Home
Topic RSS
23:21
05/03/2011
Offline
Sveiciens visiem aktīvajiem sportotājiem un arī ne tik aktīvajiem :)
Kādu laiku nebiju ielūkojusi VSK Noskrien mājaslapā, jo biju aizrāvusies ar riteņbraukšanu un treniņprogrammu, bet sapratu, ka skriešanai tomēr ir vairāk plusu. Pēc skriešanas atsākšanas, pievienoju skrējienu, tomēr automātiski man parāda, ka:
06:29 min/km 9.24 km/h nav skriešana.
Nesaprotu tagad - kā tā? Galvenais taču ir noskriet :)
Paldies jau iepriekš par atbildēm un informāciju, jo šo tiešām biju palaidusi garām :)
Veiksmi visiem, visiem, īpaši tiem, kas gatavojas NRM distancēm :)
10:01
22/04/2009
Offline
liigy, droši vien bija netīšām pašai ielicies ķeksis, ka nav skriešana.
16:24
02/06/2015
Offline
man ir jautājums - vai un kādā veidā ir iespējams nomainīt savu lietotāja(biedra) nosaukumu? paldies
17:09
27/08/2010
Offline
Mana lapa -> Sasniegumi -> uzspiest uz "VSK Noskrien iekšējās lapās", un tad:
izvēlies kreisajā pusē Noskrien.lv, tad mans profils -> un tur varēsi nomainīt.
17:21
02/06/2015
Offline
liels paldies, Inga!
07:42
15/04/2016
Offline
Un es nesen nomainiju skriešanu uz velo, pēc 3 gadiem sapratu ka skriešana manam organismam nav piemērota.
07:52
14/10/2016
Offline
Logins said
Un es nesen nomainiju skriešanu uz velo, pēc 3 gadiem sapratu ka skriešana manam organismam nav piemērota.
Tā diemžēl var gadīties, ka velo ir mazāk traumatisks. Pirms pāris gadiem noskrien.lv forumos jau bija diskusija, ka Šveicē esot jauna meitene, kam iedzimta ģenētiska slimība - trausli kauli, bet viņa ir laba skrējēja, rekordiste kalnu skrējienos, un, lai saudzētu organismu, lielāko daļu lēno treniņu viņa veic ar riteni, skrien tikai sacensībās un tempa treniņus. Tā ka arī velo var būt laba treniņu sastāvdaļa, labi nostiprina ceļgalus. Ar kādu triatlonistu jāparunā, man ar velosipēdu braukt sanāk gaužām maz.
11:16
02/06/2015
Offline
Logins said
Un es nesen nomainiju skriešanu uz velo, pēc 3 gadiem sapratu ka skriešana manam organismam nav piemērota.
Katram jau laikam savs, bet vismaz man viens otram netraucē - arī vasarā un rudenī minos praktiski katru dienu ar velo uz darbu , bet no rītiem skrienu. Varētu būt, ka Tava atlētiskā un droši vien, ka arī salīdzinoši smagā auguma specifika ir tā, ka nav ieteicams skriet maratonus un ultras, bet īsākas distances, kur ķermeņa svars nespēlē tik lielu lomu. Nu tas, lai nesatraumētos. Es piem, zinu par sevi, ka maratonam arī esmu vēl par smagu ar saviem 79kg un dažu kg. riepu (lai varētu noskriet +/- plānotajā laikā, nevis vienkārši noskriet)
12:39
15/04/2016
Offline
Artis_Š nav man smags augums, gribēdams tādu nevaru dabūt, tgd pie 178 cm ir 70 kg, pirms gada uzdzinu līdz 78 kg bet lielāka tiesa riepas formā. Apnika man tā rīšana un atmetu ar roku svara dzīšanai. Bet neatkarīgi no svara - kā sāku skriet tā pulss augsts, pat pie 06:00 min/km pulss ir ap 160, reizēm pat 170+, noguris nejūtos skrienot, bet to ka sirds sitas stipri gan var just neskatoties pulsmetrā. 08:00 min/ km ap 150. Mainīti ir treniņu plāni intensitāte daudzums utt, bet nekas nemainās. Ja skrienot pāreju uz soļiem tad strauji nokrīt uz 100-120, miera stāvoklī ap 50. Minoties 25 km/h ir ap 130. Man kkā liekas ka nepatīk organismam tā bizošana
Pagaidām palikšu pie 90% velo, 10% intervāli skriešanā. Varbūt gada laikā kkas mainīsies. Negribas sirdi sabeigt
13:04
