Sacensības norisinās sestdien, 12. oktobrī. Precīza sacensību programma tiks publicēta līdz 10. oktobrim.
Vieta – pie Babītes vidusskolas.
Nolikums lasāms arī skriesim.lv.
Viens no sacensību (LČ) mērķiem – noskaidrot komandas sastāvu dalībai Eiropas 2019. gada čempionātam krosā Portugālē.
Organizē biedrība Metroons sadarbībā ar Babītes novada pašvaldību un Latvijas Vieglatlētikas savienību. Sacensību direktors Juris Beļinskis (tālr. 29141260).
- Facebook (SK Metroons); FB pasākums
- “12. oktobrī Piņķos notiks Latvijas čempionāts krosā” (15.09. informācija athletics.lv)
- Reģistrētie dalībnieki: LČ Babītes novada č.
km 
-
3.dullas dienas man priekšā,11,12 datumā jārīko LČ krossā,jāliek trase un aprīkojums,jāņem nost un 13 datumā Ozolnieku pusmaratons,atkal jāliek trase,jātiesā un jāņem nost.
Atbilstoši laika garam, nāksies Tev izsludināt brīvprātīgo palīgu pieteikšanos… :)
Kā viņus pievilināt? Hmm, nezinu… Apsolīt loteriju, kurā izlozēs kaut ko interesantu? Bezmaksas dalību nākošajā Ozolnieku vai krosa mačā… skrejamapavu pāri… :)
Ozolniekos jau vieglāk dabūt palīgus,bet LČ krosā mēs meklkējām nedēļu kas gribētu 2 dienas pa 15 stundām nēsāt sētas un uzstādīt iekārtas,vienalga palikām tie paši 3 kas parasti, Kaspars Briška LVS komandas direktors+ Juris Beļinskis trašu sertificētājs un es,šis trijnieks jau strādā kopā 8 gadus:)
3 x 15 x 2 = 90 cilvēksētu stundas. Cerams, ka kāds pateiks paldies. Tie bijāt jūs, kas uz Vanšu tilta to sētu uzlika? Ja nopietni, tad kaut kā nenopietni tas viss izskatās. Labi vismaz, ka sestdienā notiek skrējiens. Kam to krosu vispār vajag?
Īsti nevar saprast, Dainis mēģina jokot vai tas ir pa īstām? Nu jā, “Kam to krosu vispār vajag?”, tikai ja skatāmies starta sarakstu tad tur ir gandrīz visi Latvijas labākie skrējēji – Bikše, Jocis, Linde, Razgalis, Višķers, Šumskis, Gruševs. Tomēr LČ krosā kotējas labāk nekā LČ trailā, vai nē?
Neesmu bijis Babītē, taču krosam jābūt skatāmai disciplīnai ar daudzmaz pārredzamu apli, lai skrējēji nepazūd skatienam kaut kur mežā. 2km garums ir ok.
Ja par kotēšanos, tad no malas skatoties – PČ līmenī mūsējiem labāki panākumi ir Trail Running nevis Cross Country. Var padiskutēt, kur sanāk veiksmīgāka Latvijas vārda nešana Pasaulē, un kā būtu, ja startētu spēcīgākie maratonisti utml.
Bet tas priecē, ka labākie gargabalnieki sestdien skries LČ krosā – būs Babītē cīņa un varēs tradicionāli kvalificēties decembra EČ.
Diemžēl EČ krosā startē pasaules labākie vidus un garo distanču skrējēji – Paula Radcliffe, Mo Farah, brāļi Ingebritseni, Sifan Hassan (PČ Dohā zelts 1500 un 10000), vairāki Turcijas pārstāvi (ex-kenijieši)…grūti ar tādiem konkurēt kad mums uz PČ Dohā tika tikai viens vidējo/garo distanču skrējējs un tas ieņēma 48 vietu…
Esam, kur esam. Ne LR ir klimats, kas piemērots gargabalniekiem, ne valsts atbalsta, nekā mums nav, tik pašu entuziasms. Tas Girgensons/Hartmanis/Šumskis uz EČ brauks ar tādām pašām domām kā es braucu uz LČ Piltenē – iekļūt TOP 50. Izredzes apmēram vienādas. :)
Ja katru rītu celties, redzēt, ka laiks ārā nav neko skaists, jau tumšs no rīta un atcerēties, ka kaut kur dzīvo Mo Farah, kas 10 km skrien tempā 2:41 min/km… tad nesagribēsi i to treniņu.
Kāpēc klimats nav piemērots gargabalniekiem?
