15:22
13/11/2009
Lauma said
Imants A. said
Ir tāds teiciens, Signis noteikti zina - neaiztiec to, kas strādā.
Skrienam! Tā ir tikai spēlīte, viss kārtībā. Vai tad ir kāds, kurš nekad nav vinnējis?
Interesanti būtu janvārī paskatīties statistiku - būs apskrējis vesels gads.Domāju, ka atrastos diezgan daudz tādu, kuri nav vinnējuši :)
Imants laikam domāja par tiem, kuri CC piedalījušies visa gada garumā.. :)
20:26
24/12/2011
14:49
20/09/2012
turiburu said
Jau otro dienu šonedēļ man Cieņas cīņa nepieskaita noskrieto. Ko esmu norēkojies?;)
Tagad taču pie visa var vainot Euro, jebšu Eiro ieviešanu, pie visa, arī globālās sasilšanas! :D
man arī nepieskaitīja, bet ir pienācis 2.janvāris un viss ir saskaitījies un ir "bumbās" (pagaidām uzvaru pēc 2 mēn pauzes, jo bija trauma un slinkums iemeties)! :)
11:56
22/04/2009
ansiso said
Vai randoma ģenerators vai sagājis sviestā? Man no pēdējām 4. nedēļām 3 reizes ir viens un tas pats pretinieks
Metot metamo kauliņu četras reizes pēc kārtas, kuru no šīm virknēm uzmest ir lielāka varbūtība:
1) 5,5,5,5;
2) 6,1,5,3.
OreMan said
ansiso said
Vai randoma ģenerators vai sagājis sviestā? Man no pēdējām 4. nedēļām 3 reizes ir viens un tas pats pretinieks
Metot metamo kauliņu četras reizes pēc kārtas, kuru no šīm virknēm uzmest ir lielāka varbūtība:
1) 5,5,5,5;
2) 6,1,5,3.
Es pat būtu gatavs atbildēt, bet nav jau jautājuma zīmes beigās!!
Pirmajā tuvinājumā, pieņemot, ka 1. divīzijā visu laiku ir nemainīgs sastāvs, tad varbūtība, ka pretinieks, kurš vienreiz jau bijis, nākamajās 3 nedēļās tiktu ielozēts vismaz 2 reizes, ir (3x40)/40^3=0.002 jeb 0.2 %.
ansiso said
OreMan said
ansiso said
Vai randoma ģenerators vai sagājis sviestā? Man no pēdējām 4. nedēļām 3 reizes ir viens un tas pats pretinieks
Metot metamo kauliņu četras reizes pēc kārtas, kuru no šīm virknēm uzmest ir lielāka varbūtība:
1) 5,5,5,5;
2) 6,1,5,3.Es pat būtu gatavs atbildēt, bet nav jau jautājuma zīmes beigās!!
Pirmajā tuvinājumā, pieņemot, ka 1. divīzijā visu laiku ir nemainīgs sastāvs, tad varbūtība, ka pretinieks, kurš vienreiz jau bijis, nākamajās 3 nedēļās tiktu ielozēts vismaz 2 reizes, ir (3x40)/40^3=0.002 jeb 0.2 %.
Jā, bet tas neatbild uz jautājumu, kas ir varbūtīgāk (teiksim, pieņemot, ka 1. divīzijai ir nemainīgs sastāvs) - četrās secīgās nedēļās tikt pie pretiniekiem (teiksim, tieši šādā secībā) A,B,A,A, vai arī pie pretiniekiem C,D,E,F (pieņemot, ka Tu pats esi, teiksim, X un dažādi apzīmētiem pretiniekiem abos gadījumos nav noteikti jābūt dažādiem (bet, protams, A jābūt atšķirīgam no B un savā starpā jābūt atšķirīgiem visiem no kopas {C,D,E.F}))?
