nav sasniedzis savu maksimumu, bet ātrums ir izaudzis tikai līdz 11.6km/h, un noskrieti tikai 3km. Jāsaņemas un jāskrien tālāk. Ap 30. minūti un ātrumu ap 12.7km/h jeb 4:44min/km man sāk traucēt viss, kas atrodas apkārt – pulkstenis uz rokas un vadi, kas ir pie manis piestiprināti. Jo ilgāk un ātrāk skrienu, jo lielāka uzmanība no ārstu puses man tiek pievērsta – jau vien ar jautājumu, vai viss kārtībā un vai turpināšu skriet, gan arī ar rūpēm par to, lai skrienot man nekas netraucētu, un viss tiek izdarīts tā, lai, rokas vēzējot, neaizķeru un nenorauju pie sevis piestiprinātos vadus. Ātrums pieaug līdz 13.0km/h, tad 13.4km/km, tad 13.7km. Varētu vēl vienu, bet nogurums un ātrums dara savu, un ir sajūta, ka pulss arī uzkāpis. Un vispār – caur masku elpot nav diži ērti. Viss! Pietiek! Vēl minūte, līdz tiek pilnībā apstādināts skrejceliņš. Cik labi ir elpot bez maskas, cik labi ir neskriet un pieturēties skrejceļa margām! Pārjautā, vai viss labi, vai galva nereibst, vai nav slikti. Iespējams, ka no malas tas tā neizskatās, bet nē, man viss ir kārtībā. Es tikai nedaudz atjēgšos pēc šī testa. Līdz ar 36. minūti aiziet atjaunošanās periods. Sēžu un priecājos, ka vairs nav jāskrien. Ik pa laikam man izmēra asinsspiedienu. Lai dara, ko vajag. Organisms piekusis.
Rezultāti
Toties tas atmaksājas – iegūstu ļoti vērtīgu informāciju. Ārste skaidro, ka tests sniedz ziņas par vispārējo fizisko stāvokli, par to, vai cilvēks drīkst veikt augstas intensitātes slodzi, vai sirds un plaušas ir veselas un cik labi trenētas, tāpat par muskuļu trenētības pakāpi, aerobajām un anaerobajām īpašībām.
Kardiopulmonālās slodzes tests ir atbilstošas, optimālas treniņprogrammas pamats jeb sākums. Tas skaidri parāda funkcionālo gatavību un iespējas, kuras zinot, treneris var daudz mērķtiecīgāk vadīt treniņprogrammu un sagatavot sportistu sacensībām, īsākā laikā ļaujot sasniegt labāko rezultātu. Pareizi, katram individuāli sastādīts treniņu plāns padara treniņu procesu ne tikai daudz efektīvāku, bet arī patīkamāku.
Pēc testa ārsts dod padomus, piemēram, ar kādu sirds pulsu treniņā vislabāk darboties, lai treniņu process nevis kaitē, bet palīdz. Atkarībā no noteiktajiem pulsa sliekšņiem, treneris var palīdzēt labāk sagatavot atbilstošās pulsa zonas un treniņu plānu. Nosakot un zinot savas pulsa zonas, kvalitatīvāk var izmantot arī jebkuru sagatavo, publiski pieejamo treniņprogrammu.
Pēc testa es ieguvu daudzas un dažādas lapas ar visādām tabulām, sirds ritma bildēm un grafikiem, kā arī aktuālāko informāciju par savu aerobo un anaerobo slieksni, skābekļa patēriņu. Tālāk ar to visu varu doties pie trenera un uzsākt efektīvāku treniņu procesu. Vēlāk, laika gaitā, lai pārbaudītu treniņu rezultātus, testu ieteicams veikt atkārtoti – sportistiem amatieriem apmēram pēc gada, ja nav citi trenera vai ārsta ieteikumi.
Tabulas
Testa laikā viena no iegūtajām tabulām parāda, ka, pieaugot slodzei, tas ir, ātrumam, mainās sirdsdarbības frekvence, elpošanas tilpums, skābekļa patēriņš, ogļskābās gāzes daudzums izelpā un elpošanas frekvence. No iegūtās tabulas var redzēt, ka mans aerobās zonas slieksnis ir apmēram no 133 – 141 sitieni minūtē, jo šeit no iegūtajiem tabulas datiem var manīt, ka skābekļa patēriņš (V02) un sirdsdarbības frekvence ir visvienmērīgākā. Šī ir tā slodze, kurā jāskrien garie, lēnie treniņi audzējot bāzi – jo garāks treniņš, jo lēnākā pulsā jāiesāk skriet.
Bet anaerobās zonas slieksnis ir apmēram no 155 – 163 sitieni minūtē, jo no tabulas redzams, ka skābekļa patēriņš un ogļskābās gāzes daudzums izelpā ir vienāds. Attiecīgi līdz ar anaerobās zonas sākumu organismā sāk parādīties tā saucamais skābekļa parāds, kad organisms vairs nespēj nodrošināt lielo skābekļa pieprasījumu slodzes laikā, bet turpina darboties paaugstinātas slodzes apstākļos. Skābekļa parāda kompensēšana turpinās arī pēc slodzes beigām. Un šī ir īstā darba slodze, kurā skrienot tempa skrējienus, intervālus tiek trenēta tā saucamā “ātruma izturība”, kad organisms tiek trenēts darboties ar augstu pulsu, kā arī – ar laiku pulsa un ātruma attiecība uzlabojas, un var skriet vēl ātrāk.
Tāpat no tabulas var redzēt sasniegto maksimālo skābekļa patēriņu VO2max – 43.1ml/kg/min, jo pēdējās slodzes minūtēs skābekļa patēriņš praktiski vairs nepalielinās un ir sasniedzis stabilu līmeni. Tabulā no 36. minūtes tiek parādīta atjaunošanās pēc pulsa, ņemot vērā, ka atjaunošanās process pēc slodzes notiek sēdus stāvoklī, tad atjaunošanās pēc pulsa ir apmierinoša.
Kardiopulmonālās slodzes testu bez laktātu noteikšanas un ar laktātu noteikšanu iespējams veikt Capital Clinic Riga. Lai pieteiktos vizītēm un saņemtu vairāk informācijas, zvaniet: Tālr: 66 333333, 29334224 vai rakstiet uz e-pastu: info@capitalclinicriga.lv
km 
-
Mani izbrīna šis parametrs:VO2max – 43.1ml/kg/min
Tas taču ir maz pat netrenētam cilvēkam. Kaut kā neticas, ka tas ir korekti nomērīts. Varbūt citi, kuri šajā laboratorijā veikuši testu, var kaut ko piebilst?
Jōņs, Tu kaut ko jauc. Pavei kaut še – http://www.machars.net/v02max.htm
Ja taisnība OreMan minētajai tabulai, tad Lauma ir teju vai pārāk labi trenēta… :)
http://sportsvisiem.lv/wp-content/uploads/2013/04/Semin%C4%81ra-materi%C4%81li-22.04.2016..pdf
61lapaspuse
Gūgles tante piedāvāja citu tabulas variantu, kas liekas ticamāks: http://harristrainingsystems.com/wp-content/uploads/2011/05/VO2Max-Norms-Chart.pdf.
