Jaunas dzīves sākšana vismaz mentāli ir nodarbinājusi ne tikai VSK Noskrien klubiņa biedrus. Cits vēlas šogad noskriet maratonu zem 2:39:59, cits vēlas Prāgas maratonā ieņemt vismaz 200 vietu, bet vēl cits vēlas tikai šogad aplipināties ar „skriešanas vīrusu”. Pie tam nez kāpēc jaunas dzīves sākšana ideja visbiežāk ienāk prātā tieši uzsākoties jaunam gadam. Mana „jaunā dzīve” šogad tika uzsākta ar ieplānotu skrējienu pa diviem kontinentiem, jo 1.janvārī rīta 5 km noskrēju Rīgā, kas kā zināms atrodas Eiropā, bet vakarā 5km izdevās noskriet miestiņā netālu no Ēģiptes pilsētas Hurgadas, kurš iekārtojies krāšņās Sarkanās jūras krastos, pievilinot tūristus Āfrikas kontinentam.
Ja var ticēt gidam Hasamam Susaņinam, tad tūrisms Ēģiptei gadā ienes 10 miljardi dolārus, kas ir otrā ienesīgākā nozare Ēģiptē pēc Suecas kanāla „reketēšanas”, kura ienesot 15 miljardus dolāru gadā. Bet ne jau par to būs šis stāsts. Šis stāsts ir par to, kā iespējams vismaz uz laiku uztaisīt sev atpūtu no sniega un ledus, kas nav lielākais skrējēja draugs nepieciešamo kilometru bāzes audzēšanā ziemas apstākļos.
Kad atbildu paziņām, kas jautā par manu atpūtu Ēģiptē, ka esmu atpūties brīnišķīgi, jo esmu tur noskrējis 100 kilometrus, tad visi neizpratnē jautā, ko tad es īsti tur darīju – atpūtos vai arī sevi mocīju? Laikam jau neskrējējam nesaprast to „laimes muskuļa” trenēšanas burvību, kura ir divreiz lielāka saullēkta vai arī saulrieta laikā, sīkajiem smilšu akmentiņiem švīkstot zem saudzīgajām New Balance MR1226 kedām. Ja vēl tas viss ir pagatavots Fatiha, Baqra, Nissa vai Imran mūzikas mērcē, kas ik uz soļa dzirdama no tuvākajām mošejām, tad „nirvāna” ir pilnīga. Netraucē ne vietējo veikalnieku vēlme noķert aiz rokas un ievilkt savā veikaliņā, ne vietējo taksistu pīpināšana, kuri uzskata, ka savādāk viņi ir nepamanāmi savos zili oranžajos spēkratos, ne arī pretimnācēju neizpratnes pilnās seja, kuri uzskata, ka skriet puspliki pa ziemu var tikai kaut kādi tur amerikāņi, kurus var uzmundrināt ar pāris angļu vārdiem, kuri ir viņu rīcībā. Parasti viņu rīcībā ir vairāk krievu vārdu, taču ar tiem dullajiem skrējējiem krieviski kontaktēties nav nepieciešams, jo visi krievi taču lok spaiņiem bezmaksas „šmigu” viesnīcās.
Citiem vārdiem sakot, Ēģiptes kūrorti nav tā sliktākā vieta, kur uztaisīt sev treniņu nometni, jo izmaksas ap 300 latiem nav nekāds kosmisks cipars, jo tajā iekļautas:
- Lidojuma izmaksas;
- Dzīvošana 5 zvaigžņu viesnīcā, kurā ir vairāki baseini, tai skaitā apsildāms baseina un akvaparks;
- Pilnīgas barošanas izmaksas vairākos viesnīcas restorānos, tai skaitā barošana baseina kafejnīcā un pludmales kafejnīcā;
- Viens bezmaksas masiera apmeklējums (kuru var nomainīt ar friziera, vai romantisku vakariņu apmeklējumu dažādu tautu virtuvēs);
- Sporta aktivitātes (teniss, galda teniss, biljards, futbols, volejbols u.t.t.), tai skaitā skriešana pa visu Ēģiptes valsts teritoriju, ja nav bailes no Kalašņikova automāta, kurus nez kāpēc visu laiku gatavībā tur militāros posteņos, kuri ir ik pēc kādiem 5 km.
- Autobuss no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ.
Vienīgā obligātā papildus izmaksa ir vīzas pirkšana par 15 dolāriem lidostā. Nedomāju, ka treniņu nometne uz kādu siltāku Eiropas valsti sanāk krietni lētāk, ja nu vienīgi gadījumā, ja stingri tiek taupīts uz ēšanu. Taču kā mēs noteikti zinām, tad ēšanas daudzums ir līdzsvarā noskrieto kilometru daudzumam. Ticiet man, Ēģiptes kūrortos šis līdzsvars noteikti nav par sliktu piedāvātā ēdamā daudzumam.
