Uz jautājumu „kāpēc vajadzīgs pulsometrs” atbild ir pavisam vienkārša. Lai tu skrietu, pulsometrs nav vajadzīgs, respektīvi pulsometra neesamība nav pietiekams iemesls lai neskrietu. Jā, protams, pulsometrs padara skriešanas treniņus efektīvākus un vienkāršāk ir sekot līdzi tam, lai skrējiens būtu arī veselīgs. Un ar pulsometru tavs treniņš būs interesantāks, jo mūsdienās pulsometri piedāvā dažādas izmantošanas iespējas un skrējienā iegūtos ciparus pusi dienas var analizēt.
Kāpēc pulsometru izmanto VSK Noskrien meitenes?
Alīna. „Cenšos pēc iespējas vairāk izmantot pulsometru, jo man ir ļoti svarīgs pulss, ar kādu veicu savus treniņus. Gan pati jūtu, ka ar manu sirds izturību vēl ir daudz jāstrādā, gan arī to apliecināja slodzes tests. Pēc testa Sporta Laboratorijā man tika sastādīts treniņu grafiks, kas bija balstīts tieši uz sekošanu manam pulsam un tā izmaiņām, lai novērstu noteiktas “problēmas” manā sirdsdarbībā. Lai arī man nav konstatēti sirdsdarbības traucējumi, esmu apmeklējusi kardiologu un veikusi elektrokardiogrammu vēl ilgi pirms sāku skriet. Tādēļ vienmēr pievēršu īpašu uzmanību savai sirds veselībai un pašsajūtai.”
Inese. „Man ir augsts pulss, ja neizmantotu pulsometru, skrietu daudz ātrāk un varbūt nodarītu pāri savai veselībai.”
Gunda. „Pulsometru izmantoju skriešanas komforta zonas atrašanai, lai nepārtrenētos. Mācos ar pulsometru sevi ierobežot – neskriet tik ātri, ja pulss brīdina, ka par augstu. Bet to visu vēl tikai – mācos, vēl gan ne vienmēr izdodas.”
Helēna. „Lai sekotu līdzi savai sirdsdarbībai, redzētu ātrumu, laiku un noskrieto attālumu.”
VSK Noskrien izmantotie pulsometri
SPORTLAT veikala konsultants Jānis Pelēkais pulsometrus iedala trīs kategorijās – iesācējiem, ikdienas skrējējiem un profesionāļiem vai aktīviem skrējējiem.
| Iesācējiem | Pulsometrs paredzēts laika un pulsa noteikšanai treniņu laikā. Pulsometrā atkarībā no modeļa parasti ir iekļautas pulksteņa un hronometra funkcijas. Pulsometram nāk līdzi sirds ritma mērītājs, kas var noteikt patreizējo pulsu, vidējo pulsu, augstāko pulsu treniņu laikā. Noteikt kurā fitnesa zonā atrodas skrējējs un cik ilgi, kā arī rēķina iztērētās kalorijas.
Populārākie modeļi: Sigma PC3, Sigma PC9, Sigma PC11, Sigma PC15 Cena: no 20Ls – 45Ls |
Sigma PC15 32.99 Ls |
| Ikdienas skrējējiem | Pulsometrs paredzēts jau aktīvākiem cilvēkiem, kuri skrien nedaudz vairāk kā iesācējs, raksta savu skriešanas dienasgrāmatu, analizē savus rezultātus, cer tos uzlabot, ir konkrēts mērķis ko vēlas sasniegt. Funkcijas ir tādas pašas kā iepriekšējai kategorijai, bet klāt nāk iespēja pieslēgt soļu skaitītāju un attiecīgi nomērīt cik daudz ir noskriets kilometros un iespēja pieslēgt datoram, lai varētu analizēt treniņus.
Populārākie modeļi: Sigma PC25, Garmin Forerunner 60, Adidas MiCoach, Polar CRS100 Cena: no 45Ls – 160Ls |
Garmin Forerunner 60 65 Ls |
| Aktīviem skējējiem | Pulsometrs paredzēti profesionāliem sportistiem un aktīviem amatieriem. Piedāvā plašu programmatūru savienojamu ar datoru un citām iekārtām, treniņu analīzes un GPS (globālās pozicionēšanas sistēma) pieslēgumu rūpīgākai treniņa analīzei un sevis kontrolei. Funkcijas ir tādas pašas kā abām iepriekšējām, bet pulsometrs spēj tavu skrējienu uzzīmēt uz kartes analizējot skrējienu, kā arī treniņu laikā uzrāda noskrieto daudzumu, skriešanas ātrumu, augstumu virs jūras līmeņa. Šīs klases pulsometrus bez skriešanas, var izmantot gan peldēšanā, gan riteņbraukšanā.
Populārākie modeļi: Garmin Forerunner 310XT, Garmin Forerunner 110, Garmin Forerunner 410, Polar RS400, Polar RS800 Cena: no 160Ls – 250Ls |
Garmin Forerunner 405 200 Ls |
Visus šos pulsometrus var iegādāties un saņemt konsultāciju A.Deglava ielā 7 veikalā Sportlat.
Neliela intervija ar pulsometrs.lv konsultantu Gati Berķi.
Kāpēc skrējējam treniņiem vajadzīgs pulsometrs?
