Garmin Vivofit apskats

Pirms diviem gadiem Garmin tirgū izlaida Vivofit aproci, kas ir ikdienas aktivitāšu mērītājs. Šajā rakstā apkopota četru skrējēju/aktīvistu pieredze un iespaidi par Vivofit aproci.
Lai gan šis apskats tapis jau pirms kāda laika, dienasgaismu tas ierauga tikai tagad. Piediet un ņemiet par labu, gan jau kādam noderēs.
Šeit apskatītais modelis ir pats pirmais, ko izlaida Garmin, tagad aproce jau piedzīvojusi gan reinkarnāciju jaunākā modelī, gan arī uzlabotos modeļus, no kuriem jaunākais šobrīd ir Vivosmart HR ar optisko pulsa sensoru.

Laumas pieredze
Sākotnēji aproci palīdzēja piedabūt pie dzīvības jeb palaist puiši Garmin veikalā, jo mans dators atsacījās ar viņu komunicēt.
Pirmās dienas ļoti priecājos par aproci (maza, ērta, maināmas siksniņas atkarībā no rokas platuma, neuzkrītoša) un ik pa brītiņam pētīju, cik esmu nogājusi, kā mainās soļu skaits. Tāpat cītīgi sekoju līdz sarkanajai strīpai (sarkanajam – aproce mēdz rādīt sarkanu strīpu, kas nozīmē, ka aktivitāšu ir par maz).
Sevi uzskatu par samērā aktīvu cilvēku, un vidēji dienā nogāju ap 6km, turpretī mana māte nostaigāja 10-12km dienā, t.i., bez liekiem papildus gājieniem uz veikalu utt.
Ar pirmo piegājienu aproce tika testēta 107km skrējienā, kur saskaitīja 120km, protams, pēc pāris stundām sarkanais klāt.
Skrējiena laikā var pievienot pulsa jostu un vērot pulsu. Atslēgt iemācījos vēlāk (jātur piespiests līdz parādās off). Ja pieslēgta pulsa josta, tad Garmin Connect šis ieraksts parādās kā jauns atsevišķs ieraksts.
Interesanti, ka vingrošanas treniņā 3h uz paklājiņa aproce saskaitīja, ka ir noieti ap 3km. Nav jau brīnums, ja rokas tiek aktīvi vēzētas.
Tāpat aprocei var uzstādīt optimālo gulēšanas laiku. Lai arī man tas bija no 23-7:00 aproce 22:00 nodzēsa manu sarkano. Tā arī nesapratu, kāpēc. Līdz ar to treniņu automātiski apstādināja un pēc 22:00 vairs nepieskaitīja nodarbībā pavadīto laiku.
Kad pirmā sajūsma pēc pāris nedēļām noplaka, tad pētīju, kā aproci efektīvāk izmantot/pielāgot, braucot ar velo. Ja aproce ir uz rokas, tad 7km vietā saskaita apmēram 300 metrus, ja uz kājas, tad ap 1.5km. Ja ir bijis sarkanais, kurš nepazuda, ejot pa gaiteni vai kāpjot lejā pa trepēm, tad sarkanais nepazūd arī pēc mierīga velo brauciena (vairāk jākustas).
Ar skrējieniem interesanti. Lielākoties saskaita vairāk, bet, ja skrējiena laikā ir bijuši ātrie gabali, tad kopējā km summa izlīdzinās ar pulsometra saskaitīto.
Braucot ar apvidus skrituļslidām, 8km garā posmā saskaitīja tikai 4km, jo brauciena laikā tiek izmantotas nūjas.
Nedēļu aproci nēsāja mana māte. Viņas pirmais pārsteigums bija, ka ikdienā vidēji nostaigā 10-12km. Pozitīvi novērtēja sarkano, jo ikdienā, sēžot pie šujmašīnas vai gludinot, bija iemesls aktīvi izkustēties, izvicināt rokas. Sacenšanās ar citiem, lai vairāk kustētos, viņu neietekmē. Pozitīvi izteicās par miega režīmu.