Es neesmu tūrisma nozares pārstāvis un man nav interese nevienu noskaņot braucienam uz Ēģipti, taču varu padalīties savos skriešanas piedzīvojumos pa Āfrikas kontinentu. Kā jau minēju, ierados savā viesnīcā Titanic Palace 1. janvārī pēc piecu stundu lidojuma, brauciena ar autobusu no lidostas un „iečekošanās” viesnīcā apmēram ap 20.00. Sekoja vieglas vakariņas, jo biju uzlicis sev par uzdevumu noskriet 1.janvāra skrējienu pa diviem kontinentiem. Tādēļ ap 22.00 izgāju no viesnīcas, lai veiktu pirmo skrējienu Āfrikas kontinentā. Vairāk laternu izskatījās pa labi no viesnīcas, tādēļ savus 5 kilometrus man nācās skriet gar garām viesnīcu rindām, kur ik pa brīdim parādījās kāda veikalu rinda un viesnīcu jaunbūves, kas drīzumā atkal uzņems „bālos” tūristus, lai pataisītu viņus viegli brūnus. Interesantā kārtā līdz attiecīgās pilsētiņas robežai sanāci ap 2,5 kilometru, kas deva man iespēju izpildīt savu plānu par 5 km noskriešanu. Nedaudz traucēja pirmajā dienā taksometru pīpināšana un diezgan augstie trotuāri, kas uzlika par pienākumu katrā viesnīcas iebrauktuvē nodarboties ne tikai ar skriešanu, bet arī nolekšanu un uzlekšanu kādu 30 cm. augstumā.
Nākošā dienā es pirmo dienas daļu ieplānoju, lai iepazītos ar viesnīcu, jo tā ir savienota ar vēl vienu viesnīcu ar kopēju infrastruktūru un nodotos D vitamīna laiskai uzņemšanai. Savukārt vakarā ieplānoju pievarēt vienu „pusīti”. Tas man arī veiksmīgi izdevās laternu gaismā, jo arī Ēģiptē tumsa pārsteidz diezgan pēkšņi jau ap 17.00. Ziema arī Āfrikā ir ziema. Taču rītos saule aust jau ap kādiem 7.00. Līdz ar ko skaistākie skrējieni ir no rīta, jo ap 7.00 no Sarkanās jūras puses aust saule, kas padara apkārtni par skaistu „desktopa tapeti”. Protams šādi brīži ir jāizmanto romantikai, tādēļ ar rīta rosmi varēja šaut vairākus „zaķus”. Skriet rīta rosmi, baudīt romantiku kopā ar sieviņu un ārstēt pulsu ar pulsa „zemajiem apgriezieniem”.
Ar trešo dienu sākot sāku izvēlēties maršrutu pa kreisi no viesnīcas, jo tur nebija tik daudz uzbāzīgo veikalnieku un taksometru, jo tur bija ceļš pa tuksnesi, kur kā oāzes ik pēc kādiem 2 kilometriem parādās pa kādai viesnīcai. Savukārt pēc 10 kilometriem vēl nepabeigtas būvniecības stadijā ir viesnīcu komplekss pie Sarkanās jūras līča, kuru apvieno ļoti skaista promenāde, kurā nokļūt var caur persiešu stila pilij cienīgām marmora arkām. Vienīgie neskaistumi šajā trasē bija saistīti ar vietām ne visai kvalitatīvu trotuāra bruģa ieklājumu, dažu izdegušo laternu spuldžu savlaicīgu nenomainīšanu un atkritumu uzkrājumiem trotuāru malās. Bet tādi jau laikam ir Āfrikas tikumi, ar kuriem ir jāsadzīvo. Vēl par „trasīti” būtu jāpasaka, ka tā pēc profila ir kā radīta treniņa procesam, jo ceļus Āfrikā necenšas taisīt izcērtot tuksneša kalnos tuneļus, bet gan taisa pāri zemākajiem tuksneša kalniņiem, līdz ar ko nākas sastapties skriešanas laikā ar vairākiem diezgan stāviem kāpumiem ap 40 metru augstumā. Vairākumā dienu es skrēju divreiz dienā – no rīta pirms brokastīm un vakarā pirms vakariņām, pārējo laiku atvēlot D vitamīna uzņemšanai un gastronomiskiem priekiem. Tā rezultātā 100 kilometru noskriešana nekādi manu svaru nav mainījusi. Vienīgā diena, kurā es neskrēju, bija 7. janvārī, kad kopā ar bērnu padevāmies ekskursijas vilinājumam uz Luksoru, kur arī noteikti nostaigājām vairākus kilometrus izpētot tādas kultūrvēsturiskas celtnes, kā Luksoras Amona templi, Tēbas Hatšepsutas templi un kāpaļājām pa diezgan dziļajām Tēbas Valdnieku ielejas kapenēm.