14/10/2016
Offline
Logins said
Artis_Š nav man smags augums, gribēdams tādu nevaru dabūt, tgd pie 178 cm ir 70 kg, pirms gada uzdzinu līdz 78 kg bet lielāka tiesa riepas formā. Apnika man tā rīšana un atmetu ar roku svara dzīšanai. Bet neatkarīgi no svara - kā sāku skriet tā pulss augsts, pat pie 06:00 min/km pulss ir ap 160, reizēm pat 170+, noguris nejūtos skrienot, bet to ka sirds sitas stipri gan var just neskatoties pulsmetrā. 08:00 min/ km ap 150. Mainīti ir treniņu plāni intensitāte daudzums utt, bet nekas nemainās. Ja skrienot pāreju uz soļiem tad strauji nokrīt uz 100-120, miera stāvoklī ap 50. Minoties 25 km/h ir ap 130. Man kkā liekas ka nepatīk organismam tā bizošana
Pagaidām palikšu pie 90% velo, 10% intervāli skriešanā. Varbūt gada laikā kkas mainīsies. Negribas sirdi sabeigt
pie auguma 178 cm ir 70 kg muskuļotam cilvēkam? Kā to var dabūt gatavu? 178 - 70 = 108. Man arī atņemot no auguma svaru ir 108, bet es nu gan neesmu muskuļots, pat kaulains. Nu, ja tic avotiem, ka Dimka Jurkevičs spēka gados pie auguma 186 cm bija tikai 66 kg smags... Man vēl daudz liekā svara. :)
13:59
18/04/2011
Offline
Logins said
Artis_Š nav man smags augums, gribēdams tādu nevaru dabūt, tgd pie 178 cm ir 70 kg, pirms gada uzdzinu līdz 78 kg bet lielāka tiesa riepas formā. Apnika man tā rīšana un atmetu ar roku svara dzīšanai. Bet neatkarīgi no svara - kā sāku skriet tā pulss augsts, pat pie 06:00 min/km pulss ir ap 160, reizēm pat 170+, noguris nejūtos skrienot, bet to ka sirds sitas stipri gan var just neskatoties pulsmetrā. 08:00 min/ km ap 150. Mainīti ir treniņu plāni intensitāte daudzums utt, bet nekas nemainās. Ja skrienot pāreju uz soļiem tad strauji nokrīt uz 100-120, miera stāvoklī ap 50. Minoties 25 km/h ir ap 130. Man kkā liekas ka nepatīk organismam tā bizošana
Pagaidām palikšu pie 90% velo, 10% intervāli skriešanā. Varbūt gada laikā kkas mainīsies. Negribas sirdi sabeigt
Varbūt par daudz pēti ciparus. Vai Tu tiešām jūti, ka dari pāri organismam skrienot ar tiem 160 pie 06:00 min/km? Ja saki, ka nenogursti no tā, tad varbūt nav nekāda vaina tā skriet. Man salīdzinot ar daudziem ir augsts pulss, bet es tā skrienu un jūtos labi, pavisam lēnos treniņus jau gadus divus atmetu, jo, lai cik es tur tirinājos tā lēnām, efektu nekādu nejutu un treniņu laikā migu ciet, tuklāt kājām no tā bija grūti, un tagad neskaitot atsevišķus tempa, intervālu, fartlekus u.tml. skrējienus, treniņos skrienu liekot pulsometra "pīkstuli" uz 156, kas ir pa vidu aerobajai treniņzonai, ja citreiz par daudz pīkst uzlieku augstāku robežu un neko, jūtos labi, ja jūtos nogurusi, tad galvenokārt tā ir neizgulēšanās, nekustēšanās vai da jebkas cits, bet ne pulss.
14:24
10/08/2015
Offline
Piekrītu iepriekšējam komentāram. Pulss katram ir individuāli, tāpēc nevajadzētu mākslīgi tiekties uz noteiktām robežām. Ir cilvēki, kam sacensībās vidējais pulss ir starp 190-205, nekāda vaina un pa pirmajām vietām. Tāds pulss visu laiku ir bijis un neko daudz tur nesatrenēs. Citiem ir ļoti, ļoti grūti pie 160 (abi reāli piemēri, vienāds vecums, vienāds dzimums, līdzīga fiziskā aktivitāte). Ja ir grūti trenēties pēc pulsa robežām, ieteiktu skriet pēc efforta. Parastie skrējieni (easy, recovery, long), lai ir viegli, varētu sarunāties, bet nav jāvelkas uz 8:00-9:00. Tempa skrējieni 30-60sek ātrāk nekā parastie skrējieni.
