Home
Topic RSS
18:10
11/06/2011
Offline
Kad esam gardi pasmējušies varam turpināt...
Var noskriet pirmais, var noskriet prieka pēc un var arī nenoskriet, skrienot šīberniekā. Kā to kontrolēt, ja vispār iespējams? Kādi treniņi? Cik lielas izredzes aizbraukt ar ātrajiem uz slimnīcu vai morgu? Ir redzēti gan amatieri, gan profi zaudējam samaņu, domājams šajā kontekstā.
Īpaši tiek aicināti padalīties savā pieredzē sporta skolu, augstskolu audzēkņi (arī bijušie) no teorijas un prakses.
20:29
28/10/2011
Offline
Ar skriešanu šīberī ir domāts šmigā?
Gan jau, ka ar vienu promili var pusmaratonu noskriet treniņtempā, bet priekš kam tā mocīties?
20:59
21/10/2009
Offline
Ja par skrieshanu šmigā, tad nesen bija forumaa par to vesela diskusija, kurā pat alus pārzinātājs Aivars703 iesaistijās...
Neatceros, par ko taa diskusija bij saakumā, bet tur bija tas links par dzheku, kas pusmaratona laikā 8 aliņus izdzēris , bet distanci pabeidzis... pēc 5 stundām :D
http://exercisingwhileintoxicated.wordpress.com/2010/07/26/the-beer-every-mile-sf-half-marathon-13-beers-in-13-miles/
21:22
11/06/2011
Offline
Re kā no ceļa noskrējām. :( Nekāda sakara ar alkoholu, ja vien šīs tēmas sakarā tas atvieglo/palīdz sasniegt mērķi skriet (ilgstoši skriet) "nejēgā" jeb "bez prātiņa" - šīberniekā.
Temats par skriešanu "pāri saviem spēkiem", kad sirds lec pa muti laukā, spiežot, laužot, piesolot M5 sērijas bmw un ko tik vēl ne, liekot uz otriem svaru kausiem vizīti uz stacionāru vai pat pie pašas kaulainās, tomēr mēģinot saglabāt balansu šai pus veļupes. Tātad?
P.S.
Es ceru šī nav kaut kāda skriešanas tabu tēma.
21:46
19/05/2009
Offline
Laikam jau šī topika aktualitāte ir saistīta ar manu Briseles maratonu 10.10.10. Esmu domājis par tā iemesliem un sekām un galvenie secinājumi man ir šādi:
1) Nekad nezini maratona startā, kā organisms jutīsies maratona laikā, savukārt organisms nezin, kādas ambīcijas ir Tavā galvā:)
2) Jebkurš maratons, sevišķi pirmie, ir zināma cīņa ar savu organismu un savstarpēja izpēte:)
3) Pēc organisma nomocīšanas kādā no maratoniem (atmošanās ātrajā palīdzībā), tas jūtas Tev parādā un jau nākošajos maratonos tas uzvedas daudz tolerantāk pret Tavām ambīcijām:)
4) Neskatiet šos secinajumus ļoti nopietni:)
21:56
21/10/2009
Offline
Tad jau jautājums, no kā tieshi tas shiibernieks uznaak? No paarslodzes kājām, pārslodzes muskuljiem, lociitavaam, , asinsspiediena griesti, pulsa griesti utt?...
man sogad Siguldas kalnu maratonā laikam kaut kas ar ūdeni organismā nebij kārtībā, jo galva sareiba, tādēļ sabremzējos, bet pēcpasākuma pirtinjā Laumīc argādināja vienu dzirdētu lietu, ka galvas reibshana un miegainums ir viena no uudens truukuma paziimeem... Shoreiz nemeegjinaaju uz dziiviibu un naavi skriet, bet savā pirmajā pusmaratonā pirms 3 1/2 gadiem (Nordea) šo sajūtu izbaudīju ilgāk, jo galiigi negribeejaas staigaat, kameer malaa tik daudz cilveeku atbalsta,filme utt.. Vienā briidii tomeer saaku staigaat un kaa zombijs apmeeram 2-3 km nogaaju leenaam ar praataa domu par to, ka nebuutu labi nogjiibt un aatrajiem darbu sagaadaat... bet tas jau laikam vieglais variants saliidzinot ar Ushakovu :D
Mans secinaajums peec tā macha bija, ka ar 20 kilometru baazi nav labi skriet pirmo pusmaratonu :D
22:09
25/03/2010
Offline
Man ir kādi dabīgie drošinātāji jeb kā es pats saku, ka neesmu pēc rakstura sportists. Varu piespiesties kādu brīdi paskriet ātri, bet nekad nebūs tā, ka es ar pēdējiem spēkiem cīnīšos par konkrētu vietu. Skrienu vairāk vai mazāk komforta zonā.
22:34
11/06/2011
Offline
druupijs said
Tad jau jautājums, no kā tieshi tas shiibernieks uznaak?
Šībernieks neuznāk, tu vienkārši skrien nejēgā, tad kad nāk reiboņi un filma slēdzas ārā tās jau ir sekas skriešanai šīberī.
Ainars said
Man ir kādi dabīgie drošinātāji jeb kā es pats saku, ka neesmu pēc rakstura sportists.
