Please consider registering
guest
Home
Topic RSS
18:42
04/07/2011
Offline
Sintētisko vitamīnu lietošana ir naudas izšķiešana - tie nesniedz nekādu labumu cilvēka veselībai un dažos gadījumos pat var būt kaitīgi, secināts vadošu britu un amerikāņu medicīnas zinātnieku pētījumā.
Sintētisko vitamīnu lietošana nav nepieciešama, jo rietumvalstīs pieaugušajiem parasti ir pietiekams uzturs, un papildu vitamīnu uzņemšana ir nepieciešama tikai retos gadījumos.
Pētījumos gūtie pierādījumi liecina, ka pieaugušajiem ar normālu uzturu papildu vitamīnu lietošana nenes kādu labumu, turklāt var būt pat kaitīga, teikts medicīnas žurnālā «Annals of Internal Medicine» publicētajā ziņojumā.
ASV Džona Hopkinsa Medicīnas skolas universitātes un Lielbritānijas Vorvikas universitātes zinātnieki veikuši līdz šim visapjomīgāko pētījumu par sintētisko vitamīnu lietošanas ietekmi uz cilvēkiem, pasludinot vitamīnu «lietu par izbeigtu».
Zinātnieku komanda analizēja iepriekš veiktus pētījumus par vitamīnu lietošanu.
Vienā gadījumā analizēti 24 pētījumi, kuros iesaistīti kopumā 450 000 cilvēki, secinot, ka vitamīnu lietošana nekādi neattālina nāvi.
Otrā pētījumā piedalījās 6000 vīrieši gados, zinātniekiem secinot, ka vitamīnu lietošana 12 gadu garumā nav atstājusi nekādu pozitīvu iespaidu uz kognitīvo spēju mazināšanos.
Trešā pētījumā analizēti 1700 vīrieši un sievietes ar kardioloģiskām problēmām, pētniekiem secinot, ka uztura bagātinātāju lietošana piecu gadu garumā nav devusi nekādu labumu pētījumā iesaistītajiem cilvēkiem.
Sava pētījuma noslēgumā zinātnieki secinājuši, ka pārsvarā gadījumu uztura bagātinātāji nav jālieto.
«Vitamīni nav jālieto hronisku saslimšanu novēršanai. Tas vienreiz ir jāizbeidz,» savā slēdzienā norāda pētnieki.
Zinātnieki arī secinājuši, ka vitamīnu un uztura bagātinātāju ražotāji uzjunda iedzīvotājos nepatiesu satraukumu par veselību, lai varētu piedāvāt nevajadzīgu ārstēšanu.
«Tiek apgalvots, ka mūsu uzturā ir dažādi trūkumi. Patiesībā mēs pārsvarā esam pārbaroti un mūsu uzturs ir pilnīgi pietiekošs,» norādīja Džona Hopkinsa Medicīnas skolas universitātes pētnieks Edgars Millers.
«Šīs kompānijas savus produktus reklamē, balstoties uz pieņēmumiem par trūkumiem. Viņi mums liek domāt, ka mūsu uzturs ir neveselīgs un ka viņi var mums palīdzēt novērst šos trūkumus un novērst hroniskas saslimšanas. Taču cilvēku grupa, kuriem tas ir vajadzīgs, ir ļoti neliela. Tā nav visa sabiedrība,» skaidroja Millers.
Žurnāls «The Times» norāda, ka Lielbritānijā sintētiskos vitamīnus vai minerālvielas lieto katrs trešais iedzīvotājs, bet uztura bagātinātāju tirgus valstī pārsniedz 650 miljonus sterliņu mārciņu gadā.
20:27
22/07/2009
Offline
I knew it!
21:49
13/11/2009
Offline
Ņju, nezinu... Iespējams, ka iegūtais secinājums ir par 2/3 pareizs, tā varētu gadīties... Bet, vai ir arī ņemts vērā, ka (visticamāk) vairums no pacientu tūkstošiem lietoja ne gluži īstos uztura bagātinātājus, vai arī īstos - bet ne optimālās devās, vai vēl citā ziņā ne tik pareizi, kā vajadzētu... Un kā vispār iespējams secināt, ka [dajebkas] "nekādi neattālina nāvi"? Tad jau pētniekam jābūt Tam Kungam, kas sēž uz mākoņa maliņas un patur prātā mums katram "ieplānoto" nāves brīdi, un salīdzina ar reāli notikušo ;)
"rietumvalstīs pieaugušajiem parasti ir pietiekams uzturs" - kaloriju, taukvielu, ogļhidrātu ziņā jau gan, bet par vitamīniem nebūtu tik drošs.
