23:25
16/02/2011
It kā pavisam nesen vēl viss bija gājis uz labo pusi, pēc sava pirmā pusmaratona 2011 NRM ( 1:58) , kuru noskriet bija mans mērķis, es turpināju skriet arī ziemā, viss bija forši, nekas nesāpēja, mana plakanā pēda bija samazinājusies utt.
Pēc tam , mājas apstākļos, stulbi savainoju kāju, vismaz tā es sākumā domāju. Uztaisīja dārgās USG, celim un potītei. Celim viss bija kārtībā, bet potītei daļējs saišu plīsums, nu labi. Gāju uz rehabilitāciju, velku ortozi un tā, tagad jau potītei ir daudz labāk, bet ir tagad , tā, ka nu ļoti krakšķ gūžas locītava, un pati gūža arī sāp un līdz ar to drusku mugura. Ja mēģinu cilāt kājas, nu presītei, tad dzirdu, ka baigi izlec un atlec gūžā kauls. Sūdīgi.
Paskriet, tad es varu, bet nu tad obligāti ir jātaisa rentgens un vēlreiz jāiet pie traumatologa, lai varētu zināt, vai varēšu es skriet un gatavoties Nordea Pusmaratonā, kuram jau biju reģistrējies pirms traumas!..
Bļāviens, es vienkārši tā gribu skriet, kā pirms tam, vismaz vienu stundu pa mežu, takām, tad paskriet intensīvi. Kad redzu kā citi gatavojies un lasu rakstus, man vienkārši grauž iekšā...
Zinu par tādu iespēju, kā endoprotezēšana, bet līdz tādiem cipariem man kā studentam nespīd vairākus gadus.
(Biju tusnis.Skrēju, lai notievētu . Notievēju. Iepatikās skriešana. Ceru, ka tas prieks man netiks atņemts)
Nez, ko Jūs varētu ieteikt?! ehhhh
Kaut kāds haosiņš Tevis rakstītajā. Pirmkārt nomierinies un nevajadzētu satraukties pirms speciālisti nav noteikuši kas un kādēļ. Kāda protezēšana, vai tad ir slēdziens par tādu nepieciešamību? Tā, kā lēnām, secīgi un prātīgi tiec skaidrībā kas un kā un nekur tie pusmaratoni un maratoni nepaliks. Nevajadzētu pirms laika uztraukties. Iespējams nekas nopietns un tā potīte gan jau ar nomierināsies. Ja nekas nopietns nebūs, tad ar mazākām vai lielākām sāpītēm var sadzīvot un vismaz tipināt. Man pašam to pāpīšu pietiek, bet tipinu. Gan būs labi :), bet sākotnēji tomēr jāveic pārbaudes pie speciālistiem.
00:02
26/03/2011
endoprotezēšana šķiet kaut kas drastisks un galējs, kad citu variantu nav! Priekītu Ērikam, nomierinies un sagaidi speciālista slēdzienu! (ja neesi lidz vinam aizgajis, tad aizej) Kad man bija problēmas ar celi, par operāciju pat nedomāju. Galvenais uz visu skatīties optimistiski! Nenoskriesi šozeson... noskriesi nākamgad!
Potītes dažbrīd var likt ilgi par sevi manīt! Tagad pati svaigi pēc potītes traumas! Klausos ko viņa saka, bet nu tā nebija ne pirmā ne pēdējā trauma!
P.S. endoprotezēšana ir arī valsts apmaksāta.
00:04
15/03/2011
Tu esi students, vēl tā kā par agru norakstīt dzīvi :) NRM ir tikai vienas no sacensībām šogad, tādas būs arī nākošgad un vēl arī citus gadus, veselība pirmajā vietā. Tos 12 vai cik tur Ls var ātri vien atpelnīt vai arī neiztērēt kino, krogā, utt.
Iespējams, ka uztraukumam nav pamata - kamēr saudzēdams sastiepto potīti kliboji apkārt, tikmēr gaita sačakarējās no nedabīgās pozas - tam vajadzētu būt pārejoši.
10:29
27/06/2010
Pavisam noteikti aizej pie speciālista un kārtīgi noskaidro kas tad īsti Tev noticis.
Neskrien gan, arī nākamgad būs NRM un citi pasākumi, pievērsies veselībai.
Zinu tas izklausās ne visai, bet nu pats gadu atpakaļ biju spiests NRM noskatīties stāvot aiz norobežojuma lentes un sajūtas bija ļoti divējādas :)
Katrā ziņā veselu gadu nācās neskriet, bet ārstēties.
Manā gadījumā, patiešām bija nepieciešamas divas operācijas (runa par meniska bojājumiem), bet nu tagad esmu 99% gatavs skriet un noskriet! :)
Saudzē sevi!
10:17
25/10/2009
subglo said
Zinu par tādu iespēju, kā endoprotezēšana, bet līdz tādiem cipariem man kā studentam nespīd vairākus gadus.
Endoprotezēšanu aizmirsti - no šā gada tā vairs nav valsts programmā. Atrodi kādu labu spečuku, kas tevi izmeklē. Iespējams gūžai bijusi papildus slodze, lai kompenesētu tavu staigāšanu, kad potīte sāpēja, tāpēc liek sevi manīt. Atrodi dr.Ļu (vai Ļū), es pie viņa gāju ARSā, bet gan jau vēl kaut kur praktizē, Traumās noteikti. Tikai saki, ka tev jātiek uz kājām, bet par operāciju dzirdēt negribi.
Lai veicas!