Divi ļoti svarīgi, bet, protams, ne vienīgie faktori treniņu efektivitātei un Jūsu veselībai ir: treniņa apjoms un intensitāte. Treniņu apjomu nav grūti uzskaitīt uzņemot laiku vai uzskaitot noskrietos kilometrus (kilometrus uzskaitīt bez pulsometra gan būs diezgan apgrūtinoši vai arī neprecīzi), tad intensitāti izmērīt ir daudz grūtāk vai vienkārši neiespējami bez pulsometra. Profesionāliem sportistiem pulsometrs ir nepieciešams lai precīzi nodozētu treniņā nepieciešamo intensitāti un gūtu maksimālu treniņa efektu, bet iesācējiem tomēr pulsometrs nepieciešams vēl vairāk – jo bieži vien nespējam precīzi izjust treniņa intensitāti bez pulsometra un pieredze rāda, ka cilvēki, kuri nesen uzsākuši treniņus lielākoties trenējas pārāk intensīvi un vairāk nodara ļaunumu organismam nekā gūst efektu no treniņa. Ja esat uzsācis regulārus treniņus, tad pulsometrs Jums palīdzēs uzņemt laiku, izmērīt noskrieto distanci, redzēt skriešanas ātrumu (vidējo, pašreizējo), redzēt pulsu un intensitāti (vidējo, pašreizējo), saglabās Jūsu treniņus datorprogrammā ar plašām analizēšanas iespējām, kā arī daudziem modeļiem pieejamas vēl dažādas iespējas.
Ko vajadzētu ņemt vērā pērkot pirmo pulsometru?
Lai pareizi iegādāto pulsometru noteikti ieteiktu konsultēties pie speciālista. Šobrīd ir pieejami ļoti daudz un dažādi modeļi ar ļoti plašām iespējām. Nepieciešams zināt vai jūs nodarbojaties tikai ar skriešanu un Jums nepieciešams zināt treniņa laiku, kilometrāžu un skriešanas ātrumu, vai paralēli nodarbojaties arī ar citiem sporta veidiem, kā riteņbraukšana, orientēšanās, peldēšana vai citi, kur jūs arī varētu izmantot pulsometru. Daži modeļi ir paredzēti tikai skrējējiem, bet citiem jau var pievienot arī riteņbraucējiem nepieciešamās iekārtās, savukārt orientieristiem ļoti nepieciešams būs pulsometrs ar GPS sistēmu. Svarīgi arī zināt vai Jūs treniņus vēlēsies automātiski saglabāt elektroniskajā treniņu dienasgrāmatā. Katram ražotājam ir sava treniņu dienasgrāmatas versijas un būtu vēlams apskatīt viņas, lai izvēlētos sev patīkamāko pulsometru. Ieteikumiem noteikti ir viens – konsultējaties pie speciālista.
Ar kādu pats trenējies?
Tirgojot pulsometrus svarīgi ir zināt katra pulsometra iespējas, tāpēc esmu izmēģinājis un pārbaudījis ļoti dažādus pulsometrus, un regulāri cenšos notestēt jaunos modeļus. Galvenokārt šobrīd treniņos lietoju vairs nepieejamo modeli Polar S725X ar papildus iekārtām priekš skriešanas un riteņbraukšanas ātruma. Treniņus saglabāju Polar ProTrainer datorprogrammā.
Slodzes intensitātes zonas
Tavs dzimums: vīrietis sieviete
Tavs vecums:
Metode: Kallio un Seponena vienkāršā
Aerobās slodzes laikā skābekļa patēriņš ir vienāds ar skābekļa pieprasījumu. Ja skrienot varat mierīgi pļāpāt ar blakus skrienošo un neesi aizelsies, tad diezgan droši var teikt, ka atrodies aerobā slodzes zonā vai vidējas slodzes zonā. Šo slodzi var veikt ilgstoši, līdz pat vairākām stundām pēc kārtas. Trenējoties šajā zonā tiek trenēta sirds un asinsvadu sistēma, kā arī ļoti labi noder pie svara regulēšanas. Iesācējiem derētu trenēties aerobajā slodzē, lai sagatavotu organismu ilgai slodzei. Anaerobās slodzes laikā skābekļa pieprasījums ir lielāks par skābekļa patēriņu. Šo zonu izmanto pie intervālu vai tempa treniņiem. Treniņa laikā mainot šīs tiek trenēta izturību, ātrums un ātruma izturība, kā arī svara regulēšanā ļoti efektīva slodze.
km 
-
“kilometrus uzskaitīt bez pulsometra gan būs diezgan apgrūtinoši vai arī neprecīzi” Nu, kas nu kuram ir apgrūtinoši, bija tak tāda lapa, nu jau links ir pazudis, kurā varēja skaisti ar pāris peles klikšķiem uzzināt noskrieto attālumu. Katrā gadījumā ir vērts ietaupīt pārsimts latus, un čakaru ar uzlādēšanu. :P
Tā lapa ir vēl joprojām (http://www.noskrien.lv/noskrien/cik-es-esmu-noskrejis), tikai tas pats formulējums šajā citātā un arī citviet izklausās visai jocīgi. Jāatšķir tomēr divas lietas – pulsometrs un GPS iekārta, kas nekādi nav savā starpā saistītas. Jā, reizēm gadās, ka abas šīs iekārtas ir fiziski samontētas kopā vienā fiziskā ierīcē, bet nu tomēr – ne jau pulsometrs mēra noskrieto attālumu ;)
Es skrienu ar t.s. iesācēju pulsometru – Sigma PC15, kas uzrāda ne tikai skrējiena kopējo laiku, vidējo un ausgtāko pulsu, bet arī nodedzinātās kalorijas :) Attālumu, vidējo un maksimālo ātrumu es nosaku ar savā telefonā – Nokia 5800 – esošu GPS ierīci.
Reilija: paturpinu Tevis teikto ar joku, kuru nevajag uztvert personiski – gribējās tikai parunāties pa šo tēmu!