Pozitīvais
Stilīgs, ērts ikdienas aksesuārs, kuru nav jābaidās samērcēt.
Miega režīms. Var redzēt, cik labi/nemierīgi naktī gulēts (mans favorīts aprocē).

Ērti pārskatīt ikdienas soļu daudzumu, kā arī redzēt, cik atlicis, lai sasniegtu mērķi (maināms lielums). Ar „+” parāda pa virsu noieto.
Iespēja piedalīties „challenge” ar citiem lietotājiem. Pārāk vēlu atklāju (vai arī ātrāk nebija), bet ievilka mani azartā.

Ne tik pozitīvais
Nav maināms „recovery time”. Neatkarīgi, vai esi skrējis 2h vai 4h pēc stundas, spītīgi sāk rādīt sarkano. Šis ikdienā kļūst apnicīgi.
Kārtojot/tīrot māju vai taisot ēst, aproce nesaprot, ka notiek aktīva darbība un rāda sarkano/ tāpat nespēj izsekot pastaigai starp/pa kabinetiem.
Nav piemērots velobraucējiem.
Nesaprot vairākus gulēšanas režīmus vienā dienā (piemēram, brauciens uz/no Rēzeknes + nakts).
Vairākas reizes neprata sapāroties ar datoru. Garmin Express prasīja no jauna pievienot aproci un iestatījumus. Līdz ar to reizēm izpalika neatķeksēta HRM opcija.

Rezumē
Ideāli piemērots cilvēkiem, kuriem ir mērķis sākt vairāk kustēties.
Stilīgs aksesuārs aktīvā dzīvesveida piekritējiem (aktīviem skrējējiem).
Ieradums kustināt rokas ejot saglabājas vēl kādu nedēļu pēc aproces nenēsāšanas.

Ingas pieredze
Jauno Garmin Vivofit pamanīju jau pirms kāda laika. Bija interesanti, ko tāda aprocīte dara, un cik soļus dienā veicu tieši es. Tad tiku pie iespējas patestēt.
Vispirms nācās pacīnīties ar datoru, lai aproce vispār sāktu strādāt. Tā kā tā bija piektdiena (īsā darba diena), ļoti gribējās paspēt skrējienu ar aproci, bet pa gaismu. Pēc apmēram 40 minūšu cīņas Garmin Express Fit datorā bija nomainījis tā jaunākais brālis Garmin Express, kas ļāva aproci beidzot sinhronizēt ar Garmin Connect lapu, iestatīt visus auguma parametrus, un beidzot – aproce sāka strādāt un skaitīt manus soļus.

Uz rokas (tievas) izskatās šādi, nēsāšanai pārliku uz īsāko aproci:

Pirmajā skrējienā Vivofit sasinhronizēju ar pulsa jostiņu. Jāsaka, ka šī bija pirmā un pēdējā reize. Tas droši vien ir domāts tiem, kas nodarbojas sporta zālē. Man Vivofit laiku ar jostiņu saglabāja 2 treniņos, no kuriem viens bija domājams tie 14km, ko es noskrēju, bet otrs, ko pastaigāju pa dzīvokli ar pulsa jostiņu. Kamēr GPS bija saskaitījis 14km, Vivofit tikai 13.36km, un ilgāku laiku, respektīvi, kamēr ir pulsa josta, tikmēr tas laiks tiek uzskatīts par kaut kādu aktivitāti, jo uz Vivofit nav iespējams nospiest start pogu tad, kad tiešām sākas aktivitāte, un stop, kad beidzas. Pēc datu sinhronizācijas tas izskatās šādi:

Protams, tā ir fitnesa aproce, nevis pulsometrs.