Īsāk, tas drīzāk ir ticības jautājums, nevis kas droši, neapstrīdami pierādāms.
Kā jau laikam esam dzirdējuši: ar mums notiek tas, kam ticam :)
21:53
26/03/2011
Offline
cik profesoru tik gudru pētījumu un viedokļu! Gan jau tīmeklī peld raskts, kur ir aprakstīts, ka viņiem tieši ir jēga.
Ja nemaldos vel nesen ievas veselība bija aprakstīts par vitamīniem un kā izvēlēties vitamīnus!
09:00
18/04/2011
Offline
Negribas uzsākt savus spriedelējumus, ko es par to domāju! Bet piebildīšu vienu lietu, esot tā, ka tagad sevišķi bērniem bieži pat mēdzot būt hipervitaminoze, jo visur tiek tie vitamīni likti iekšā un stāstīts, ka to jāēd, ir jogurti ar vitamīniem, brokaswtu pārslas ar papildus vitamīniem, sulas ar super daudz vitamīniem, piena dzērieni ar vitamīniem, laikam pat arī maize, nerunājot par visiem actimeliem, tikai cilvēki kā nohipnotizēti vienmēr domā, ka nekad nav pietiekami, lai cik tu ēdīsi tev vienmēr būs vitamīnu un minerālvielu iztrūkums (jo tā ir norma, ka neviens nav pietiekami vesels), tā galu galā saēdoties tos visus ikdienišķos produktus, kam ir pievienoti papildus vitamīni stipri tiek pārsniegta IDD (ieteicamā dienas deva). Bet principā ar šiem produktiem būtu jādara tā, ka jāseko līdzi un jārēķina, lai kopā saliekot to devu nepārsniegtu.
09:20
05/11/2012
Offline
ir jau arī līdzekļi, kur vitamīni ir no dabīgām vielā izkaltētā veidā - tie arī skaitās sintētiskie vitamīni?
Bet ir jau cilvēki, kas tiešām ēd nepilnvērtīgi, no kurienes tad viņiem tie vitamīni lai ieņemas? Ir kas neēd noteiktus produktus.
bet galu galā - pa lielam par visu ko var teikt, ka tā "ir naudas izšķiešana". Bez alus, kafijas un kefīra ganjau arī var iztikt ;)
09:56
25/03/2012
Offline
Šis ir kārtējais piemērs žurnālistu vēlmei pēc sensācijām.
Virsraksts kliedzošs, bet saturs nebūt nav tāds. Ir ļoti svarīgas nianses - viss ir balstīts uz 3 pētījumiem:
- vai multivitamīni 'attālina nāvi'
- vai multivitamīni uzlabo kognitīvās spējas
- pētījums par otrā infarkta iestāšanās varbūtības mazināšanos pēc pirmā (apollo rakstā tas nav īsti minēts, bet eng versijās ir)
Uz visiem šiem trim konkrētajiem jautājumiem atbildes ir nē - multivitamīnu lietošana neietekmē 'nāves iestāšanos' jeb to neattālina, neuzlabo kognitīvās spējas un arī ja ir bijis viens infarkts, tad arī otru potenciāli neattālina.
Tas, kas tagad ir izdarīts, ir vispārināti secinājumi un kliedzoši pateikts - vitamīnu lietošanai nav jēgas! Vai tas atbilst patiesībai - trīs konkrētās situācijās jā, bet dzīvē laikam ir vēl citas situācijas iespējamas bez šīm trim iepriekš minētajām.
09:58
26/09/2011
Offline
Kā biologs daudz nekomentēšu. Pateikšu tikai to, ka ASV ir daudz dažādu pētījumu, kas īsti nekorelē ar dzīves normām (inscenētie pētījumi). Kad izlasīšu oficiālo publikāciju, tad arī var darīt secinājumus. Pirmais, kas man ienāca prātā: kad jūs saslimāt un lietojat garšīgu košļājamo Vit.C - vai tad viņš jums nepalīdz vai arī kad juties noguris apēdi 500mg vit.C un uzreiz jūtams spēka pieplūdums, bez jebkādas kafijas vai enerģ.dzēriena?
Vai B.grupas vitamīni un Mg+ joni nepalīdz mazināt krampjus?
Cilvēki, lūdzu domājiet loģiski un prātīgi.
p.s. Indigo bērni neeksistē, tāpat kā Salavecis.