GeT_RiGhT, pats nesaslimsti, skrienot LV ziemā? :) Es personīgi jau kuro gadu… Auksts, slidens, ātrumdarbi atkrīt, ne visiem pieejama manēža… Kilometrāža+spēks, un vienalga var saslimt šajās drēgnajās ziemās. Dzirdēju, ka pat Marhele nereti slimo ziemā, tad ko var runāt par tādiem tizleņiem kā es…?
Tāpēc apbrīnoju Karīnu (englishteacher), kas strādā pilna laika darbu, nekur pa ziemu īsti nebrauc patrenēties uz nometnēm Portugālē, bet progresē gadu no gada.
Nu ja tā jāčīkst, ka viss pie mums slikti (sākot ar klimatu un beidzot ar tumšiem rītiem), tad varbūt labāk darīt ko citu?
Btw, gados, kad skrēju vairāk, neslimoju. Tagad, kad skrienu mazāk, sanāk rudenī nedaudz paslimot. Ātrumdarbus var arī pa sniegu skriet, lai gan, protams, nav tik ātri, kā vasarā, bet ir. Starp citu, ja dzīvo Rīgā, tad grēks sūdzēties, tur vienmēr var atrast tīras ietves, pa kurām skriet ātrumdarbus, atšķirībā no citām pilsētām.
Inga_K, es jau nerunāju par tādiem kā tu vai es, kas skrien just for fun, kam savs pašreizējais līmenis puslīdz apmierina, un kam pat patīk skriet februāra saullēktā, iesākt pa tumsu, bet mājās pārnākt jau pa gaismu, jūtot pacilātību. Jā, kas grib (skriet), tas meklē iespējas, kaut vai Sibīrijā. Kas negrib, meklē attaisnojumus.
Šoreiz es vairāk par PATIEŠĀM labu skrējēju audzināšanu, jo tēma jau par atlasi EČ. Nevar salīdzināt apstākļus šeit vai Spānijā/Portugālē. Tāpēc arī tajā pašā ”Cursa Dels Nassos” Barselonā, kur Serjogins izskrēja LV rekordu, pirmie 14 izskrēja no pusstundas, un ne jau tie bija visi valsts labākie, kas piedalījās. Mums LV ir tikai Dima un Valērijs. Nevar salīdzināt ar Spāniju, kur cilvēki visu gadu staigā krekliņos, var taisīt intervālus cauru gadu…
Pats dzīvoju patālu no Rīgas, tāpēc ar tiem celiņiem ir kā ir. Viens mans paziņa (visai labs skrējējs, 10 km skrien pa 35-36 minūtēm) reiz mazpilsētā padevās kārdinājumam un ziemā aizgāja skriet pa ietvi ātri, paslīdēja un izmežģīja kāju… Slidens mums… Atkal jau – cik daudziem pieejamas manēžas?
Var vilkt paralēles ar hoķi – katrs var ziemā padzenāt ripu pa aizsalušu dīķi ar draugiem vai brāli, arī 50 gados, bet, ja tev no pietiekami agra vecuma nav pieejama ledus halle ar labu treneri un stipriem partneriem, lielajā sportā tev vairs nav, ko meklēt.
Tāpēc saku – esam kur esam ar tiem EČ dalībniekiem krosā.
DK86, mums šobrīd vieglatlētika nav populāra. Sāksim ar to. Un tad var skatīties iespējas. Par paslīdēšanu uz slidenas ietves- arī tur treniņš ir nepieciešams. Nevar skriet iekšā un tad pēkšņi izdomāt – skriešu ārā intervālus. Tas nav pareizi. Un ja godīgi paskatās – tam mums ziema ar sniegu un slideniem celiņiem ir kādus max 2.5 mēnešus, pie labvēlīgiem apstākļiem slidenums ir ar pārtraukumiem, tā kā ir kur skriet. Nav ideāli, varētu būt labāk, taču arī ne nāvējoši. Tajā pašā Spānijā atkal noteikti var čīkstēt, ka vasarā ir pārāk karsts, 35-40 grādos ar nekādi prātīgie intervāli un tempi nesanāks.
Tieši tā. Man jau nu liekas, ka pie mums ir vnk ideāli apstākļi skriešanai visu gadu. Šad tad sīkas problēmiņas (aukstums, slidenums, sniegs), bet nesalīdzināmi mazāk kā citās klimata joslās.
Inga_K, tur jau tā lieta, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, ka garās distances mums NAV populāras. Valsts atbalsta nekāda! Katru gadu, kad mūsu jaunie hokejisti izgāžās kādā starptautiskā čempī, sākas kritika – uu, tūristi un statisti, bagāto vecāku bērneļi!” Bet KUR ne bagāts, bet vidusmēra papucis raus to naudu, lai bērnam būtu hokeja treniņiem, ekipējumam? Tāpēc loģiski, ka viss balstās uz paša entuziasmu.