Īsumā rezumējot rakstīto, uzskatu, ka esmu ļoti skrejoši iesācis savu 2011.gadu un līdz ar ko māņticīgi esmu gatavs cerēt tā pavadīt arī visu pārējo gadu.
km 
-
Šī tiešām ir lieliska ideja- klasisku tūrisma kūrortvietu padarīt par neordināru treniņnometni:)
Es turpināšu Tevis iesākto. Izlidoju 29.janvārī. Dzīvošu EL Gouna(pusmaratona attālumā uz ziemeļiem no Hurgadas) – Ēģiptes Venēcijā. Par izmaksām, novembra beigās noķērām lētās cenas – 3+ viesnīca, Viss iekļuts(ieskaiot Alu un snacks) tikai 235 LVL no cilvēka par 7 dienām.
Ir būts arī tavā pusē.8 gadi atpakaļ dzīvoju – Jasmīnā, 10 gadus atpakaļ dzīvoju Coral Beach – tad to pusi izstaigāju – tiesa tad es vēl nebiju skriešanas atkarīgais, bet bildē redzamo ceļu esmu izgājis.
Daži jautājumi. Vai vējš netraucēja (parasti dažas dienas ziemā pūš pa nopietnam)? Kā ar saules apdegumiem pirmajās dienās, kad skrēji no rīta (man visi pretsaules smiņķi svīstot tek nost)? Cik vidēji šķidruma patērēji skrējienā? Vai visu ūdeni ņēmi līdz vai uzpildījies pa ceļam? Vai nemēģināji skriet pa bezceļu – granti? Vakaros, pēc saulrieta skrēji bezrocī vai vilki kaut ko garāku?
Paskrienot pa apledojušiem ceļiem un melno lenti man jau sāk gribēties ceļot atpakaļ uz Ēģipti:) Pēdējā 25 km. atpakaļceļā vējš bija diezgan jūtams, bet citās dienās tas bija normas ietvaros. Trasīte bija diezgan kalnaina, tādēļ vietām bija aizvējš. Pirmajā dienā es sauļojos uzmanīgi un taisīju pārtraukumu no 12.00 līdz 14.00, kad ir karstākā saule. 25 km skrēju ar 4 sporta dzēriena josatas pudelēm, katra pa 1.25 ml. Dzeramā man pietika, jo arī vējiņš atsbvaidzina:) Pa bezceļa granti necentos skriet, jo negribēju uzberzt tulznas, ja kāds akmentelis iekristu kedās. Kad skr
eju pa tumsu, tad vilku adizero ar garajām rokām.
Labs, derīgs pasākums visādā ziņā. Pēc bildēm spriežot, teritorija nav pārāk pārapdzīvota – neviena cilvēka.
Nu vareni jau esi iesācis 2011.gadu ! Tad tik ripini tālāk tāpat ,un ceru uz jauku sadarbību PRĀGĀ ! sm72,šoreiz gan TEV būs jāvico man solīti pa priekšu,lai nepazustu man no ekrāna !
labs raksts, tā vien gribas kādu tādu treniņnometni priekš sevis :) … eh …
sm72, baigi gan Tev paveicās ar tiem termiņiem … būtu dažas nedēļas vēlāk aizbraucis, bail pat iedomāties
Mošķi,nav tik traki- ĒĢIPTĒ VISS NOTIEK ! Sākusies jau otrā NOSKRIENIEŠA treniņnometne šajā gadā ! AIVARS 703 jau 1.dienu EL Gounā pavadījis – noripinājis jau 24 km,un ir ļoti apmierināts !Vismaz tur,kur viņš apmeties – viss ir okey ! SVEICIENI VISIEM no AIVARA703 !
jā, sm72, es ar Aivars703 jau sazinājos :) gaidīsim lielākas atziņas par paveikto! :)
Varu iedomāties, kā Aivars703 tur jūtas. Tur arī miera laikos AKM ir lepni notēmēti uz skrējējiem:). Lai visas ēģiptiešu dievības stāv Aivaram703 klāt:)
Uz Tunisiju nesanāk lētāk un foršāk braukt paskrieties? Man Ēģipte nepavisam nepatika.
Ar Ēģipti ir tā, ka ļoti atkarīgs no tā, kādā vietā nokļūsti un cik ļoti ir izdresēts apkalpojošais personāls. Tunisijā es vēl neesmu bijis, bet ja kāds ir bijis, būtu labi, ja padalītos ar skriešanas iespaidiem.
