13:18
23/05/2011
Varbūt kādam ir bijusi līdzīga pieredze?
Šobrīd esmu ceļa locītavas bojājumu izmeklēšanas procesā. Sākotnējā pagaidu diagnoze pēc USG ir - laterālā meniska vai saites bojājums (plīsums, cista, susp?). Tā kā uz magnētisko rezonansi un traumatologa vizīti ir jāgaida, ievelkas mana dīkstāve, jo ārts ieteica aizmirst par skriešanu...:( Normāliem cilvēkiem droši vien ar to arī pietiktu, bet mani tā dīkstāve "padara traku" . Sāpes skrienot ir minimālas vai nav vispār, tāpēc prātoju, varbūt vienkārši samazināt kilometrāžu un tomēr lēnā garā turpināt regulāri paskriet?
13:45
23/12/2011
Sveiciens, komandas biedrenei :)) esmu līdzīgā "procesā". Laikam tomēr ieteiktu klausīt ārstam, jo citādi situācija var tikai pasliktināties.. bet tas no pieredzes. Man gan diagnoze cita: patellofemorālais iekaisums jeb ceļa kauliņa iekaisums un fiziska pārslodze. Pašlaik gaidu magnēt. rezon. un tad došos pie traumatologa jau ar rezultātiem. Taču pa šo laiku esmu paspējusi gan pie sporta ārsta, gan pie cita traumatologa, kurš teica "nē skriešanai", ieteica velo, skrituļslidas, peldēšanu, nūjošanu. Sākumā biju šokā :D Diemžēl ārstam esmu klausījusi daļēji, jo esmu paskrējusi un pēc tam sāpes.. skriešanas laikā nav, bet pēc tam. Ko es daru? Velo un nūjošana. Un rīt pierakts pie fizioterapeita, jo būtībā jāstiprina muskuļi ap ceļa locītavu. Starp citu, pēdējā „Ieva Veselībā” labs raksts par ceļu sāpēm un vingrinājumi. Bet nu.. katrs gadījums jau citāds un labāk runāt ar traumotologu + fizioterapeitu, kas darāms/nederāms.
14:02
23/12/2011
Tas ir ļoti tipiski parastam ārstam: ja kaut kas kaiš celim, tad uzreiz saka, lai vispār neskrien. Es ieteiktu vadīties pēc izjūtām nevis ārsta. Ja nekas īpaši nesāp skrienot, tad es pat ieteiktu skriet, lai uzturētu sevi tonusā. Var arī gadīties, ka neskrienot un vispār neko fizisku nedarot, var palikt arī sliktāk atsevišķos gadījumos
Man pašai šobrīd ir iekaisis muskuļa stiprinājums ceļgala rajonā un sporta ārste tieši iedrošināja turpināt kustēties (ritenis, peldēt, eliptiskais trenažieris, arī paskrien nedaudz drīkstu), lai ātrāk pārietu muskuļu saspringums, kas to izraisīja. Lika vien uzmanīties no pārāk lielām slodzēm un ieteica turēties aerobajā zonā.
15:24
23/12/2011
Ja ārsts iedrošina, tā cita lieta;) Taču slodzes, kur ir trieciens uz ceļa locītavu un kur nav atšķiras... Velo, skrituļslidas, peldēšana, eliptiskais trenažieris - tur jau nav trieciena un ir laba aeroba slodze. Bet neņemos apstrīdēt mediķus, ja saka, ka var turpināt skriet :)
Ilustrācijai nedaudz off topic: http://rehabilitacija.siguldasslimnica.lv/pakalpojumi/sporta-medicina/sporta-traumu-arstesana/skrejeju-traumas
15:29
15/03/2011
16:42
23/05/2011
nu ārsta ieteikums bija nenoslogot celi nekādā veidā, bet par āsrtu ļoti lielo piesardzību saistībā ar fiziskajām aktivitātēm esmu daudz dzirdējusi...