… un temperatūru nosaku ar līdzpaņemto termometru, arī atmosfēras spiediens mēdz ietekmēt skriešanu – mugusomā tapēc man ir barometrs, bet ja jau mugursoma paņemta līdzi – tad tur ir ievietos dators, lai operatīvi varu apskatīt laika prognozes, savienojumā ar GPS tas precīzi parāda prognozi manai atrašanās vietai! Lai skrējiens nebūtu garlaicīgs, man somā ir ielikta dienasgrāmata, kur cenšos pierakstīt vissvaigākās pa ceļam piedzīvoto. Jā un kur tad bez mūzikas – jo skaļāk jo labāk, vecais labais maģītis ir lielisks sabiedrotais… nekad nevar zināt cik ilgā laikā izdosies atgriezies no skrējiena – arī “Ciklopu” ieliku somā, lai tumšajā laikā redzu bedres u.c. nelīdzenumus. Man patīk skriet arī pa vēl nepazīstamām vietām, tāpēc karte ar kompasu viemēr ir pa rokai… Skrējējiem pats par sevi saprotams ir dzeršana skrējiena laikā. Bet cik tad daudz dzert? Daudzi iesaka, ka jāizdzer tik daudz cik ir izsvīsts skrējiena laikā – nu tad šim nolūkam pie mugusomas man ir pievienoti elektroniskie svari, ik pēc 30 minūtēm nosveros un izdzeru tik cik izsvīdu :)
Morāle: nebūsim kamieļi un pirksim Sigņa ieteiktās mantiņas!
Komentārs nevietā, Xorix, jo, ja pulsometra un telefona ņemšanu līdzi skrējiena trasē Tu uzskati par kamieļveidīgu apkraušanos ar lieko, tad varbūt dodoties īsā krosiņā neuzvelc arī apenes un skrien ar basām kājām – neesi taču kamielis un nestiep sev līdzi tāāādus smagumus :)
Man jautājums precizitātei…
Treniņi jauktajā slodzes zonā starp Ae un An slieksni ir atbilstoši vidējās slodzes zonai, vai tomēr nē?
Mans Ae slieksnis ir 131 un skrienot ir ļoti problemātiski dabūt pulsu zem šī sliekšņa. Patiesību sakot – skrienot tas ir gandrīz neiespējami, ja neskaita mīņāšanos gandrīz uz vietas ar 10 min uz km… :(
minikin: šo aerobo slieksni noteici laboratorijā vai arī pēc vecuma? Zinu vienu 45 gadīgu skrējēju/smēķētāju, kurš jau 3 gadus skrien pie 190 pulsa un jūtas lieliski skrējiena laikā… Bija aizgājis arī pie sporta ārstiem, jo satraucās vai nav par traku – šim atbildēja, ka mēdz būt sportisti, kuri skrien virs 200 pulsa. Nez vai tas ir veselīgi, bet dabā ir visādas anomālijas…
Reilija: atvainojos pa komentu, ja tomēr paķēri pārāk Tuvu – tas tā nebij domāts… Patiesībā jau tā kamieļveidīgā skriešana var būt kā papildus treniņš. Īpaši jau skienot pa zemgales līdzenumiem, kur nav iespēju paskriet pret kalnu – var šo pašu efektu mēģināt panākt ar ērtu spota mugursomu ar svaru 2-5kg… manuprāt būtu labs treniņš, galvenais nepārforsēt.
xorix, štrunts par kamieļiem, bet Tu nu te nostādīji neērtā pozā tos, kuriem nav naudas priekš 200Ls vērta pulksteņa, tā vietā viņš nopērk pulsometru par 40, kompasu par piecīti, termometru par latu un headlamp par 10Ls [btw, kurš pulsometrs piedāvā tādu iespēju? ;) ] un klausās radio savā telefonā.
bet jā, es arī, ja izlemtu, droši vien iegādātos pulksteni ar gps un visām pārējām fīčām.
Atļaušos būt ļoti kritisks attiecībā pret pulsometru (un arī citu lietu) reklamēšanu. Tā kā to veic Sportlat un pārējās firmas, veikali.
Protams! Kaut kādām aprisēm, kam tas pulsometrs būtu vairāk paredzēts un tajā iekļautās fīčas potenciālajam pircējam būtu jāzina. Bet neviens jau neies uzskaitīt tās preces trūkumus utt.!
Es nezinu, “šitie” veikali laikam cer uz to, ka tagad cilvēki tikko pamodušies no ziemas miegā kā akli kurmji ies un grābs pulsometrus, jo skriešanas sezona daudziem jaunajiem censoņiem ir sākusies vai vēl tikai sāksies, bet …pulsometrs nav vēl iegādāts :(
Tāpēc es ļoti ieteiktu izpētīt ikvienu sev noskatīto pulsomtru. Ko šī mantiņa atbalsta un NEATBALSTA, kā arī ja atbalsta cik lielā apmērā un kā? Tam domāta specifikācija. Nevis šitik virspusēji apraksti. Kā arī noteikti forumos, domubiedru grupās utt. jāievāc ziņas par konkrēto sev interesējošo modeli, ko reāli (patiesība) cilvēki balstoties pēc savas pieredzes var pastāstīt – Plusi un Mīnusi! Jo vairāk info savāksi, jo labāk!
Ieteiktu pret pārdevēju konsultācijām un ieteikumiem izturēties ar piesardzību un aizdomīgumu, jo viņi paši dažreiz nezin ko runā vai arī, lai pārliecinātu sastāsta ne to. Protams, tas neattiecas uz visiem pārdevējiem un ne uz vienu veikalu konkrēti, tas ir vispārīgi. Anyway, speciālista padoms lieti noderēs.
Atcerieties pulsometrs nav tā lieta, ko vienkārši ieej veikalā un nopērc. Tā lietiņa, kas domāta ilgam laikam, trijiem, sešiem un pat vairāk gadiem. Tāpēc domājiet tālredzīgāk un ar apdomu izvērtējot savas iespējas :)
lai arī man ir viens no Garminiem, es neuzskatu, ka ir obligāti nepieciešams pulsometrs ar GPS. Protams, šāds kompis uz rokas ir baigi forša lieta, daudz ērtību, informatīvs utt … bet tāpēc jau nevajag noniecināt tos, kam ir vienkāršs verķis, kas pieklājīgi rāda pulsu … distances aptuveno garumu pilsētā var noteikt arī ar citiem interneta/mobiliem/auto/velo līdzekļiem.
