Ap 6:00 no rīta sestdien sākums Pasvālē, Lietuvā.
Pēc 13:00 varētu būt pie Rīgas robežas. Mēģināsim šeit rītdien ar komentāriem parādīt aktuālo info – kur šobrīd ir tikuši skrējēji un pie kuriem kilometru stabiņiem varētu mēģināt sagaidīt dalībnieku autobusu un pievienoties no tā izkāpušajiem skrējējiem.
Visi interesenti ir laipni aicināti pievienoties. Arī, ja līs lietus, kā sola sinoptiķi.
Ja to dara Rīgā, tad ir iespēja ieskriet 8 km Rīgā no Bauskas puses (sākums autostāvvietā pie lielās zīmes Rīga), nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un aizskriet 10 km līdz Juglas Statoilam. Tādu treniņu pērn izvēlējās Valdis Ņilovs un šogad tā mēģināšu darīt es. Ja to dara citur, tad vēlams trāpīt uz dalībnieku autobusa pieturas vietu, lai pievienotos kārtējam 10 km gabalam. Kam der mazāks gabaliņš, tas var mēģināt pa vidu pārķert skrienošos un aizskriet līdz autobusam.
Par skrējēju atrašanās vietu var zvanīt skrējēju kluba „Ozolnieki” vadītājam Jurim Bērziņam (tālrunis – 26086671), vai kādam no pārējiem 12 Latvijas dalībniekiem (Kādam visu laiku jābūt distancē, tāpēc tas var kādu laiku neatbildēt.) Vēlāk uzzvanīšu Jurim un noskaidrošu, kas šie tādi tur ir.
km 
-
Izlasiet šo aprakstu!
Varbūt mainīsies rītdienas plāni.
Žēl, ka sakrīt ar LSC. Šis skrējiens noteikti savā emocionālājā un visādi citādi karmisakjā līmenī visāda ziņā izkonkurē jebko citu. Lai patīkams un cienīgs skrējiens!
Skrējēji ir sasnieguši Pasvali, paēduši putru un nu kamēr es te rakstu jau visiem vajadzētu saldi gulēt, jo rīt jau 6:00 uz starta iziet 1. etaps, jo šodien pēdējos kilometrus atnesa pēdējais, 8. etaps ar lēnākajiem skrējējiem.
Tātad komandā nu Latvijas ir:
Juris Bērziņš,
Rolands Bartaševics,
Dace Kovaļevska,
Jānis Marčinkus,
Kristīne Marčinkus,
Arnis Vērmels,
Aleksandrs Daukste,
Raitis Rūrāns,
Juris Batars,
Māris Pakārklis,
Valdis Ņilovs,
Inguna Kšīre (varbūt, neesmu pareizi sadzirdējis uzvārdu…).
Pirmo dienu visvairāk noskrējis ir Valdis – viņa kontā esot 70km.
Nokļūšana līdz Rīgas robežai (zīmei “Rīga”) ar 26 autobusu:
http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/26/a-b/1025a/4/map
Jabrauc līdz pieturai Neilandi un tad kādi simts metri japaiet uz priekšu.
Rīta pusē mēgināšu noskaidrot, cikos skrējēji plāno būt pie Rīgas.
Pērn tur bija pauze, lai ne atrāk kā plānotajā laikā 15:00 būtu pie Brīvības pieminekļa.
LSC skrējēji arī var tikt – ņemot vērā, ka no Brīvības piemiekļa plānots ziedus nolikt 15:00, teorētiski nākamā 10-nieka starts varētu būt no Juglas Statoil ap 15:30. Etapa finišs aiz Baltezera – tur var sagaidīt kādu satiksmes busu ar ko tikt atpakaļ uz Rīgu.
Tikko sazvanījos ar Māri Pakārkli. Skrējēji tūlīt sāks uzbrukumu Bauskas kilometriem (Ceļa stabiņš 70 – it kā vajadzētu pa 10 km skaitīt klāt, bet tiek laisti arī dažādi īsāki posmi, tāpēc jāstājas tik šosejas malā un jāgaida skrējēji.).
Kā jau iepriekš rakstīju starts no lielās zīmes “Rīga” ne ātrāk kā 13:30. (Pagājušogad bija 13:39 – pēc mana pulksteņa).
Un, protams, arī no Brīvības pieminekļa ap 15:00 var startēt 10km uz Juglu (Vēlams būt kādu brīdi ātrāk – pulcēšanās pie strēlnieku laukuma, kur var novietot auutobusu). Atgādinu – kas grib mazāku gabaliņu, var pievienties pa ceļam.