Šo viedokli kā vienu no gribēju iegūt, kontekstā, ka pēc rakstura un profesijas sportistiem nākas skriet šīberī bez variantiem, jo visi tā skrien, tuvu tam(?). Cik redzēts sacensībās, visbiežāk skriešanas un slēpošanas disciplīnās sportisti pēc finiša atslēdzas vai rāpo elsdami un "asinis" spļaudami, bet finišē tomēr puslīdz sprauni ar spurtu.
Pat sacīkšu motorus pārlieku kurinot tahometra sarkanajā galā var nokaut, klāt noraujot kādu pusasi, bet tā kā organisms ir dzīvs un uztrenējams, tad jautājums vai var to pieradināt, uztrenēt darboties sarkanās zonas režīmā?
23:00
19/05/2009
Offline
Ja godīgi, tad tāpat kā savu lodi nedzirdēsi, tā arī savu šībernieku tā īpaši nesajutīsi:) Man tajā Briseles maratonā tas notika nevis tādās īpašās sāpēs un mocībās, bet gan tā it kā es būtu aizmidzināts ar tādiem reāliem sapņiem:) Tikai pirms atmošanās bija tāda dziļa tumsa un nesaprašana, kur es atrodos:)
23:08
21/10/2009
Offline
Šībernieks neuznāk, tu vienkārši skrien nejēgā, tad kad nāk reiboņi un filma slēdzas ārā tās jau ir sekas skriešanai šīberī.
Paldies- beidzot es saprotu, ko tu domaa ar shiibernieks :D .. es laikam nepaarzinu visu skrieshanaa izmantoto terminologjiju ;)
23:16
07/10/2009
Offline
Interesants temats. Vienmēr būs dilemma starp sevi mazliet piespiest vai mazliet pasaudzēt.
Bet pēc piedalīšanās skrējienos, kuros kāds daudz stiprāks par mani ir aizgājis, ir ko padomāt.
23:36
22/10/2011
Offline
Man savulaik ģībšana bija diezgan pierasta lieta, tāpēc tie izslēgšanās indikatori ir pazīstamāki un kontrolējamāki.
Šogad šo sajūtu dabūju divreiz - skrienot Ventspilī (garais finiša spurts) un Jūrmalā skrituļojot (reāls tunelis, kad redzi tikai kā zirgs ar klapēm un visa pasaule sāk šūpoties, domāju, ka visus 14km pulss bija ap-virs 180).
Vai to var uztrenēt? Laikam jau drīzāk nē, bet var iemācīties atpazīt to brīdi, kad ir cirsmā rati un ir laiks pārslēgt pāris pārnesumus uz leju.
00:11
11/06/2011
Offline
Interesants rakstiņš ar humora devu :D
http://legendas.lv/content/distance-ar-stastu-%E2%80%93-maratons
Šķiet, dažu Latvijas sportistu vēsture atkārtojas, ne?! ;)
02:23
11/06/2011
Offline
sm72 said
3) Pēc organisma nomocīšanas kādā no maratoniem (atmošanās ātrajā palīdzībā), tas jūtas Tev parādā un jau nākošajos maratonos tas uzvedas daudz tolerantāk pret Tavām ambīcijām:)
Uz šo punktu čalim pretī ideāls citāts: "Marathons are like having children – you forget how painful the experience can be." http://allensroadtoboston.wordpress.com/2012/10/02/best-last-chance-aka-the-wineglass-marathon/
07:04
28/10/2011
Offline
Stereotips said
Šo viedokli kā vienu no gribēju iegūt, kontekstā, ka pēc rakstura un profesijas sportistiem nākas skriet šīberī bez variantiem, jo visi tā skrien, tuvu tam(?). Cik redzēts sacensībās, visbiežāk skriešanas un slēpošanas disciplīnās sportisti pēc finiša atslēdzas vai rāpo elsdami un "asinis" spļaudami, bet finišē tomēr puslīdz sprauni ar spurtu.
Pat sacīkšu motorus pārlieku kurinot tahometra sarkanajā galā var nokaut, klāt noraujot kādu pusasi, bet tā kā organisms ir dzīvs un uztrenējams, tad jautājums vai var to pieradināt, uztrenēt darboties sarkanās zonas režīmā?
Man gan nav nekāda lielā pieredze pakaļas plēšanā, bet savus divus santīmus varu pielikt. Slodzes testā noteica, ka man sarkanā zona sākas pie pulsa 165 - sirdij atpūtas fāze starp sitieniem paliek par īsu un sākas problēmas ar paša sirds muskuļa nepietiekamu apasiņošanu. Tā ir individuāla īpatnība un ši robeža katram ir atšķirīga. Pēc nākošajiem testiem varēšu pateikt vai šī robeža ir bīdāma. Pats arī jūtu pamatīgu diskomfortu pie tik augsta pulsa. Sākumā bija grūti pat kilometru noskriet sarkanajā zonā. Tagad jau varu izturēt gandrīz stundu - Nordea tie bija pēdējie 4 km, Valmierā jau pēdējie 9 km bija sarkanajā zonā. Tagad zinot šo robežu būs jāpārtaisa saudzejošāki sacensību pulsa plāni garajām distancēm.