Tad 43.1 ml/kg/min ir labi, taču nekas ārkārtējs :)
Iespējams, OreMan atrastā tabula attiecināma uz pasīviem indivīdiem, kuri netrenējas. Tā liek domāt ŠEIT redzamais papildu virsraksts “How do I compare with the general population?”; izcēlums mans. Skaitļi tie paši.
Vēl arī https://en.wikipedia.org/wiki/VO2_max#Levels.
Nu jā, mana tabula bija domāta par netrenētiem cilvēkiem, par kādiem jau tieši Jōņs izteicās. Bet arī trenētiem sieviešu kārtas cilvēkiem 43.1 ir visai OK.
Šķiet, Jōņs drusku pārspīlē ar “maz pat netrenētam cilvēkam”.
Te vēl viena tabula – laikam arī par ‘general population’…
http://www8.garmin.com/manuals/webhelp/fenix5/EN-US/GUID-1FBCCD9E-19E1-4E4C-BD60-1793B5B97EB3.html
Kūpera institūta aprēķinos arī sanāk, ka sievietēm VO2max 43.1 ir starp excellent un superior.
Nepiekristu OreMan tabulai, ko Gūgle piedāvā kā pašu pirmo. Jēdziens the general population tabulas virsrakstā arī tāds stiepjams. Ir populācijas, kas maz ar kājām pārvietojas, bet pārsvarā ar mašīnām vai metro. Ir populācijas, kas to nevar atļauties, tāpēc katru dienu lieli attālumi tiek veikti ar kājām.
Man visticamākais liekas šis variants:
http://www.runnersworld.com/vo2-max
45 – sēdošam 35 gadus vecam vecim.
55 – parastam skrējējam.
65 – locally competitive male runner.
70+ – elite.
Meitenēm 10% nost.
Saskan ar manu VO2max, kas ir vismaz 60. Es gan testu līdz galam neizgāju, jo beidzās testam atvēlētais laiks.
Es piemēram esmu redzējis vismaz trīs dažādas tabulas ,jo domāju tas skaitlis nav īsti rādītājs nekam,katrs cilvēks ir individuāls tā pat ,kā pulsa mērījumi. Varu padalīties pieredzē mana sieva šogad piedalījās LRM programmā mans pirmais maratons un uzsākot programmu 2017 janvārī (16 nedēļas)apmeklēja Capital Clinic Riga kur viņai VO2max samērīja 50.7 (garākais skrējiens 2016 gadā 14km).Visas programmas laikā līdz LMR viņa bija vienīgā programmas dalībniece kura trenējās nevis pēc pulsa ,bet pēc konkrēta laika lēnie-garie 6.40min/km ātrie 5.10 min/km,utt ,jo skrienot pēc pulsa visi treniņi bija jāaizvada vienkārši ejot nevis skrienot un tāpēc trenerīte A.Kažemāka pieņēma lēmumu viņas treniņu programmu sastādīt pēc laika nevis pulsa-14 maijā sieviņa savu pirmo pusmaratonu noskrēja 1:39:40-ko ar to gribēju pateikt VISS IR GALVĀ nevis kaut kādos mistiskos ciparos.
Cik atminos, tad pirms testa un arī pēdējā laikā maz skrienu līdz ar to rādītāji ir atbilstoši tam brīdim. Pluss ir jau visādi blakus efekti – atpūta, pārbraucieni, maz gulēts utt.
p.s. Varu pačukstēt, ka garmins ir sarēķinājis vairāk un iepriekšējā gada tests arī uzrāda vairāk VO2max :)
Pārliecinājāt. VO2max Laumai ir nedaudz virs parasto cilvēku normas.
@laacis1981, paskaties mazliet no citas puses uz šo “problēmu” – kādiem nolūkiem tiek veikti testi? Sliekšņi jā, vomax, laktāts jā … un vēl daudz kam jā … pirmā reize ir pirmā, tālāk notiek pro/re-gresa konstatācija … cik šis salīdzinājums ir korekts? Nav vienas pareizās metodes, testi vairāk tiek veikti situācijas novērtēšanai un rezultātu var sasniegt ar dažādām tipa treniņmetodēm – vienkārši ir jānosaka atskaites punkts … bet pulss ir viena metode, kā neuzkrītoši var pateikt, cik un vai sportists progresē. Tava sieva noteikti skrēja ievērojot kaut kādus sliekšņus, vismaz kritiskos pulsa rādījumus un savu pašsajūtu. Treneri ar pieredzi arī saka, ka nav tik svarīgi sliekšņi, cik svarīgi ir fakts, ka pulss krītas strauji …
@Lauma Cik sarēķināja Garmins? Jo skatos uz to VO2 max un domāju par savu ciparu tur (arī sākot skriet ar Garminu janvārī), kaut kas nelīmējās :)
@Mošķis (Dīvānu Ultra) programmas laikā skrēju tikai pēc laika rādījumiem min/km ,jo tā arī neiemācījos skriet pēc pulsa ,nespēju skriet tik lēni -pulss lēkāja ka par viļņiem -pulsu piefiksēju tikai ,lai redzētu progresu.
Garmins tagad rāda 51, pirms gada testā – 50.
Ja tiešām VISS būtu galvā, tad jau nevajadzētu mērīt pulsu, rēķināt VO2max, taisīt treniņu programmas… Pat trenēties nevajadzētu. Vispār!
Cik labu rezultātu spētu sagribēt, tādu arī sacensību dienā izskrietu. Pavisam vienkārši ;)
Nu var jau sagrozīt visādi….Nez kā tad vīri un sievas skrēja laikā, kad nemērīja VO2max,nebija pulsometru ,utt….:)
Nesaku, ka galva nebūtu vajadzīga. Tajā tiešām ir visai daudz :)
Nesaku, ka tikai ar VO2max mērīšanu un pulsometriem rezultāti iegūstami.
Vajag abas lietas.
“Vecajos labajos laikos” vismaz rekordi bija tomēr manāmi vājāki nekā tagad. Kaut vai https://en.wikipedia.org/wiki/Marathon_world_record_progression …
Ok ,sapratu ,ka mēs te runājam par Tautas sportu,parastiem mirstīgiem,kam pamata darbs nav sports,pasaules rekordu labošana,utt….
Ok viss kārtībā-atkāpjos tik gudrās sarunās ,laikam neielaidīšos.P.S Man nav pulsometra,nejūtu pat vajadzību pēc viņa ,jo neesmu tāda līmeņa skrējējs.
Labi, par pasaules rekordiem varbūt nevajadzīgi piepinu klāt, atvainojos :)
Pulsometra nav arī man, iztieku tīri normāli. Domājams, rezultāti gan būtu [bijuši] labāki, ja tāds būtu UN tiktu no rādījumiem izdarīti pareizie secinājumi, UN tiktu attiecīga treniņu programma pildīta. Tā nav bijusi pietiekami augsta prioritāte. Nav rekordu (personīgo) labošana gluži svarīgākais dzīves mērķis (kaut patīkami), tāpēc – kā nu ir, tā ir.