10:12
21/05/2012
Offline
Es arī piekrītu, ka ir reizes, ka konkrētie vitamīni/minerāļi dod reālu efektu. Magnijs man ir noņēmis sistemātisku roku tirpšanu naktīs, C-vit. aizdzinis uzbrūkošo vīrusu, bet multivitamīnu komplekss sadziedējis plaisājošus lūpus kaktiņus.
Varbūt runa ir par to, ka multivitamīnu dzeršanai uz dullo nav nekādas jēgas. Rakstā netika minēts, ka cilvēkiem, kas aktīvi sporto, vitamīni nebūtu vajadzīgi.
10:50
15/03/2011
Offline
jā, tur nekas nebija minēts par to, ko tie cilvēki ikdienā dara vai nedara
11:13
26/09/2011
Offline
papucis said
jā, tur nekas nebija minēts par to, ko tie cilvēki ikdienā dara vai nedara
Tieši tāpēc ir jālasa oficiālo publikāciju. Tur varēs atrast atbildes uz vairākiem jautājumiem, jo kā zināms prese mēdz visu apgriezt kājām gaisā.
11:40
26/09/2011
Offline
English version:
http://www.telegraph.co.uk/health/healthnews/10521920/Vitamins-are-a-waste-of-money-say-scientists.htmls
Izlasīju dažus (bezmaksas pieejamus) E. Millera publikācijas par vitamīnu ietekmi uz organisma. Secināt varu to, ka tik tiešām massmedia visu apgrieza. Uztura bagātinātāji ir populārs produkts, līdz ar gandrīz jebkurš skaļš kliedziens izsauks patērētāju lielo uzmanību, to ari dzeltena prese izmanto.
Millers veica pētījumus par vitamīnu (un citu uzt.bāg.) ietekmi uz organismu: Vit.C uz asinsspiediena, vit.D atšķirība dažādas rasas pārstāvjos utt. Tādu kritisko pētījumu, kur neradīts kā "vitamīnu uzņemšana neietekmē uz cilv.organismu" nav. Tātad dzeltenas preses raksts vismaz manās acīs zaudē savu būtību.
Citāts: “supplementing of well-nourished adults … has no clear benefit and might even be harmful.” <---protams, ja tu ar uzturu uzņem vitamīnus, tad papildus vitamīnu deva tev neko labu nedarīs. Piemērs, apēd līdz 3000mg vit.C dienā un pēc pāris dienām uz savas ādas novērosi kā šī vitamīns organismā ir pārlieks ;) tas pats ir ar pārējiem suplementiem, tikai sekas ir savādākas.
Visu jādara prātīgi!
15:35
14/01/2013
Offline
Visādus apollo rakstus vispār nevajag lasīt, tas ir kaut kāds Cosmopolitan līmenis, kur ir izķerts viens teikums ārpus konteksta, un uzaudzēts apkārt raksts, lai visi lasītu un šokētos.
Kad jūtu, ka mana zvēra imunitāte sāk šķobīties, izkapāju 1 visparastāko Undevit iepakojumu un jūtu, ka viss atgriežas normālās sliedēs. Nu labi, visu iepakojumu man neizdodas nekad apēst, jo apkārtējie man sper tās bumbiņas:D
20:37
11/06/2010
Offline
Nedaudz par "vitaminizācijas" vēsturi http://www.theatlantic.com/health/archive/2013/07/the-vitamin-myth-why-we-think-we-need-supplements/277947/
23:53
04/07/2011
Offline
Piekrītu, ka apolo nav gluži tas labākais avots tam rakstam. Bet nu pētījumu par vitamīnu neefektivitāti (arī ne tik skaļi) ir pietiekoši daudz bijuši iepriekš. Piemēram, Kristiāns Glūds, analizējot 232600 cilvēkus, pārliecinoši parādīja, ka vitamīnu lietotāju mūža ilgums nepalielinās, pat drīzāk letāli gadījumi pagadās. Nav laika meklēt linku.
Piekrītu, ka pētījumi mēdz būt tādi sagrozīti, pat absurdi. Viens no ģeniālākajiem pētījumiem, ko man nācies dzirdēt, ir zinātniskais pierādījums par to, ka nātrija glutamātam nepiemīt nekādu nevēlamu blakasparādību. Pats pētījums bija tāds, ka vieniem baroja to glutamātu, otriem deva kontrolvielu. Atšķirību nebija. Viss pierādīts. Jauki. Vienīgā problēma, ka kontrolviela saturēja citu indi: saldinātāju aspartāmu ...
Darja, tu skriesi koptreniņā 24. decembrī?