Man pietiktu pulsometrs + pulkstenis ar hronometru …
Starp citu tiem kam ir mūsdienīgi telefoni (man ir neliela skaudība uz tiem, jo manis izvēlētais modelis vēl nav pārdošanā) ir iespēja skriet online http://www.endomondo.com/ Un ja kas – tad arī pulsometru (jostu) var nopirkt pa kādiem 30 lašiem un savienot ar šiem mūsdienīgajiem telefoniem! Ja domājiet ekonomiski – lielisks risinājums…
xorix – jānēsā telefons līdzi – tas runā pretī Tavai nostājai par kamieļiem :P
Atklāti sakot šis raksts nebija domāts ar ideju – visi obligāti tagad pērk pa 200Ls pulsometrus. Tas ka pajautāju informāciju pulsometru pārdevējiem, ir lai labāks skats uz to kas un kā. Kurš tad sunim asti cits cels. Raksts ir ar domu, lai cilvēki kas vispār nezin kas ir pulsometrs, drusku saprastu kas ir kas. Mums ir lielisks forums un tur nu neviens neļaus kādam iesmērēt kaut ko, ko viņam nemaz nevajag.
Daina: jau pirmajā rindiņā par tiem kamieļiem tika rakstīts – “uztvert kā joku”, turklāt man nav nekas pret kamieļiem – pats domāju kā palielināt slodzi nepalielinot skrējiena tempu vai garumu. Esmu viens no tiem apbižotajiem, kam nav pieejams reljefs skriešanai… vispār jau ir viens kalns 7km attālumā (Ozolniekos), bet patreiz tas tiek aktīvi izmantots, lai slidinātos lejup ar visādiem padibeņiem. Drosības pēc pagaidām to vēl neesmu iekļāvis ikdienas maršrutos… Paliks siltāks – būs arī man mazā paugura treniņš pieejams…
xorix, kāpēc neizmanto abus pieejamos viaduktus? Ja gribi kalnainu trasi, skrien uz Ānes viaduktu vairākus apļus. Viens aplis bija ap 3.5 km.
No savu divu pulsometru lietošanas pieredzes: lai sāktu skriet pilnīgi pietiek ar parastu pulsometru, ar kura palīdzību noteikt, vai neskrien par lēnu vai par ātru. Maršruta garumu pa ielām var dažādos veidos noteikt, ja vien ir dators ar internetu pieejams. Hronometrs parasti ir visos pulsometros. Pirmajiem pāris gadiem ar vienkāršu pulsometru noteikti varētu pietikt, līdz brīdim, kad sagribēsies veikt intervāla trenniņus, sīkāk analizēt progresu, skriet pa bezceļiem, utt.
Tā vispārīgi ņemot, ja esi svētdienas skrējējs, pulsometra pirkšana ir vistīrākā naudas izmešana tukšā gaisā. Pats vienkāršākais veids ir vadīties pēc sentēvu metodes: ja skriešanas laikā vari bez piepūles sarunāties, tavs temps ir ok.
Ja ir vēlme darboties padziļināti, trenēties sistemātiski un jau vadoties pēc noteiktām pulsa mērķzonām, tad bez pulsometra neiztikt. Gan netiks neapzināti sačakarēta sirds, gan arī treniņi būs efektīvāki un izaugsme jūtamāka.
Manas, amatiera domas.
Es skrienu bez. Pat pulkstenis nav. Peec dabas slinks esmu, gruuti sanjemties iet paskriet, kur nu veel analizeet noskrieto laiku un kilometrus.
sm72: paldies par ieteikumu – tajā virzienā parasti man ir tikai velotreniņi, skrējis gan vēl neesmu. Kā tagad šajos laikapstākļos ir ar skriešanu pa šiem viaduktiem, vietas pietiekami pašam un autobraucējiem, nav pārāk slapjas ceļmalas? Sāku domāt varbūt šodienas garo izskriet [RAF-Ozolnieki-SuperAplisUzApvadceļa-Viadukti-Pils-RAF], kopā 21km :)
==> “Tā lapa ir vēl joprojām (http://www.noskrien.lv/noskrien/cik-es-esmu-noskrejis), …”
OreMan, no manis virtuāls žetons/cepums/vai kas cits garšīgs par šo atgādinājumu! :)
Kas to būtu domājis, ka labajā malā zem “Noskrietā aprēķinātāja” slēpjas tik derīga lieta… Bija kaut kā izdevies to pilnīgi aizmirst.
Vislabāk rakstā man patika Sigņa rindkopa. Nepieciešams nav, bet padara skriešanu interesantāku un efektīvāku.
Es vēl neesmu attīstījies līdz zemas slodzes zonai :( Mans “rekords” ir vid 135 sitieni minūtē treniņā.
Meklējot pulsometru izdevās atrast tolaik (2008) Liepājā vienīgo, turklāt lēti – par 22 latiem Ciclo MP70.
Vienīgais, kas man viņā pietrūkst ir “apļu” funkcija. Hronometrs ir, pulsa zonas augšējo apakšējo var uzstādīt. Skaņas signāls pārkāpjot zonas ir ieslēdzams. Vidējo un maksimālo pulsu, un pavadīto katrā no 3 zonām laiku rāda.
Rāda arī sadedzinātās kalorijas pēc maniem parametriem, bet tās nu man galīgi neinteresē. Ir arī modinātājs, bet skrienot vēl aizmigt nav sanācis :) Un datums arī, ja skrien vairākas dienas no vietas :)
Ja/kad pirkšu nākamo pulsometru, tad, visticamāk ar gps, tad distances garuma vietā būs jādomā vai esmu uzlādējis aparātu.
Es redzu šādu cenu no Amazones puses: http://www.amazon.com/Garmin-Forerunner-Wireless-GPS-Enabled-Monitor/dp/B0011UNMIK, kur figurē 206$.
Ja kādi grib tādu rīku, varētu apvienoties un meklēt iespēju maksimāli lēti. Ja katram atsevišķi prasa 200Ls, pulkā var sanākt lētāk, ja vēl zin, kur kas piedāvājas.