Vienkārši, kaitina neloģiski apgalvojumi. “Viss ir galvā”, diemžēl, pieder tiem :(
P.S. Bet par jūsu visu (ģimenes) rezultātiem prieks! :)
laaci, tu tur drusku putrojies. VO2max paaugstināšanai nav nekāda sakara ar pulsometra izmantošanu un pulsa mērīšanu. Ir dažādas treniņu filozofijas. Vienkārši pulsometrs ir viens no instrumentiem. Bet, piemēram, itāļu treneris Renato Canova, kurš trenē kenijiešus, tādu rīku neizmanto.
“Here every one speaks about percentage : 85 / 90 % of VO2, etc. But I never used a CARDIO for controlling the heart frequency, for
example, BECAUSE THESE DATA CAN CHANGE EVERY TIME AND ARE NOT SIGNIFICANT.”
“For example, many speak about VO2, but the importance of VO2 in middle distances is not fundamental. In other words, the best performances are not depending on the level of VO2, of course for goups of athletes with medium-high level of this value.”
Es jau sen neklausos tos aizrādijumus no tēmas “tev pulss par augstu!” Pie mana lēnā tempa (kas nu būs vēl kriminālāks) ir mokoši skriet ar tempu 10 min/km! Es ar tādu eju uz darbu! Pulsometrs nu jau labu laiku palīdz to lietu noturēt kaut kādos rāmjos, lai nesāku garos treniņus bliezt ar pulsu 200!
laaci, laikos, kad katram uz rokas nebāza pulsometru, sportistus vismaz 1x gadā veda pārbaudīties. Man, piemēram, regulāri pēc pārbaudēm tika noteikts atvieglojumu periods, tāpat redzēju meičuku, kas pārtrenējās un bija reālā bedrē.
Nez kā tad vīri un sievas skrēja laikā, kad nemērīja VO2max,nebija pulsometru ,utt….:)
Jā, mani “ziedu gadi” iekrita šajā laikā. Pulsu mērīja ļoti nopietni,uzreiz pēc katra otrezka , pēc minūtes… trenerim bija hronometrs … hop pēc 10 sek hop. Ja trenējos individuāli , kontrolēju pats. Bija pulkstenis ar sekunžu rādītāju.
Anduli -paldies ,dēļ bērniem mēs sākam ar sievu skriet,2016 februārī veicam savus kopējos km ,pirms tam bijam ar skriešanu uz jūs es pat tad vēl pīpēju divas pacińas dienā.
ANSISO neko neputrojos ,jo es pat nezinu ,kas tas VO2 ir -tātad nevaru putroties ,pūlsometra man nav un sieva viņu iegādājās piespiedu kārtā 3 mēnešus atpakaļ.Gribēju teikt ka tādiem ,kā mums tie skaitļi ir diezgan mazsvarīgi-jo galvenais nav uzvarēt,bet noskriet.
Laacis1981, būs jau labi. Mēs te, viens otrs, tādi ciparu mīļotāji/mīlētāji esam :)
Es turklāt arī kašķīgs, ko pats Šefs var apstiprināt ;) Jāiet paskriet.
…
Laumai paldies par VO2max jēdziena reklāmu noskrieniešu vidū! :))
Atcerējos drāmu pie Sīmaņa baznīcas 2016.gadā, kad dāmu pjedestāls sanāca tāds kāds sanāca TIKAI tāpēc, ka pareizi tika pielietots pulsametra rādījums pārsimts metru attālumā no finiša.
Rasel, vari mazliet plašāk uzrakstīt, kas tur notika 2016. gadā RV finišā?
Varbūt katra laboratorija mēra tas vērtības savādāk, bet ārsts zinot sava aparāta īpašibas (un lietošanas instrukciju) veido secinājumus par cilvēka rezultātiem. Es taisīju līdzīgo slodzes testu Sporta Laboratorijā, kas atrodas Juglā un man maksimālais VO2/kg ml/min/kg bija 69.2.
Paldies par info. No raksta īsti nesapratu, kurš no Capital Clinic Riga testiem tika veikts: Slodzes tests (45 eur) vai kardiopulmonālās slodzes tests bez laktātu noteikšanas (89 eur)? Un kāda atšķirība starp tiem abiem?
Slodzes tests ir vajadzīgs pirmkārt veselībai un noskaidrot, vai cilvēks šobrīd pareizi trenējies. Diemžēl ir cilvēki, kuri ignorē simptomus, attiecīgi pēc tam lasām par sāpēm, operācijām un pat priekšlaicīgām nāvēm skrējēju varoņeposu sakarā.
Piemēram, varu droši apgalvot, ka ekstrēmie kalnu maratoni nav paredzēti jebkuram. Nu nav katrs ķermenis piemērots jebkādām dīvainam ekstrēmo sportu modes “trendam”, pat ja cilvēks ir tam it kā trenējies. Wanna be ultristi taču mierīgi var atrast sev ideāli piemērotas sporta nodarbes milzīgā klāstā. Tāpēc cienu arī nūjotājus – viņi izvēlas pareizu slodzi un intensitāti savām ķermeņa dotībām.
Man bija kardiopulmonālās slodzes tests. Ar ko viņi atšķiras tev vislabāk pateiks klīnikas speciālisti.
Es arī biju noskaņojies iet testēties, bet sapratu, ka dabūšu tikai papīru ar cipariem par kuriem vel zinātniekiem nav viss skaidrs. Laikam neiešu, jo trenējos nepareizi, veselība jau sabeigta, garus gabalus neskriešu un tāpat beigās būšu pagalam.
Ønske, ieguvis testa rezultātus, varēsi darboties oficiāli – kā SERTIFICĒTS nepareizais/negatīvais piemērs! :)
Tad, kad es būšu pavisam uz pēdējā kilometra, aiziešu piefiksēt to momentu, kad atmet pedāļus….
Kā zināsi, ka esi uz pēdējā?
Būs tik labs marķējums? Un iepriekš paziņots precīzs distances garums? :D
Es domāju, ka tehnoloģijas attīstīsies tik ātri, ka vajadzēs tikai telefonā nospiest podziņu un atsūtīs pēdējo slodzes testu…
Pa lielam zonas jau ir aptuveni definētas, VO2max noteikt vari ar pulsometru (bet ko tas tev dos?) Ja tā ļoti nopietni treniņos neskatās uz zonām, tad neko daudz (ja vispār ko) tas slodzes tests nepateiks. Vienīgi – ja nenomiri testā, tad to pusstundu arī sacensībās varēsi paskriet :)
Jocīgi, ka Laumai noteiktie sliekšņi ir baigi aptuvenie.
Ja gribi skriet maksimāli ātri, bet tā, lai organisms tiek galā ar pienskābēm, tad īsti nevar saprast – turēt 155 vai 163 bpm?
Lauma var pulsometrā samazināt HRmax (jo testā līdz HRmax viņai vēl tālu) un tad aerobā un aneirobā zona varētu sakrist ar 3. un 4. zonu beigām pulsometrā.
Vairs neatceros, kādi bija man rezultāti, bet tā jau testā piedalīties ir interesanti – jūties kā Ivan Drago no filmas Rocky 4 – viņš arī trenējās ar vadiņiem ārstu uzraudzībā :)
“Jocīgi, ka Laumai noteiktie sliekšņi ir baigi aptuvenie.
Ja gribi skriet maksimāli ātri, bet tā, lai organisms tiek galā ar pienskābēm, tad īsti nevar saprast – turēt 155 vai 163 bpm?”