P.S. Par jautājuma zīmes atrašanās vietu es patiesībā ilgi domāju, pirms publicēju komentāru, bet tā arī neizdomāju - likt to kola vietā būtu nepiedodami, jo teikums vēl nav beidzies, bet likt to tikai pēc pēdējā uzskaitījuma kaut kā šķita jau par vēlu. Tas, protams, nenozīmē, ka nelikt to vispār būtu piedodami..
13:34
13/08/2013
Piekrītu ImantsA viedoklim!
Man visādi vīrieši pagadās te, gan ļoti spēcīgi pretinieki, gan tādi kas mazāk skrien, mēdzu intereses pēc izpētīt :) , arī ar druupiju man bijusi "cīņa", laikam tajā nedēļā ar diezgan daudz biju noskrējusi, un savelkot datumus, iznāk, ka tā biju es, kam druupijs gribējis piekāpties :)), bet es tā baigi neiespringstu, skrienu savam priekam :)
Un tikko atklāju, ka var arī nokomentēt cieņas cīņu, un ka ļoti smuki iznāk viss tas pasākums ar tiem nosaukumiem, kas nu kuram toreiz prātā, nu re, neesmu te vēl visu līdz galam izpētījusi :)
OreMan said
Jā, bet tas neatbild uz jautājumu, kas ir varbūtīgāk (teiksim, pieņemot, ka 1. divīzijai ir nemainīgs sastāvs) - četrās secīgās nedēļās tikt pie pretiniekiem (teiksim, tieši šādā secībā) A,B,A,A, vai arī pie pretiniekiem C,D,E,F (pieņemot, ka Tu pats esi, teiksim, X un dažādi apzīmētiem pretiniekiem abos gadījumos nav noteikti jābūt dažādiem (bet, protams, A jābūt atšķirīgam no B un savā starpā jābūt atšķirīgiem visiem no kopas {C,D,E.F}))?
P.S. Par jautājuma zīmes atrašanās vietu es patiesībā ilgi domāju, pirms publicēju komentāru, bet tā arī neizdomāju - likt to kola vietā būtu nepiedodami, jo teikums vēl nav beidzies, bet likt to tikai pēc pēdējā uzskaitījuma kaut kā šķita jau par vēlu. Tas, protams, nenozīmē, ka nelikt to vispār būtu piedodami..
Pirmkārt, atļaušos aizrādīt par mainīgo apzīmējumiem. Apzīmēt mainīgos par C,D,E,F nav labais tonis. Piemēram, C varētu sajaukt ar komplekso skaitļu lauku. Ar D,E bieži apzīmē definīcijas un vērtību apgabalus. Labāks risinājums būtu indeksēt: X1,X2,....
Otrkārt, runājot par būtību: sakārtota kopa {X1,X2,X1,X1} (atļauts arī X1=X2) pati par sevi ir krietni specifiskāks gadījums nekā parasta sakārtota kopa {X1,X2,X3,X4}. Un nav svarīgi, ka abi notikumi var iestāties ar vienādu varbūtību.
ansiso said
OreMan said
Jā, bet tas neatbild uz jautājumu, kas ir varbūtīgāk (teiksim, pieņemot, ka 1. divīzijai ir nemainīgs sastāvs) - četrās secīgās nedēļās tikt pie pretiniekiem (teiksim, tieši šādā secībā) A,B,A,A, vai arī pie pretiniekiem C,D,E,F (pieņemot, ka Tu pats esi, teiksim, X un dažādi apzīmētiem pretiniekiem abos gadījumos nav noteikti jābūt dažādiem (bet, protams, A jābūt atšķirīgam no B un savā starpā jābūt atšķirīgiem visiem no kopas {C,D,E.F}))?
P.S. Par jautājuma zīmes atrašanās vietu es patiesībā ilgi domāju, pirms publicēju komentāru, bet tā arī neizdomāju - likt to kola vietā būtu nepiedodami, jo teikums vēl nav beidzies, bet likt to tikai pēc pēdējā uzskaitījuma kaut kā šķita jau par vēlu. Tas, protams, nenozīmē, ka nelikt to vispār būtu piedodami..
