Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien Facebook profils

Forums

Please consider registering
guest

Lost password?
Advanced Search

— Forum Scope —




— Match —





— Forum Options —





Minimum search word length is 4 characters - maximum search word length is 84 characters

No permission to create posts
Topic RSS
Skriešana šīberī jeb pārplēšot pakaļu
10/11/2012
20:16
Johny
Johny
Ogresgals
Zinātājs
Members
Forum Posts: 157
Member Since:
01/04/2012
Offline

Man liekas ka skrējējiem amatieriem ir nedaudz neprecīza sapratne par šo šībera zonu. Ja visu sezonu tiek skrietas pusītes, plus vēl pāris lielie, plus ultra distances, un nepārtraukti uzlaboti PB, tad pie smagākiem finišiem tie manuprāt nav šīberi, bet vienkārši nepareiza spēku sadale distancē. Par šo tēmu sanāca papłāpāt ar vienu łoti ātru čali pirms nedēłas kopā paskrienot īsu treniñu. Lielie puikas sezonā gatavojas 2-3 gonkām, un pārējo pakārto tām. Pēc savas pieredzes atceros kā šosezon pēc katras noskrietās pusītes liekas ka nu ir gals klāt, bet jau pēc 1min viss ir Ok. Jātrenējās vēl smagāk, tad jau arī šīberíši būs retāk, bet bez viñiem neiztikšu, tas ir skaidrs.

10/11/2012
20:53
Stereotips
Stereotips
Ogre
Zinātājs
Members
Forum Posts: 442
Member Since:
11/06/2011
Offline

Apkopojot n-to info secināju, ka ŠĪBERSKRIEŠANA IR MAINĪGA (mānīga) LAIKĀ UN TELPĀ, jo viņu ietekmē ļoti daudz faktori, pat pie uztrenēta šīberīša zonas ar indivīdam komfortabla stresa (izturamiem) rādītājiem (%MHR, %VO2 MAX utt), kāds vīruss, bacilis, aizķērusies kaite, no līdzsvara izsista vielmaiņa vai šaize darbā vai sadzīvē (psiholoģiskais moments), vai nelaikā apēsta želeja un uzdzerts ūdens utt. skrējēju tuvina NENOSKRIEN filozofijas faktam, protams, vienmēr ir izņēmumi, kas betonē teoriju.

Bet, kurš gan neatceras pamatskolas rudens un pavasara 1 km krosus ar nejēgā pulsējošiem deniņiem un "asins garšu" mutē?! ;)

05/04/2013
01:37
skristaps
skristaps
Rīga
Interesents
Members
Forum Posts: 15
Member Since:
05/06/2012
Offline

Bet kā ir, ja gribas noskriet ļoti labā laikā pirmo maratonu, lai nebūtu traumas u.c. problēmas, pieturoties pie pārdomātas ēšanas (kā tur īsti bija Ņilam, pat nezinu)? Tiešām vienīgais veids, lai saprastu, vai netiek pārforsēts, ir skriet maratonu treniņā un iet uz laboratoriju?

05/04/2013
02:09
Stereotips
Stereotips
Ogre
Zinātājs
Members
Forum Posts: 442
Member Since:
11/06/2011
Offline

skristaps said

Bet kā ir, ja gribas noskriet ļoti labā laikā pirmo maratonu, lai nebūtu traumas u.c. problēmas, pieturoties pie pārdomātas ēšanas (kā tur īsti bija Ņilam, pat nezinu)? Tiešām vienīgais veids, lai saprastu, vai netiek pārforsēts, ir skriet maratonu treniņā un iet uz laboratoriju?

Vismaz septiņreiz noskrien 32km TEMPO treniņu režīmā, vienreiz noskrien maratonu +/- kontrolētā tempo šīberītī.
Ja nenopietni, tad lai noskrietu ļoti labā laikā, meklē http://www.meteo.lv :)

05/04/2013
12:03
dot
dot
dīvāna iemītnieks
Eksperts
Members
Forum Posts: 1700
Member Since:
28/10/2011
Offline

Pilnībā no traumām izvairīties grūti, jo neuzmanības dēļ var satraumēties arī mājās. No pārtrenēšanās traumām var izvairīties mērķtiecīgi plānojot vienmērīgu slodzes pieaugumu pa nedēļām un atslodzes nedēļas.