Liela jēga tā precīzi noteikt tos sliekšņus nav, jo tie tāpat ir ļoti mainīgi. Atkarīgi ne tikai no turpmākā progresa/regresa, bet arī no tā, kurā diennakts laikā tiek skriets, cik daudz gulēts, cik smaga bija darba diena utt.
Tas skrejceļa tests ir interesants. Uz beigām vienkārši sviedri tajā elpošanas uzpurnī sāka šļakstīties tā, ka līda nāsīs, kas papildus būtiski sāka traucēt uzņemt skābekli. Pie 17 km/h (3:32 min/km) un 3% kāpuma izlēmu procesu pārtraukt, jo tīri psiholoģiski kļuva bail novelties, potenciāli sabojājot gan sevi, gan aparatūru. Turklāt tiešam jau 10 km/h, 12 km/h u.c. apaļie tempi šķiet daudz ātrāki, nekā vienkārši skrienot pa asfaltu. Droši vien pie vainas dramatiskais skriešanas pieredzes uz skrejceļa trūkums.
Slodzes testu man indicēja ārsts, gribēdamas pārbaudīt manu veselības stāvokli pirms maratona. Interesanta lieta, rezultāti arī bija samēra iedvesmojusi :D
Paceļu vecu (tomēr aktuālu!) tēmu… Skatos, viedokļi dalās. Daži uzskata, ka neko daudz nedod. Ja nu kādam ir uztraukums no šī testa (+ varbūt bailes, ka maskā ir baktērijas no priekšgājēja!), var gadīties, ka pulss būs augstāks no uztraukuma vien.
Cik daudzi no Latvijā stipriem skrējējiem ir taisījuši šo slodzes testu? Man liekas, ka šis slodzes tests ir kaut kas līdzīgs kā pēdu tests – to ļoti grib breaking50 (10 km) skrējēji, bet tie, kas skrien zem 37 – nemaz nav taisījuši. Tā nav? :)
Ņemot vērā, ka arī LOV ir šāda laboratorija, un ir dati par Prokopčuku un citiem elites skrējējiem, Tavas bažas, ka tie, kas ātri skrien, šādus testus netaisa, ir nepamatotas.
:) Inga, es jau nesaku par eliti, kas nereti ir pat LOV. Bet es prasu par vnk stipriem skrējejiem, līdz kuriem mums kā līdz Mēnesim (tiesa, viņiem savukārt līdz Prokopčukai un Žolnerovičam kā līdz Mēnesim), bet testus netaisa.
Vislaik atlieku es, atlieku to slodzes testu… Nav lēta padarīšana + pēc tam uz rokas var būt “sausi” cipari, kas var būt arī neobjektīvi jau diskusijā minēto iemesl dēļ. Teiksim tā – svārstos – iet vai neiet. :)
Es arī gribētu zināt vai tie taisa testus. Nē, nevis tie, bet TIE un nejau tie :D
Ja LOV maksā tad protams elite taisa. Cik dzirdēju DS un JG netaisīja nekad, JV laikam reizi taisīja. Matisons intervija teica ka reizi gadā taisa, Karīna domāju netaisīja nekad. Toties visi #MansPirmaisMaratons taisija ;)
Paldies, und, par atbildi! Nu, es par JG ar pa ausu galam dzirdēju, ka nav taisījis. Izklausās neticami, bet…
#MansPirmaisMaratons, nu tas ir īpašs stāsts. :)
DK86 šausmīgi gribas dzirdēt tavu īpašo stāstu par #MansPirmaisMaratons.
Lāci, nu “īpašs” tas stāsts ir tas, ka viņus cenšas padarīt par īpašiem. Viņus reklamē, par viņiem runā… Pat dzirdēts, ka viņi stājas elites rindā startā. Tāda stipri komerciāla pieskaņa, gandrīz vai kā dzimšanas dienas ballīte – mana ballīte – ko gribu, to saucu!”
Nē, nu patiess prieks, ka LV ir programmas, kas ļauj cilvēkiem speciālistu vadībā sagatavoties pusmaratonam vai maratonam, bet vai tādas lietas ir jādeklarē pa pasauli, jāreklamē uz katra staba, jāpadara par labākiem nekā tie, kas savos laukos klusi krāj kilometrus pirms Lattelecoma?
Tāpēc nebrīnos, ka šie Breaking4 maratonā un Breaking2 pusmaratonā iziet gan pēdu, gan slodzes testus, gan dzer visu iespējamo sporta uzturu… Nu, ne jau viņi vainīgi, bet sistēma. Komercija, kas liek cilvēkiem noticēt, ka bez pēdu testiem, sporta uztura tu pat 10 km zem stundas neizskriesi bez traumām.
Cik es zinu un saprotu, tad mērķis ir parādīt, ka var satrenēties, ja trenējas. Un ne jau visi tur ir breaking 4 vai 2. Btw, iepriekšējos gados tie treniņi ar”i nebija nekādi saudzīgie ,daži biedri pat te vaimanāja, ka tik tempi vien šiem jāskrienot.
Un es tiešām neizprotu šo te izcelšanu – tā kā žēl, ka elites koridorā stāvēja ~10 cilvēki, kas patiesībā nav elite? Tas kādam kaut ko baigi “īpaši” patraucēja? Rīgas maratonā starta koridors ir pietiekami plats, lai elites koridorā 10 vai pat 20 cilvēkus apdzītu bez īpašām pūlēm un ietekmes uz rezultātu. Pie tam, tie, kas bija patiešām elite, stāvēja pirms viņiem, cik nu var bildēs redzēt.
Ē, nu vispār ir tieši pretēji – bija pārāk maz informācijas, kā viņiem sokas treniņos. Un pašā skrējienā.
Tam pasākumam būtu bijis jābūt publiskākam.
Nu redzi DK86 , mana mìļā sieva Laura -šefa Sigņa virzīta ņēma dalību programā #mansPirmaisMaratons 2017 un skrēja savu pirmo pusmaratonu rezultāts nebija diezko izcils 1:39:17, bet nu nezinu no kurienes tev tāda informācija -viņa programmas ietvaros nedabūja nekâdus īpašos dzērienus,utt , ja bija bezmaksas apavu pâris un apmeklējums sporta lab.,lai noteiktu pulsa sliekšņus! #mansPirmaisMaratons ir lielisks atspēriens ” tipiskam skrējējam” ja viņš-viņa prot un grib tālāk izmantot iegūtās zināšanas. P.S runājot par sieviņu viņa turpina skriet – viss drīzāk nākamo pusmaratonu skries zem 1:34:00 ( vismaz viņa un viņas treneris tā domā) skrien Stirnu Bukâ (7.vietā kopvērtējumā pēc 3 .posmiem Stirnu buka distancē)
Vispār, pirmais pusmaratons meitenei 1:39 ir tīri pat labs rezultāts. :)
Nu redz, tu zini, kas un kā tas viss notika, no iekšpuses. #mansPirmaisMaratons te tika pieminēts tāpēc, ka tur ir daudz iesācēju, un iesācējiem šie rādītāji laika gaitā stipri mainīsies, un tiem nav ko uz tiem sliekšņiem ieciklēties – pusmaratonu ar tekošo rezultātu 2:05 līdz 1:50 var progresēt, vienkārši skrienot 5 reizes nedēļā.