Pirmkārt, atļaušos aizrādīt par mainīgo apzīmējumiem. Apzīmēt mainīgos par C,D,E,F nav labais tonis. Piemēram, C varētu sajaukt ar komplekso skaitļu lauku. Ar D,E bieži apzīmē definīcijas un vērtību apgabalus. Labāks risinājums būtu indeksēt: X1,X2,....
Otrkārt, runājot par būtību: sakārtota kopa {X1,X2,X1,X1} (atļauts arī X1=X2) pati par sevi ir krietni specifiskāks gadījums nekā parasta sakārtota kopa {X1,X2,X3,X4}. Un nav svarīgi, ka abi notikumi var iestāties ar vienādu varbūtību.
Ko nozīmē - nav svarīgi? Tas ir centrālais jautājums, pats svarīgākais, pēc kā noteikt, vai Tava sākotnējā hipotēze (randoma ģenerators sagājis sviestā) ir patiesa vai aplama. Ja tas kādu virkni ģenerētu ar lielāku varbūtību kā citas, tad varētu ar lielāku pamatu uzskatīt, ka tas ir sagājis sviestā.
P.S. Attiecībā par mainīgo apzīmējumiem - kāds nu kuram konteksts. Ja runa ir par personām, tad nemaz tik nederīgs mans apzīmējums nav, jo personas ir ļoti biežs piemērs modelēšanas sfērā (un šeit taču mēs modelējām dažādus scenārijus). Klases bieži vien tiek apzīmētas ar A, B, C, D.. Klašu objekti (konkrētās personas) - tāpat. Un Tu jau pats atzini, ka Tavos apzīmējumos nav nepareizi secināt, ka X1=X2 ir atļauta situācija, kas manā scenārijā nebija pieļaujams. Savukārt, tas, ka Tu saki, ka sakārtota kopa {X1,X2,X1,X1} ir specifiskāks gadījums nekā parasta sakārtota kopa {X1,X2,X3,X4} nav īsti saprotams - ko nozīmē `specifiskāks`, ja reiz varbūtības ir pilnīgi vienādas??
OreMan said
Ko nozīmē - nav svarīgi? Tas ir centrālais jautājums, pats svarīgākais, pēc kā noteikt, vai Tava sākotnējā hipotēze (randoma ģenerators sagājis sviestā) ir patiesa vai aplama. Ja tas kādu virkni ģenerētu ar lielāku varbūtību kā citas, tad varētu ar lielāku pamatu uzskatīt, ka tas ir sagājis sviestā.
P.S. Attiecībā par mainīgo apzīmējumiem - kāds nu kuram konteksts. Ja runa ir par personām, tad nemaz tik nederīgs mans apzīmējums nav, jo personas ir ļoti biežs piemērs modelēšanas sfērā (un šeit taču mēs modelējām dažādus scenārijus). Klases bieži vien tiek apzīmētas ar A, B, C, D.. Klašu objekti (konkrētās personas) - tāpat. Un Tu jau pats atzini, ka Tavos apzīmējumos nav nepareizi secināt, ka X1=X2 ir atļauta situācija, kas manā scenārijā nebija pieļaujams. Savukārt, tas, ka Tu saki, ka sakārtota kopa {X1,X2,X1,X1} ir specifiskāks gadījums nekā parasta sakārtota kopa {X1,X2,X3,X4} nav īsti saprotams - ko nozīmē `specifiskāks`, ja reiz varbūtības ir pilnīgi vienādas??