Par telefoniem, kuri piem. no šīs listes http://www.endomondo.com/download/ ir tie īstie? Kas izpētījis vai zina ieteikt konkrētu modeli/modeļus?
no Endomondo listes visi telefoni ir īstie, tik vien kā jāskatās, kurai OS ir pieejama kura pulsometra josta. Ja gribas tikai GPS izmantot lai savu maršrutu un ātrumu piefiksētu, tad ir ok, tik vien kā lēnām ejot mēdz patvaļīgi autopauzi taisīt, kas ir kaitinoši, bet autopauzi var arī atslēgt. Ja telefonam pieslēgts internets, tad laba fīča ir, ka var online redzēt kur esi un mājinieki var ~prognozēt kad būsi atpakaļ un uzvārīt tēju, utt, etc
Daini, kādā veidā Tu taisies no amīšiem šo pulksteni dabūt?!
xorix, šo Ae slieksni (131) man noteica Sporta laboratorijā. An slieksnis ir 167. Diemžēl neesmu no tiem dabas brīnumiem, kas var skriet ar 190 un justies labi. Kaut gan, kā rādīja slodzes tests, 190 sitienus minūtē man ir ļoti grūti sasniegt pat pie lielas slodzes… vismaz kāds labums :)
Bet aktuāls paliek jautājums – vai vidējās slodzes zonas treniņi būtu atbilstoši skriešanai ar pulsu starp Ae un An slieksni?
minkin: manuprāt kkas nepareizi saprasts ar tiem Ae un An. Cik es saprotu sirdij labvēlīga ir visa Aerobā zona, kur uzņemtā skābekļa apjoms ir lielāks vai vienāds ar patērētā skābekļa apjomu. Citiem vārdiem, jeb aptuveniem procentiem runājot sanāk 60-80% no maximālā pulsa ir efektīvākā skriešanas zona (par to Te forumā diezgan daudz runāts ar ārējo resursu norādēm). Man šķiet, ka tie 131 pulss Tev ir noteikts kā Aerobās zonas sākums – paskaties grafikos, kur krustojas 2 līknes skābeklim un CO2. Piemēram manā gadījumā (testējos pirms 2 gadiem, kad es vēl reti skrēju 6-20km/ned) Ae=116 un An=151, nu tad man ieteica skriet šajā intevālā, ar piebildi, ka virs 151 skriet ne vairāk kā 15minūtes. Treniņos tā arī cenšos ievērot šo robežu, bet sacenēs, bieži vien sanāk ap 170 pulsu veselu stundu nostrādāt… tas noteikti nenāk par labu, bet ko darīsi ja azarts šādos gadījumos ir augstāks par veselības lietām… Šogad pirms Nordea maratona ir doma veikt atkārtotu testu…
Jautājums profesionālākiem skrējējiem, kuri izbaudījuši dažādas sporta laboratorijas – kurā vietā iesakiet doties uz slodzes testiem? Es pirms 2 gadiem biju šajā vietā http://www.sportlab.lv/tests.html un viņiem bija tikai velotrenežieris, bet skrējējiem jau darbojas drusku citi muskuļi un manuprāt tas ne pārāk korekti var uzrādīt rezultātus… Toreiz viņi uz vietas teica, ka teorētiski skrietot pulss ir +5 pie tādas pat slodzes, jo skrienot darbojas vairāk muskuļi kā braucot ar velo…
Hmm, es vnk domāju, kur īsti beidzas Ae zona.
Ja pareizi saprotu, tad tā ir tad, kas sirdij ir lielākā izsviede. Manā gadījumā tad sanāk no 130-150.
Man vnk to grafiku un datu pēc testa tik daudz, ka esmu nedaudz apjukusi :) Gribēju salīdzināt ar šeit piedāvātajiem. Vispār mēģinu skriet pēc man ieteiktajiem pulsiem bāzes daļā 130-151. Intervālos līdz 167 – bet tādu pulsu es sasniedzu ļoti ātri un pēc tam nevaru normāli dabūt lejā.
Neesmu šajos jautājumos pārāk kompetents, tāpēc labāk ņemt mediķu ieteikumus vērā – gan jau bez visiem tiem grafikiem Tev sastādīja arī ieteicamo treniņu programmu. Piemēram skriešanai man bija šādi:
1) iesildīšanās 8-10min pie pulsa 121
2) treniņa pamatdaļa 40-60min aerobajā zonā 121 – 156
3) atsildīšanās 10min pie pulsa 110-100 (t.i. līdz pulss nokrīt līdz 100)
4) stiepšanās vingrinājumi
Toreiz testā man atklāja, ka līdz ar pulsu pamatīgi kāpa asinsspiediens t.i. pie pulsa 175 spiediens kāpa līdz 210 [PSys/mmHg] – tāpēc pirms uzsākt darbu pie lielākām slodzēm ieteica pārāk neforsēt ar augstiem pulsiem un trenēties aerobajā zonā… Tagad regulāri mēru asinspiedienu pēc lielākām vai garākām slodzēm un tādus brīnumus neesmu vairs novērojis (asinsspiediens ir normālās robežās), tāpēc atļaujos arī kādreiz uzskriet ātrāk… Ceru, ka pa šo laiku esmu uzlabojis gan fiziskās spējas, gan veselību, tai skaitā asinsspiediena jautājumus pie slodzēm – tāpēc ir doma šajā pavasarī par atkārtotu slodzes testu.
Kāpēc daži internetveikali piedāvā lētāk? Piem. Euro Store par 162Ls. http://www.eurostore.lv/index.php?productID=1741
Kādi te knifi?
