Ņergas un Ņeņergas sāk ar dopinga uzņemšanu, t.i. strūdeles ar kefīru visiem garšo tīri labi!
Drīz viņiem seko arī mūsu četrotne, t.i. Aigars ar Ingu, Solveiga un Babītes Čingons jeb zinātniskais konsultants. Pirmais secinājums – Somijas ceļi iepriecina ar 3 braukšanas joslām, t.i., ik pa brīdim var arī zemu lidot jeb pabraukt nedaudz ātrāk.
Jautājums no statistikas – kāda ir iespēja sastapt dinozauru? 50/50 – vai nu sastapsi, vai nu nesastapsi. Mēs daži Somijā tādu sastapām.
Pa taisnāko ceļu tuvojamies Koli – sacensību centram. Jau parādās pirmie pauguri jeb Tunturi somu mēlē.
Jero ezers – aiz kura pa tiem pampakiem nākamajā dienā notiks viens ņerdzīgs skrējiens.
Ņergas un Neņergas gatavi startam, Alda vēl tik steidz bariņā.
Pielinen ezers, kā no skatu kartiņas.
Ņergakmens.
Bērnudārzs izklaidējas jeb pirmsstarta spriedzes noņemšana.
6:59 – Ņerdzīgs rīta smaids jeb mirklis pirms starta.
Pēc ~15km trasē pirms pārceltuves uz otru ezera krastu. 8:22 parādās līderis un… tas ir mūsu Mārtiņš.
Lūk arī Mārtiņa tempa turētājs.
Pēc minūtēm 20 pārceltuvei kā 20ais tuvojas Artūro.
Vēl pēc brīža klāt arī Matīss un Dzinča.
Lūk arī Imants braši skrien.
Un arī Marta aulekšo nepajokam.
Tikmēr Inga sagaida Aigaru pie pārceltuves.
Kā jau Somijā – vēl ne reizi latvieši nav iztikuši bez Daces. Šoreiz tā ir smaidošā Dace Blese.
Tikmēr pāri tikusi un no laivas ārā raušas mūsu Alda. Pēc numura 1502 uz kājas redzams, ka meitenes arī skrienot ievēro numuru secību.
Seko vienmēr nenogurstošā Lauma, protams, arī viņa ievēro, ka trasē meitenēm jāskrien numuru secībā.
Tikmēr zinātniskais konsultants visu pieraksta, lai ir ko vēlāk analizēt.
Skats no Finiša zonas pie Koli Sokol Hoteļa.
Tuvojas 1ā jeb 43km iesildīšanās apļa finišs – līderis joprojām Mārtiņš! Tabulas otrajā pusē redzami vēl daži latviski vārdi un uzvārdi.
Arī tabulas turpinājumā netrūkst zināmu latvisku vārdu/uzvārdu.
Mārtiņš strauji tuvojas pirmā apļa finišam, zinātniskais konsultants tikmēr izklaidējas viņam aiz muguras.
Mārtiņš sasniedz starpfinišu pēc 4:04, briest jauns trases rekords. Bet tas nepavisam nenāks viegli.
Pēc pusstundas rodas pamats satraukumam – tuvākais sekotājs pietuvojies Mārtiņam 2minūšu jeb nepilna puskilometra attālumā. Cerams, pie vainas bijusi tikai nelielā pauze starpfinišā.
.
Artūro sasniedz starpfinišu uz 20nieka robežas jeb kā otrais no Latvijas.
Dzinča dodas savā otrajā aplī jeb sākas posms pa garlaicīgo grantinieku.
Tikmēr Marta savā otrajā aplī taisa fotosesiju. Laikam vieta uz dāmu pjedestāla vairs nav aktuāla.
Martas fotosesija un dabasskatu vērošana turpinās…
…līdz beidzot viņa atkal dodas trasē.
Pa to laiku ir satumsis, finišējuši visi īsāko distanču 15km un 43km dalībnieki, kā arī daļa no garākās 86km distances, un apbalvošana var sākties. Kā bildē redzams, tad labākās vietas pienākas garākajiem. Apsveikumi Mārtiņam par uzvaru 86km distancē.
Klāt ilgi gaidītais brīdis, kad finišējuši visi Latvijas komandas dalībnieki. Apsveikumi Laumai ar godam nopelnīto finišu.
Patiesības mirklis par Babītes Čingonu jeb kas solīts, tas jāpilda – pankūku cepšana svētdienas rītā, ieskaitot pankūku mešanu uz otro stāvu! Kā apgalvo pasākuma dalībnieki jeb pankūkēdāji ņergainie, tad esot bijušas varen gardas.
Prombraucot vēl izpildam Dzintara norādījumus, t.i., pie tūrisma ofisa durvīm iemetam atslēgas pareizajā kastītē ar uzrakstu skaidrā krievu valodā.
Vēl neliela kultūrvēsturiska ekskursija pa Helsinkiem – Aigars ar Ingu un Laimoni pie Sibeliusa pieminekļa.
Lūk arī īstais finišs – jeb divi gulētāji uz prāmja mājupceļā.
Finita la comedia.
Sveiciens skaistā rudens ultra-finišētājiem!
Gandrīz tik pat skaisti skati kā SKM :)
Pasakaini:)
Skaisti gan!
Super ņerdzīgi! Tas melnais tempa turētājs runāja krieviski vai somiski?
Bet vispār esmu gatava iemācīties cept (cielav)putnu, ja jūs mani nākamgad paņemtu līdzi kaut vai par blociņa nesēju zinātniskajam konsultantam :D
Neliegšos, bija efektīvs pasākums. Pēda pat šodien pateicīgi īd
Rozamunde, nākamais gads vēl tālu, skrienams vismaz tūkstotis ;)
Tavas strūdeles Priekuļos bija dikti gardas, tamdēļ nesaku ne pieci, ka piektdien 13tajā..
Ā, viss Ņergu maģiskais spēks slēpjas dažos maģiski specifiskos ēdienos?!:D Eju mācīties cept strūdeles, gan jau kādreiz tikšu arī līdz (cielav)putnam…:D
Smuki, smuki! Ir, kur augt.
ilksy, labrīt! Bet kā tu domāji?! :D ar plikiem treniņiem vien “izdarīt” igauņus, leišus, somus u.c. tautības nevar :D Un Šķiet maģisks arī ir Ņergu augšāmcelšanās rituāls ar Čingona pankūkām! Re kā Lauma – bildē guļ beiKC kā sabraukts vardulēns, bet Siguldā jau spriņģoja ar smaidu uz lūpām.
Jūs esat dulli! :) pozitīvi dulli, varu tikai apbrīnot!
Izskatās, ka gājis jautri.
Man liekas baigi interesanti, ka trasē ir pārceltuve pāri upei. Baigā odziņa sacīkstei. :)
Šito padarīšanu labāk varēs izprast pēc Siguldas garā gabala :)
Burvīgi, vienkārši burvīgi! :)
Pēc nosaukuma “Marathon of Dangers” biju nopratis, ka tas ir kaut kas līdzīgs Stipro skrējienam 80 km garumā, bet, izrādās, ka nav tik traki :)
Skaisti… Lauma šķiet atstājusi sirdi un dvēseli somu zemē…
P.S. Ja drīkst jautāt… Ko Ņergas un Neņergas lej savās dzeršanas somās?
Lielākoties jau visi sistēmās suslas dziru salēja, tfu, pulverus sabēra :)
Jā, mana sirds atkal palika Somijas kalnos.