Interesantākais, protams, bija, cik tad soļus nostaigāju parastā dienā, jo par skriešanu ar vidējo matemātiku pa lielam viss bija skaidrs – ja solis ir apmēram 1m garš, tad cik metru, tik soļu. Vivofit notestējot, man rēķina soļa garumu arī ejot ~1.12m, kas ir diezgan dīvaini, jo testa mērījumu veicu, kad mugurā bija šauri svārki, kas neļauj spert lielus soļus, un tik gari soļi man ir, ātri skrienot, tāpēc nedomāju, ka ejot man patiešām ir metru gari soļi. Attiecīgi, kā Vivofit nosaka soļa garumu un kāds ir kopējais dienas kilometru skaits – nu nezinu, nezinu. Diez vai kaut kas precīzs, drīzāk gan ne gluži precīzs. Atkārtoti testējot, kad mugurā nav šauri svārki, sanāca, ka 770m ir 550 soļi, attiecīgi – viena soļa garums 1.4 m. Nu nereāli. Forerunner 620 saka, ka konkrētajā gabaliņā viena soļa garums bijis 0.89m, kas ir jau ticami. Tādu kļūdu vienīgi var atsvērt tas, ka, iespējams, nepietiekami enerģiski kustinot rokas, daži soļi netiek saskaitīti. Kaut gan vienu reizi testēju, vai soļi tiek saskaitīti arī, ejot ar rokām kabatās, un izrādās – tiek. Tika saskaitīti arī roku vēzieni peldot, savukārt, virtuvē darbojoties un ierobežotā telpā kustoties, aproce nekautrējoties rādīja, ka esmu aizsēdējusies.

Ikdienā viss izskatās citādāk. Tā kā man darbā sanāk apkalpot klientus, t.i. – piecelties no galda, aiziet līdz lodziņam, apsēsties, vēlreiz aiziet līdz lodziņam, apsēsties, aiznest kolēģim dokumentus, aiziet līdz printerim, apsēsties un vēlreiz pieiet pie lodziņa, un tad jau atpakaļ līdz printerim, un tad vēl tikai līdz darba galdam, bija ļoti interesanti, cik tad soļu ir šajā rituālā, jo, lai arī attālums neliels, staigāšanas diezgan daudz. Izrādās – viens klients ir ~100 soļi. Lai gan sanāk, ka dienās, kad ir daudz klientu, esmu visai kustīga, aproce mēdz parādīt sarkanu strīpu, kas nozīmē, ka jākustas vēl. Vidēji mana darba diena izskatās apmēram šādi:

Patīkami, ka pie aktivitātēm tiek parādīts arī soļu skaits:

Interesanti, ka dažreiz, kad jau ir parādīta sarkanā strīpa, kamēr aizeju darbā līdz tualetei, strīpa sāk mirgot, bet pēc pasēdēšanas vairs nemirgo, tikai turpina rādīt sarkano, bet dienas beigās pēc ielādes Garmin Connect to laiku nerāda sarkanu. Arī tāda neprecizitāte sanāk.

Vivofit pats arī nosaka katras dienas mērķi. Sākotnējais uzstādījums ir 7500 soļu, un, ja tiek pārpildīts plāns, mērķis tiek palielināts. Tā kā man, aktīvi sportojot, praktiski katru dienu sanāca pārsniegt mērķi, likās, ka īsā laikā dienas mērķī man būs 15000 soļu, bet nav tik ļauni vai varbūt nav pietiekami ļauni. Vidējais pieaugums, ja katru dienu mērķi izpilda par 200% un vairāk procentiem, ir +~324 soļu. Bet, ja godīgi – ja sporto katru dienu, tas nav izaicinājums, jo, noskrienot 10km, dienas mērķis ir pārpildīts. Domāju, ka aproce nav īsti vajadzīga tiem, kas sporto daudz. Pietrūkst izaicinājuma. Var, protams, uzlikt manuāli milzīgu mērķi, bet, ja, piemēram, ir treniņplāns, nu kādi vēl soļu mērķi. Tajās dienās, kad nesportoju, tad jā – uzstādīto mērķi nemaz nesasniedzu. Ja gribētu sasniegt, būtu jāpacenšas. Laikam, ja nesportotu, būtu kārtīgs dīvāna iemītnieks.