Daini: Ja skaties Garmin 405 modeli – tad Latvijā to var iegādāties vēl lētāk, kā tikko atradi – sākot no 157 LVL, bet iesaku pārliecināties vai prece atbilst tam ko vēlies iegādāties t.i. bieži vien tiek ielikta zemāka cena un izrādās bez pulsometra var varbūt cita atribūta. http://www.salidzini.lv/search.php?q=garmin+405+HR
P.S. es pirku Garmin 405 HR pirms 2 gadiem pa 172 LVL, bet tagad pirmās dienas padarbojoties ar jauno 310XT modeli (citas sērijas) atzīstu to par nedaudz labāku. Ilgāks baterejas laiks 20h (Garmin 405 = 8h), vienlaicīgi ekrānā rāda līdz 4 rādījumiem (405 = 3 rādījumi), +vibro signāls un automātisks apgaismojums palīdz tumsā vai klausoties mūziku kontrolēt skrējienu +iespēja skatīties skrējiena karti +iespēja ātri pārslēgties starp sporta režīmiem (skriešana, velo, slēpošana utt). Daudziem nepatika 405 modeļa riņķveidīgā skārienjutīgā poga – man tā diskomfortu neizraisīja, ar parastajām pogām varbūt par 10% ir ērtāk, bet tas ne tik nozīmīgi…
Edgar, tā apļu funkcija nemaz tev tā nepietrūktu, ja zinātu, ka ir ļoti viegli aizmirst nospiest to podziņu “nākamais aplis” :D
Pareizi jau visi saka, ka GPS sporta pulksteņi ir ērtāki, un pie reizes arī spēļmantiņa pieaugušajiem, bet vismaz es tādu noteikti nepirkšu, kamēr nebūs pieklājīgāks baterijas laiks. Tas manās acīs ir milzīgs mīnuss. Man jau nepatīk ik pa pusgadam mainīt sava parastā pulksteņa bateriju, kur nu vēl ik pa divām nedēļām.
Es pēdējā laikā reti lietoju pulsometru . Esmu iemācījies sajust to kā skrienu. Un arī mērķi ir nedaudz mainījušies. Man vienkārši patīk skriet. Ja naudu nava žēl var pirkt pa 200 ls. Es noteikti nepirktu. Bet ja runā par noderīgajām lietām pulsometrā, tad viena no tādām ir iespēja ieslēgt ekrāna apgaismojumu. Ziemas skrējieni vispār lielākoties ir pa tumsu.
Kaspars: Apļu funkcija nozīmē to ka GPS aparātā ievadi viena apļa garumu, piemēram 1km, un šis ik pēc šāda apļa novibrē/nopīkst/ieslēdzas gaisma un Tu redzi visus rādītājus tajā brīdī – tādā veidā kontrolē savu vidējo skriešanas ātrumu pulsu utt… Protams var jau visu laiku čolēt ekrānā un aizmirst par skriešanu, bet te tā štelle procesu atvieglo (sevišķi tumšajā laikā)… Beterejas laiks 8h vai 20h – tas nozīmē, ka šo laiku vari noskriet ar vienu uzlādi. Baterejas mūžs specifikācijā rakstīts 4.5 gadus katru dienu skrienot pa 1h.
Par to, ka tas ir dārgi – varu piekrist, varu arī nepiekrist – tas atkarīgs pret ko salīdzina? Piemēram, ja paskatās kādos pasākumos tas tiek lietots – gadā sanāk piedalīties 16 latvijas kausos orientēšanās, pāris velomaratoni, skrienamie maratoni, piedzīvojumu sacensības… ikdienā skriešanas/velo treniņi un tautas orietnēšanās skrējieni darbdienu vakaros 2-3x nedēļā… ja paskatās cik tiek tērēta nauda uz dalības maksām un nokļūšanu līdz konkrētajam pasākumam – tad tas GPS ir tīrais sīkums izmaksu ziņā (GPS iegādes summu izdali vēl uz 4-5 gadiem), bet ļoti noderīga lieta. Īpaši jau tādiem, kas orientējas pa mežu un pēc skrējieniem var ērtāk analizēt kļūdas uzliekot GPS datus uz skrietās kartes. Turklāt šos maršrutus vari online salīdzināt ar citiem skrējējiem virtuāli apskatoties (atkārtojot) skrējienus un tādējādi pilnveidot pieredzi un uzkrāt zināšanas nākamajiem skrējieniem.
Cik cilvēku tik viedokļu par pulsametriem un to vajadzību, man pašam 10 maratoni aiz muguras un jāsaka ka sākumā skrēju bez tad citīgi lietoju visādas funkcijas un skatijos pulsus, tad tagad jau atkal pulsametrs kā pulkstenis – lai redzētu cik ilgi skreinu, vai arī lai zinātu pirms starta cik atlicis līdz sākumām, vai pēc lai paspētu uz ”autobusu”:-) Un reizēm arī pulsu paskatos. Bet tomēr iesaku lietot pulsametru, kaut pulksteņa pēc un lai reizēm redzētu vai pulss ir normāls, un vai saskan ar pašsajūtu. Kādu modeli izvēlēties – ekonomiski piemērotāko, Sigma PC15 ir labs ja neskrien daudz un negriba sneko lepnu, ja gribas ko labāku tad Polar RS100, bet ja gribas redzēt attālumus un ātrumus tad jau labs ir RS300X G1 ar GPS sensoru. Bet ja gibat uz olimpiādi tad RS800CX ar G3. BEt ir jau arī citas versijas, galvenais būtiski izvērtēt cenas un īzpētīt trgu, lai nepārmaksājat, jo PC15 visos Latvijas veikalos ir PC15 un nav atšķirības kur pirkt, taupiet naudu un pērkat lētāko.
Es jau kadu piekto gadu skrienu ar Sigma Pc-15 un ir oki noskrieto peec tam izmeru datoraa…gribas jau kko labaaku,bet pagaidam kka nesanaak :)
Par pulsometriem – pus gadu izmantoju Polar RS800CX PTE. Iegādājos ebajā no oficiālā izplatītāja Itālijā par 340 Eur kopā ar GPS G3 un footpodu S3. Esmu tiešām ļoti, ļoti apmierināts. Zinoši ļaudis stāstīja, ka Polar ir krietni izturīgāki par Garmin.
Jāsaka, ka arī es ilgi nevarēju izlemt starp diviem modeļiem – jau minēto un Garmin 310XT. Tomēr ņemot vērā, ka šim Garmin modelim iztrūka parastā pulksteņa funkcija, iegādājos Polar.
