|
||||||
Komandas blogi |
4. maijs 12:00Skrējiens “Rāzna — Muokūņkolns”Vieta: Latvija, Lipuški, Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads Notikums: skrējiens Distance: 3.5km Mājas lapa: Skrējiens “Rāzna — Muokūņkolns” Atzīmēt piedalīšanos VSK Noskriet kalendārā, var tikai VSK Noskrien biedri. Bet ja tu tāds neesi, tad vari par tādu kļūt. VSK Noskrien - galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet. Piedalās - 49 komentāri rakstam Skrējiens “Rāzna — Muokūņkolns”Komentēt |
2024. gadā: noskriets - 382729.28 km skrējuši - 340 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 4785.31 km skrējuši - 181 biedri skrējieni - 465 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-
Varētu būt jauks pasāciens! Turklāt ar kalnu… un naudas podiem… Paldies llinuz un Artūro par ielikšanu.
Iespējams, var kaut kā apvienot ar Rēzeknes rogainingu vai Aizkraukles pusmaratonu.
Pērn laikam nav bijis, iepriekšējā (trešā) reize jau 2013. gadā.
Pērn esot bijuši aptuveni 60 dalībnieki, no kuriem lielākā daļa māmiņas ar ratiņiem. Nezinu par spēcīgākajiem rezultātiem, bet varbūt ir iespēja pēc rogaininga izgulēties uz manas grīdas un aizbraukt nocelt naudas podu! Vai arī kopīgi noskriet, dziedot samācītas latgaliešu tautasdziesmas!
Aizvien labāki piedāvājumi! :)
Ar numerāciju tad nav kaut kas… ja 2013. bija trešais un arī pērn notika, tad šogad sanāk jau piektā reize. Tikpat vecs kā Skrien Latvija :)
Man šķiet, ka pērn tomēr bija, bet varbūt esmu pārcēlusies ar laika mašīnu, arī nebūtu pirmā reize :)
Pāgājušos gadus šie skrējieni notika novada dienu ietvaros.
Apsveicu bubaci ar naudas poda iegūšanu. Noskriet 3,5 km ir ļoti grūti, mums labi sapasēja temps. Pēdējie 400m pavisam nogalināja, un tik spraigas sacensības man sen nav bijušas.
Skrējienu organizēja Rēzeknes pusītes cilvēki, tas bija līmenī, un piedalījās 143 dalībnieki (lielākā masa bērni). Andrejs Jesko bija galvastiesu pārāks par visiem, tomēr 12min un cik tur sekunžu rekords netika gāzts.
Foto – http://on.fb.me/1dKN4sW
Dažos kilometros man bija vairāk emociju, ko uzdrukāt nekā pus/maratonos pēdējā pusotra gada laikā – http://bit.ly/noskrienmakonkalns
Paldies, Artūro!
Pilnīgi piekrītu Artūro, ka cīņa par uzvaru/trijnieku/sešinieku dod papidus un savādākas emocijas, ko nevar iegūt sacenšoties tikai ar sevi un rezultātu. Tāpēc pārfrāzējot zināmo teicienu, manuprāt, sacensībās labāk būt 3. ciemā nekā 143. pilsētā :)
Tā kā lielākajai daļai ikdienā nesanāk izbaudīt šīs emocijas, tad idejas līmenī – sacensības sezonas beigās, kad dalībieki startē ar handikapu atbilstoši sezonas labākajam rezultātam. Lēnākie vispirms, ātrākie pēdējie, uzvar tas, kurš pirmais finišā. Teorētiski jebkuram būtu iespējas cīnīties par uzvaru, praktiski droši vien, ka lēnākajiem būtu priekšrocības.