Vieglatlētikā tas pats. Nu, būs man trešā sporta klase. Un? Sākšu trenēties cītīgāk, otrā… Varbūt pirmā. Un? Visiem taču, sorry par izteicienu, uzdirst uz tevis un tavas pirmās sporta klases. Pelnīsi ar to? Loģiski, ka nē, tikai tērēsi.
Ok, SL vai SB startējam daudzi, bet viena lieta ir pusmaratons SL pa 1.30, pavisam cita – cik daudzi Latvijā trenēsies tikpat fanātiski, kā to savulaik darīja Hlistovs, Kairo, Gailis? :) Reti kurš. Visi saprot, ka 29:59 10 km vai 1:06:00 pusmaratonā starptautiskajā arēnā NAV varoņdarbs!
Par tiem apstākļiem jā, zinu džeku Krievijas dienvidos, tam visu vasaru + septembri ir 32 grādi sutoņa, reti kad skrien kādus ātrumdarbus vai intervālus, tiesa, agrāk viņš dzīvoja vēsākā apvidū un maratonu skrien pa 2:27… Kenijieši un Etiopieši arī dzīvo un trenējas karstumā, bet viņi pie tā arī pieraduši + karstumā augstas kategorijas čempju ir vairāk (kaut vai nupat notikušais Dohā) nekā nulle grādos vai ziemā, un karstumā izaugušajam spānim noteikti būs iespējas pierādīt savu karstumizturību lielajos mačos, kamēr latvietis un igaunis… kur bāzīs savu aukstumizturību un prasmi noskriet fartleku uz slidenas ietves? Kur pielietos?
Un ko Tu ar šo gribēji pateikt?
Vispār jau valsts atbalsts ir, nevar teikt, ka nav nekāds. Ir LVS, kas taču kaut kādas naudas daļa, ir sportisti, kas tikai trenējas saņemot valsts atbalstu. Nezinu, protams, precīzi, cik liels ir atbalsts, un cik pašiem jāgādā sponsori, bet nu teikt, ka nav nekā arī ir meli.
Šo derīgi palasīt, pirms čīkstēt, ka nav nekāda atbalsta – http://www.la.lv/vainiga-ir-sistema-nevis-sportisti
Īsi sakot – uzskati, ka valsts atbalsts un klimatiskie apstākļi mums ļauj konkurēt ja ne ar Bekeli, tad vismaz ar Krievijas labākajiem gargabalniekiem?
Kaut vai šis:
http://sportacentrs.com/vieglatletika/07102019-stagis_vieglatletika_ir_tikpat_dzila_pelk
Jeļenai Prokopčukai patiešām visas zvaigznes sastājās tā, kā vajadzēja – talants + mīļotais vīrietis izrādījās lielisks treneris + augstākie spēki pasargāja no nopietnām traumām. Tādu vairāk Latvijā nav.
Es jau arī LVS nepārzinu tik labi no “virtuves” puses, piektdienās arī nedzeru alu ar tiem, kas orientējas, var nosaukt ciparus. Vnk skats no malas, kuram var nepiekrist. Problēmas eksistē. Manēžu maz. Rīta rikši pa apsnigušo Jelgavu vai Rēzekni ir lieliski, pēc tādiem gribas dzīvot, bet tie tevi nesagatavos par labu EČ dalībnieku. Varbūt kāds zinošāks varētu iesaistīties šajā bez šaubām interesantajā diskusijā par LV problēmām labu gargabalnieku sagatavošanā, kas varētu cienīgi nostartēt EČ krosā?
Kenijieši un etiopieši nevis trenējas karstumā, bet augstkalnē. Augstkalnē ir nedaudz vēsāks, ap 11-25 grādiem, kas ir optimāli skriešanai. Kā jau citi minēja – mums ir 2,5 mēneši ar sniegu, ledu, savukārt Spānijā ir 2,5 mēneši ar 30-40 grādiem, kad arī apgrūtinoši trenēties. Vairumā valstu ir kādi klimatiskie ierobežojumi kaut kādā gadalaikā, tas nav tā tikai Latvijā.
Inga – Rīgā ziemā ir ļoti grūti atrast notīrītas ietves, pa kurām varētu skriet ātrumdarbu. Tas, ka sniegs nošķūrēts uz malu, padara to visu skriešanu tikai vēl slidenāku. Var tikai uz ceļa, kur mašīnas brauc, vai zem Salu tilta (neesmu skrējis, bet tā dzirdēts).
Šo derīgi palasīt, pirms čīkstēt, ka nav nekāda atbalsta – http://www.la.lv/vainiga-ir-sistema-nevis-sportisti
Kas veido sistēmu? Pareizi – konkrēti cilvēki. Līdz ar to – visa sistēma jāmaina. Kas to darīs? Kam izdevīgi būt revolucionāram, kurš ķēpāsies? :)
DK86 – jā, par ko ne? Nevajag gan arī aizmirst, salīdzinot LV ar citām valstīm, cik mums ir iedzīvotāju, un cik citās.