Par atspēriena punktu piekrītu, vnk varbūt mazliet nepareizi noformulēju savu jautājumu sākumā. Proti – vai tam ir tik liela nozīme? Protams, ja reiz ir iespēja pa lēto/ pa velti iziet šādu testu, grēks atteikties, bet – vai nav kaut kas stipri pārvērtēts?
Tu jau pats esi labāks skrējējs par mani, vai esi taisījis šādu testu, sliekšņus zini? Gan jau, ka nē.
Visus jau nevajag nolikt, cik zinu villijs78 šīs pašas programmas ietvaros maratonu pieveica 3h24, kas, manuprāt, ir labs rezultāts pirmajam maratonam. Tas nozīmē, ka viņam garām paskrēja tikai kādiem 200 cilvēki visā distances garumā. Un šķiet apdzinu viņu kādā 30km, jo atceros, kā trases malā esošā punkta vadītājs teica – O, Mārtiņš – malacis! Mans pirmais maratons dalībnieks! Garām viņam tiku bez problēmām. Un ja tu visu to vari dabūt bez maksas, tad kāda vaina? Es arī neteiktu, nē :D
P.S. testu esmu gājis, to izmantoju par pamatu treniņiem (kurus nenoslinkoju :D )
DK86, ja Tu plāno treniņos ieviest kaut kādus ātrumdarbus, kā arī mērķtiecīgi trenēt sirdi, tad jā, tests ir ļoti noderīgs. Un ir pat liedīrgi laiku pa laikam atkartot. Ja intensīvi netrenējas, droši vien, ka nav jāatkārto katru gadu, bet uzlabojoties formai, kā rāda pieredze, arī sliekšņi mainās. Un tad ir labi, ja zini savus sliekšņus, lai nepārķertu un neiebrauktu pārtrenēšanās purvā visu laiku skrienot ar pārāk augstu pulsu.
“tā kā žēl, ka elites koridorā stāvēja ~10 cilvēki” – par šo jau rakstijam “tipiskajā skrējējā”. Varu tikai atkratot:
* pati ideja ir stulba un bezjēdzīga, katram ir jāstāv sava koridorā
* tas ka cilvēks ar 4+ rezultātu starte no 2 rindas.. tad viņš dara pāri ari sev, pirmais km bus pārāk ātrs.
* tas ir LČ, LVS ļoti cīnās lai uz LČ ir pielaisti tikai cilvēki ar normatīviem, bet te Nords uztaisīja komēdiju, parodiju, teātri, sauciet kā gribiet. Tas apkauno visu Latvijas vieglatlētiku. Mums tā un tā nav kultūras, visu cilvēku ar sūdīgiem rezultātiem lin pirmajās rindās, bet te organizatori paši saka, ja, stāvi. Cirks.
* jebkurš cilvēks kas stāvēja aiz elites ir pelnījis stāvēt pirmajā rindā, visi cītīgi trenējās. Tie kas trenējas bez top treneriem pat vairāk.
Ok, skatos, undam kāds kāju priekšā aizlicis, personīga sāpe. Aizej, paskrien labāk, un turpini rakstīt tizlus jokus FB, gan jau vēl kādas ciskas Tev aplaudēs.
“Mums tā un tā nav […]” – kā tas ir jāsaprot?
Kurā vietā LČ kļuva par teātri? Tajā, ka visi, kas kāroja LČ titulu nestāvēja elites koridorā? Es tiešām nesaprotu, par ko te ir tas cepiens? Tak nestāvēja viņi priekšā elites koridoram.
Rīgā LČ maratonā ir pēdējos 2 gadus, vai ne? Zinu, ka šogad un pagājušajā gadā “Mans pirmais maratons” dalībnieki startēja no elites koridora. Programma ir vairāk nekā 2 gadus, nez kādēļ šķiet, ka arī agrāk viņiem bija elites koridors iedots.
Bet reāli, tie kas sākotnēji bija pirmajā aiz elites, tie jau arī uz starta brīdi bija elites koridora teritorijā. Kad noņem lentes, tad taču stipri vien sabīdās uz priekšu.
Kas attiecas uz kultūru, tad tie, kas skrien lēni un lien pirmajās rindās, parasti arī kaut kur rindas vidū atrodas starta brīdī. Programmas dalībniekiem Anita teica, lai pēc oficiālā reklāmfoto pāriet uz malu, lai netraucētu tos, kas aiz muguras, bet skries ātrāk.
Zinu vismaz vienu skrējēju, kas maratonos vienmēr startē no ātrāka koridora. Bet viņš arī skrien pirmo pusi atbilstoši tam koridora laikam. Un otro pusi novelkas kā sanāk. Ja skatītos tikai uz finiša laiku – ieņem nepareizo. Ja skatās skrējienu – nesanāk viņam citus traucēt.
Bet jā. Man gan nav liela pieredze ar skrējieniem, kas vienlaikus ir gan tautas skrējiens, gan čempionāts. Bet tā nelielā pieredze saka – čempionāta dalībnieki starta koridorā tomēr netiek maisīti ar tautas skrējējiem. Dānijā čempionāta dalībnieki stāvēja labajā malā.
Izskatās ka dažam te nav ne jausmas par skriešanas kultūru, ka startā jāstāv koridorā kas ir atbilstošs tavam laikam…laikam par to ko stadionā nevajag iesildīties pa 1 celiņu ari pirmo reizi dzirdi? Uzrakstīšu Aigaram lai izlasa tev lekciju.
Par teātri LČ kļuva tieši tajā laikā kad organizatori teica ka breaking2 un breaking4,5 var stāvēt elites koridorā. Priekša elitei tiešam nestāvēja, laikam te jāpasaka Nordam paldies, kaut varbūt tagad izlasīs un nākamgad jau stāvēs? Toties viņi stāvēja priekša tiem kas nav elite un nav ari breaking2 vai breaking4. Tieši pareizāk būtu mācīt cilvēkiem to kultūru, to ko es minēju iepriekš, un vēl neskriet vienā rindiņā un netraucēt ātrākajiem apdzīt pa apli, nevis iedrošināt darīt nepareizi. Un nejau tev lemt ir mums tizli joki vai nē. Mums vīriešiem patīk meiteņu ciskas, kas skrienot “aplaudē”.
Un kur te tagad pēkšņi vēl stadions uzradās? und, atslābsti, par manu kulturālību Tev nav ne jausmas, ņemot vērā, ka neesam personīgi pazīstami, līdz ar to “izlasīt” vari pats ko vien vēlies.
Un ja Tu izlasītu ko in rakstīja, tad varbūt arī cepties vajadzētu mazāk.
und vienmēr izceļas ar saviem komentãriem.Tãs pārgudrības jau apnikušas.
pat nezinu, kā tagad izpirkt grēku, ka esmu pirms 2 gadiem nepelnīti elites koridorā stāvējis :( bet slodzes tests bija noderīgs.
Villijs78.. Katrā blogā un forumā ir pa kādam heiterim, skauģim, tā ka tos nevajag ņemt galvā ;)
Intereses pēc paskatījos rezultātus – maratonisti finišējuši no 3:25:17 līdz 5:27:41, savukārt pusmaratonisktu finiša laiki ir no 1:40:40 līdz 1:58:12. Kopumā 9 cilvēki izgājuši uz starta. Nu pilnīgi ārprāc, kā aizdambēja LČ ceļu.
