Nu pagājušas 2 nedēļas, kopš mana jaukā piedzīvojuma Siguldas pusmaratonā - 2 stresa lūzumiem pēdā 19. kilometrā. :) (2nd and 3rd metatarsal stress fractures. rentgens neparāda, diagnosticēja tikai datortmogrāfija ortoklīnikā)
Tā nebija pārtrennēšanās, nebija apavu maiņa, ne pēkšņa kilometru audzēšana (beigās akurāt tas viss tika bremzēts, lai mierīgi noskrietu bez stresa), bet gan laikam mātes barotājas kalcija trūkums organismā! (Cik lasīju internetā par jauno māmiņu skrējēju likstām - esot biežs variants. Kad bērnam tuvojas gads- pienā noēstas visas rezerves. Naturāli noslinkoju un nebija sanācis jau 2 ned. nopirkt vitamīnus, re kāds rezultāts! Meitenes - ēdiet kalciju!)
Ļoti jau kaitina, ka jāklibo (ģipša par laimi nav, kliboju uz papēža vai kruķiem) un nevar ne staigāt normāla apjoma pastaigas, ne skriet. Jautājums - vai kāds, kam bijuši stresa lūzumi, ir kaut ko turpinājis darīt, lai nezaudētu formu un kaut kā sevi fiziski nodarbinātu? peldēšana? vingrojumi? vienīgais, ko nevaru - balstīties uz pēdas. Ir sajūta, ka peldēt arī riktīgi nevaru, jo pēda jau kustās baseinā, tas dzīšanas procesam nenāktu par ļaunu?
Vēl - pēc cik ilga laika atsākāt skriet? (un nesakiet - atpūties, izbaudi atpūtu, jo jūtos truli & kā pončiks jau pēc 2 nedēļu mazkustības...)
15:01
19/03/2012
Apsveicu un juutu liidzi. Veseljojies!
Mani shaada kaite piemekleeja Reezeknes pusiitee apriilja saakumaa. Tesa gan, pamaniijos sabendeet liela kaulu. Tipinaat atsaaku kkad juunija beigaas, vairaak vai mazaak skriet tikai septembrii.
Man ieteica veikt visa veida vingrojumus, kas tieshi nenoslogo konkreeto vietu. Tavaa gadiijumaa - viss, ko var dariit ar kjermenja auksdalju - virs potiiteem. Peldeeshana - gandriiz droshi, ka vareetu buut pielietojama. Galvenais - nenoslogot to peedu ilgstoshi, neradiit atkal traumai veelamus apstaakljus.
Grauz kalciju, uzdzer pienu un veseljojies.
15:53
25/10/2009
Eto mī prohoģiļi. Pat 2reiz. Pirmā reize bija pagājušā gadsimta 90to gadu paša sākumā mēnesi pirms Tautas dziesmas maratona, kur bij plančiks izskriet pilno. Māte barotāja nebiju. Uzlika ģipsi un iedeva lapu - tjip, sēdi mājās. Sapratu, ka jēgas no ģipša nav, tāpat tai ģipsī pēda pa iekšu ļurkājas, tad nu ņēmu nost. Pēc 2 nedēļām izdomāju, ka varu provēt uz pilnas pēdas kaut kā paskraidīt/pašļūkt. Vēl pēc 2 nedēļām, joprojām uz lapas sēžot, skrēju Biķerniekos. Laikam jau tomēr pēda sāpēja, jo pie pusītes stājos tomēr laukā. Apavi - padomjlaiku tenisčībiņas.
Otrā reize šovasar. Māte barotāja sen vairs neesmu. Apavus mainīju regulāri, tā kā pēdai bij jābūt apradušai. Izprovēju baso: pirmo reizi pēc skrējiena pa pludmali 2 km. Pēc 2 dienām šķiet 7 km, un metu mieru tikai tāpēc, ka atrāvos baigo tulznu uz īkšķa. Vakarā 10nieks kedās pa asfaltu. Nākamajā dienā pēdu pie zemes pielikt nevar. Skaidrs, kas par diagnozi, pie dokiem nav laika iet, bez tam tāpat viss skaidrs. Pēc 2 nedēļām provēju aut kedas, jo ar ģimeni apbraukājām Baltijas jūras piekrasti, un no rīta izskriet pa Jūrkalnes pludmali - svēta lieta! Sāp. Tūska. Nu nekas, pēc pāris dienām atkal 5ītis. Sāp, bet kaut kā paļepatot var. 7. 9. 11. 16 km. 5ītis. Atkal rīta īsais plānā, bet jūtu, ka ir atkal viss no nulles. Ģim.doks, rentgens - man bilde rādīja trešā metatarzālā nez ko tur. Mēnesi iepauzēju, ēdu kaļķi. Atsāku lēnītēm, pa tam lāgam pulss ar nobiris. Tā nu jāskrien ieklausoties kājā un pulsā. Kāja it kā ok. Līdz Priekuļu trailam, kur lēkšošana pa kalniņiem atgādināja man, ka man sen vairs nav tik gadu, cik bija 90to sākumā - kauli saaug lēnāk. Pauze. Daži izskrējieni. Siguldas kalnu īsais. Tpu, tpu, tpu! - jūtu, bet ja tagad nesaforsēšu, vajadzētu būt labi.
Tā kā vienas receptes, viena cēloņa šiem lūzumiem nav. Osteoporozes rādītāji man labi. Šogad skrienu stipri mazāk, kā pērn. Nezinu, vai vainot baskājošanas mēģinājumus ar nepieradinātu pēdu. Laikam jau nē - man baigi patika un nākamvasar sākšu jau laicīgi, taču pakāpeniski.
16:01
15/03/2011
13:06
25/10/2009
LaimaZ said
Paldies par pieredzes stāstiem. tas mani mierina, ka agrāk vai vēlāk varēšu atsākt turpināt skriet. Šorīt jau saņēmos un pavingroju mājās!
Protams, ka skriesi! Kā citādi uz priekšu tiksi? ;) Tikai sargies no nelīdzenām virsmām - bruģa, pa tumsu pa kaut kādiem sasalušiem kukuržņiem, arī trepēm un slodzes likšanas uz pēdas priekšējo daļu. Vienvārdsakot - saudzē pēdu!
15:32
28/10/2011