Un tajā rakstā vispār nekas nav pateikts, tas pat nav par rakstu īsti nosaucams. Tikai kārtējā pačīkstēšana, ka viss ir slikti un krīze.
GeT_RiGhT – kad dzīvoju Rīgā, tad reti bija reālas problēmas dēļ slidenuma skriet ātrumdarbus. Tiešām reti. Nevar pat salīdzināt ar Siguldu, kur pirmkārt sniegs ir vairāk un ilgāk, otrkātrt – ielas šķūrē ar traktoru mūždien atstājot kaut kādu kārtu, kas uz pavara pusi ir reāls ledus.
Btw, pačukstēšu – Skanstes rajonā ir diezgan ok arī ziemā, arī Brīvības iela Teikas rajonā ir skrienama.
DK86 – es nesaprotu, ko Tu gribi pateikt, izņemot vaimanas, ka “vissirslikti.lv”, sorry.
DK86 saka pareizi,šajos apstākļos nopietni treneties nav iespejams,itsevišķi tādiem kalsniem astmatiķiem kā es,Serjogins ziemā dzīvo Spānijā tapēc tik labi skrien,man jau sen sporta arsts teica ka tādiem kam ir astma jadzīvo un jātrenējās siltajas zemēs,izņēmums ir Norvēģi kuri kautkā spēj slēpot ar visu astmu 50km dienā.
Rīgā jau nu vispār tiešām slidens pa visu pilsētu ir dažas dienas gadā. Vismaz Imantā, Āgenskalnā, Torņakalnā bez problēmām var atrast šķūrētas, kaisītas, platas un apgaismotas ietves, kur joņot uz vella paraušanu. Ja kādam ir problēmas ar imunitāti ziemā, tā nav ne valsts, ne klimata, ne sistēmas vaina.
Ak jā, atcerējos, ka vienu brīdi ikdienu pavadīju laukos un uzskatīju, ka ziemā tur nav, kur skriet, jo viss piesnidzis vai apledojis. Uzradās motivācija, uzradās arī, kur skriet.
Daži cilvēki šajā diskusijā laikam nesaprot kas ir ātrumbdarbi. Tas nav 4min/km temps… tas ir 200 zem 30sek. Gribu paskatīties kā jūs to skriesiet pa ziemu.
Ja runājam par Norvēģiju, jūs tak varat redzēt instagramā – viņi skrien vai nu pa lenti vai nu USA.
Mums tuvāk ir Krievija. Ir interneta daudz video, sportisti tak visu stāstā, viņi brauc uz nometnēm uz Kirgīziju vai Kislovodsku (arī uz Keniju). Tā krieviete kas skrēja Dohā maratonu teica ka bija Kurgizijā vairākus mēnešus. Bet skatoties Dimas vai Jāņa instagramus es kaut kā neredzu ka viņu mēnešus dzīvo ārzemēs.
Cilvēkiem arī jāsaprot, ka citur ir lielāks atbalsts sportistiem. Krievijā visi sportisti ir armijā, papildus atbalsta pašvaldības. Runā iet par mēneša algām. Mums tās ir tikai tiem kas ir LOVā. Izskatās ka daži te doma ka tikko tu esi Latvijas izlasē tad uzreiz LVS tev maksa 1000 euro mēnesi…..
No manis tu neredzēsi 200 zem 30sek, bet ne jau tāpēc, ka dzīvoju Latvijā, bet tāpēc, ka es esmu lēna un nespētu to izdarīt ne Spānijā, ne Krievijā, ne Kenijā :D To, kas man skaitās ātri un sirds pa muti lec ārā, es varu paskriet arī ziemā.
Es arī gribētu zināt, cik ātri ir ātrumdarbi tiem, kuri uzskata, ka ziemā, laukā, ir iespējams tos veikt pilnvērtīgi?
Inga_K, dīvainākais jau ir tas, ka tas, ko raksti tu, nemaz nav pretrunā ar to, ko rakstu es. :)
Gribu pateikt, ka nu NAV Latvijā ne meteoroloģisko apstākļu, ne valsts atbalsta, lai te izaugtu nākamā Prokopčuka. Uzsvēršu – nākamā Prokopčuka vai sub 2:15 maratonā džekiem. Lai satrenētos uzvarai “Ielūdz Ozolnieki”, “Izskrien Rīgu” vai LSC mačiem jā, tādu līmeni var dabūt arī trenējoties tādos apstākļos, kādi ir tepat Latvijas kaprīzajās ziemās. Ok, Latvijas mērogā esi spics, malacis… Uz Eiropas fona?