Nevajag tikai aizmirst paņemt līdzi ziedus.
Skrējējiem kopējās formas, ar ko tiks skriets arī pa Rīgu ir baltā krāsā ar strīpām. Ja grib iekļauties pēc krāsas, tad jāģerbj kāds balts skriešanas krekls un, kam tādi ir, arī balti šorti būs ļoti jauki.
Atzvanīja Rolands – tikko pabeidzis savu etapu – šobrīd viņi ir kaut kur pirms Iecavas. Atgādinu – vienlaicīgi skrien 2 etapi – viens skrien prom no autobusa, otrs uz autobusu. Tādēļ kilometri dilst divreiz ātrāk nekā ja skrietu vienlaicīgi tikai 1 etaps.
Skrējējiem atlikuši 15km līdz Rīgas zīmei. Bet tā kā iet lēnākie etapi, tā tiks sasniegta ap 14:00. Vai tiešām neviens nepievienosies tik nozīmīgai misijai? :( Kilometri taču bez maksas!
Äkki keegi Eestist loeb seda? Teil on samuti teretulnud teatejooks homme!
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/433630-baltijas_cela_atceres_skrejiena_36_dalibnieki_no_lietuvas_un_latvijas
Precizeshu info par sevi – Inguna Silinja- Shire jeb sheit Inguna_2S.
Nu jau esam atcelja, shobrid pie Saulkrastiem. Es, protams, ar Valdi un Mari sacensties kilometrazja nevaru, bet mana konta pa 3 dienam ir 111 km (1.diena 35 km, 2.diena 41,3 km un 3.diena 35 km)!
Tā, no rīta pēc piecām pusgulētām stundām un tikpat kā trim negulētām naktīm svešumā neriskēju neko rakstīt, bet tagad ieskribelēšu:
1. Paldies Ingunai, Valdim, Mārim un pārējiem, kas ir un nav sastopami šeit, un piedalījās Baltijas ceļā – par pozitīvajām emocijām, kuriozajiem notikumiem, brīžiem dīvainajām situācijām :) un visu pārējo, tostarp, galvenais – izturību un spēku trīs dienas pieciest pārējos (it sevišķi kašķīgo Bērziņu) un vēl tikt galā ar sevi, lai katru dienu no vienīgās mājvietas – autobusa – izkāptu pieveikt kārtējos kilometrus;
2. Inguna, tev ir par apmēram 2 km vairāk nekā man :)
3. Šodien knapi sagatavoju komentāru avīzes slejai no savas puses, rīt pacentīšos saveidot kādu plašāku aprakstu par notikušo; ar miljons bildēm gan ies biš lēnāk, jo vēl jāizsūta miljons cilvēkiem, bet nu pamazām jau visu saņemsiet;
4. Pēteri (Lielkuili :) ) tev jo īpašs paldies (no Jura it īpašs), jo ar visu traumu piebiedrojies mums Latvijā un tik aktīvi šeit visus informēji par skrējiena gaitu (es fiziski vienkārši nepaguvu, tikai pirms lekšanas vilcienā izsūtīt lielajiem preses guru), par to arī tiksi pie skrējiena uniformas :)
Nu ko – beidzot neliels ieskats skrējienā ar Ingunu galvenajā lomā (atvaino vēlreiz, ka samulsināju :) ) – http://bit.ly/NuBTXl
Māris mani jau telefoniski iepriecināja par formas piešķiršanu. :)
Labi, ka ieklausījos savā organismā pēc ieskriešanas Rīgā un pataupīju kāju, uz Juglu nedodoties. Mājās pēc tam vēl uz pusstundiņu pieliku ledu vārgajai vietai. Svētdien Nike Riga Run 10km padevās bez komplikācijām.
Pēteri, un es pārdzīvoju, ka no Brīvības pieminekļa uz Juglu aizskrējām bez tevis….
Toredo, īstenībā tev noteikti ir vairāk km kā man, jo tai grūtajā priekš manis 6.5 km posmā, tu noskrēji daudz vairāk! Bet jūs ar Valdi bijāt (un esiet joprojām ;)!) džentelmeņi!
p.s. savējie sapratīs :)
Heh, galu galā mēs nebijām no tiem, kas cīnījās, lai tabulā ieskribelē katru noskrieto km (it sevišķi zinot, ka arī Māris skraidīja šurpu turpu pa aplinkus ceļiem, krādams kilometrāžu un kad abi kopā ar Valdi taisīja ātrumposmus) :) – galvenais, ka atbalstījām viens otru un neesam iedzīvojušies traumās :)
P.S. Paldies par komplimentu