Tunisijā arī nemieri pēdējā laikā … vispār ar to reģionu lielas problēmas
Es skrēju Tunisā gar jūru pa smiltīm un ūdeni. Skrēju agri no rīta apmēram stundu. Patika bezgala. Pa ceļiem tur neesmu skrējusi, bet neredzu problēmas.
Nemieri? Nu tie laiku pa laikam ir visur – Ēģiptē, Tunisijā, Francijā, LV pat pa retam ir kāda imitācija :) Nevajag dramatizēt :)
Indra, pajautā ĀM, vai viņi iesaka braukt uz Ēģipti & Tunisiju …
AIVARS703 jau novicojis 100km ! Gana laimīgs izklausījās !
Īstenībā jau, ja man būtu iespēja es brauktu, kur vēlos, nevaicājot ne ĀM, ne citas ministrijas viedokli. Man ir pašai savs viedoklis, bet neņemos apgalvot, ka pareizais. Vnk MANS :), kuru nevienam neuzspiežu. Gribēju tikai parunāties … Par to, ka arī Tunisijā ir forši, ne tikai Ēģiptē. Etiopijā gan ir vēl labāk, bet par šo tēmu mani vēl vairāk nesapratīsiet :)
Indra, laikam jau man par to tiešām ir grūti runāt, jo neesmu bijis Āfrikā, lai gan gribētos … varu stāstīt par tām vietām, kur pats esmu bijis … un ko piedzīvojis :) Āfrika noteikti arī ir dažāda, grūti pat salīdzināt, Ziemeļus no Dienvidiem, un noteikti Austrumi atšķiras no Rietumāfrikas, kur vēl dažādās tautības un dažādā daba … būtu labi, ja kāds no mūsējiem, kas tādos reģionos pabijis un piedzīvojis, kaut ko uzraksta … tāpēc lielais paldies ikvienam, kas uz ko tādu sadūšojas (cepums sm72 virzienā) ;)
Indra, pastāsti par Etiopijas iespaidiem, lūdzu. Ir aizdomas, ka daļu sapratīšu, kaut Āfrikā neesmu bijis. Atbalstu “kaķus, kas staigā, kur pašiem patīk”. :) Gan jau vēl kāds tāds šeit ieskatās.
Par to nevar pāris vārdos uzrakstīt. Etiopija ir vieta tādiem kā man – kam salst, kam gribas netraucēti dzīvot, kam gribas dvēseles mieru, kam gribas vismaz vēsmas no pirmatnējā…, kam gribas skriet :)
Nez’ , iespējams, tur, kur mīt ciltis skriešana varētu būt interesants pasākums dēļ vietējo ziņkāres, bet Adisā (galvaspilsētā), tas ir norma. Skrien ļoti daudzi. It īpaši pirms Lielā etiopiešu skrējiena cilvēki trenējas masveidā. Rīta pusē uz ielām skrējēju noteikti ir vairāk kā mašīnu. Šai sakarā, man sapnis ir reiz piedalīties šai labdarības skrējienā. Tā nav gara distance, vien 10 km, bet jāņem vērā, ka Adisa ir 2500 mvjl., tur ir karsti un milzīgas skrējēju masas. Te var iemest aci: http://www.ethiopianrun.org/index.php?option=com_content&task=view&id=12&Itemid=26
Ja interesē bildes (tur gan nav skriešana), tad draugos droši var mani uzmeklēt un izskatīt visus Etiopijas albūmus :)
Esmu atgriezies. Ēģiptes revolūcija mūs skāra ne vairāk kā Austrālijas plūdi. Ja nebūtu TV un Jūsu zvani – tā arī neko neuzzinātu. El Guna – paradīze skrējējiem. Tukši ceļi, ātruma ierobežojumi, pīpināšanas aizliegumi u.t.t. LĒTI – kopējās izmaksas – 258.32 LVL (ieskaitot ceļazīmi 3zvaigznes VISS IEKĻAUTS, vīza 15USD, ekskursija uz koraļiem pie delfīniem 25 USD un 5 USD dzeramnaudas). Vienīgais suvenīrs – bezmaksas – golfa bumbiņa ko atradu tuksneša ceļā 3km no golafa laukuma.
Aivars703, tā 3. datumā veidotā fotoreportāža ar būs kaut kur redzama..?
Esmu apņēmības pilns uzrakstīt mazu rakstiņu par saviem piedzīvojumiem. Jāsadzen iekavējušies darbi, no lielās bilžu kaudzes jāatlasa kaut kas sakarīgs. Nedēļas beigās ceru ievietot ar pāris bildēm.
Aivars703, prieks lasīt, ka es dzīvs un vesels … gaidam! :)
Cik tad pavisam noskrēji šajā “treniņnometnē”?
124 pilni kilometri