Hiēna, mums ar tevi ziemā paskriet savos laukos ir ok, bet šaubos, ka Višķeram vai Šumskim ar to pietiek, lai sezonā skrietu tempā 3:05 min/km un ātrāk.
GeT_RiGhT, domā, ka nopietna treniņometne augstkalnēs ir tas, kas neļauj Latvijas gargabalniekiem pretendēt uz ko labāku starptautiskajā arēnā, Latvijas ziema nav limitējošais faktors?
Nu, bet tieši tā, daudzi uzskata, ka “ātrumbdarbi” ir fartleks pa apsnigušu trotuāru, kurā iekļauti nogriežņi tempā 4min/km. Nu, paskriešu es tā pa ziemu, pienāks maijs, kuru interesē, kā es noskriešu piemēram, Ozolniekos? Pa 40:40, pa 39:40 vai pat 38:40? Visiem taču pajāt, būsim atklāti. Cilvēki, kas nodarbojas ar citu sporta veidu, skrien ātrāk.
Tiem, kam nomest 15 sekundes no PB jau ir varoņdarbs – Jeļenai, Jurkevičam, Jocim, tiem gan šaubos, ka viņi ir laimīgi skriet uz apsniguša trotuāra un viņiem ar to pietiek. Treadmill visu ziemu?
Makro mums ir ne tikai skrējējs, bet arī čīkstulis ar pieredzi, tas tā, lai būtu godīgi. Varbūt cits sporta veids jāizvēlas, ja kalsnajam astmātiķim ir viss tik sklikti, ka neko nevar sasniegt.
Par Krievijas atlētiem varbūt šajā diskusijā labāk nerunāsim, ka nesanāk kāds nesmuks kašķis.
Jā, valsts atbalsts varētu būt lielāks, nenoliedzu. Bet teikt, ka LV vispār, vispār neko nav iespējams izdarīt ir pilnīgas muļķības.
200m ietvi bez ledus ziemā ir iespējams atrast, ja nu tiešām ir kāds, kas skrien Prokopčukas līmenī, bet netiek manēžā.
Varu tikai padalīties ar savu pieredzi, kas gan ir milzīgi tālu no tā “200m zem 30 sekundēm”.. Ja uzskatām ziemu par decembri, janvāri un februāri, tad, lūk, daži mani ātrumdarbu piemēri no aizgājušajām ziemām, kas veikti ārā:
– 12*400m @ 3:16 min/km;
– 2*400m @ 3:16 min/km;
– 6 km @ 3:50 min/km;
– 200-400-600-800-1000-800-600-400-200m @ 3:31min/km;
– 10*400m @ (3:24-3:28) min/km;
– 6*1 km @ (3:24-3:27) min/km;
– 1600m+1200m+800m+600m+400m+300m+100m = 5km @ 16:28.6;
– 4*600m @ 3:20 min/km;
– 2*5*130m @ 3:16 min/km.
Nu tas tā, katram sava motivācija.
āāā, runājiet par ko gribat, bet lūdzu tak nepiniet tur iekšā saaukstēšanos, astmas vai citas hroniksas kaites un vēl jo vairāk nevainojiet pie tām valdību, sistēmu vai mūsu valsts klimatu.
Bet vispār par ziemu runājot, man tā nepatīk, bet tomēr jāatzīst, ka skrējieni pa slideniem ceļiem trenē gan visādas locītavu saites, gan izveicību, jo sevišķi laukiem raksturīgajā tumsā. Es vispār varētu sākt vainot Latvijas valsts ceļus :D, skrienot ziemā pa slidenu ceļu es esmu kritusi tikai vienu vienīgu reizi, lai gan pat pa tīru ledu skrienu nodilušās asfalta kurpēs, bet daudz vairāk es pamanos nokrist skrienot nesniega apstākļos pa saviem treniņu grantiniekiem vai kādiem neceļiem.
Bet teikt, ka LV vispār, vispār neko nav iespējams izdarīt ir pilnīgas muļķības.
Izdarīt var, protams. Un to ko var izdarīt vieglatlētikas jomā, nupat visi redzējām pasaules čempī.
Bet teikt, ka LV vispār, vispār neko nav iespējams izdarīt ir pilnīgas muļķības.
Izdarīt var, protams. Un to ko var izdarīt vieglatlētikas jomā, nupat visi redzējām pasaules čempī.
=================================
Tieši par to es arī saku. Satrenēties uzvarai Ventspils maratonā var. Uzvarai SB var. Bet starptautiskā arēnā? :)
Tāpēc arī diskusija. KO tad mēs īsti gribam? Pavairāk entuziastu, kas nebaidās no LV ziemas, masveidību, veselīga dzīvesveida propagandu? Vai arī nokļūt tuvāk medaļām EČ un PČ?