Tiem, kam grūtības pēc pulsa, ieteiktu paņemt kādu racionālu kontrolrezultātu, kas atbilst šī brīža formai un ierakstīt šajā kalkulatorā - http://www.runfastcoach.com/calc2/index.php un tur pie "Training Paces" var skatīties, kādi cipari uz 1000m atbilst "Very Easy" līdz "Easy/Moderate". Piem., 1:42 pusmaratons atbilstu 5:50-7:00 tempam ikdienas treniņos, kurā tad turēties atkarībā no tā, cik viegli skrienas attiecīgajā dienā.
15:53
02/06/2015
Offline
Logins said
Artis_Š nav man smags augums, gribēdams tādu nevaru dabūt, tgd pie 178 cm ir 70 kg, pirms gada uzdzinu līdz 78 kg bet lielāka tiesa riepas formā. Apnika man tā rīšana un atmetu ar roku svara dzīšanai. Bet neatkarīgi no svara - kā sāku skriet tā pulss augsts, pat pie 06:00 min/km pulss ir ap 160, reizēm pat 170+, noguris nejūtos skrienot, bet to ka sirds sitas stipri gan var just neskatoties pulsmetrā. 08:00 min/ km ap 150. Mainīti ir treniņu plāni intensitāte daudzums utt, bet nekas nemainās. Ja skrienot pāreju uz soļiem tad strauji nokrīt uz 100-120, miera stāvoklī ap 50. Minoties 25 km/h ir ap 130. Man kkā liekas ka nepatīk organismam tā bizošana
Pagaidām palikšu pie 90% velo, 10% intervāli skriešanā. Varbūt gada laikā kkas mainīsies. Negribas sirdi sabeigt
Par sirdi pilnībā piekrītu, sevišķi, ja nav vairs 25 un mazāk gadu, kad augstāks pulss laikam pat ir norma :) Manuprāt, vēl arvien aktuāla intervija, kur arī pulsa jautājums papētīts sīkāk : http://www.skriesim.lv/news?p=111&id=32241
17:55
15/04/2016
Offline
Nav jau tikai pulss, kas ir augsts. Kritušies ir sacensību rezultāti. Pusmaratonam par 10 min lēnāks, maratonam par pusstundu. Pat 10 km labākais rezultāts kkur 47 min, kas iegūts skrienot pusmaratonu 2016 gadā tagad liekas kosmos tik ātri noskriet.
22:05
02/06/2015
Offline
Logins said
Nav jau tikai pulss, kas ir augsts. Kritušies ir sacensību rezultāti. Pusmaratonam par 10 min lēnāks, maratonam par pusstundu. Pat 10 km labākais rezultāts kkur 47 min, kas iegūts skrienot pusmaratonu 2016 gadā tagad liekas kosmos tik ātri noskriet.
droši vien, ka šajā sakarā noderētu sporta ārsta konsultācija. Varbūt kāds no skrējējiem ir saskāries ar līdzīgu situāciju un var padalīties ar savu pieredzi.
00:51
30/07/2019
Offline
Manā pieredzē bija divi gadījumi, kad strauji kritās sportiska forma, parāk liela slodze pusmaratona laikā kad mērķis bija izskriet no divām stundām un es nebiju īsti gatavs uz šo rezultātu savā otrajā skriešānas sezonā, un maratona sagatavošanas laikā pēc garāja 30km treniņa. Pirmā gadijumā diezgan ātri tiku galā menēša laikā, jo vardarbība organismam nebija parāk liela, ar skriešanu /soļošanu ar pulsu 150/120. Otrajā gadījumā bija miega traucējumi, pulss no rīta par kadiem 10-iem sitieniem augstāks nekā iepriekš. Pēc maratona nakamos 5 mēnēšos skriešānas temps bija 7:00-7:30, meģīnāju lai vid pulss būtu būtu robežās no 75-80% no maksimālā, Otrais treniņu veids 7-10km ar nedaudz atrāku tempu apm 6:40 un vidēju pulsu 81-83% (150-152) no maksimāla un viegli nebija.
Tekošā stāvokli domaju, ka nav labāka ideja skriet intervālu skrējienus. Varbūt meģināt uzlabot rezultātus 3-5km garajā skrējienā, jo ar zemo skriešānas apjomu nesanāks labi sagatavoties garakai distancei. Man nepatīk ideja ar velo, ja neplano piedalīties triatlonā, lēna skriešāna paredzēta ne tikai sirds trenēšānai, bet arī kaju muskuliem, kuri nedarbojas velobrauciena laikā. Ja nesanāk skriet 30-50min uz samēram zema pulsa var meģināt skriet / soļot 10 *3’/1’ vai citas lidzīgas laika variācijas.
Vieglu skrejienu pulsa zonas kuras lietoju:
A1 75-80% no maks.(vieglais skrejiens)
A2 80-85% no maks. (gara skrejiena otra daļa)