Es neatbalstu stāvēšanu neatbilstošā koridorā, taču konkrēti LRM gadījumā šitā cepties par 9 cilvēkiem neatbilstošā starta koridorā ir, maigi izsakoties, neadekvāti.
Es arī neatbalstu stāvēšanu neatbilstošā koridorā, izņemot šos 9 īpašos cilvēkus.
Piekrītu und! Rīgas maratona komandai vajadzēja ne tikai likt Mans pirmais maratons skrējējus atbilstošos koridoros, bet arī par to skaļi pastāstīt sociālajos tīklos – redz kā viņi zina savas spējas, tāpēc stāsies atbilstošos koridoros. Un Kažemākas komentārs par to, ka viņi stāvēšanu elites koridorā ir godam nopelnījuši, šķita kā spļāviens citiem skrējējiem sejā.
P.S. Es heitoju!!! #hatersgonnahate
Nav svarīgi ir tur 1 cilvēks, 9 vai 20. Tas ir lobēšana un sportisku principi ignorēšana. Par to vajag runāt un cepties lai LRM vairāk tā nedarītu.
Aivarito nu neko tagad neizdarīt :( Sorry. Paprasi Signi lai nobloķē mani.
und nereti izceļas ar asiem un skarbiem izteicieniem, taču, ja neņem vērā aso toni, viņa teiktajā nereti ir daudz taisnības. Otrkārt, viņš LRM tikko izskrēja prmo maratonu un – uzreiz zem 3 stundām, tapēc viņa viedoklim, protams, var nepiekrist, taču diez vai tā uzreiz vajag saslaucīt un izmest viņa viedokli mēslainē. Citādi jau sākās tas pats variants kā uzņēmumos, kur kritiku pret uzņēmumu/ priekšniecību vērtē nevis no pozīcijas “K teica”, bet gan “KURŠ teica”.
villijs78 – neviens jau nesaka, ka tika izdarīts slikti, tizli, grēcīgi vai kas tamlīdzīgs, vnk vienotai sistēmai JĀBŪT. Jātiek skaidrībā – ko mēs gribam?
Neatceros kurš stāstīja, ka viņš skrēja 10 km ap 37 min., un Beļinskis atteicās šo ielaist Nike Riga Run uz 10km elites koridorā. Pēc tam pats saprata, ka pelnīti.
pichonis – piekrītu, daudz vērtīgāk būtu, ja viņi visiem parādītu, ka redz kā viņi zina savas spējas, tāpēc stāsies atbilstošos koridoros. Nevis tur uzreiz aiz elites…
Aizgāja offtop, jo tēma jau ir par slodzes testu. :) Bet diskusija tikai liecina, ka šī problēma cilvēkiem rūp vairāk nekā slodzes tests.
Nestāvēju elites koridorā, kādu gabalu aiz; turpat kopā ar und. Abi arī noskrējām zem 3h. Vai mums traucēja tie #manspirmaismaratons? Pat nepamanīju.
Bet ne jau par to ir stāsts. Sākumā ir liela burzma un īsti nav iespējams sākt skriet savā tempā, ja stāvi blakus Žolnerovičiem un Prokopčukām. Tas ir īpaši svarīgi tādiem, kas vispār pirmo reizi skrien sacensības. Tā kā paši vien sev apgrūtināja skrējienu.
Anitas komentārs, ka šie īpašie cilvēki to ir nopelnījuši vispār ir zem katras kritikas – tie, kas klusiņām skrien gadiem un beidzot ir satrenējušies, lai noskrietu zem 3h ir mazāk pelnījuši, nekā tie, kuri nupat tikai sākuši? Kas tas par absurdu?! Nepatīkams precedents un tas parāda organizatoru attieksmi pret skrējējiem jeb visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Piekrītu, ka par šādām lietām nav jāklusē un ir labi, ka atrodas tādi. Es gan parasti klusēju.
Starp citu, pagājušajā gadā Beļinskis mani nelaida elites koridorā.
tl;dr Pirmās rindas nav par to, kas ir vairāk pelnījis.
Man viens galīgs neskrējējs ieteica domu, kā iegūt godīgu konkurenci :D Nezināju vai smieties, vai raudāt.
Viņa ieteikums ir koridorus apmainīt vietām, elite beigās un lēnākos priekšā, tā vismaz būšot godīgi pret lēnākajiem, viņiem būtu iespēja vinēt :D
Nu tas tāds offtopiks, lai saprotat ko pārējie domā par šo cepšanos :D
Ir labi, ka par to runā. Būtu klusums, šķistu, ka viss ir kārtībā. Dabūtu Rīgas maratons savu kāroto zelta zīmi, atbrauktu normāli ātri skrējēji, nesaprastu, kāpēc viņiem jāstāv 3+ koridorā, ja viņi skrien ap 2:40, bet priekšā tiek laisti tādi, kurus apdzen pirmajā km.
Pie šībrīža masām man netraucē programmas starts. Bet būtu bijis labāk, ja būtu bijis vairāk informācijas, lai nebūtu tāds pārsteigums, ka viņi priekšā stāv.
Un dalījums elites / ne-elites skrējējos mums, diemžēl (man – par laimi :D) nav īsti adekvāts. (Es no tiem, kas nekautrējas iet elites koridorā, gandrīz vienmēr tieku ielaista. Kaut mani rezultāti patiesībā tālu no elites…)
Kad bija kaut kāds man nepazīstams puisis pie ieejas elites koridorā Rīgā, kad biju piesakoties norādījusi ātrāko iespējamo laiku, bet dabūjusi pēdējo koridoru, mēģināju ieiet pie elites, mani neielaida… Pēc pasākuma atsauksmēs uzrakstīju. Pateica, ka par vēlu piereģistrējos. Ir taču varianti, ka tiek pietaupīti numuri ātrākiem skrējējiem (ja reiz koridoros dala pēc numuriem), krāsu zīmes, galu galā – vienkārši novākt to rezultāta lauku pieteikšanās lapā,… Rīgā nekā tamlīdzīga… Nākamajā gadā tieši tas pats – reģistrējos vēlu, numurs iedalīts pēdējam koridoram… Ja mani šitā ārzemēs iznerrotu, es nebrauktu otrreiz. Un neieteiktu draugiem tur braukt.
Varbūt ar ārzemniekiem te komunicē labāk, bet arī vietējos nedrīkst ignorēt.
MartinsF, tā nebūtu godīga konkurence, tas būtu murgs. Teiksim tā, ne vienai grupai būtu labi, ne otrai. Iedomājies šito drūzmēšanos… Ātrajiem stress pirmajos divos kilometros, lēnīšu apdzīšana… Vienalga pa 21 km jau viss nostātos savās vietās un stiprie vinnētu, taču, krietni pabojājot savus nervus un potenciālo PB. Arī lēnīši iegūtu varbūt pāris minūtes pie PB – ok, 2:15 (pusmaratonā) vietā būtu 2:10, un? Var jau arī hokejā Korejas izlasei mačā ar Kanādu par vienu golu ieskaitīt uzreiz piecus, lai būtu “godīga konkurence”, tomēr konkurence pastāv tikai starp konkurētspējīgajiem. Starp mazāk konkurētspējīgajiem atkal sava konkurence.