Kvalifikācija EČ – tā vairs nav fizkultūra. Tas ir sports. Tas, ko mēs, entuziasti, darām ziemas rītos savos laukos, salīdzināt ar EČ līmeni, ir tas pats, kas salīdzināt braukšanu autoskolā pie instruktora ar F1 pilotu treniņiem.
Nē, nu te palasot sāk likties, ka dažiem gribās, lai visas 1. vietas mūsējās. Nu var jau gribēt un vainot valsti, ka nav.
Bet dažkārt der ielūkoties statistika, pirms vaimanāt par vissslikti.lv
https://athletics.lv/lv/statistics/season
http://80.232.162.149/arhivs/SWH/2019/10/2019-10-07_19-00-00_SWH_Stereo.mp3
no 36:00 minūtes arī viedoklis par PČ vieglatlētikā. Arī par finansējumu utt.
Drusku par valsts atbalstu …
Nodokļu maksātāji un dīvānu pirdēji var gulēt mierīgi! Dalību pasaules čempionātā (aviobiļetes , dzīvošana ,akreditācija..) man un citiem vieglatlētiem nodrošināja (IAAF Starptautiskā vieglatlētikas federāciju asociācija ). No LVS , tāpat ka visi pārējie sportisti, esmu saņēmis tikai 30eiro (trīsdesmit). Tie daži vieglatlēti ,kas iekļauti LOV sastāvā tiešam saņem finansējumu vai nemateriālo atbalstu treniņprocesa nodrošināšanai , bet ar LVS darbību (vai bezdarbību) tur diezgan maz sakara. Labāk lieki nemuldēt komentāros ,bet pašiem iepazīties ar informāciju LOV mājaslapā – https://www.lov.lv/sportisti/vasaras-sastavs .
Uz treniņnometnēm braucu par saviem līdzekļiem . Tad šad pašvaldība daļēji sedz ar transportu un dzīvošanu saistītos izdevumus , bet neko vairāk.. Tāpēc nevajag dzīvot ilūzijā ,ka LV izlases sportistus pašvaldības “apber ar naudu”.
PS. Māris teica , kā pa ziemu dzīvoju un trenējos Spānijā. Tā nav taisnība.. Pa ziemu uzturos daudz vairāk Latvijā ,nekā Spānijā.
Par klimatu un treniņu apstākļiem ..
Latvijā nav priekšnoteikumu , lai šeit veiksmīgi attīstītos izturības sporta veidi – šosejas skriešana , šosejas riteņbraukšana, biatlons , slēpošana , triatlons . Tādi fenomeni, kā Aigars Fadejevs, Romāns Vainšteins, Jeļena Prokopčuka , Ilmārs Bricis – rets gadījums Latvijas sporta vēsturē. Runājot par olimpiskajam disciplīnām…. saksim ar to , ka Latvijā gandrīz nav infrastruktūras ,kur varētu trenēties bērni un jaunieši. Bez bērnu un jauniešu sporta mums nav cerību uz panākumiem augstu sasniegumu sportā!
Otrkārt , aizvadīt kvalitatīvu treniņprocesu Latvijā pa ziemu – nevar! Un pat nemēģiniet pierādīt man pretējo – +2-8 grādi ar nokrišņiem neder nevienam izturības sporta veidam. Trešais un būtiskais , ja mēs runājam par stabiliem un augtiem rezultātiem izturības sporta veidos – sportistiem nepieciešams trenēties augstkalnos! Visi baltādainie elites skrējēji no “plakanām valstīm” dzīvo un trenējas vairākus mēnešus gadā augstkalnos . Nevar dzīvot pie jūras un būt konkurētspējīgam starptautiskajās sacensībās.
PSS. Pat mūsu kaimiņi igauņi – pavada vairākus mēnešus Kolorado un Kenijas kalnos.. Piemēram, igaunis Romans Fosti (33.v. Dohā) , pēc divām nedēļām atkal brauks uz Keniju, kur uzsāks gatavošanos savam kārtējam maratonam.
Prieks par Dmitriju, kas dīvānu nesmacē un uzraksta, to kā ir, jo zin kā ir. :)
Ne jau es te vienīgais runāju par kalsnajiem skrējējiem,noskatieties šo video kur Krievijas daudzkartējs čempions maratonā stāsta kas notiek ar organismu vēsē laikā ja tu sveri ap 60kg, https://www.youtube.com/watch?v=Fi_4Y1Rqihg&list=FLThhW99jEjWiHA8caoPq1nw&index=2&t=15s
Mums kalsnajiem zem 10 grādiem muskui kā sastinguši un gribadami nevar paskriet,tiko uznāk auksts laiks maratonā ta visi Āfrikas kalsnie skrējēji izstajas,līdz galam tiek tikai ar kautkadu lieko svaru jo tas uztur siltumu.