"Celi jūtu" katru dienu, bet tās sajūtas ir tik niecīgas, ka par sāpēm īsti nenosaukšu. Skrienot tikpat kā nejūtu sāpes, pasāp atsevišķās reizēs pēc skriešanas, vienīgais, kas liecin par iespējamo bojājumu (kāpēc arī vispār iesāku šo visu locītavas pārbaudi) ir neliels izcilnis ceļa locītavas ārmalā..
aiziešu šodien uz vienu 3,5 km gabalu, tad paskatīšos , kādas sajūtas
12:31
17/09/2012
Es arī gaidu savu kārtu, kad tikšu celi rezonansē pārbaudīt. Man nepāriet un nepāriet. "Ievas veselībā" esošais raksts varbūt arī ir labs, bet nodarboties par diagnozes noteikšanu pašam laikam nav prāta darbs un pēc tās informācijas nemaz neko sev nespētu noteikt, jo tomēr tās sajūtas ir ļoti dīvainas. Mēģināju arī vingrinājumus.. kādu laiciņu regulāri pildīju, bet saprotu, ka nekas nebūs, ja jau tik ilgu laiku nav pārgājis... taču tie vingrinājumi noteikti man nākotnē noderēs. Pirmajā dienā pēc vingrinājumu pildīšanas notika kas dīvains... Kad pienāca laiks kāpt laukā no autobusa, piecēlos kājās, celi pārņēma kas tirpoņai līdzīgs, pārgāja un pēkšņi vairs sāpes vispār nejutu. :D Jā, tas ir smieklīgi. Pēcāk atkal parādījās. Vēlāk kaut kā pamanīju, ka kaut kas tā kā ķerās, mazliet stiprāk sāp, kad celi mazliet paspiež uz iekšpusi. Vēlāk arī to nejutu. Es neko nesaprotu. :D 16. oktobrī varbūt būs skaidrība... beidzot. Ceļgala kājas gūža arī mazliet dīvaina palikusi... reizēm jūt. Pildot vienu vingrinājumu, bija sajūta, ka rauj krampī kādu nelielu muskulīti pie gūžas... varbūt man vienkārši organismam trūkst kādu vielu... It kā magniju vēl nesen dzēru... Ceru, ka šis ir pēdējais mēnesis, ko pavadu neziņā. Ātrāk gribu skriet, lekt.... ehh.
14:34
23/12/2011
cilvekedāj, uij, cik pazītama sajūta: ' Ātrāk gribu skriet, lekt…. ehh." Vakar sanāca pakriet 2 km, šodien celis nedaudz dīvains :D Man magnēt. rezon. arī oktrobra otrajā pusē, tā ka ļoooti labi Tevi saprotu. Par diagznozes pašnoteikšanu piekrītu, tā mediķu kompetence. Esmu sākusi pildīt fizioterapeite ieteiktus vingrinājumus (diagnoze ir zināma, to jau vasarā pateica traumatologs). Fizioterapeite pastāstīja, kāpēc un kas darāms, kuri muskuļi ir par vāju, kuri gana stipri. Ja vēlies, varu iedot kontaktus. Kaut gan fizioterapeiti ir tik daudz un daudzi super labi...ta ka ar to jau nav problēmu.
14:36
23/12/2011
15:18
17/09/2012
Jā, ar fizioterapeita atrašanu droši vien problēmas nebūs. Ja nu kas - šeit pat apvaicāšos. Bet galvenais ir noskaidrot diagnozi. Man par to skriešanu un lekšanu sāp ne tikai sevis dēļ, bet arī tādēļ, ka tūdaļ sāksies sezona, bet es saviem komandas biedriem nespēšu palīdzēt kādu laiku. Man to visu vajadzēja nodarīt jau 3 mēnešu atpakaļ, bet nē... pāries.. ehh... pozitīvais šajā visā pasākumā būs mācība ilgam laikam.
15:37
23/12/2011
22:54
23/05/2011
Ar tādu kaifu sen nebiju skrējusi, bet kājai kopumā tas nepatika - celi jutu skrienot un arī pēcāk...:(
Nu, esmu tikusi tik tālu, ka jāpiesakās rindā uz artroskopiju, diagnoze - latentā meniska cista - menisks bojāts, līdz arto krājas šķidrums, tāpēc arī tāds kunkulis ceļa ārmalā...Kā teica traumatologs - tā ir ļoti izplatīta kaite, un skriešana var nemaz nebūt pie vainas.
Attiecībā uz ārstu apmeklējumiem mans secinājums - visupirms pie traumatologa un tad visas tās rezonanses (ja vajag). Es izdarīju otrādi - rezoananse un nākamā dienā traumatologs, kurš teica, ka tāpat bez rezonanses skaidrs, kas pie vainas.
Bet vislabākā ziņa - mēnesi vai pusotru pēc OP jau var sākt lēnām skriet :))) tas arī ir tas, kas "uztur"pozitīvo noti :)
Kopsavilkums: lasam, uzklausam apkārtējo viedokļus, ieteikumus, bet jebkurā gadījumā - ejam un noskaidrojam, kas par vainu pie speciālista :)