Ļoti atvainojos par to, ka neizteicos precīzāk, lietojot metaforu sagājis sviestā. Šai gadījumā es savā prātā izvirzīju hipotēzi, ka randoma ģenerators ir iesprūdis, proti, sācis kaut kādu iemeslu dēļ dod par pretinieku vienu vienīgu elementu X, tādējādi vairs neko neģenerējot. Pēc lielo skaitļu likuma pie pietiekoši liela nedēļu skaita visiem vienas divīzijas pretiniekiem vajadzētu parādīties man pretī ar vienādu biežumu, nedēļu skaitam tiecoties uz bezgalību. Protams, 3 nedēļas 1. divīzijā ir nedaudz par maz, lai gūtu apstiprinājumu par savu hipotēzi.
P.S. Jau atkal atvainojos, ka nekonkrēti izteicos. Ar vārdu specifiskāks biju domājis, ka nesakārtotas kopas {X1,X2,X1,X1} maksimalais garums nepārsniedz 2, kamēr nesakārtotas kopas {X1,X2,X3,X4} maksimālais garums var būt 4. Un tam taču tu piekrīti, ka varbūtība, ka |{X1,X2,X3,X4}|<3 ir ievērojami mazāka nekā varbūtība, ka |{X1,X2,X3,X4}|<5.
P.P.S. Prieks, ka tomēr esi sācis indeksēt mainīgos.
ansiso said
Ļoti atvainojos par to, ka neizteicos precīzāk, lietojot metaforu sagājis sviestā. Šai gadījumā es savā prātā izvirzīju hipotēzi, ka randoma ģenerators ir iesprūdis, proti, sācis kaut kādu iemeslu dēļ dod par pretinieku vienu vienīgu elementu X, tādējādi vairs neko neģenerējot.
Šis man atsauca atmiņā šo - http://search.dilbert.com/comic/Random%20Number%20Generator Tāpēc - vai šie divi gadījumi (iesprūdis ģenerators un normāls ģenerators) ir jel kādā veidā atšķirami? No otras puses - izvirzīt hipotēzi, protams, var, tai jau nav noteikti jābūt pārbaudāmai.
ansiso said
Pēc lielo skaitļu likuma pie pietiekoši liela nedēļu skaita visiem vienas divīzijas pretiniekiem vajadzētu parādīties man pretī ar vienādu biežumu, nedēļu skaitam tiecoties uz bezgalību. Protams, 3 nedēļas 1. divīzijā ir nedaudz par maz, lai gūtu apstiprinājumu par savu hipotēzi.
Tieši tā - bezgalīgi ilgā laika posmā Tev droši vien būtu visi pretinieki parādījušies vienādā skaitā reižu, bet reālajā gadījumā Tu jau pats esi uz savu jautājumu atbildējis.
ansiso said
P.S. Jau atkal atvainojos, ka nekonkrēti izteicos. Ar vārdu specifiskāks biju domājis, ka nesakārtotas kopas {X1,X2,X1,X1} maksimalais garums nepārsniedz 2, kamēr nesakārtotas kopas {X1,X2,X3,X4} maksimālais garums var būt 4.
Nesaprotu, kas tiek saprasts ar jēdzienu `kopas garums`, tādu nav iepriekš gadījies dzirdēt..
ansiso said
Un tam taču tu piekrīti, ka varbūtība, ka |{X1,X2,X3,X4}|<3 ir ievērojami mazāka nekā varbūtība, ka |{X1,X2,X3,X4}|<5.
Hmm, te varbūt arī kāda nesaprašanās ar apzīmējumiem varētu būt? Ar |A| es saprotu kopas A apjomu jeb elementu skaitu. Tādā gadījumā P(|{X1,X2,X3,X4}|<3)=0, bet P(|{X1,X2,X3,X4}|<5)=1, tāpēc jā - pirmajā gadījumā varbūtība patiesi ir ievērojami mazāka.. :))
ansiso said
P.P.S. Prieks, ka tomēr esi sācis indeksēt mainīgos.
Es neesmu sācis, tikai pārkopēju Tavus apzīmējumus ;)