2016. gadā Jelgavas Nakts pusmaratonā startā ielīdu gandrīz beigās, nekas, dzīvs paliku un 10 km noskrēju pa 56 (mērķis patiešām bija zem stundas). Apdzinu pamatā es, nevis mani. Vai justos laimīgs, ja mani distances gaitā mani apdzītu simtiem, simtiem skrējēju, kas ātrāki par mani, vēl elsodami, ka lēnīši (kā es) traucē… Neesmu drošs. :)
In, un kas tad tu esi, ja ne Latvijas skriešanas elitei tuvu stāvošs cilvēks? Daudzi džeki skrien sliktāk par tevi, bet uzskata, ka pusmaratons zem 1:30 – tas ir līmenis. Priekš sievietes vispār lielisks rezultāts, ja kaut kādu iemeslu dēļ neatbrauc pāris elites meitenes, ir labas izredzes un pjedestālu, kāpēc lai tāds cilvēks kautrētos iet elites koridorā?
Nu jā, apmēram tādu apsvērumu vadīta, kopš man sāka SL dot elites numurus, eju tajos koridoros. Pirmajās 2 reizēs gan sanāca, ka iegāju beigās un stūmos uz priekšu, lai starta brīdī vispār būtu kaut kur koridorā, līdz 1:30 TT pat netiku, šķiet. Tad trešajā posmā komentētājs pirms starta pateica, ka eliti var pēc numura atpazīt – ka vārds nevis numurs uzdrukāts, tad jau stāvēju pirms starta tajā koridorā :D
Bet ja skatās globāli. Girgensons Tipiskā Skrējēja intervijā, šķiet, teica – tā jau liekas, ka labs rezultāts, tikai netur līdzi pat sievietēm.
DK86, atrašanās rezultātu augšgalā vien vēl nenozīmē piederību elitei. Normāli es esmu tai “preferential” koridorā – kas ir pirmais aiz elites, ja ir dalīti starti, tad startē reizē ar elites džekiem.
Mums līmenis ir tāds, kāds ir… Bet nu tos ātros puišus gan varētu laist sākumā. Nevis kā reiz Valmierā dzirdēju pusaudžiem veltītu – jūs vēl pagūsiet izskrieties, te ir elitei vieta. Nepazīstu jauniešus, bet vispār jau viņi parasti skrien ātri. Vismaz startā. Izklausījās, ka viņus neielaida tikai tāpēc, ka jauni…
Par jauniešiem startā vispār ir diskutabli. Nesen piedalījos Dobeles nakts skrējienā, kur vinnēja Girgensons. Tur jā, tur vairāki jaunieši no pirmās līnijas aiznesās kā raķete, līdzi Girgensonam… skaidrs, ka pēc 500 metriem viss nostājās savās vietās un startā ātros jauniešus noķēru arī es, bet nu reāli startā viņi nevienam netraucēja, ja tā iedziļinās. No otras puses – un jēgas pirmos 300-500 metrus joņot līdzi Girgensonam vai Žolnerovičam, ja pēc tam tu noplīsti un tevi noķer un apdzen daudzi svētdienas skrējēji? Dēļ starta bildes, kur tu pa priekšu Višķeram skrien? Pēc tam izprintēs un kādai meičai to bildi pirtī parādīs? :) Nu, katram vajadzīgas savas 5 minūtes uzmanības. Bet, kā jau teicu – startā tādi reāli nevienam netraucē.
DK86 nu jauniešus liekam mierā- bet vairāk priecâjamies , ka mums ir tādi jaunieši, kuriem acīs ir tā uguntiņa, cīņas spars un velme uzvarēt Girgensonu, bet protams mums kā vecākiem , kolēģiem vajadzētu norādīt un pamācìt , ka startā jāstājās atbilstoši savâm spējâm….( un priekšâ stãv sportisti , kuri ir ļoti smagi strădâjuši) .P.S statistikai kaut vai ņemot LRM 6 km distanci TOP 20 ātrākâs sievietes . 9 gb jaunākas par 13 gadiem 2 gb 10 gadus vecas meitenìtes un pārējās 9gb tikai vecākas par 18 gadiem .
Vēl nenoplīsušie jaunieši startā nevienam parasti netraucē, toties viņi traucē jau pēc noplīšanas, kad joprojām skrienot burzmā, priekšā pēkšņi ieraugi, ka kāds (reizēm pat vairāki blakus) vienkārši iet, bet manevra iespējas apdzīt ir ierobežotas.
Kā jau liecina šī diskusija pie pilnīgi citas tēmas, tad atbilstošs sadalījums pa starta koridoriem ir aktuāls jautājums. Ja skrien uz rezultātu, tad šobrīd viss pirmsstarta process ir jāpakārto tam, lai tiktu normālā vietā startā, citādi atgūt tās 30-60 pirmajos km zaudētās sekundes var arī neizdoties. Un jebkas, kas popularizē domu, ka ikvienam jācenšas tikt pēc iespējas tuvāk starta līnijai, man neliekas atbalstāms.
Un viedokļu dažādība rada diskusiju, kas ir veselīgi, lai uz lietām paskatītos no dažādām pusēm.
Un tāpēc ir nepareizi kādu neielaist koridorā tikai tāpēc, ka izskatās pārāk jauns!
Jā, 2016.gadā man neizdevās. Drusku sāp vēl joprojām, ja reiz neesmu aizmirsusi.
Un kaut vai tādēļ vien – und bloķēt nevajag!
Tā laba doma – var uztaisīt kopbildi pie starta, bet pēc tam – publicitātes bildes atbilstošajos koridoros!
Es arī neredzu iemeslu, dēļ kā pret “und” vajadzētu sankcijas. Kas viņš, pret kādu skrējēju/ turnīru kriminālu reputāciju palaida? Diemžēl mums, latviešiem un krieviem, tā ir – stagnāts, kas sēž zemāk par zāli, skaitās varens, bet cilvēks, kurš vismaz kaut ko cilā un mēģina darīt, uzreiz ir kašķu cēlājs, skauģis u.t.t.
Un daļa taisnības jau ir – savā privātajā skrējienā tu vari likt pirmajā rindā ko vien gribi, kaut #MansPirmaisMaratons dalībniekus, kaut skaistākās meitenes, tava darīšana. Bet pasākumā, kam ir Latvijas čempionāts statuss, šāds subjektīvisms nebūtu pieļaujams. Minskas pusmaratonā, ja gribi stāvēt elites koridorā, tev 10 km jāskrien zem 30! Mums savukārt… Tad jau nākamgad tikpat labi patiešām varētu tirgot šīs vietas priekšā!
Tuvojās manas gada mīļākās sacensības – Jelgavas Nakts pusmaratons, kur arī būs daudz cilvēku, lai arī ne tik daudz, kā LRM. Un kā iedomājos, ka 5 metrus aiz Girgensona atkal salīdīs breaking2 tusnīši… Krieviski lamāties gribas!
in viena no tām 10 gadniecēm ir mana meita,un ir pagājis vairāk par mēnesi no LRM un viņa vēl vakar nebija aizmirsusi kâ startā ” ELITES” koridorā tika ielaisti – atvainojos par izteicienu ” kā viņa teica klauni zilganīgos kreklos no kuriem viens – kad tika noņemta lenta kura atdala “ELITI”no pārējiem norâdìja ka sìkiem ir jāskrien kopā ar mammām un tētiem un , lai tinās uz aizmuguri…P.S vecums nav rādītājs!!!