Esmu vaļasprieka skrējējs ar 10+ gadu skriešanas stāžu, kurš paskrien dažas darba dienas nedēļā pēc darba un mazliet aktīvāk brīvdienās. Tādam režīmam Latvijas apstākļi netraucē, var skriet ziemu, vasaru, pa asfaltu vai mežu, pat pa dziļu sniegu. Sagatavoties vietējiem mačiem, skrienot labu gabalu aiz mūsu elitniekiem ir pilnīgi iespējams. Taču man nenāk ne prātā līdzīgi kā dažiem konkrēti aprobežotiem “dīvāna ekspertiem un ekspertēm” (nesaukšu vārdā) šeit apstrīdēt vispār zināmas un loģiskas lietas par to, kādi apstākļi un finansējums vajadzīgs profesionāliem sportistiem, kuri pretendē uz augstām vietām Pasaules vai Eiropas līmenī! Ziemeļeiropas ziemā ārā NAV IESPĒJAMS trenēties tāpat kā vasarā stadionā vai Āfrikas augstkalnēs +15…+25 grādos pie zināma skābekļa trūkuma. Tur nav jābūt sporta ārstam, lai to saprastu! Un finansējums ir vajadzīgs, lai profesionāls sportists varētu visu savu laiku un spēkus koncentrēt uz treniņiem un ražīgu atpūtu. Man tas arī tā kā būtu skaidrs… Tu vari būt veiksmīgs skriešanas tūrists un ceļot uz dažādām sporta tūristiem paredzētās sacensībām, kur organizatoriem primārā interese ir iekasēt dalības maksu, savukārt, dalībniekiem saņemt medāļus par dalību un jogurtu finišā. Taču tas nav nekāds pamats visgudri mācīt profesionālus sportistus, saukt par “čīkstētājiem” un tādiem, kam “viss ir slikti”! Dīvānu pirdēju viedokļi ir pilni DELFI!
Nu varbūt tagad tie kas neticēja, beidzot ticēs un tie kas nesaprata, beidzot sapratīs, pēc DS komentāra? :) Un lūdzu, beidziet jau rakstīt ka Latvijā pa ziemu var normāli trenēties, jau vairāki cilvēki jums teica – ka jūsu treniņi pa 6min/km nedaudz atšķiras no Višķera, Serjogina, Ilonas un Karīnas treniņiem.
Viss ir saistīts. Slikts laiks ārā -> imunitāte -> slimības. Nepietiekama finansēšana -> maz nometnes. Slikta infrastruktūra (manēža?). Tāpēc esam tur kur esam. Protams ka Valdība nav vainīga pie klimata, bet kurš tad ir atbildīgs par infrastruktūras trūkumu?
Poļu skrējējs Levandowski (3. vieta 1500m Dohā) pavada 300 dienas gadā nometnēs.
Vēl vajag pieminēt tādu punktu, ka Latvija ir ļoti maza, tāpēc ārzemju sponsoriem varbūt nav tik interesanta un sportistiem dabūt atbalstu ir grūtāk. Sanāk, ja tev ir līmenis – LOV tev maksās, bet tikt līdz tam tev vajag kaut kā pašam, trenējoties Rīgas Sporta Manēžā un Mežaparka takās.
vissslikti.lv un vissirbaigilabi.lv ir identiskas kaites, tikai divos dažādos grāvjos. Problēmas ir jāapzinās.
No mana, sporta līdzjutēja, skatu punkta – vieglatlētika un, principā visas, izturības sporta veidu jomas ir galīgā… bedrē. Vai es gribu, skatoties eiropas/pasaules čempi un olimpiādi, redzēt mūsu vieglatlētus cīnoties par medaļām? Protams! Vai es varu pārmest šī brīža sportistiem, ka tā nav? Noteikti nē! Kā tas var būt, ka Latvijā 2019. gadā, joprojām, nav nevienas modernas, kvalitatīvas manēžas? Līdz ar to, esam tur kur esam – augstākie mērķi ir kvalificēties sacensībām.
Tādēļ teikšu – jā, vieglatlētikas nozarē, manuprāt, šobrīd vissirslikti.lv.
70.gados Rīgā LSPA viesojās Somijas treneru zieds (Lase Virens trenētāji). Ieraugot Šmerli, viņi bija neizpratnē kāpēc pie mums neaug Pasaules un Olimpiskie medaļnieki vidējās un garajās distancēs…
Veči! Viss ir galvās! Gan Pāvels Ugrjumovs, gan Ilmārs Bricis, gan Jeļena Prokopčuka, gan Romāns Valšteins, gan Dainis Ozols…utt.