07:30
26/09/2011
Offline
Ansis Ozoliņš said
Kristiāns Glūds, analizējot 232600 cilvēkus, pārliecinoši parādīja, ka vitamīnu lietotāju mūža ilgums nepalielinās, pat drīzāk letāli gadījumi pagadās...
Pats pētījums bija tāds, ka vieniem baroja to glutamātu, otriem deva kontrolvielu. Atšķirību nebija. Viss pierādīts. Jauki. Vienīgā problēma, ka kontrolviela saturēja citu indi: saldinātāju aspartāmu ...Darja, tu skriesi koptreniņā 24. decembrī?
Par Gluda petijumu: ka vinsh zinaja precizu kad akonkreta cilveka muza ilgumu? Shos petijumus nedrikst veikt uz cilvekiem (par ne uz dzivniekiem), javeic uz shunu kulturam. Labi, neiespringtishu shaja tema ;) savu viedokli jau izteicu :D
Par E621: mazas devas sho vielu dabiski satur galas un juras produkti, tapec ta ari nav kaitiga organismam. Lielas devas izsauz hiperaktivitati, bezmiegu utt., bet nekas letals nav. Savukart aspartams, ieklustot organisma, parvershas par metanu. Tas nogulsnejas aknas un ized tos no iekshas. Ta ka, draugi, droshi jautajiet, varu palidzet sabojat apetiti :P
P.s. loti centishos izrauties no svetku slazda un paskriet priekam kopa ar tikpat traku skrejeju barinu : man drausmigi patik ka apkartejie reage uz to, ka mes (padsmit cilveki) skrienam un smejamies :))
09:40
28/10/2011
Offline
Izlasot šos rakstus var rasties iespaids, ka vitamīni nav vajadzīgi un sintētiskie vitamīni ir kaitīgi. Ortoreksijas upuri neēdamo lietu sarakstu papildinās ar visu rūpnieciski apstrādāto pārtiku nu pāri paliks tikai paša mazdārziņā izaudzētais.
Patiesībā pat pārtikušajās valstīs no avitaminozes mirst simtreiz vairāk cilvēku kā no hipervitaminozes. Lai izvairītos no pārdozēšanas, daudziem vitamīniem un minerālvielām ir noteikts maksimālais pieļaujamais patēriņa līmenis: http://en.wikipedia.org/wiki/Dietary_Reference_Intake
C vitamīna maksimālā deva ir 2g dienā, kas ir 22 ieteicamās devas. Starp citu, visvieglāk pārdozet var vārāmo sāli, kam IDD ir 4g un maksimālā deva 6g.
10:15
04/07/2011
Offline
Cik esmu interesējies par 100-gadnieku (Centenarian) uzturu, tādi sintētiskie vitamīni nu galīgi nefigurē šo cilvēku ēdienkartē. Dabiski produkti, daudz dārzeņu, brīžam pat ļoti trūcīga ēdienkarte.
Runājot par skriešanu, kenijieši bez maz vai uz pliku ūdeni skrien visu bērnību. Par pievienotajiem vitamīniem viņi var sākt domāt tikai, kad jau maratons tiek skriets nu gandrīz vai ātrāk par Latvijas rekordu. Laba dokumentālā filma youtube atrodama par kenijiešu skrējējiem
13:06
13/11/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
Cik esmu interesējies par 100-gadnieku (Centenarian) uzturu, tādi sintētiskie vitamīni nu galīgi nefigurē šo cilvēku ēdienkartē. Dabiski produkti, daudz dārzeņu, brīžam pat ļoti trūcīga ēdienkarte.
1. Nu jā - "dabiski produkti, daudz dārzeņu"...
2. Tas pierāda, ka VAR iztikt bez sintētiskajiem vitamīniem - bet nenozīmē, ka tie ir galīgi nederīgi, vienmēr un visiem cilvēkiem, visos apstākļos.
3. Un, varbūt TAS PATS simtgadnieks, ja būtu arī papildus ko lietojis, nodzīvotu vēl ilgāk; to gan, diemžēl, nevaram pārbaudīt.
13:16
13/11/2009
Offline
Darya said
Savukart aspartams, ieklustot organisma, parvershas par metanu. Tas nogulsnejas aknas un ized tos no iekshas
Kaut kas te nav kārtībā... Metāns ir gāze, nogulsnēties nevar, par "izēšanu" arī šaubos. (Mehāniski bojā???) Nav gan laika pētīt, par ko īsti metabolizējas aspartāms.
Taču nekas veselīgs jau tas nav, piekrītu.
