23:42
26/03/2011
Manā skriešanas listē sanāca caurumiņi, jo viendien nokritu no zirga... nebija viņš augsts... tik nesmejieties... tas bija ponijs... nebija sedli, bet ne par to stasts... kritu uz kreisā pleca, bet nākamās dienas pēc kritiena bija diezgan mokošas - bezspēks, miegainība, koncentrēšanās spējas nekādas, dulla galva. 4dien mēģināju skriet un tie bija 5 mokoši km! Ķiveri izjādēs lietoju, bet ne drošības vesti. Vai tās varētu būt kritiena sekas un smadzeņu satricinājuma pazīmes vai nē? Jo tā kā galvu neatsitu, bet man sakot, ka trieciens pa kauliem aiziet līdz galvai! Saprotu, ka neesam ārsti vnk jautāju pēc padoma!
Un kā ir ar skriešanu tādās situācijās? labāk skriet vai nē?
23:50
15/03/2011
10:19
24/04/2009
Agy rakstīja:
kritu uz kreisā pleca, bet nākamās dienas pēc kritiena bija diezgan mokošas - bezspēks, miegainība, koncentrēšanās spējas nekādas, dulla galva. 4dien mēģināju skriet un tie bija 5 mokoši km!
Pirmais, ko noteikti pie ārsta arī, ja ir pagājis laiciņš. JO ārsts zin, labāk un viņš tev arī ieteiks, ko darīt/nedarīt.
To saku pēc savas nesenās pieredzes, kad pirms nepilna mēneša pati sacensību laikā pārlidoju pāri velo stūrei un diezgan sāpīgi (veiksmīgi) piezemējos uz ribām, apdauzot arī roku un kāju. Ķivere (vesela) mazināja triecienu uz kaklu, kurš pāris dienas sāpēja. Pat ar saviem spēkiem atstāju trasi. Uz vietas esošais med.personāls neko nekonstatēja. Nākošā rītā pamodos ar tevis pieminētajiem simptomiem - dulla galva, sajūta, ka šūpojies, nāca miegs, grūtības koncentrēties, sāp atsistās vietas. Ģimenes ārsts noteica nedēļu gultas režīmu. Pirmās divas dienas nogulēju un ēdu. Uz neko vairāk nebiju spējīga. Pamazām palika ar vien labāk. Nedēļas beigās par kritienu atgādināja tikai pāris zilumi un sasistās vietas. Sportot atsāku tikai nākošajā nedēļā ar lēnu piesardzīgu izbraucienu ar velo netālu no mājām, tad mazu īsu, lēnu skrējienu - visu laiku uzmanīgi klausoties sevī. Lai arī ir pagājis jau mēnesis joprojām ieklausos sevī, ja jūtu, ka kaut kas nav tā kā vajadzētu.
p.s. Pēc šādām traumām nedzeriet pretsāpju līdzekļus, jo tā nevarēsiet tai pašā dienā kādam ārstam pateikt kas jums sāp.
p.s. Mans lidojums nav apspriežams. Tas vairāk kā informatīvs materiāls, ka ar kritienim uzmanīgi - jebkādiem.
Arī tad kad tiešie simptomi pazūd, sportojot TAS vēl laiciņu liek par sevi manīt. Man pirms mēneša bij viens cits atgadījums arī ar smadzenēm... karstuma vai saules dūriens, ko noķēru orientēšanās sačos pašā karstākajā dienas laikā, ar visām pazīmēm, vemšana, temperatūra 38.6, bezspēks. Pēc 2 dienām atsāku lēnītēm skriet, jo nevarēju nosēdēt neko nedarot un tad skrienot biju tik uzmanīgs un tā centos ieklausīties sevī ka šķita ka prātā sajukšu no tā visa... Pirmkārt iztēlojos, ka manas smadzenes ir pārceptas - dzirdēju kā galvā kkas žļurgst, soļus centos likt maksimāli amortizējoši, tad vēl tie kukaiņi pa zāli gar skrejceliņu skaļi rāpoja :) Ar domām reizēm var "iebraukt auzās", tāpēc domāsim pozitīvi necenšoties saklausīt sevī to kā nav! Veseļojies, arī atpūta ir nozīmīga skriešanas sastāvdaļa - pēc tam ar jauniem spēkiem būs cits skatījums uz nelielo "rutīnas darbu/skriešanu"!
11:37
15/03/2011
15:24
15/03/2011
21:30
26/03/2011
nu ir jau labak, bet man pateica, ka tik tads virusins bijis, jo simptomi nakamaja diena pec kritiena nebija! Ieteica atpusties, uz bridi no visa nolist - ari no skriesanas! Vēl nav sanācis, bet kaut kad japanem, lai Liepajas pusmaratonā tos pasu 5 km varu novilkties! Dzīve ar tāda kreņķaina pēdējā laikā - varbūt arī nervi!