Pārslodzi ir viegli kontrolēt katru rītu izmērot miera stāvokļa pulsu. Pēc atpūtas dienas tas būs zems, bet nākošajā dienā pēc smaga treniņa vai slimošanas laikā - paaugstināts. Ja miera stāvokļa pulss ir vairāk kā par 10 sitieniem augstāks par normu (zemo pulsu pēc atpūtas), tad šajā dienā jāņem viegls treniņš vai brīvdiena.

Lai normāli tiktu līdz finišam pirmajā maratonā, pietiek ar pāris 35 km lēnā tempā un dažiem 20km tempo. Turpretī, ja gribas noskriet maratonu uz labu rezultātu, var nākties nopietni trenēties vairākus gadus un arī tad nav garantijas. Finišēt slimnīcā nav sarežģīti - jāmēģina uz gribasspēka rēķina izspiest cerēto rezultātu, neskatoties uz laika apstākļiem, trases reljefu un organisma kondīciju.

Domāju sākt no rītiem skriet, bet rudenī pārāk dubļains, ziemā pārāk auksti, pavasarī pārāk mitrs un vasarā pārāk karsti.
05/04/2013
12:12
Jekaterina
Jekaterina
Rīga
Zinātājs
Members
Forum Posts: 254
Member Since:
05/04/2011
Offline

dot said
No pārtrenēšanās traumām var izvairīties mērķtiecīgi plānojot vienmērīgu slodzes pieaugumu pa nedēļām un atslodzes nedēļas.

Pārslodzi ir viegli kontrolēt katru rītu izmērot miera stāvokļa pulsu. Pēc atpūtas dienas tas būs zems, bet nākošajā dienā pēc smaga treniņa vai slimošanas laikā - paaugstināts. Ja miera stāvokļa pulss ir vairāk kā par 10 sitieniem augstāks par normu (zemo pulsu pēc atpūtas), tad šajā dienā jāņem viegls treniņš vai brīvdiena.

Dažām pārtrenēšanās traumām miera pulsa rādījumi var nepalīdzēt. Es jau pusgadu mēru miera pulsu no rītiem un šobrīd tas ir labākajā kārtībā - spriežot pēc datiem esmu pat ļoti atpūtusies. Tomēr kilometrāžas pieauguma dēļ šogad man atkal iekaisusi viena cīpsla - no pārslodzes. Jāsāk atkal stiprināt ar vingrojumiem. Līdz ar to mans ieteikums būtu ieklausīties arī kāju/roku/utt. iekšējās sajūtās un skriešanu papildināt ar vingrošanu.

05/04/2013
14:54
dot
dot
dīvāna iemītnieks
Eksperts
Members
Forum Posts: 1700
Member Since:
28/10/2011
Offline

Jekaterina, paldies par piebildi!
Teorētiski līdz muskuļu un saišu pārslodzei nevajadzētu nonākt ievērojot slodzes pieaugumu +10% nedēļā un katru ceturto nedēļu plānojot atslodzi. Praksē gan ne vienmēr sanāk ievērot tos +10% un rezultāti ir sāpīgi.

Domāju sākt no rītiem skriet, bet rudenī pārāk dubļains, ziemā pārāk auksti, pavasarī pārāk mitrs un vasarā pārāk karsti.
05/04/2013
20:38
Stereotips
Stereotips
Ogre
Zinātājs
Members
Forum Posts: 442
Member Since:
11/06/2011
Offline

Runājot par treniņu plānu skaitļiem, procentiem, režīmu, tad profesionāļiem ir "īkšķa likums", spēt ar šo visu žonglēt un izjust savu organismu, laikā apstāties, lai nepārtrenētos, kas ir amatieru lielākais klup-akmens ar traumām un citām veselības problēmām bonusā. Viens izlaists vai papildināts treniņš sedziņu parauj uz iņ vai jaņ pusi.

No permission to create posts