Es reizēm sanās iesmeju par Latvijas vieglatlētikas spečukiem, kas piem., saka, ka distanču slēpošana traucē skriešanas tehnikai. Juris Grustiņš ar viņam piedēvēto slēpotāja soli vēljoprojām 5km Latvijas rekords… Dace Lina Olimpiskajā sezonā ar slēpēm sabrauc 700-800km…
Šogad skatījos 3000m skrējējiem stadionā vīriem (sievas nemaz nekomentēšu). Tikai no viena dalībnieka tehniskā snieguma mana acs guva daudz maz estētisku baudījumu… Lai tik citu sporta veidu rastorgujevi un eidukas biežāk piestartē, tas tikai liks daudziem vieglatlētiem sasparoties. Dima malacis, vēl ir iekšā ko likt ārā. Lai tik sakodiens!Bet lai apksta rezultātus pēdējā Zaķī… pirmie divi no ziemas galvaspilsētas, trešais no zieminiekiem kas plinti mājās atstājis, ceturtais laikam pieorientējies no Aluksnes… Par Viškera PB pusmaratonā ar prieks. Helmane ar malacis. Krimuldas serpentīnā vilka labi. Sen nebija no gargabalnieces kas tāds redzēts.
Siltumnīcā īsti olimpieši neaug!!!
Vai daudzi zina, ka Regīna Ābeltiņa ir 4 kārtējā Tautu spartakiādes dalībniece distanču slēpošanā, Leonīds Strekalovskis tika piespiests no slēpotāja kļūt par skrējēju un LČ bijis trijniekā 50km ar ne tām labākajām slēpēm, arī Andrejs Saņņikovs ir nodarbojies ar slēpošanu?
Robert, ja vakarā esi piedzēries, nevajag vērt vaļā internetu un rakstīt komentārus! Tās ir tukšas runas, kas balstītas uz baumām, pasakām un pieņēmumiem! Realitāte ir pavisam cita šodien, turklāt šeit neviens nerunāja par vietējo sasniegumiem Stirnubukā, bet gan Eiropas un pasaules līmenī garo distanču skriešanā. Tās ir nesalīdzināmas lietas. Turklāt kā jau šeit teica, vietējiem mačiem trenēties Latvijā nav problēmu. Kad uz paģirām šo lasi, mēģini saprast! :D
Visu cieņu Dacei ka spēja tik īsajai laikā sagatavoties un tikt uz OS, bet man liekas ka Dima runā par Eiropas eliti, nevis par Latvijas eliti. Eiropas mērogā 2:38 nav nekas spīdošs, tagad pat uz OS ar tādu rezultātu netikt. Arī Dima, Jānis, Ilona un Karīna – saviem rezultātiem spēja sagatavoties te, bet vajag skriet 10 min ātrāk :)
Piekrītu, Dacei visu cieņu! Olimpiete no rītiem uz velo ir možāka par mani un smaidīgi paspēj pirmā nosveicināt un vēl nosaukt mani vārdā. Sakaunos un mēģinu sev iestāstīt, ka piektdienas rītā būšu pamodies, kad mīsimies viens otram pretī
Cik aizkustinoši, gandrīz apraudājos no puikas stāsta!
Kāda jēga šeit pieminēt Daci Linu? Viņas sasniegumi Latvijā, varbūt Baltijas valstu mērogā ir ievērības cienīgi, bet uz Eiropas vai pasaules fona viņa ir nekas – būsim taču adekvāti! Tas pats attiecas uz praktiski visiem Latvijas TOP3 skrējējiem visos Skrien Latvija un Stirnubukos ar ļoti retiem izņēmumiem. Tas viss tikai pierāda, ka nav iespējams sagatavoties Eiropas un Pasaules mēroga lielākajām sacensībām bez finansējuma un treniņiem tikai Latvijā. Āmen!
Tieši tā. Mums, Latvijā jau liekas nenormālākais sadalījums pa līmeņiem: es esmu vienā līmenī, Limanāns/Maslobojevs otrā, Višķers/Šumskis pavisam citā. Bet saprotiet, ka Eiropā nepazīst ne vienu, ne otru, ne pat trešo! Augstāko sasniegumu sporta sīkumu nav, ja reiz tev nav to apstākļu, kas Eiropas grandiem, tad tev arī nav.
Uģis Jocis pamatā trenējas ASV, nevis Latvijā. Rezultātu mēs redzam – tur viņš ir nothing special, lai arī labs skrējējs, bet šeit visus plēš pušu savās mīļākajās distancēs. OK, arī dabas dotumi, talants daudz ko izšķir, bet kas zina, cik tagad puiši ar gargabalnieka talantu šobrīd ierok savu talantu zemē, piemēram, basketbola laukumā vai baseinā?