Ja nemaldos, tad arī Pikols bija liels Polar cienītājs. Man gan nelieka ērti nēsāt vēl atsevišķi to GPS raidītāju. Man vienam paziņa, tam raidītājam ātri vien saplīsa stiprinājuma gumija un viņš nosprieda, ka būs jāiegādājas Garmin produkts:) Ja runājam par pulksteņa funkciju, kaut kur forumā es izteicu nepopulāru viedokli, ka skriešanas pulkstenis pie uzvalka ne visai piederās:) Taču saprotu, ka dreskods daudziem ir dažāds.
sm72, tu tikko pasviedi kādam lielisku iespēju sākt ražot nišas produktu – sporta pulksteņus klasisku pulksteņu izskatā! Par garmin izturību – nu nezinu, lietoju jau vairāk kā gadu, un vienīgais, kas ir neizturīgs, tā ir pulksteņa baterija – reizi pusgadā jāmaina. nekas cits pat ieskrambāts nav.
Suunto vizuāli ir pieņemamākie ikdienai, manuprāt.
Gribu piebalsot xorix un atkārtot viņa uzdoto jautājumu:
-> kurā vietā iesakiet doties uz slodzes testiem?
Čoms, ja finanses atļauj, tad labāk uz Latvijas Olimpisko vienību (ap 65 LVL)
sm72 paldies par info, vai var lūdzu plašāku komentāru (emocijas) no Latvijas Olimpiskās vienības labratorijas? Ņemot vērā, ka summa ir ~2x lielāka kā sportlab.lv, tad arī iegūtos rezultātus gaidu 2x labākus t.i. vairāk vai precīzākus :) Kas tajās naudiņās ietilpst, ko testē un kā testē?
xorix – tev noteikti vajadzētu pārtestēties, jo izskatās, ka tavs norādītais anaerobais slieksnis ir zems, kurš pieaugot treniņu apjomam būs pakāpies. Un velo un skriešanas sliekšņus nevajadzētu līdzināt!
Kādreiz pirmajā brīdī man pulsometrs likās lieka greznība, kur nu vēl ar gps, bet domas mainījās ar laiku un katru noskrieto km. Pirmie treniņi man bija uz skrejceliņa trenera vadībā-laika un ātruma kontrole iesildoties kā arī skrienot intervālus. Pulsa mērīšana ar ļoti elementāru paņēmienu: saskaiti cik sitieni 10 sekundēs un pareizini ar 6, darbojas ļoti elementāri un iesākumam pilnīgi pietiek. Bet kad sāku skriet ārā, tad pēkšņi pazuda kontrole, likās ka skrienu par lēnu vai par ilgu un nav nekādas saprašanas vai tā tikai liekās vai tiešām ir objektīvs iemesls kāpēc šodien lēnāk/ātrāk kā aizvakar. Laikam nemāku vēl sajust to kā skrienu. Nu lūk nomēģināju savu Nokia E52 lietot gan ar Endomondo, gan Nokia Sports Tracker, gan ar ārējo gps uztvērēju. Atradu, ka var arī nopirkt jostu pusometra funkcijai ar bluetooth, bet tās cena ir neadekvāti augsta. Bez šī vēl pārējie mīnusi ir tādi, ka telefons bieži zaudē signālu, reizēm pat vispār neatrod (pat ar visu ārējo uztvērēju). Endomondo nesaprot šo ārējo uztvērēju, protams atlika otra programma. Vārdu sakot sapratu ka ar šito visu ķēpāšanos vai nu skriet un labāk nezināt neko (labāk nē) vai tiešām nopirkt ierīci, kas nečakarējas un netraucē skriet. Nopirku Amazonē Forerunner 305, ar visu sūtīšanu kādi 90 ls. Rāda visu ko vajag un nevajag, bet galvenās lietas: pulss, ātrums, distance un laiks ir un ar 10h baterijas laiku pagaidām pietiek. Vienīgais mīnuss, ka izskatās tāds paliels uz rokas, bet 405 un 310XT modeļi tomēr par dārgu.
xorix plašāku komentāru uztaisīšu pēc 18.04., jo smu atkal pieteicies uz testiem LOV.
Biju LOV testos. Samaksāju 50 latus un centīšos par to uzrakstīt apskatu ar saviem rezultātiem.
sm72: ar nepacietību gaidu atsauksmes un secinājumus par šiem LOV testiem! Jo par materiālām lietām ir daudz vieglāk izdod naudu kā par šādiem testiem, kur uz rokas iespējams paliek vien papīra lapele ar grafikiem/cipariem un atmiņas… Būtu ļoti pateicīgs, ja Tev izdotos mani pārliecināt pēc iespējas ātrāk tiem pieteikties :) Protams sagaidu + un – par šiem testiem, jo pašam pieredze bijusi tikai ar http://www.sportlab.lv un labprāt pamainītu testu veikšanas vietu, ja vien šie ‘+’ spēs mani pārliecināt!
[…] jautājumu „kāpēc vajadzīgs pulsometrs” atbild ir pavisam vienkārša. Lai tu skrietu, pulsometrs nav vajadzīgs. Bet, ilgstoši augsts […]
[…] izmērītu cik tad esi noskrējis izmanto karti, pulsometru […]
kad ir kritiskaa pulsa robezha. Kad ir jaaapstaajas? Pulsa metrs ir bet neko nesaprotu no taa.Liekas jo vairaak sitienu jolabaak, jo vairaak pateere energjiju, tas ir kalorijas
JayKay, šajā pašā rakstā ir tabuliņa ar ‘slodzes intensitātes zonu’ aprakstu un kalkulators, lai noteiktu savus parametrus…
JayKay, jo augstāks pulss, jo vairāk enerģijas tiek iegūts no glikozes (vīnogu cukura), bet cīnoties ar lieko svaru jādedzina ir tauki. Glikozes krājumi organismā ir nelieli (apmēram 100g) un smadzenes liek tos pēc iespējas ātrāk atjaunot radod izsalkuma sajūtu.