Interesantā sadaļa bija miegs. Kā monitorē miegu. Tā pat kā dažas telefona aplikācijas, miegs tiek mērīts ar svārstībām. Tad, kad parādās augstas svārstības, tā jau ir kā pamošanās, kaut gan novēroju, ka ne vienmēr es patiešām pamostos, reizēm, tas ir īss mirklis pusmiegā un pēc tam atkal aizmiegu. Vienu nakti pamēģināju aproci nevis atstāt uz rokas, bet nolikt gultā blakus, kā mēdzu darīt ar telefonu, kad uz brīdi biju instalējusi aplikāciju miega kvalitātes noteikšanai. Telefons noteikti bija jūtīgāks pret gultas svārstībām, bet neņemos spriest, kurš precīzāks :D

Aproce esot uz rokas (1. att.) un esot gultā blakus (2. att.) uzrādīja ievērojamu atšķirību svārstībās:

Forši, ka tādā veidā var izmērīt, cik tad īsti stundas nogulēts, un papildus pieskaitās pusdienlaiks, ja tāds tiek gulēts. Atliek vien paturēt nospiestu pogu, kamēr parādās sleep, un var gulēt.

Nobeigumā – ļoti noderīga aproce ir tiem, kas nesporto īpaši aktīvi un/vai kam nav GPS pulksteņa. Gan motivējoši, gan arī gana daudz informācijas – kalorijas, kilometri, soļi. Man visnoderīgākais bija ūdensizturīgais pulkstenis, kas atviegloja peldēšanas laika uzņemšanu baseinā. Nebija lieki jāsasprindzinās un jāgrozās, meklējot pulksteni.

Evitas pieredze

Diemžēl, lai arī kādu tehnisku „mantiņu” man iedotu, es neprastu pastāstīt teoriju – no kā tā sastāv, kā darbojās utt. Man viss vērtējums par lietām balstās uz emocijām – patīk vai nepatīk.

Jau sen gribējās novērtēt, kāda ir mana dienas aktivitāte, tikai mans esošais Garmin 310XT ir par masīvu, lai neuzkrītoši uzliktu to uz rokas un aizietu uz darbu, dejām vai vēl kādu pasākumu. Tādēļ biju ļoti priecīga, kad tika piedāvāts patestēt Garmin Vivofit.

Manā uztverē Vivofit ir kas līdzīgs uzlabotam soļu skaitītājam, kas pārtrumpo soļu skaitītāju ar Heart rate monitoru un glītu dizainu.

Lietas, kas man patika

Dizains. Vienkārši un gaumīgi, radot priekšstatu apkārtējiem, ka tas ir vienkārši pulkstenis.

Motivējošā iedarbība uz mani. Lai sasniegtu man noteikto dienas soļu skaitu, es pat tad, kad darba lifta durvis kārdinoši atvērās manā priekšā, izvēlējos kāpt pa kāpnēm. Citās reizēs lifts, īpaši piepildīts ar draudzīgajām kolēģu sejām, likās kārdinošāks par kāpnēm. Pie tam par katru izpildīto dienas normu nākamajā dienā es saņēmu papildus soļus nākamajai dienai – nez kāds būtu maksimālais soļu skaits, ko varētu saņemt kā izpildāmo dienas normu?

Iespēja novērtēt savas dejas. Parasti dejas vērtēju ar emocijām, bet tagad zinu, ka kizombas nodarbībā stundas laikā nostaigāju vismaz 400soļus, bet salsas ballītē 1000 soļi stundā. Tātad – ballītes ir labas un noderīgākas par vienkāršām deju nodarbībām.

Iespēja savienot ar pulsa jostiņu – neuzkrītoši var kaut visu dienu vērot savu pulsu, pie tam manā uztverē tad patērētās kalorijas skaitās pareizāk. Tā kā nekādas ēšanas virs 2000 kcal nevar atļauties, ja nav 30km noskrieti!

Nepatika

Nav iespējams uzlikt ekrāna apgaismojumu (vismaz es neatradu), līdz ar to naktī, kad ej gulēt un esi jau tumsā ieritinājies zem siltās segas, ir jāceļas, jāslēdz iekšā gaisma, lai ieslēgtu SLEEP – miega uzraudzības funkciju.

Nesapratu, vai var panākt, lai velobraukšanu uzskata par aktivitāti arī bez pulsa jostiņas uzlikšanas. Nobraucu dienā 20km, bet aproce rāda, ka es tajā laikā biju neaktīva.