Jā, es elites koridorā stāvot, dzirdēju, kā Lattelecom koridora skrējēji aiz muguras runāja par saviem prognozējamiem finiša laikiem. Šķiet, 50 min bija ātrakais, ko minēja. (Man, protams, prieks, ka dažāda līmeņa skrējēji piedalās un nekaunās no saviem rezultātiem, bet tajā pašā laikā nepatīk, ja citi tiek traucēti.)
Ok, Lattecom ir ģenerālsponsors, grib sevi parādīt. Bet Parīzē ģenerālsponsora skrējēji ir (gandrīz) visos koridoros, atbilstoši tam, kā skrien.
P.S. Vispār jau laacis1981 “sīkais” būtu varējis skriet ar mammu un tāpat tiem klauniem iekabināt :D Tikai tie “gudrie runātāji” jau to nepamanītu.
in mamma bija sagurusi pēc sava pusmaratona….:) bet ja runājam par ” sīko” tad viņa bija plānojusi skriet ar PEAC zem 4:10/km bet tā kā tika morāli iespaidota startā un atkāpās tālāk no starta līnijas sanāca kā viņa saka ” tikai ” 4:17 min/ km…bet viņas laiks vēl pienāks…- par to es viss mazāk uztraucos….:)
Atgriežoties pie “slodzes testiem”, gribu izteikt savu viedokli. Manuprāt, iesācējiem , pilnīgi pietiek ar EKG, EHO vai EKG ar slodzi (10-40 eiro). SAREŽĢĪTS kompleksais slodzes tests ar izelpas gāzu analīzi domāts pieredzējušajiem sportistiem ar vairāku gadu stāžu. Ja jūsu skriešanas stāžs ir dažas nedēļas un netaisāties veikt šo testu atkārtoti vairākas reizes gadā – tad tas ir pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Pulsa zonu noteikšanai der arī vienkāršas formulas ,kas ņem vērā jūsu maksimālo pulsu( Jā, arī MAX HR var uzzināt, neapmeklējot laboratoriju) vai pulsu mierā stāvoklī un vecumu. Dati iegūti laboratorijā ir tikpat subjektīvi , jo balstās uz rezultātiem iegūtiem vienā konkrēta dienā un laikā, visai nepierastā vietā (skrejceļš iekštelpās).
Paldies, Dima.
Arī man jau kādu laiku nedeva mieru doma, ka, varbūt, vajag uztaisīt šo slodzes testu. Tagad skaidrs, ka, vismaz pagaidām, iztikšu.
Kurš te runā par und bloķēšanu?
ā, viņš pats… Nu ja ļoti grib, tad var rakstīt Signim
Es tikai piedāvāju, jo viens rakstīja ka viņam riebjas. Vai nu jācieš vai nu jābloķē.
Slodzes tests imho ir modes tendence. Ne nu protams ja ir lieka nauda, tad kāpēc gan nē? Galvenais pēc tam tos datus izanalizēt, nevis apskatīties un aizmirst. Bet kā teica Dima, tad vajag iet katru gadu, vai vismaz katru otru, lai skatīties progresu, savādāk jēgas diezgan maz.
Bet tu Dima arī uzrakstīji diezgan maigi. A ja teiksim cilvēks trenējas 5 gadus un skrien ap 4h+ maratonu? Ko viņam tas dos, noteiks max hr? Priekš kam? Šaubos ka tas cilvēks pat 80% no max hr izspiež treniņos vai mačos. Uzzinās zonas? Nu labi. Pats teici ka to var izdarīt savādāk. Trekot progresu? Mačos var apskatīties, ja ātrāk neskrien – progresa nav, vai ja pulss uz tāda paša tempa nekļuva mazāks :)) Es saprotu ka to vajag Jeļenai, Jurkevičam, Jocim, tie kas cīnās par katru sekundes desmitdaļu, gan jau viņi tos datus pēc tam analizē un dara secinājumus, pielago treniņplānus utt, bet tajā pašā laikā brīnos ka tu tur nebiji, tu taču esi pieredzējis sportists ar vairāku gadu stāžu…
Kardioloģe man ieteica testu iziet, lai saprastu vai vispār sirds tur slodzi un lai saprastu kādu slodzi uz sirdi varu likt. Tā nu jau gadus divus taisos, bet tā arī neesmu sataisījusies, jo to naudu vajag citām vajadzībām.
Stipri sen viens paziņa aizgāja uz slodzes testu un tajā uzzināja, ka sirdij defekti, par kuriem pat nenojauta līdz tam.
Bet vai ar parastu EHO par tādiem defektiem nevar uzzināt?
Es par savu sirds defektu zinu no parastā EHO. Vēl sutku ar holteru nostaigāju un uzzināju vēl (pareizāk sakot, dakteris dabūja apstiprinājumu tam, ko es viņam stāstīju).
Kurš gan ies uz eho vai liks holteru tāpat vien? Ja nav itin nekādu sūdzību! (Nu labi, man arī nebija sūdzību par sirdi, kad biju slimnīcā un daktere aizsūtīja uz eho, bet viņai bija iemesls tādām lēmumam toreiz.)
Hipohondriķis ies! Holters vispār forša štelle, uzreiz tramvajā laiž sēsties, kad tas vadu murškulis no blūzes izlien :D
Ja mans mērķis būtu uzzināt, vai sirdij nav kādu defektu, tad droši vien ietu pie kardiologa, nevis taisītu slodzes testu.
He, tā ir ideja – vienmēr nēsāt līdzi redzamu vadu murskuli, kad paredzēts pārvietoties ar sabiedrisko transportu :D
Kardioloģe mani nosūtīja tikai uz veloergometriju un uz ehokardiogrammu. Ar to pietika diagnozei, bet man kā kustīgam cilvēkam ieteica slodzes testu, jo tur tomēr sirdij savādāka slodze un savadāki rādījumi pārādās.
Kā man teica māsiņa veselības centrā par kardiogrammu, tad viņa ne vienmēr parāda problēmas. Māsiņa pēc viņas uzreiz lika pierakstīties pie kardioloģes, lai nozīmē citus izmeklējumus.
A kur labāk šo testu var iziet Rīgā???
Iesaku http://www.sportlab.lv/tests.html, bet arī rakstā esošjai saitei uz http://www.capitalclinicriga.lv/lv/pakalpojumi/pieaugusajiem/sporta_medicina_62 piekritīšu, samaksa līdzīga, rezultāts 99% būs vienāds. Manu draugu ieteikumi, pats neesmu vēl šo apmeklējis, bail, ka nepasaka, ka man nav vēlams skriet vispār :D
Es vakar aizgāju uz veloergo un daktere neļāva pat pedāli pamīt, jo ar tādu sirdi kā man dators atslēdzas… pateica, ka tas nav dzīvotājs.
Laba ideja, arī iziešu slodzes testu