Pie aerobā sliekšņa enerģija tiek iegūta no: 80% tauki; 15% glikoze; 5% proteīni.
Pie anaerobā sliekšņa enerģija tiek iegūta no: 14% tauki; 85% glikoze; 1% proteīni.
Būtiski ir nepārsniegt anaerobo slieksni, jo virs tā tauku metabolisms (dedzināšana) strauji beidzas un visa nepieciešamā enerģija tiek iegūta no glikozes.
http://silversagecenter.com/wp-content/uploads/2011/07/Screen-shot-2011-07-03-at-10.24.36-AM.png
Nezinot precīzus skaitļus pieņemam, ka aerobais slieksnis ir 60% no maksimālā pulsa jeb (220-vecums)*0.6, bet anaerobais slieksnis ir 80% no maksimālā pulsa jeb (220-vecums)*0.8.
Vienīgi jāņem vērā, ka kopējais kaloriju patēriņš pie anaerobā sliekšņa ir pusotru reizi lielāks kā pie aerobā sliekšņa. Lai iztērētu tikpat kaloriju, būs jāskrien pusotru reizi ilgāk. Normāls līdzsvars varētu būt 70% no maksimālā pulsa, kad glikoze un tauki tiek dedzināti vienādā apjomā.
Es jau saprotu, ka droši vien būs vajadzīgi nopietnāki testi, bet… skrienu jau kādu laiciņu (citreiz aktīvāk, citreiz ne pārāk), bet kopumā lēni (7 min/km). Bet pulss tik un tā augsts – vidējais ap 164. Lai dabūtu pulsu zemāku, laikam vispār būtu jāiet soļos vai vispār tikai pastaigā? Ieteikumi?
Iesākumā tipināju 8:00-10:00 min/km džoginga solī, lai noturētu zemu pulsu. Tā kā var skriet arī lēnāk, lai ko tur runātu skeptiķi.
Var pārmaiņus lēni skriet un iet. Iešanas laikā sagaida līdz pulss nokrīt līdz 60% HRmax, skrienot ļauj pulsam uzkāpt līdz 80% HRmax, tad atkal pāriet soļos.
Paldies, dot! Vai tas palīdz nostiprināt sirdi un vēlāk var tipināt arī ātrāk? Un vai ir kāda saistība starp pulsu un asinsspiedienu?
Garie, lēnie treniņi viennozīmīgi trenē sirdi un izturību. Varēsi ātrāk tipināt noteikti. Man sākumā sanāca ātrumu uzlabot par 10 sekundēm uz km nedēļā pie nemainīga pulsa. Kad pavasarī sniegs nokusa pavisam, ātrums pēkšņi uzlabojās vēl par gandrīz minūti uz km.
Ja neskaita, ka abi palielinās pie slodzes, tad tādas tiešas saistības starp pulsu un spiedienu nav. Pulsam ir liela inerce. Piemēram, strauji palielinot slodzi spiediens uzlec gandŗīz momentā, bet pulss reaģē ar laika nobīdi. Turpretī slodzi palielinot lēnām un prātīgi var panākt, ka spiediens kāpj lēnāk kā pulss.
Paldies vēlreiz. Nu ticībā mēģināšu visu no sākuma, cerot, ka pulss lēnām pieradīs pie slodzes.
Labdien, Bērnam 11 gadi, trenēja hokejā jau no piecu gadu vecuma, kas nozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir laba. Vasaras laikā starp treniņiem kādas 3 reizes nedēļā skrien pa ~6km. Ir iegādāts pulsometrs Sigma PC15.11, no tā izriet jautājums, vai ievadot bērna parametrus, un izvēloties “fit zone” kur jau ir ieprogrammēti kkādi parametri, kas kā saprotu ir standarta programma, tiks panākts rezultāts, vai tomēr nepieciešams griezties pie kāda speciālista, lai noteiktu min/max slodzes u.t.t.?
Ar bērniem droši vien nevajag eksperimentēt – labāk lai spečuks pasaka slodzes.
Eksperimentēt nedrīkst. Noteikti. Bet pulsometru uzlikt drīkst. Un labāk, ka ir informācija par pulsu, nekā tās nav. Tikai es domāju, ka tas būtu jālieto slodzes ierobežošanai, nevis palielināšanai.
Veel pulsometrs vajadziigs,lai druupijs 24h skreejienu nesachakaree jau peec 5. Stundas, nenovakteejot briidi,kad pulss peecpusdienas karstumaa uzbrauc debesiis :D
Ko darīt, ja sacensībās,skrienot “pusīti”pulss visu laiku turas 170-185 zonā? Tas nozīmē, ka iepriekš esmu nepareizi trenējusies? par maz esmu trenējusies? Skrienu jau 3 gadus. Pulsometru iegādājos tikai šogad. Varbūt kāds var pakomentēt?
Sveta, grūti pateikt, kas par vainu. Vai esi reģistrējusi savus km mūsu datubāzē vai arī endomondo?
Var būt dažādas kļūdas treniņos, bet tik pat var arī būt, ka sacensību augstais temps ceļ to pulsu augšā … par maz informācijas, lai no malas varētu ko tādu diagnosticēt.
Nu man sacensībās tāds pulss ir normāli, bet katru reizi pēc izjūtām uzķeru līdz kādam pulsam drīkstu iet konkrētajā reizē, lai justos pietiekami komfortabli pašsajūtai nepasliktinoties un tas mainās, citreiz tie var būt 170 citreiz pat 185. Bet treniņos noteikti pēc tam vajag paspīdzināt zemo pulsu, lai pasaulē līdzsvars.
Vēl tā kā vajadzētu zināt Tevu vecumu, jo ja Tev ir 20 – 25 gadi, tad tāds pulss sacensībās ir ok., bet ja kādi 70, tad gan verētu būt, ka nav ok. :)
20 gados sacensības var mierīgi būt arī pāri 200.
Pilnīgi piekrītu, 20+gados 200 ir ok. Bet tik un tā sagatavotībai (iepriekšējiem trenniņiem) jābūt.