Derīgs vai nederīgs

Personai, kas nopietni nodarbojās ar skriešanu, velobraukšanu vai citu sporta veidu, ir daudz piemērotākas rotaļlietas radītas, bet parastam mirstīgajam, kas reizēm mazliet paskraida, pastaigājās vai kā citādi sevi nodarbina, šī varētu būt interesanta mantiņa. Sevišķi labs motivātors tā var būt gadījumā, ja ir vēlme nomest svaru – neuzņemt vairāk kalorijas nekā patērēts, katru dienu nostaigāt noteikto soļu skaitu un es domāju, ka rezultāts būs.

Āra pieredze

Šī bija mana pirmā pieredze ar fitnesa aproci, bet salīdzināt varu ar pulsometru, ko lietoju ikdienā.

Ienākoties Vivofit, visi mājinieki grib izmēģināt aproces iespēju novērot nēsātāja nakts dzīvi – gulēšanas mierīgumu vai nemierīgumu. Tā es uzzināju, cikos bērns bija rāpies pāri manai sejai.

Te gan ir jānospiež podziņa uz noteiktu laiku, ko tumsā izdarīt jau ir pagrūti – apgaismojums ekrānam nav. Šo var arī pēcskatīt Garmin Connect lapā, ievadot savu gulēšanas laiku.

Vivofit primārā funkcija ir uzskaitīt tavu kustību aktivitāti un ar sarkanu strīpu brīdināt, ka jau esi riska zonā saslimt ar visādām locītavu slimībām, ja nesāksi kustēties. Man kā sēdoša darba darītājam gan lielākoties sasniegt ikdienas mērķi nebija nekādu grūtību, izņemot dienas, kad pārvietojos ar mašīnu, skriet negāju un pa ofisu nevazājos. Sarkano strīpu izbaudīt gan sanāca itin bieži. Vivofit uzstājīgi teica: “Vecīt, būtu tā kā laiks kustēties!” pat tādā nepiemērotā brīdī, kad es, sviedrus lejot, minos spraigā un ilgā velo treniņā pa šoseju. Starp citu, izmēģināju braukt pa dažādiem segumiem – cauri Vecrīgai pa bruģi sanāk 40 soļi. Ar mašīnu braucot arī sanāk kāds tipinājums.

Man mājās ir tāds Noskrien biedra iedots soļu skaitītājs, un, kaut arī Vivofit dara to pašu un krietni uzticamāk, tomēr analītiskai pieejai tam trūkst kāda Split vai Reset podziņa, kur pirms treniņa vai starta varētu uzlikt ‘0 soļi’. Mierīgā ikdienā vai ceļojumā esot, tas gan ir vienaldzīgi un interesē tikai gala rezultāts – cik šodien esi nostaigājis un kāda ir sakrājusies kilometrāža. Pēdējais ir interesanti – pat pa māju dzīvojoties var savākt dažu kilometru.

Par pašu aproci jāsaka, ka tās pieejamas dažādās krāsās un aizdare ir ar vienu klikšķi – nevienam pulkstenim, ne pulsometram gan tā nav. Vivofits izbaudīja arī mana biroja pārvākšanos un tādā brīdī, kad ir jānes kastes, jāstumj mēbeles, viņa aizdare bija tik daudz reizes neuzticama, ka viņš pārvācās uz somu un manas nemierīgās dienas nekādi neuzskaitīja. Bet skrienot, ejot, strādājot pie rakstāmgalda ar aizdari problēmu nebūs.

Vēl jāpiebilst, ka ielādēt datorā Vivofit datus var caur mazu daiktiņu, ko jāpiesprauž datoram – Ant+ USB štekerītis, kas ir Garmin Bluetooth versija. Žēl, jo telefonam vai planšetei arī vari uzlikt Garmin Connect aplikāciju, bet ielādēt datus caur normālu Bluetooth nevari.

Kopumā domāju, ka aproce ir mierīgākiem ļaudīm, kam tā Vivofita sarkanā strīpa varētu būt vienīgais pamudinājums iziet vakara pastaigā vai brīvdienu skrējienā.