Totāls spēku izsīkums finišā ir bijis, ja par ātru sāk spurtu. Ja pirms tam trenēti tikai 100-200m intervāli, finišā nav reāli izturēt 400m sprintu. :D
14:13
04/07/2011
Offline
Man liekas, ka, ja normāli trenējās, tad šībernieks visreālāk var uznākt uz īsajiem gabaliem no 800-5000m. Vismaz, paskatoties Pasaules čempionatus un Olimpiskās spēles, var bieži vien redzēt, kā sportisti guļ kā beigti pēc finiša šajās distancēs, bet maratonā vēsi ieskrien smaidīdami vai neapmierināti. Garajos gabalos, ja ieej ritmā un nepārķer sākumu un normāli uzņem ogļhidrātus un ūdeni skrējiena laikā, kad vajag, man grūti iztēloties, kā vispār ir iespējams dabūt šībernieku
16:22
19/05/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
Man liekas, ka, ja normāli trenējās, tad šībernieks visreālāk var uznākt uz īsajiem gabaliem no 800-5000m. Vismaz, paskatoties Pasaules čempionatus un Olimpiskās spēles, var bieži vien redzēt, kā sportisti guļ kā beigti pēc finiša šajās distancēs, bet maratonā vēsi ieskrien smaidīdami vai neapmierināti. Garajos gabalos, ja ieej ritmā un nepārķer sākumu un normāli uzņem ogļhidrātus un ūdeni skrējiena laikā, kad vajag, man grūti iztēloties, kā vispār ir iespējams dabūt šībernieku
Ir tāds gudrs publicists- Pozners, kurš teicis, manuprāt, prātīgus vārdus par karavīriem gan- lai spriestu par kāda rīcību kādā konkrētā situācijā, pašam ir jānonāk šādā situācijā:)
16:38
11/06/2011
Offline
dot said
Slodzes testā noteica, ka man sarkanā zona sākas pie pulsa 165 - sirdij atpūtas fāze starp sitieniem paliek par īsu un sākas problēmas ar paša sirds muskuļa nepietiekamu apasiņošanu. Tā ir individuāla īpatnība un ši robeža katram ir atšķirīga. Pēc nākošajiem testiem varēšu pateikt vai šī robeža ir bīdāma.
Esam tikuši gan pie pirmajiem skaitļiem (dot), gan pie atziņas par pašas sirds apasiņošanu (cik jocīgi, ka sirdij arī sevi jānodrošina ar degvielu). Ja sirds sāk kust, jo netiek barota, viņā var plīst kāds muskulis vai sarauties krampī, tad viss skaidrs un ja viņa ir trenēta un tomēr turpina "tādā pašā garā", bet nespēj pietiekami pabarot smadzenes, tad arī "logoff". Interesanti, cik ilgi, miksējot sarkano ar joprojām ātru "atpūtas" zonu (pāris santīmi zem sarkanās) varētu mocīt sirdi un smadzenes skrienot maratonu? Tāds HIIT tipa treniņš maratona izpildījumā.
Protams, šajā visā stāstā visinteresantākais ir nevis skriet uz dullo un atmosties pie speciālistiem baltos halātos, bet uztrenēt un kontrolēt skriešanu sarkanajā zonā. Atpakaļ pie cipariem. Vai šībera zona būtu VO2 MAX vai tomēr virs, kad iestājās elsošana pa tukšo?
Paliek aktuāls jautājums (ko var izmērīt), vai An sarkanā zona ir šīberzona pēc sajūtām un izpildījuma!?!
16:58
26/03/2011
Offline
Ja godigi, basketbola skola ir sanacis ta, ka pec trenina sezot gerbtuve likas, ka lidz majam netiksu! Nogurums vel ir maigi teikts, kas mani tas reizes ir bijis... uz majam esmu gajusi streipulojot un vakarinas palika neestas, bet komandai slodzei jabut vienai! Protams, kada med parbaude arsts nopietni parunaja ar treneri un tad jau saka dot ari atlaides un tadas sajutas bija daudz retakas!
19:03
20/10/2011
Offline
Ansis Ozoliņš said
Man liekas, ka, ja normāli trenējās, tad šībernieks visreālāk var uznākt uz īsajiem gabaliem no 800-5000m. Vismaz, paskatoties Pasaules čempionatus un Olimpiskās spēles, var bieži vien redzēt, kā sportisti guļ kā beigti pēc finiša šajās distancēs, bet maratonā vēsi ieskrien smaidīdami vai neapmierināti. Garajos gabalos, ja ieej ritmā un nepārķer sākumu un normāli uzņem ogļhidrātus un ūdeni skrējiena laikā, kad vajag, man grūti iztēloties, kā vispār ir iespējams dabūt šībernieku
Neesmu vērojis daudz augstākā līmeņa skriešanas mačus, bet spilgti atmiņā ir palikuši kadri pēc Londonas olimpisko spēļu finiša sievietēm. Streipuļošana, vemšana, gulēšana uz zemes.. Protams ne visām sportistēm.
